2026. gada 30. maijā skolas koris noslēgs savu šī gada koncertdarbību ar piedalīšanos pasākumā “Aizsargi Skaistkalnē 2026”. Pasākums notiks ļoti gleznainā vietā, dienas garumā notiks dažādas aktivitātes, t.sk. atrakcijas bērniem “Prieks būt vasarā”. Pasākumu kuplinās:

• Rīgas 66.vidusskolas koris
• RTV ansamblis “Dziedošie”
• Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”
• Fēliksa Ķiģeļa akustiskais koncerts

Pavasarī Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Iļģuciema filiālbibliotēkas vadītāja Evita Hofmane viesojās Rīgas 66.vidusskolā un tikās ar 1.a un 2.a klašu skolēniem, lai stāstītu par savu grāmatu. Tikšanās noslēgumā skolēni saņēma uzaicinājumu piedalīties radošo darbu konkursā “Uzzīmē pavasari!”.

Sākumskolas skolēni čakli zīmēja, un maija mēnesī labākie darbi tika izstādīti RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas telpās.

Skaistā 19.maija dienā 2.a klases skolēni devās iepazīt vienu no Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēm – Iļģuciema filiālbibliotēku un aplūkot zīmējumu izstādi “Uzzīmē pavasari!”. Ekskursiju vadīja filialbibliotēkas galvenā bibliotekāre Violeta Tilta. Pētījām, kā lielā, publiskā bibliotēka atšķiras no mūsu skolas bibliotēkas. Skolēni iepazina Periodikas nodaļu, aplūkoja avīzes un  žurnālus, tāpat arī ielūkojās citās bibliotēkas nodaļās – bibliotēkas abonementā, lasītavā un, protams, arī bērnu nodaļā, kurā šobrīd ir aplūkojami mūsu skolas skolēnu zīmējumi. Ar interesi tika spēlētas galda spēles, šķirstītas grāmatas, pildīti dažādi atjautības uzdevumi.

Ar lepnumu  aplūkojām mūsu skolas skolēnu veidoto zīmējumu izstādi. Labāko darbu autores saņēma balvas no RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas vadītajas Evitas Hofmanes. Zīmējumu konkursa darbus vērtēja RCB Iļģuciema filialbibliotēkas darbinieces. Galvenās balvas un atzinības rakstus saņēma Aleksandra, Elīza un Paula no 2. klases, Alīna, Mihails Kazakovs, Sofija, Dāvids, Hūberts no 3. klases, Estere, Marjana, Adelina, Andrejs Belovs, Damirs un Damirs no 4. klases.

Paldies visiem, kas piedalījās konkursā!

Agrā mija rītā pulcējāmies skolā, lai dotos kopējā pavasara ekskursijā iepazīt Kuldīgu. Ekskursijā devāmies mēs 12.a klase un vēl astoņu dažādu klašu skolēni.

            Pirmā apstāšanās bija pašā Kuldīgas centrā pie gājēju ielas sākuma, pa kuru devāmies uz Kuldīgas Rātslaukumu, kur netālu atrodas Kuldīgas Dzīvais muzejs. Muzeju apmeklējām daloties grupās. Kamēr vieni bija muzejā, pārējie izpētīja Kuldīgas rātslaukuma skaistās strūklakas un apskatīja vides objektu «Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru», kas veltīts leģendārajam aktierim un sabiedriskajam darbiniekam, latviešu strēlniekam, kuldīdzniekam Ēvaldam Valteram.

            Dzīvajā muzejā “Senais Kuldīgas stāsts” gides pavadībā izgājām cauri vēsturei. Interaktīvā veidā uzzinājām par notikumiem dažādos laika posmos Kuldīgā – par cietumsodiem, par hercoga Jēkaba kuģiem, tirdzniecības plāniem, par Kuldīgas spožumu un postu. Ar hologrammu, skaņas efektu un citu interaktīvu elementu palīdzību ir iespēja ceļot atpakaļ laikā.

Sarunās pēc ekskursijas jaunāko klašu skolēni teica, ka visbiedējošākā esot bijusi mēra laika istaba. Dažiem atmiņā vislabāk palicis brauciens ar Hercogu Jēkabu.

Pēc muzeja apmeklējuma mūsu grupa devās senā Ķieģeļu tilta virzienā, kur šķērsojot Alekšupīti, pa kuru ūdens burtiski gāzās lejup, bija arī iespēja uz mirkli aiziet līdz Ventas rumbai.

Tālāk braucām aplūkot strausu audzētavu “Strauss un Kaza”. Vispirms devāmies uz strausu ganībām jeb laukumiem. Mūs pamācīja, kā iespējams pabarot strausu, neļaujot tam iekost. Strausu acis ir pasakaini skaistas. Gide stāstījumā minēja interesantu faktu, ka to svars ir aptuveni 60 grami, kamēr strausu smadzenes sasniedz tikai 40gramus. Redzējām arī vairākas laukumā nesen izdētās olas. Šie strausi paši neperē, jo par viņu šķilšanos ir parūpējies inkubatoros un viņiem nav izveidojies perēšanas instinkts.

Inkubatorā olas ir marķētas un sildās, bet tuvojoties laikam, kad šķilsies cālis, tās tiek pārvietotas uz šķilšanās telpu.

Strausi, protams, bija eksotika, bet kazu ganāmpulks pārspēja visu. Iegājām aplokā, gide pasauca kazas, un viņas visas nāca pie mums – gan mazie kazlēni, kurus varēja ņemt rokās, gan lielās kazas. Kazas bija pieradušas pie cilvēkiem, nebēga prom, bet ļāvās, lai viņas paglauda un sabužina. Kazu vilna bija patīkami mīksta. Šķiet, ka kāds bērns aplokā bija ar mieru palikt vēl krietni ilgāk par mums atvēlēto laiku. Daži pēc meistarklases vēlreiz atgriezās aplokā.

Pēc kazām un strausiem piedalījāmies praktiskajā darbnīcā jeb meistarklasē, kurā katrs izgatavoja sev zīmuli ar strausa spalvu un to izdekorēja. Tā nemanot paskrēja laiks un sākas mājupceļš.

Mājupceļā apstājāmies Zviedru cepurē, kur pēc vēlēšanās bija iespēja sajust rodeļu ātrumu vai mierīgi pavadīt laiku. Noslēgumā kopējais foto par atmiņu no kopējā pasākuma.

Šeit iespējams izlasīt 12.a klases skolēnu domas par piedzīvoto:

Beidzot pienāca ar lielu nepacietību gaidītā Pavasara ekskursijas diena. Jau no rīta visa daba mūs lutināja ar siltumu un pirmajiem, nedrošajiem saules stariem.

Šī gada ekskursijā devāmies Kurzemes virzienā. Ērti iekārtojāmies autobusā, ko vadīja mūsu vismīļākā šoferīte Velta.

Kā pirmais apskates objekts bija z/s “Strēlnieki”.  Tur mēs uzzinājām, ka saimniecībā pārsvarā audzē Amerikas augstās krūmmellenes un lielogu dzērvenes. Apskatījām vēsturiskās celtnes. Uzzinājām, ka visvecākā ēka, kas bija sasniegusi jau 260 gadu vecumu, iepriekšējā gadā  tika nojaukta, bet vietā uzbūvēta jauna. Gan lielajiem, gan mazajiem bija pārsteigums, ka dzērvenes var lasīt arī pavasarī! To mēs visi arī izmēģinājām. Pārziemojušās  dzērvenes bija daudz sulīgākas un mīkstākas, nekā tās ir rudenī. Vēl saņēmām saimnieku uzaicinājumu jūlijā un augustā braukt pašiem lasīt mellenes, protams, par zināmu samaksu, kas vienalga ir zemāka, nekā tirgū vai veikalā. Apmeklējuma noslēgumā apmeklējām gatavās produkcijas veikaliņu. Tur vispirms iepazināmies ar to, ko tad ražo šajā zemnieku saimniecībā. Tie bija dažādu ogu sīrupi, sulas, sukādes, saldētas ogas. Neizpalika arī iepirkšanās. Lai zinātu, ko pirkt, uz galda bija izvietoti trauki ar dažādām sukādēm. Tās bija ļoti garšīgas!

Tālāk ceļš mūs veda uz Tukumu. Tukuma pašā centrā atrodas Salmu muzejs. To vada enerģijas, ideju un radošuma pilna ģimene. Mūs ļoti laipni sagaidīja, iepazīstināja ar šī muzeja noteikumiem – fotografēt drīkst tikai pagalmā, bet muzeja telpās iekšā nē! Mēs sākām ar pagalmā izvietoto objektu apskati. Tad mēs sadalījāmies divās grupās un sākām arī muzeja iekštelpās izvietoto figūru apskati. Gids pastāstīja no kā tiek iegūti salmi, kā tie tiek sagatavoti darbam. Pēc tam, kad bijām sākotnēji apskatījuši uz grīdas, plauktos un pie griestiem izvietotās figūras, sekoja uzmanības tests – vajadzēja atrast kādu no gida nosauktajām figūrām. Tad jau vairs tikai fotografēšanās, atvadas un ceļš tālāk.

Nākamā apskates vieta bija Pūres šokolādes muzejs. Jau ārpusē ēka bija ļoti koši dekorēta. Gide mūs sagaidīja ar našķiem – Pūres šokolādes trifelēm ar kokosa un lazdu riekstu garšu. Kad bijām pacienājušies, sākās īsa ekskursija pa teritoriju un pašu muzeju. Muzejs izvietots senā ēkas pagrabā, kas kādreiz muižas laikos kalpojis par cietumu. Uzzinājām par šokolādes rašanās vēsturi, noklausījāmies leģendu par acteku impērijas valdnieka, karaļa Montezumas un spāņu konkistadora Ernana Kortesa tikšanos, kā arī tās liktenīgajām sekām. Aplūkojām, no kādiem zelta traukiem dzēra pirmo kakao dzērienu – tas nemaz nebija tāds, kādu mēs to zinām šodien. Muzeja apmeklējums noslēdzās ražotnes veikaliņā, kur varēja gan aplūkot, ko šobrīd ražo Pūrē, gan arī nopirkt sev vai mājiniekiem kādu gardumu.

Visbeidzot devāmies uz Jaunmoku pili  – tas bija pēdējais objekts mūsu sarakstā. Vispirms piedalījāmies izzinošā nodarbībā Meža muzeja programmā “mammadaba – dabas bingo”. Pēc tam izstaigājām muzeja telpas un apskatījām pils jūgendstila interjeru, kādreizējā Rīgas pilsētas galvas un pirmā pils saimnieka Džordža Armitsteda piemiņas istabu, kā arī izturīgākie un drosmīgākie uzkāpa aptuveni 20 m augstajā pils tornī, lai apskatītu apkārtni no putna lidojuma augstuma. Turpinājumā gājām ārā, kur brīnišķīgi iekārtotā atpūtas vietā saorganizējām nelielu pikniku. Iestiprinājušies un nedaudz atpūtušies, sadalījāmies pa 2 vai 3 un sākām orientēšanās spēli “Sveiks, kaimiņ” –  tā bija orientēšanās parkā, izmantojot parka plānu un nelielu objekta aprakstu, kas jāatrod dabā un jāizpilda dotais uzdevums! Diemžēl laika trūkuma dēļ, nepaguvām visus objektus atrast. Bija jādodas atpakaļ uz Rīgu, kur skolā jau gaidīja vecāki.

Pēc bērnu teiktā ekskursija bija interesanta, daudzveidīga un “garšīga”; patika visas iespējas – gan skatīties, gan klausīties, gan pagaršot!

Pienākot siltajām, pavasarīgajām dienām, ir īstais laiks iepazīt tuvāko apkārtni. Vienā no klases stundām veltījām laiku pastaigai pa Viesturdārzu – parku, pie kura atrodas mūsu skola. Vispirms izpētījām, kā izkārtoti celiņi, tad devāmies apskatīt dažādus objektus parkā.

Kā pirmo apskatījām Dziesmu svētku simtgades piemiņas ansambli. Izlasījām, kādu latviešu tautasdziesmu vārdi iekalti piemiņas sienā, uzzinājām, kādi komponisti uz tās attēloti. 

Tālāk devāmies uz vietu, kas apjozta ar metālā kaltu sētiņu. Iekšpusē bija piemiņas akmens ar iekaltu uzrakstu, bet to vēl nemācējām izlasīt. No klases audzinātājas stāstītā uzzinājām, ka Krievijas imperators Pēteris I savulaik Viesturdārzā iestādīja gobu, un tam par godu novietots arī akmens. Senās gobas šeit vairs nav, taču tās vietā iestādīta jauna goba, tomēr arī tās vairs nav.

Tad ceļš mūs veda pie skulptūras, kas attēlo divus dzīvniekus. Vispirms minējām, kas tie varētu būt!? Minējumi bija diezgan precīzi. Visbeidzot pareizo atbildi noskaidrojām, izlasot informatīvo plāksnīti.

Pastaigas nobeigumā apskatījām vides objektu “Mala”. Bērni minēja, ka tajā ir attēlots ledus gabals, uz kura vizinās pīlītes. Tā beidzot bija vieta, kur bērni nedaudz atpūtās un paspēlējās. Pastaiga bija izdevusies!

Nākošajā klases stundā mēģinājām atcerēties, kur esam bijuši, ko redzējuši, ko dzirdējuši. Tika veikts uzdevums darba lapā. Jāsaka, ka lielākā daļa informācijas bija palikusi prātā.