Iedomājies, ka skolas diena pārvēršas par īstu piedzīvojumu un visa klase dodas uz Latvijas Dzelzceļa muzeju, lai kļūtu par “pasažieru skaitītājiem”!

Viss sākas ar kāpšanu pagātnē. Stāvot blakus milzīgajām lokomotīvēm un vēsturiskajiem vagoniem, bērni uzzināja, ka ceļošana senāk bija pavisam citāda. Uzzināja, ka tagad vilcieni pēc izskata un ātruma ļoti atšķiras no pagātnes vilcieniem. Lasot informatīvos stendus, bērni saskārās ar gadskaitļiem, kuru lasīšanā bija jāpatrenējas. Saprata, lai vilciens varētu doties ceļā, visam jābūt precīzam – un te talkā nāk matemātika!

Nodarbības laikā skolēni kāpa vagonā, lai paši saskaitītu sēdvietas. Vai vietas pietiks visiem? Cik pasažieru vēl varētu iekāpt? Kā pārvadāja bagāžu, cik daudz tās var būt? Vai vagonā var atvērt logus, cik to ir? Un vēl daudz, daudz jautājumu…

Pēc tam sekoja jautras spēles, kurās bērni paši veidoja savus vilcienu sastāvus un pārbaudīja savu vērību. Pat tie, kuriem matemātika parasti šķiet grūta, nemaz nepamanīja, ka ir izrēķinājuši veselu virkni uzdevumu.

Tā vairs nav tikai mācīšanās – tā ir aizraujoša ceļojuma plānošana, kurā katrs skaitlis palīdz vilcienam ripot uz priekšu!

Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja mērķis ir iemūžināt Latvijas ebreju kopienas piemiņu un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā. 

Aprīļa beigās ļoti vēsā un vējainā dienā 10.a klases skolēni kopā ar vēstures skolotāju G. Saulīti devās uz Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeju. Tur tika organizēts piemiņas  pasākums, kas veltīts bojā gājušajiem bērniem holokausta laikā.

Muzeja apmeklējums atstāju dziļu, emocionālu iespaidu uz jauniešiem. Protams, ja lietojam jēdzienu “patika/nepatika”, tad ir diezgan grūti teikt, ka patika dzirdētā vai redzētā informācija, jo stāsts ir par drausmīgiem notikumiem.

“Man ļoti patika muzejs, un mani interesēja gida stāstītais par to, kas notika katrā vietā. Vēl bija interesanti redzēt ebreju alfabētu, un nemeloju, bet tādu redzēju pirmo reizi. Bija bēdīgi dzirdēt visu bērnu vārdus, kurus ļaunprātīgi nošāva, bez iespējas pieaugt.” R.P.

“Kopumā man muzejā patika viss. Tomēr nepatika, ka pastāstīja tik maz, tādēļ ekskursija ātri aizmirsās.” S.K.

“Mani šī ekskursija neieinteresēja. “ A.S.

“Dzirdētais lika aizdomāties, ka man savā ziņā ir paveicies, un cik nežēlīgi ir cilvēki, man tas šķiet nesaprotami, kā var kādu tik nežēlīgi un bez iemesla nogalināt. Man patika nelielā ekskursija pa muzeju. Es labprāt muzeju apmeklētu arī tāpat, jo pasākuma laikā uzzināju faktus un vēsturiskas lietas, par ko zināšanas labprāt papildinātu.” E.D.

Saulainā 28. aprīļa dienā Rīgas 66.vidusskolas 6.a, 6.b un 7.b klase devās iepazīt Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Muzejs ir dibināts 1924.gadā. Publiskai apskatei iekārtotas  senceltnes no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem mūsdienās aplūkojamas 87ha platībā. Protams, ekskursijas laikā skolēni visu plašo teritoriju nepaspēja aplūkot, bet iepazina gan  19.gs. ceļa krogu, kur  izvietota agrāko laiku transportlīdzekļu izstāde, gan 18.gs. sākumā celto lauku luterāņu baznīcu, kas uz muzeju pārvesta no Usmas. 18.–19. gadsimtā nozīmīgākās sabiedriskās celtnes bija  krogs un baznīca – tās bija vietas, kur cilvēki satikās, apmainījās ar aktuālo informāciju. Gide stāstīja par muzeja izveidošanas vēsturi un kultūras mantojuma saglabāšanas darbu.

Skolēni viesojās  unikālā mājā  ar  dūmistabu, kā arī uzklausīja gides stāstījumu, kāda bija bērnu dzīve pirms vairāk kā 100 gadiem.  Pēc tam skolēni iepazinās  ar zviedru laika liecinieci – dzīvojamo riju no Valmieras puses, kas pēc Ziemeļu kara bija ne tikai saimniecības ēka, bet arī ļaužu miteklis un zemnieku skola. Ēkā kurējās krāsns, bija silti un mājīgi, bet valdīja pustumsa pat saulainā dienā. 

Ekskursija bija interesanta, tā rosināja interesi par senākiem laikiem un vēlmi atgriezties muzejā vēl kādu reizi, lai izstaigātu visu plašo teritoriju un aplūkotu neparasto muzeja eksponātu klāstu.

No 13. līdz 17. aprīlim mūsu skola ar prieku uzņēma jauniešus no Vācijas – starptautiskās Erasmus+ programmas dalībniekus. Astoņi vidusskolēni un divi skolotāji no Kurt-Schwitters-Gymnasium (Hanovere) ieradās Rīgā, lai kopā ar mūsu skolas jauniešiem piedalītos radošajā projektā “Mācies, spēlējoties”.

Šo dažu dienu laikā vācu skolēni un mūsu vidusskolēni paveica patiesi iespaidīgu darbu. Viņi iesaistījās kopīgās nodarbībās, diskusijās un radošajos treniņos, apguva dejas, analizēja valodu un kultūras līdzības un atšķirības, kā arī kopīgi radīja teātra uzvedumu, ko vēlāk ar panākumiem prezentēja skatītājiem.

Šīs dienas bija intensīvas, iedvesmojošas un piepildītas ar jaunām idejām un pieredzi. Tomēr vissvarīgākais ieguvums bija tas, ko dalībnieki sasniedza tik īsā laikā – tika veidoti jauni starptautiski kontakti, atrasti draugi un attīstītas sadarbības prasmes. Jaunieši iemācījās labāk izprast cits citu, strādāt komandā un kopīgi virzīties uz vienotu mērķi.

Visi projekta dalībnieki vienojās, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām un atšķirībām, vienmēr ir iespējams atrast kopīgu valodu. Šī pieredze vēlreiz apliecināja, cik nozīmīga ir savstarpējā sapratne, atvērtība un sadarbība mūsdienu pasaulē.