2026.gada 18.februārī 4.a  un 4.b klasēs devās uz RTU ZC ”Futurimo Rīga” uz nodarbību “Kompozīta detektīvi. Radām nākotnes materiālus.”

Nodarbības pirmajā daļā vadītāja iepazīstināja ar diviem kompozīta materiāliem. Bērni uzzināja, ka, pareizi savienojot tos kopā, radīsies tāds materiāls (silikons), kas vienlaikus būs izturīgs, elastīgs un viegls. Šis materiāls nav kaitīgs veselībai un ir izmantojams dažādās nozarēs.

Praktiskajā daļā izglītojamie veidoja formiņas, formiņas vidū ievietoja konfekti, gatavoja no diviem kompozīta materiāliem silikonu un ielēja to pašgatavotajās formiņās.

Kamēr silikons cietēja, skolēniem bija iespēja otrā stāva zālē iepazīties ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātkāres centru. Tur varēja uzzināt, kā darbojas pasaule, kādi ir dabaszinātņu likumi un kā inženierzinātnes un tehnoloģijas tagad un nākotnē uzlabos cilvēku dzīvi.

Viena no divpadsmitās klases mācību plānā iekļautajām ģeogrāfijas tēmām ir vulkāni. Apskatoties piedāvājumu STEM nodarbībām, nolēmām, ka izmantosim šo piedāvājumu.

Ekskursijas sākumā devāmies uz dabas muzeja otrā stāva izstāžu zāli, kurā izvietoti vulkānu maketi. Apskatījām zemes modeli un, klausoties gides stāstījumā par zemes garozas uzbūvi, kura balstās uz vairākām tektoniskajām plātnēm, kuras visu laiku ir kustībā, mēģinājām izprast, kā rodas seismiski aktīvās zonas.

Noskaidrojām, ka Latvija atrodas drošā attālumā no plātņu saskares vietas, tāpēc pie mums seismiskā aktivitāte ir tuva nullei.

Gide turpināja ar nelielu ievadu par to, kas ir vulkāni, kā tie veidojušies un kā darbojas, kā arī par ģeoloģiskajiem procesiem, izmantojot interaktīvos modeļus. Interaktīvajos modeļos, spiežot pedāļus, satuvinājām un atbīdījām, kā arī bīdījām vienu zem otras tektoniskās plātnes.

Pie vulkānu modeļiem uzzinājām par to iedalījumu pēc formas un veidu, kā notiek dažādu vulkānu tipu izvirdumi. Iespaidīgākais stāstījums bija par kalderveida vulkāniem, kuru virsotnes sprādziena laikā noārdās un iebrūk konusā. Krātera diametrs var sasniegt pat 26 km. Ar šādu diametru šodien lielākais zināmais kalderveida vulkāns atrodas ASV zem Jeloustounas Nacionālā parka. Tas ir milzīgs pazemes magmas rezervuārs. Šis vulkāns ir izvirdis trīs reizes 2.1 miljonu gadu laikā. Amerikas vulkanologi nākošo izvirdumu gaida starp 21. un 25. gadsimtu, kas ir biedējoši tuvu. Nodarbības turpinājumā devāmies uz sestajā stāvā iekārtoto ekspozīcijas telpu “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”. Uzsākām diskusiju, kāda ir vulkānu nozīme cilvēku dzīvē, par vulkānu ietekmi uz saimniecisko darbību, cilvēku drošību un dabas procesiem. Turpinājumā mēs apskatījām un iztaustījām dažādos vulkāniskos izmešus, sākot no ļoti viegliem atdzisušas lavas gabaliņiem līdz pat smagām vulkāniskajām bumbām, kuras pārzāģējot redzami krāsaini minerāli. Pateicoties datorspēlēm, skolēni atpazina krāsaino minerālu – obsidānu. Vulkāniskajos izmešos sastopams arī skaistais violetās nokrāsas ametists.

Pēc vulkānisko izmešu iepazīšanas noskatījāmies īsu video filmiņu par to, kas notiktu, ja iepriekš pieminētajā Jeloustounas supervulkānā notiktu izvirdums. Šis bija zinātnieku redzējums, par procesa norisi un sekām:

“Milzīga spiediena ietekmē magma tiks izsviesta atmosfērā 50 km augstumā. Tūkstoš kilometru rādiusā no lavas un pelniem ies bojā praktiski viss dzīvais. Milzīgais pelnu mākonis, pakāpeniski izplezdamies, diennakts laikā aptvers lielāko daļu ASV un Kanādas teritorijas.

Pelnu mākoņi trīs nedēļu laikā šķērsos Atlantijas un Kluso okeānu. Mēneša laikā pelni aizsegs Sauli jau uz visas Zemes.

Gaisa temperatūra dažādos Zemeslodes reģionos pazemināsies līdz mīnus 15-50 grādiem vai pat zemāk. Ziema ilgs vismaz pusotru gadu.

Mums atliek cerēt, ka katastrofa nenotiks mūsu dzīves laikā. Izvirdumu nav iespējams novērst. Jautājums ir sekojošs: kā izglābties, vai kā mīkstināt katastrofas sekas?”

Nodarbības noslēgumā bija iespēja pašiem radīt vulkāna izvirdumu. Vulkāna maketa augšdaļā bija iedobe, kurā noteiktā secībā tika pievienotas vielas, kuras savstarpēji reaģējot radīja vulkāna izvirduma lavas straumes.

Otrā eksperimenta laikā tika radīta “lavas lampa”. Stikla cilindrā ielejot vielas, kuras, katram no mums ir pieejamas mājas virtuvē, radījām skaitu eļļas lampu, kurā riņķoja krāsaina ūdens lāses.

Pēc nodarbības skolēni dalījās pārdomās par redzēto:

• Bija interesanti uzzināt vairāk, kā arī ko jaunu par vulkāniem, piemēram, par to veidiem, kā notiek iekšējie un ārējie  procesi, un par draudiem, ko rada vulkāni. Bija labi.
• Ekskursija bija interesanta, jo ekskursijas laikā es varēju atkārtot jau iepriekš uzzināto informāciju un plusā vēl iegūt redzējumu uz šo visu no citas puses.
• Ekskursijā ietvertā informācija bija saistīta ar Latvijas ģeoloģiju, padarot tēmu interesantāku un praktiskāku.
• Ekskursija uz dabas muzeju bija diez gan interesanta, taču lielākoties visu mēs jau bijām mācījušies ģeogrāfijas stundās. Vieta ir skaista, interesanti eksponāti.
• Dabas muzejs bija interesants. Runāja ļoti daudz par vulkāniem un lavas iežiem. Uzzināt bija daudz ko, deva arī paturēt iežus kuri nebija veselībai bīstami.
• Dabas muzejā bija interesanti pārbaudīt savas zināšanas par vulkānu izvietojumu. Es  secināju, ka gandrīz visu mēs jau esam mācījušies. Lokācija skaista un interesanta.
• Kopumā ekskursija bija patīkama, bet neko jaunu es neuzzināju, jo  ģeogrāfijas stundās tēma tika atkārtota. Ekskursijā bija iespēja pataustīt magmatiskos iežus. Pēdējā ekskursijas daļā bija eksperiments ar lava lampas izveidi, sanāca skaisti.
• Ekskursija bija interesanta, uzzināju daudz ko par vulkāniem
• Visinteresantākā daļa bija vulkāna izvirduma un lavas lampas eksperiments un vulkāna izmešu – iežu apskate tuvplānā. Par pašiem vulkāniem tika tikai atsvaidzinātas zināšanas.
• Sākuma likās garlaicīgi, jo es jau tur nesen biju bijusi. Stāstīja par vulkāniem, ko es jau zināju, nebija interesanti, bet palika interesanti, kad tikām augšā, kur deva paskatīties, pataustīt dažādus iežus, tas bija viss interesantākais.

Divas klases, 5.a un 6. a devās uz Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju mācību ekskursijā uz nodarbību “Šūnas mikroskopā: asinsrite un tehnoloģijas”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ietvaros.

Nodarbība sākās ar nelielu ieskatu cilvēces zināšanās par asinsriti un mikroskopiju. Skolēni uzzināja, ka ārsti jau vēsturiski centās saprast, kā asinis kustas pa ķermeni, taču ilgus gadsimtus valdīja nepareizi priekšstati. Tāpat skolēni iepazinās ar mikroskopa izgudrošanu un tā nozīmi zinātnes attīstībā. Noslēgumā viņi pārrunāja, kā mūsdienu tehnoloģijas – digitālie mikroskopi, pulsometri un asinsspiediena mērītāji – radušās, balstoties uz gadsimtiem ilgiem atklājumiem un inovācijām medicīnas vēsturē.

Teorētiskajā daļā skolēni atkārtoja zināšanas par asinsrites sistēmu, tās funkcijām un galvenajiem orgāniem. Viņi iepazina dažādu veidu asins šūnas, to uzbūvi un funkcijas, īpašu uzmanību pievēršot atšķirībām starp cilvēka un vardes asins šūnām. Skolēni apsprieda arī to, kā mūsdienu medicīnas tehnoloģijas tiek izmantotas diagnostikā, piemēram, mikroskopi, asins analīžu iekārtas un digitālie sensori.

Praktiskajā darbā skolēni paši sev un viens otram:

• mērīja asinsspiedienu, izmantojot digitālo asinsspiediena mērītāju;
• noteica skābekļa piesātinājumu asinīs, izmantojot pulsa oksimetru;
• vēroja cilvēka un vardes asins šūnas mikroskopā, salīdzinot to formu un izmēru
• pildīja darba lapu, kurā apkopoja novērojumus, mērījumus un savus secinājumus.

Nodarbības praktiskā daļa parādīja, kā vēsturiskie atklājumi, teorijas un mūsdienu tehnoloģijas savstarpēji papildina cita citu, palīdzot veidot padziļinātu izpratni par cilvēka organismu.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Bija interesanti mērīt asinsspiedienu un redzēt, kā tas atšķiras katram.”
• “Skābekļa rādītājus es nekad iepriekš nebiju mērījis, tagad zinu, kā tas notiek.”
• “Mikroskopā pirmo reizi redzēju, kā izskatās asins šūnas – tas bija ļoti aizraujoši.”
• “Salīdzināt vardes un cilvēka asins šūnas bija ļoti interesanti – tagad saprotu, ka vardēm šūnām ir kodols, bet cilvēkiem eritrocītiem nav.”
• “Patika, ka nodarbība bija praktiska – varējām paši mērīt, pētīt un salīdzināt datus.”
• “Tagad labāk saprotu, kā ārsti nosaka veselības rādītājus un kāpēc tie ir svarīgi.”

Rīgas ZOO ieradāmies, lai kopā ar gidu izprastu, kā dažādu sabiedrības grupu un katra paša pieņemtie lēmumi ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku nākotni. Bijām pieteikušies uz lomu spēli “Viena pasaule visiem”.

Pie Rīgas ZOO ieejas apskatījām lielu stendu ar dzīvnieku sugām, kuras iekļautas Pasaules sarkanajā sugu sarakstā un ir apdraudētas. Gide pastāstīja, ka Rīgas ZOO piedalās daudzu Eiropas apdraudēto sugu turēšanā un vairošanā nebrīvē. Iepriekšējā gadā Rīgas ZOO pavairoja 17 dažādas sugas. Stenda attēlos redzējām jau savvaļā izmirušas gliemežu sugas, kuras Rīgas ZOO izdevies pavairot.

Pēc nelielā ievada devāmies Rīgas ZOO takās, pa ceļam piestājot pie dzīvnieku aplokiem. Kādā no pieturas punktiem skolēni sadalījās trīs grupās ieņemot noteiktas lomas. Vieni kļuva par valdības pārstāvjiem, citi par vietējiem iedzīvotājiem, bet vēl citi par vides aizsardzības organizāciju pārstāvjiem. Visi saņēma aprakstus ar pasaulē aktuālajām dabas aizsardzības un sugu saglabāšanas problēmām, kā arī iespējamos risinājumus tiem un arī balsošanas kartiņas.  Vispirms tika izspēlēta situācija, kurā bija jārisina problēma, ka visā pasaulē lietusmežus strauji izcērt, lai iegūtu kokmateriālus, ierīkotu plantācijas un ganības, iegūtu derīgos izrakteņus un būvētu ceļus. Mežus izcērt straujāk, nekā tie spēj atjaunoties, tāpēc to platība samazinās. Grupu dalībnieki apspriedās, diskutēja savā starpā un pamatojot to pārējiem, balsoja par lēmumu.

STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei “Lomu spēle “Viena pasaule visiem”Turpinājumā grupas mainīja lomas un risināja nākošo uzdevumu, kurā tika apskatīta nīlzirgu vairošanās problēma. Kolumbijas ziemeļrietumu iedzīvotājiem aizvien lielākas grūtības sagādā nīlzirgi, kuri tika no ievesti no Āfrikas. Sākumā tie bija četri eksotiskie dzīvnieki, kuri vēlāk devās brīvībā pa apkārtējām upēm un purviem. Klimats nīlzirgiem izrādījies ļoti piemērots, dabisko ienaidnieku, gluži tāpat kā Āfrikā, viņiem nav. Dzīvnieki sākuši vairoties. Tiek izpostīti sējumi, dzīvnieki ir agresīvi un uzbrūkot cilvēkiem gan uz sauzemes, gan upēs. Nīlzirgu skaits sasniedzis jau 150 īpatņus, bet neoficiāli tiek runāts, ka to skaits ir jau ap pieciem simtiem.

Visbeidzot, trešā problēma, kuru skolēni risināja, kā saglabāt Himalaju kalnos mītošās vītiņragu kazas. Sevišķi to skaits samazinājies Pakistānā. Tās tiek medītas gan gaļas un ādas ieguvei, gan ragu dēļ, ko Āzijā izmanto tautas medicīnā. Šī suga ir arī iekārota medību trofeja. Kazas apdraud arī starptautiskā tirdzniecība.

Pēc diskusijām skolēni izteica viedokļus par to, cik grūti vai viegli dažādām sabiedrības grupām vienoties par vienotu modeli sugu saglabāšanai un problēmu risināšanai.

Pēc lomu spēles beigām izbaudījām pastaigu Rīgas ZOO.

Pēc Rīgas ZOO apmeklējuma 12.a klases skolēni dalījās savās atziņās:

• Bija iespēja uzzināt, ko vairāk par dažādiem dzīvniekiem un, kas notiek pasaulē ar tiem. Piemēram par begemotiem, ka to ir ar katru dienu arvien vairāk un strauji pieaug to skaits. Varēju uzzināt, kurš kā aptuveni rīkotos pasaulē saistībā ar dzīvniekiem, un bija iespēja brīvajā laikā apskatīt dzīvniekus. Kopumā diezgan interesanti, pat varēja paturēt rokās smagu nīlzirga zobu.
• Es uzzināju, ka nīlzirgi ir aizsargājami, bet tie katru gadu nogalina 500 cilvēkus. Man likās interesanti tas, ka mūs saliedēja liekot sadalīties trīs dažādās grupās un apspriest dažādas dabas problēmas no dažādām pozīcijām. Beigās bija jauki, ka mēs varējām apskatīt dzīvniekus, kuri var izturēt ziemu. Mans mīļākais dzīvnieks tur bija vikunja.
• Rīgas Zooparkā bija ļoti interesanti. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad es tur biju. Tagad, kad es zinu vairāk par viņiem, bija interesantāk un tāpēc, ka biju ar draugiem, bija vēl labāk.
• Zoodārzā man bija interesanti iesaistīties mūsdienīgajās pasaules situācijās par dzīvniekiem un izrunāt to, kā rīkojas valdība saskaroties ar dzīvniekiem, kuri izraisa dažādus dzīves sarežģījumus, un bija interesanti paskatīties uz dzīvniekiem zoodārzā.
• Ekskursija bija ļoti interesanta, uzzināju daudz ko par apdraudētu sugu aizsardzību.
• Ekskursija uz zoodārzu bija diezgan interesanta. Daudz un dažādi dzīvnieki, interesanti gida uzdevumi un jaunumi par ZOO. Kopumā viss patika!

Dažas 10.a klases atziņas:

• Man apmeklējums īpaši nepatika. Vietām bija netīrs, dzīvnieku bija maz, visi tie bija diezgan apātiski. Gide stāstīja garlaicīgi, un brīžiem viņu nevarēja sadzirdēt. Būtu daudz labāk, ja mēs būtu atnākuši pavasarī.
• Man zoodārzā ļoti patika tās situācijas, kurās vajadzēja iejusties lomās. Bija ļoti interesanti!
• Zoodārzā man patika staigāt apkārt un apskatīt dzīvniekus. Bet man traucēja tas, ka tajā dienā bija auksti. Staigājot pa zoodārzu, kamēr mēs ar pasniedzēju spēlējām spēli.  Būtu bijis interesanti, ja man nesaltu rokas un kājas! Tāpēc es gribēju tikai pēc iespējas ātrāk sasildīties.
• Zoo apmeklējums bija interesants ar to, ka mēs veicām uzdevumus, par to kā atrisināt problēmas, kas saistītas ar dabu un dzīvniekiem. Mums visu šo stāstīja gide, un mums viņa pat parādīja dažādus dzīvniekus. Bija mums visiem jāsadalās trīs grupās, kur ietilpa iedzīvotāji, valdība un dabas aizstāvji, un mums kopā bija jārisina problēmas. Kopumā ekskursija uz ZOO bija interesanta, izklaidējoša un nebija garlaicīga. Tikai es ceru, ka nākamreiz varēs vairāk izpētīt dzīvniekus kopā ar klasi.

Ko lai saka, cik dalībnieku tik viedokļu! Esam ļoti atšķirīgi, ar dažādām interesēm. Novēlam turpmāk katram atrast sev interesējošu nodarbi!

Decembrī apmeklējām tehniski radošu nodarbību “Ripo. Pēti. Saproti.” Rīgas Motormuzejā, kur mācījāmies gan teorētiski, gan praktiski par tādiem svarīgiem jautājumiem, kā kustība, spēks un drošība satiksmē.

Pirmajā nodarbības laikā muzeja gide rādīja prezentāciju, stāstīja un uzdeva jautājumus. Sarunas laikā atklājās zināšanas un arī nezināšana par dažādiem kustību ietekmējošiem faktoriem, par drošības jautājumiem ceļu satiksmē. Šī bija nodarbības teorētiskā daļa.

Otrajā daļā sākās praktiskā darbošanās. Telpā bija vairāki galdi, pie katra no tiem vietu ieņēma 3-4 skolēni. Katrs skolēns saņēma savu kastīti ar koka detaļām un 2 veidu riteņu komplektu – gludās un ar protektoriem. Bija jāveido 3 auto modeļi: vieglais, vidēji smagais un smagais auto, kā arī katram no auto veidiem jālieto abi riepu komplekti. Izmantojot novietoto trases modeli ar 3 dažādiem segumiem, veicām eksperimentus. Kurā gadījumā mašīna aizbrauks tālāk. Kurā gadījumā mašīna apstāsies ātrāk? Rezultātus pierakstījām saņemtajās darba lapās.

Nodarbības noslēgumā pārrunājām uzzināto, atbildējām uz gides jautājumiem. Secinājums – mācīties var būt interesanti. Žēl, ka nodarbība pagāja tik ātri!

Klases stundā centāmies atcerēties redzēto un dzirdēto, kā arī praktiski piedzīvoto. Veicām uzdevumus klases audzinātājas sagatvotajās darba lapās.