Iedomājies, ka skolas diena pārvēršas par īstu piedzīvojumu un visa klase dodas uz Latvijas Dzelzceļa muzeju, lai kļūtu par “pasažieru skaitītājiem”!

Viss sākas ar kāpšanu pagātnē. Stāvot blakus milzīgajām lokomotīvēm un vēsturiskajiem vagoniem, bērni uzzināja, ka ceļošana senāk bija pavisam citāda. Uzzināja, ka tagad vilcieni pēc izskata un ātruma ļoti atšķiras no pagātnes vilcieniem. Lasot informatīvos stendus, bērni saskārās ar gadskaitļiem, kuru lasīšanā bija jāpatrenējas. Saprata, lai vilciens varētu doties ceļā, visam jābūt precīzam – un te talkā nāk matemātika!

Nodarbības laikā skolēni kāpa vagonā, lai paši saskaitītu sēdvietas. Vai vietas pietiks visiem? Cik pasažieru vēl varētu iekāpt? Kā pārvadāja bagāžu, cik daudz tās var būt? Vai vagonā var atvērt logus, cik to ir? Un vēl daudz, daudz jautājumu…

Pēc tam sekoja jautras spēles, kurās bērni paši veidoja savus vilcienu sastāvus un pārbaudīja savu vērību. Pat tie, kuriem matemātika parasti šķiet grūta, nemaz nepamanīja, ka ir izrēķinājuši veselu virkni uzdevumu.

Tā vairs nav tikai mācīšanās – tā ir aizraujoša ceļojuma plānošana, kurā katrs skaitlis palīdz vilcienam ripot uz priekšu!

2026.gada 3. martā 5.a un 6.a klases skolēni apmeklēja robotikas skolu ROBO HUB, kur piedalījās aizraujošā praktiskajā nodarbībā “SUMO robota programmēšana”. Apmeklējums notika STEM programmas ietvaros, veicinot skolēnu interesi par zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Mērķis – paplašināt skolēnu zināšanas par robotiku un programmēšanu, attīstīt loģisko domāšanu, problēmu risināšanas prasmes un sadarbību komandā.

Nodarbības laikā skolēni iepazinās ar robotikas pamatiem, programmēšanas loģiku un komandas darba nozīmi. Katram bija iespēja programmēt savu SUMO robotu, testēt to ringā un piedalīties draudzīgās sacensībās. Bērni ar lielu interesi klausījās instrukcijas un ar aizrautību pilnveidoja savus robotus, lai tie kļūtu ātrāki un veiklāki.

Praktiskā darbošanās palīdzēja attīstīt loģisko domāšanu, uzmanību un neatlaidību, kā arī stiprināja prasmi sadarboties grupā. Atmosfēra bija radoša, atbalstoša un motivējoša.

Ekskursija bija izglītojoša, aizraujoša un iedvesmojoša pieredze visiem dalībniekiem.

Skolēnu atsauksmes:

•  “Man ļoti patika, ka varējām paši programmēt robotu un redzēt, kā tas kustas! Sacensības bija visforšākā daļa.” (Imants, 5.a klase)
•  “Es iemācījos, ka pat maza kļūda programmā var daudz ko mainīt. Bija interesanti strādāt komandā un uzvarēt robotu cīņā!” (Markuss, 6.a klase)

2026.gada 18.februārī 4.a  un 4.b klasēs devās uz RTU ZC ”Futurimo Rīga” uz nodarbību “Kompozīta detektīvi. Radām nākotnes materiālus.”

Nodarbības pirmajā daļā vadītāja iepazīstināja ar diviem kompozīta materiāliem. Bērni uzzināja, ka, pareizi savienojot tos kopā, radīsies tāds materiāls (silikons), kas vienlaikus būs izturīgs, elastīgs un viegls. Šis materiāls nav kaitīgs veselībai un ir izmantojams dažādās nozarēs.

Praktiskajā daļā izglītojamie veidoja formiņas, formiņas vidū ievietoja konfekti, gatavoja no diviem kompozīta materiāliem silikonu un ielēja to pašgatavotajās formiņās.

Kamēr silikons cietēja, skolēniem bija iespēja otrā stāva zālē iepazīties ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātkāres centru. Tur varēja uzzināt, kā darbojas pasaule, kādi ir dabaszinātņu likumi un kā inženierzinātnes un tehnoloģijas tagad un nākotnē uzlabos cilvēku dzīvi.

Viena no divpadsmitās klases mācību plānā iekļautajām ģeogrāfijas tēmām ir vulkāni. Apskatoties piedāvājumu STEM nodarbībām, nolēmām, ka izmantosim šo piedāvājumu.

Ekskursijas sākumā devāmies uz dabas muzeja otrā stāva izstāžu zāli, kurā izvietoti vulkānu maketi. Apskatījām zemes modeli un, klausoties gides stāstījumā par zemes garozas uzbūvi, kura balstās uz vairākām tektoniskajām plātnēm, kuras visu laiku ir kustībā, mēģinājām izprast, kā rodas seismiski aktīvās zonas.

Noskaidrojām, ka Latvija atrodas drošā attālumā no plātņu saskares vietas, tāpēc pie mums seismiskā aktivitāte ir tuva nullei.

Gide turpināja ar nelielu ievadu par to, kas ir vulkāni, kā tie veidojušies un kā darbojas, kā arī par ģeoloģiskajiem procesiem, izmantojot interaktīvos modeļus. Interaktīvajos modeļos, spiežot pedāļus, satuvinājām un atbīdījām, kā arī bīdījām vienu zem otras tektoniskās plātnes.

Pie vulkānu modeļiem uzzinājām par to iedalījumu pēc formas un veidu, kā notiek dažādu vulkānu tipu izvirdumi. Iespaidīgākais stāstījums bija par kalderveida vulkāniem, kuru virsotnes sprādziena laikā noārdās un iebrūk konusā. Krātera diametrs var sasniegt pat 26 km. Ar šādu diametru šodien lielākais zināmais kalderveida vulkāns atrodas ASV zem Jeloustounas Nacionālā parka. Tas ir milzīgs pazemes magmas rezervuārs. Šis vulkāns ir izvirdis trīs reizes 2.1 miljonu gadu laikā. Amerikas vulkanologi nākošo izvirdumu gaida starp 21. un 25. gadsimtu, kas ir biedējoši tuvu. Nodarbības turpinājumā devāmies uz sestajā stāvā iekārtoto ekspozīcijas telpu “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”. Uzsākām diskusiju, kāda ir vulkānu nozīme cilvēku dzīvē, par vulkānu ietekmi uz saimniecisko darbību, cilvēku drošību un dabas procesiem. Turpinājumā mēs apskatījām un iztaustījām dažādos vulkāniskos izmešus, sākot no ļoti viegliem atdzisušas lavas gabaliņiem līdz pat smagām vulkāniskajām bumbām, kuras pārzāģējot redzami krāsaini minerāli. Pateicoties datorspēlēm, skolēni atpazina krāsaino minerālu – obsidānu. Vulkāniskajos izmešos sastopams arī skaistais violetās nokrāsas ametists.

Pēc vulkānisko izmešu iepazīšanas noskatījāmies īsu video filmiņu par to, kas notiktu, ja iepriekš pieminētajā Jeloustounas supervulkānā notiktu izvirdums. Šis bija zinātnieku redzējums, par procesa norisi un sekām:

“Milzīga spiediena ietekmē magma tiks izsviesta atmosfērā 50 km augstumā. Tūkstoš kilometru rādiusā no lavas un pelniem ies bojā praktiski viss dzīvais. Milzīgais pelnu mākonis, pakāpeniski izplezdamies, diennakts laikā aptvers lielāko daļu ASV un Kanādas teritorijas.

Pelnu mākoņi trīs nedēļu laikā šķērsos Atlantijas un Kluso okeānu. Mēneša laikā pelni aizsegs Sauli jau uz visas Zemes.

Gaisa temperatūra dažādos Zemeslodes reģionos pazemināsies līdz mīnus 15-50 grādiem vai pat zemāk. Ziema ilgs vismaz pusotru gadu.

Mums atliek cerēt, ka katastrofa nenotiks mūsu dzīves laikā. Izvirdumu nav iespējams novērst. Jautājums ir sekojošs: kā izglābties, vai kā mīkstināt katastrofas sekas?”

Nodarbības noslēgumā bija iespēja pašiem radīt vulkāna izvirdumu. Vulkāna maketa augšdaļā bija iedobe, kurā noteiktā secībā tika pievienotas vielas, kuras savstarpēji reaģējot radīja vulkāna izvirduma lavas straumes.

Otrā eksperimenta laikā tika radīta “lavas lampa”. Stikla cilindrā ielejot vielas, kuras, katram no mums ir pieejamas mājas virtuvē, radījām skaitu eļļas lampu, kurā riņķoja krāsaina ūdens lāses.

Pēc nodarbības skolēni dalījās pārdomās par redzēto:

• Bija interesanti uzzināt vairāk, kā arī ko jaunu par vulkāniem, piemēram, par to veidiem, kā notiek iekšējie un ārējie  procesi, un par draudiem, ko rada vulkāni. Bija labi.
• Ekskursija bija interesanta, jo ekskursijas laikā es varēju atkārtot jau iepriekš uzzināto informāciju un plusā vēl iegūt redzējumu uz šo visu no citas puses.
• Ekskursijā ietvertā informācija bija saistīta ar Latvijas ģeoloģiju, padarot tēmu interesantāku un praktiskāku.
• Ekskursija uz dabas muzeju bija diez gan interesanta, taču lielākoties visu mēs jau bijām mācījušies ģeogrāfijas stundās. Vieta ir skaista, interesanti eksponāti.
• Dabas muzejs bija interesants. Runāja ļoti daudz par vulkāniem un lavas iežiem. Uzzināt bija daudz ko, deva arī paturēt iežus kuri nebija veselībai bīstami.
• Dabas muzejā bija interesanti pārbaudīt savas zināšanas par vulkānu izvietojumu. Es  secināju, ka gandrīz visu mēs jau esam mācījušies. Lokācija skaista un interesanta.
• Kopumā ekskursija bija patīkama, bet neko jaunu es neuzzināju, jo  ģeogrāfijas stundās tēma tika atkārtota. Ekskursijā bija iespēja pataustīt magmatiskos iežus. Pēdējā ekskursijas daļā bija eksperiments ar lava lampas izveidi, sanāca skaisti.
• Ekskursija bija interesanta, uzzināju daudz ko par vulkāniem
• Visinteresantākā daļa bija vulkāna izvirduma un lavas lampas eksperiments un vulkāna izmešu – iežu apskate tuvplānā. Par pašiem vulkāniem tika tikai atsvaidzinātas zināšanas.
• Sākuma likās garlaicīgi, jo es jau tur nesen biju bijusi. Stāstīja par vulkāniem, ko es jau zināju, nebija interesanti, bet palika interesanti, kad tikām augšā, kur deva paskatīties, pataustīt dažādus iežus, tas bija viss interesantākais.

Divas klases, 5.a un 6. a devās uz Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju mācību ekskursijā uz nodarbību “Šūnas mikroskopā: asinsrite un tehnoloģijas”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ietvaros.

Nodarbība sākās ar nelielu ieskatu cilvēces zināšanās par asinsriti un mikroskopiju. Skolēni uzzināja, ka ārsti jau vēsturiski centās saprast, kā asinis kustas pa ķermeni, taču ilgus gadsimtus valdīja nepareizi priekšstati. Tāpat skolēni iepazinās ar mikroskopa izgudrošanu un tā nozīmi zinātnes attīstībā. Noslēgumā viņi pārrunāja, kā mūsdienu tehnoloģijas – digitālie mikroskopi, pulsometri un asinsspiediena mērītāji – radušās, balstoties uz gadsimtiem ilgiem atklājumiem un inovācijām medicīnas vēsturē.

Teorētiskajā daļā skolēni atkārtoja zināšanas par asinsrites sistēmu, tās funkcijām un galvenajiem orgāniem. Viņi iepazina dažādu veidu asins šūnas, to uzbūvi un funkcijas, īpašu uzmanību pievēršot atšķirībām starp cilvēka un vardes asins šūnām. Skolēni apsprieda arī to, kā mūsdienu medicīnas tehnoloģijas tiek izmantotas diagnostikā, piemēram, mikroskopi, asins analīžu iekārtas un digitālie sensori.

Praktiskajā darbā skolēni paši sev un viens otram:

• mērīja asinsspiedienu, izmantojot digitālo asinsspiediena mērītāju;
• noteica skābekļa piesātinājumu asinīs, izmantojot pulsa oksimetru;
• vēroja cilvēka un vardes asins šūnas mikroskopā, salīdzinot to formu un izmēru
• pildīja darba lapu, kurā apkopoja novērojumus, mērījumus un savus secinājumus.

Nodarbības praktiskā daļa parādīja, kā vēsturiskie atklājumi, teorijas un mūsdienu tehnoloģijas savstarpēji papildina cita citu, palīdzot veidot padziļinātu izpratni par cilvēka organismu.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Bija interesanti mērīt asinsspiedienu un redzēt, kā tas atšķiras katram.”
• “Skābekļa rādītājus es nekad iepriekš nebiju mērījis, tagad zinu, kā tas notiek.”
• “Mikroskopā pirmo reizi redzēju, kā izskatās asins šūnas – tas bija ļoti aizraujoši.”
• “Salīdzināt vardes un cilvēka asins šūnas bija ļoti interesanti – tagad saprotu, ka vardēm šūnām ir kodols, bet cilvēkiem eritrocītiem nav.”
• “Patika, ka nodarbība bija praktiska – varējām paši mērīt, pētīt un salīdzināt datus.”
• “Tagad labāk saprotu, kā ārsti nosaka veselības rādītājus un kāpēc tie ir svarīgi.”