2022./2023.mācību gads


Nav atrasta neviena ziņa.

2021./2022.mācību gads


Nodarbība Ziedoņa klasē – 11.a

Ņemot vērā skolēnu pozitīvās atsauksmes par “Latvijas skolas somas” projektā iepazīto I.Ziedoņa daiļradi, turpinājām tuvāk iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību apmeklējot Imanta Ziedoņa klasi, kura izveidota sadarbībā ar fondu “Viegli”.

Nodarbības sākumā apskatījām nodarbību telpu, kurā izvietotas I.Ziedoņa grāmatas un atsevišķi priekšmeti, kas cieši saistīti ar rakstnieka personību.

Modernā stilā iekārtotā telpa un tās dekori radīja viegluma un gaišuma sajūtu.

Gide uzsāka stāstījumu par Imanta Ziedoņa bērnību, skolas gaitām un dzīves gājumu. Skolēniem tika izdalītas trīs kartītes ar atbilžu variantiem. Stāstījuma laikā paralēli uz ekrāna varēja vērot gan I. Ziedoņa fotoattēlus, darbu nosaukumus un dažādus ar Latviju saistītos projektus.

Uzzinājām par viņa devumu kultūras jomā- izdotajām grāmatām, sarakstītajiem scenārijiem un tekstiem vairāk nekā 10 filmām, kā arī to, ka viņa darbi ir pamats vairākām latviešu multiplikācijas filmām, gan arī par sabiedriskajām aktivitātēm. Visi mēs zinājām, ka I.Ziedonis izveidoja un vadīja “Dižkoku atbrīvošanas grupu”, bet ka Daugavas krasta sakopšanas programma, bērnu folkloras kustība “Pulkā eimu, pulkā teku”, kā arī Latgales podnieku skolas dibināšanas veicināšana ir I.Ziedoņa nopelns – nezinājām.

Gide savā stāstījumā iesaistīja skolēnus, viņiem bija jāizvēlas pareizās atbildes uz jautājumiem. Skolēni apspriedās un vienojās, kuras vai kura no kartītēm – A, B vai C – atbilst pareizajai atbildei. Stundu garā nodarbība paskrēja nemanot.

Otrajā nodarbības daļā skolēni devās meklēt kodu kādai no izlaušanās istabām. Visas istabas bija saistītas ar I.Ziedoņa daiļradi. Skolēni izvēlējās atrast pareizās atbildes istabai, kura balstīta uz I.Ziedoņa darbu “Suns Funs un vējš”.

Skolēni iegāja istabā, durvis tika aizslēgtas un mēs ar gidi vērojām viņu darbības monitorā. Skolēni no gides saņēma meklēšanas pavedienus, kas palīdzēja atrast pareizo risinājumu.

Pēc nepilnas stundas skolēni atrada kodu, tika pie istabas atslēgas un atgriezās muzeja nodarbības telpā.

Nodarbība I.Ziedoņa klasē bija ļoti saistoša un interesanta!

Ganu spēles Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

2021./2022. mācību gadā nobeigumā mēs, 10.b, 11.b un 12.b klases skolēni un skolotāji, nolēmām apmeklēt Latvijas Etnogrāfisko Brīvdabas muzeju, lai labāk izprastu latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli. Ir jāņem vērā, ka kopā ar mums piedalījās divi skolēni no Ukrainas, un viņiem tas bija ļoti interesanti.

Mums ļoti paveicās ar gidu, vārdā Imants, kuram izdevās ieinteresēt visus, pat visvienaldzīgākos un slinkākos.

Kā parasti, mēs sākām ar vēsturisko objektu apmeklēšanu, pēc tam piedalījāmies tradicionālās ganu spēlēs, kuras skolēniem ļoti patika.

Ekskursijas noslēgumā mēs sarīkojām nelielu pikniku ar dažādiem konkursiem un spēlēm.

Jāpiebilst, ka šādas kopīgas aktivitātes ļoti satuvina dažādu klašu skolēnus, kas ir īpaši svarīgi pēc tālmācības “Covid-19” pandēmijas laikā. Cerams, ka nākotnē mēs turpināsim mūsu apvienotos kultūrizglītības pasākumus!

Izzinoša nodarbība Medicīnas muzejā

Par veselīga uztura pamatprincipiem mēs, 2. un 3. klases skolēni, esam mācījušies, bet par pasaules vēsturē postošākajām slimībām mums pastāstīja Medicīnas vēstures muzejā.

Ar ārstniecību saistītā ekspozīcija ir ļoti plaša- tā ietver viduslaiku pilsētiņas ainas, parāda medicīnas iekārtas un ārstēšanas veidus iepriekšējos gadsimtos, kā arī attaisno medicīnas zinātnes nozīmi kosmosa iekarošanā. Vēl interesantāku muzeja apmeklējumu padarīja gides interesantais stāstījums un interaktīvie izdales materiāli. 

Šeit ir arī aptieka, kura nemaz nelīdzinās zāļu tirgotavai mūsdienās un zobārsta kabinets, kādā ārstēja zobus mūsu vecvecāki.  Daži eksponāti izsauc smaidu, bet citi liek nepatikā noskurināties.

Labi, ka mūsdienās medicīna spērusi tik platu soli uz priekšu!

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā

Noskaidrojām, ka ne visi 2 vai 3. klases skolēni savā mūžā ir braukuši ar vilcienu, tādēļ Dzelzceļa muzejs ar savu plašo ekspozīciju interesē visus.

Sākumā iepazināmies ar sliežu ceļu pirmsākumiem visā pasaulē un tvaika lokomotīvju rašanos. Uzzinājām, ka dzelzceļa transporta pielietojums ir pārsteidzoši plašs – pasažieru vagoni, pasta vilcieni un pat kameras cietumnieku transportēšanai!

Ļoti interesanto gides Gunitas stāstījumu papildināja lieliska iespēja iekāpt visos vagonos un iejusties seno laiku pasažieru lomās. Tas viss tika iemūžināts jautrās fotogrāfijās un aprakstos par piedzīvoto.

“No stāsta līdz grāmatai”

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 1.a un 4.a klases skolēni piedalījās latviešu rakstnieces Ineses Valteres izzinošajā nodarbībā “No stāsta līdz grāmatai”.

Inese Valtere ir novadījusi vairāk kā 300 nodarbības bērniem un ir “Pasakas ģimenei” grāmatu autore. Šobrīd grāmatai ir divas daļas, bet jau nākamajā nedēļa iznāks trešā.

Savā nodarbībā rakstniece iepazīstināja skolēnus ar savu interesantāko stāstu tapšanas procesu. Skolēni uzzināja, kā top ilustrācijas, ko dara burtu pavēlnieks – literāts. Rakstniece stāstīja un demonstrēja, kādus trikus izmanto maketētājs un ar ko nodarbojas “papīra” cilvēks. Inese Valtere prezentēja savas grāmatas un izstāstīja, kā tapa zelta burti uz tām. Rakstnieces stāstījums bija aizraujošs un interesants. Bērni labprāt atbildēja uz rakstnieces uzdotajiem jautājumiem, kā arī iesaistījās sarunās.

Smilšu aplikācija

19. maijā, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, Rīgas 66. vidusskolas pedagogi sadarbībā ar kompāniju “Smilšu kino” novadīja 1.-4.b klašu skolēniem radošo meistarklasi.

Skolēni saņēma video ierakstu, kurā smiltīs tiek izzīmēts īss ieskats izrādē “Apkārt pasaulei”, uzzīmēta Latvija, kā arī attēlots smilšu animācijā personalizēts sveiciens mūsu skolai. Tas viņiem bija liels pārsteigums.

Vēlāk bērni vēroja video un klausījās par to, kas tad tieši ir smilšu kino, kā tas radies, kā top šīs filmas, kādi materiāli un resursi tam ir nepieciešami. Pēc tam skolēni tika iepazīstināti ar praktisko darbiņu – aplikāciju krāsošanu ar krāsainām smiltīm. Video ierakstā skolēniem tiek parādīta krāsošanas instrukcija, pēc tam bērni darbojās klasē kopā ar skolotāju.

Katrai klasei bija sava darba tematika: 1.b un 2.b klases skolēniem bija “Diena laukos”, 3.b klases skolēniem bija “Sprīdītis”, 4. klasei bija “Latvija”. Izkrāsotie darbiņi palika bērniem par piemiņu no nodarbības. Skolēni veica savu darbu apdomīgi, jo katrs solis bija jāplāno. Kopumā radošā atmosfērā tika pavadītas 2 stundas.

Lūk, dažas skolēnu atsauksmes:

  • “Super, ka no smiltīm var izveidot gleznu!”
  • “Es domāju, ka smiltis ir tikai brūnas!”
  • “Forši, ka ar smiltīm var zīmēt!”
  • “Cik forši redzēt skolu filmā!”

Skolēni guva pozitīvas emocijas, atraisīja radošo potenciālu un izveidoja sev dāvanu.

6.a ar “Latvijas skolas somu” uz Laboratorium

Vakar mēs ar klasi devāmies uz Laboratorium. Mēs šo ekskursiju ļoti gaidījām, jo šķita, ka būs ļoti interesanti. Uz vietu, kur notika nodarbība, mūs aizveda skolas autobuss. Ceļš veda gar Daugavu, Nacionālo bibliotēku, atjaunoto Āgenskalna tirgu u.c.

Atbraucot, mums bija atbildīgs uzdevums – jāpalīdz nokļūt uz leju līdz ieejai pa diezgan slīpu un garu “rampu” klasesbiedram, kurš pārvietojas ratiņkrēslā. Šajā brīdi mums visiem bija skaidrs, ko nozīmē “vides pieejamība”. Bija skaidrs, ka bez palīdzības pa šādu rampu neviens patstāvīgi nevar tikt ne lejā, ne augšā.

Mūs sagaidīja mūsu nodarbības vadītājs, kas bija tērpies baltā halātā. Ieskatoties, sapratām, ka viņš jau ir kaut kur redzēts. Labi padomājot, atcerējāmies, ka viņš piedalījās TV raidījumā “Kas Te? Es Te!”. Mēs uzreiz devāmies uz telpu, kur notika nodarbība un visi eksperimenti. Visa nodarbība bija saistīta ar filmu “Dvēseļu putenis”, kurā atainoti Pirmā pasaules kara notikumi.

Vadītājs nodarbības sākumā uzdeva dažādus jautājumus, t.sk., kuros mācību priekšmetos vairāk ir zinātne, kuros māksla. Nākamais jautājums bija daudz grūtāks – bija jāizdomā, kur dzīvē “satiekas” māksla un zinātne. Pēc neilgām pārdomām, mēs nosaucām arhitektūru, mākslas vingrošanu. Vadītājs nosauca vēl daudzas nozares – dzirdot mums likās, ka tas ir pašsaprotami, brīnījāmies, ka mums pašiem tas neienāca prātā.

Pārrunājām, kādi specefekti redzami filmā, kā tos panāk. Ķīmijas un cilvēka fizioloģijas un anatomijas zināšanas ir ļoti svarīgas kino mākslā – īpaši grimētāja darbā.

Kara ainu veidošanai nepieciešams pēc iespējas reāli parādīt ievainojumus: rētas un asinis. Izrādās, ka filmas laikā tika izlietoti apmēram 10 litri mākslīgo asiņu. Viss ļoti vienkārši – savieno  divus šķīdumus, un asinis gatavas! Savukārt, lai atvieglotu grimētāju darbu, rētas izgatavo no silikonam līdzīga materiāla un to “pielīmē” vajadzīgajā vietā. Bija interesanti, ka savienojot dažas ikdienā sastopamas vielas, piem., kartupeļu vai kukurūzas cieti, pūderkrēmu un vazelīnu,  arī paši varam veidot masu rētu atveidošanai.

Visinteresantākais eksperiments bija saistīts ar uguni. Filmā vairākās ainās redzama degšana, t.sk., cilvēka degšana. Kā filmē degošu cilvēku, kā var paciest sāpes, kas rodas ķermenim degot? Bez zinātnes tas nav iespējams pat vislabākajam kaskadierim. Eksperimenta laikā katrs no mums varēja “turēt” uguni rokās. Vispirms vajadzēja kārtīgi saslapināt roku, tad paņemt plaukstā speciāli sagatavotas putas, kuras tika aizdedzinātas. Sajūtas bija neparastas – ziņkāre, bailes, sajūsma – viss juku jukām. Viss  beidzās labi, tikai siltuma sajūta plaukstā. Bez tam tika ievēroti visi drošības pasākumi. Tas bija lielisks piedzīvojums! Kā nofilmēt vasarā ziemas ainas, kur vajadzīgs sniegs? Lai radītu sniegu, ņēmām talkā zinātni – savienojot 200 ml ūdens ar 2 g nātrija polipropilēna, dažu sekunžu laikā ieguvām glāzi sniega. Mēģinājām izspiest no sniega ūdeni, tomēr tas neizdevās. Mēģinājām uzcelt maziņu sniegavīru – arī neizdevās. Sniegs bija irdens, kā aukstā, sausā ziemas dienā.

Nākamā eksperimenta rezultātā ieguvām miglu. To varēja pataustīt, pasmaržot un pat “pagaršot”. Tas viss izraisīja diezgan lielu jautrību.

Vēl bez filmām zinātne “krustojas” ar tēlotāja mākslu. Visiem skaidrs, ka ķīmija ir nepieciešama, lai radītu dažādas krāsa. Tomēr nodarbības vadītājs mūs pārsteidza. Viņš mums parādīja gleznu, kurā redzamas skaistas vasaras pļavas puķes. Kad tika izslēgta dienas gaisma, bet ieslēgta fluorescentā gaisma, glezna pēkšņi pārveidojās – tajā kā akvārijā puķu vietā peldēja zivtiņas. Brīnumi nu gan! Tā mēs uzzinājām, ka izmantojot krāsas ar dažādu ķīmisko sastāvu un atšķirīgu apgaismojumu, iespējams panākt pārsteidzošus efektus.

Nodarbība likās ļoti interesanta, bet noteikti par īsu! Novēlam arī citiem aizbraukt uz Laboratorium un piedzīvot zinātnes un mākslas brīnumus!

11.a izlaušanās spēlē “Blēņas un pasakas”

“Latvijas skolas somas” projektā izvēlējāmies tuvāk iepazīt I.Ziedoni un viņa daiļradi. Šo uzdevumu realizējām ar fonda “Viegli” izveidotās “Ziedoņa klases” palīdzību.

Interaktīvās nodarbības ievaddaļā skolēniem sniedza ieskatu Imanta Ziedoņa personībā un daiļradē. Galvenā nodarbības daļa bija veltīta padziļinātai Imanta Ziedoņa pasaku iepazīšanai no grāmatas “Blēņas un pasakas”, akcentējot rakstnieka vērtības. Skolēniem bija jāveic dažādi savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumi, kas attīsta caurviju prasmes – lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību.

Pirms klātienes tikšanās bijā saņēmuši trīs audio pasaku ierakstus, kurus vajadzēja noklausīties, lai spētu atrisināt izlaušanās spēles uzdevumus.

Otrdienas rītā skolas pagalmā ieripoja koši sarkans busiņš ar “Ziedoņa klases” logo uz sāniem. Skolā tika ienestas kastes ar atribūtiem un 11.a klases skolēnu izlaušanās ceļš no I.Ziedoņa pasakām sākās.

Izlaušanās spēli vadīja projektu vadītāja Sallija Kļavkalne, kura noslēgumā uzteica skolēnus par lielisko sadarbību un loģisko risinājumu, kā arī fiksēja laiku 39 min un 36 sekundes,  kurš bija nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Lūk, skolēnu pārdomas par interaktīvo piedzīvojumu. 

Helēna. Spēle bija ļoti interesanta. Man patika tas, ka bija dažādi ar loģisko domāšanu un atjautību saistīti uzdevumi. Pasaka bija ļoti neparasta, līdz ar to uzdevumi bija tikpat netipiski un neierasti. Visvairāk man patika uzdevums, kur bija jāpasmaržo augi, lai atrasto noslēpumaino burtu. Man patika viss, bet gribējās, lai uzdevumu būtu vairāk.

Jānis. Ļoti patika, kā tas viss pasākums tika veidots. Atjautības uzdevumi bija ļoti labi izdomāti un tiešām lika padomāt. Patika sastrādāties un domāt kopā ar klases biedriem, patika arī, ka projekta vadītāja izpalīdzēja un virzīja mūs pareizajā virzienā, kad bijām kaut kur iesprūduši. Īsti nevaru nosaukt kaut ko kas nepatika, jo šis tiešām bija labs pasākums, un es vēlētos līdzīgus pasākumus arī nākotnē.

Gunta. Man izlaušanās spēle ļoti patika. Tā bija gana interesanta atkal-sastapšanās ar Ziedoni un viņa meistarīgajām vārdu spēlēm, metaforām, kas man likās īpaši aizraujošas – integrētas piedāvātajos atjautības uzdevumos.

Izprast Ziedoni un viņa pasakas, man šķiet, ne vienmēr ir viegli. Galvenie domu graudi pasakās bieži ieslēpti kā izretinātas, sīkas rozīnītes biezpienmaizītē, ko vienu pēc otras gribas uziet un veikli, veikli sagaršot, lai no sirds izbaudītu bulciņu. Tā arī katrā no uzdevumiem, atritinot koka lādītē guļošo lapiņu ar pasakas tekstu, sajūtas bija līdzīgas – it kā jau likās, ka saprotam, jau mēles galā sagaršojam to, kas mums pateikts priekšā, bet it kā līdz galam tomēr ne. Uzreiz tas tik viegli nemaz neizdevās un bija jāpacīnās, lai tiktu pie šīs te “garšas” un izpratnes par to, kā varam paspēlēties ar izlasīto.

Šī spēle, manuprāt, atšķirīgi no citām, piemēram, filmās balstītām, izlaušanās spēlēm, bija īpaša ar savu ģeniālo vienkāršību – ne brīdi meklējumi pēc atbildes nekļuva nogurdinoši, un mēs nejutāmies apmaldījušies. Drīzāk visu spēles laiku gaisā saglabājās viegls entuziasms, un mēs bijām un palikām ieinteresēti. Katra nākamā lādīte un katrs pavediens, katra smarža (es par puķu smaržu pudelītēs 🙂 ) mūsu rokās kļuva par vērtīgu instrumentu, lai pietuvotos tuvāk Ziedonim.

Gribētos gan, kaut šis piedzīvojums būtu izdevies garāks – lai uzdevumu būtu vairāk, paredzēts ilgāks laiks to izpildei, kas ļautu spēlē iekāpt vēl dziļāk un pilnīgāk.

Noslēgumā tikai gribu teikt, ka, manuprāt, šī Ziedoņa klases nodarbība bija lieliska! Man tā deva daudz prieka, mazliet sakustināja manu radošumu un pat pamodināja nedaudz intuīcijas.

Esmu pateicīga skolai un Ziedoņa klases projekta autoru iniciatīvai par tik jaukas un jēgpilnas aktivitātes sagatavošanu mums! Paldies!

Foto >>>ŠEIT

5.b klase Dauderu muzejā

07.10.2021. Rīgas 66. vidusskolas 5.b klases skolēni devās uz muzeju ,, Latvijas skolas soma,, projekta ietvaros.

No sākuma bērnus iepazīstināja ar Latvijas nacionālo vēstures muzeju. Pēc tam bija praktiskais  komandu darbs. Dauderu dārzā  bija noslēpti  8 uzdevumi, kurus vajadzēja atrast. Kad tika atrasts pēdējais uzdevums, tā  bija atslēga nākošajam uzdevumam. Tad skolēni dalījās trīs komandās. Katrai komandai   bija iedota karte ar uzdevumiem. Bija jāatrod četri cipari. Kad cipari bija atrasti, tad  vajadzēja savienot kartes punktus un tad sanāktu no četriem cipariem vēsturisks gads, par ko sākumā bija stāstīts stāstījumā par Dauderu muzeju.

Bērni bija priecīgi un sajūsmā par ekskursiju.

5.a klase etnomuzeja “Cepures pasaule”

Izrādās, ka pavisam tuvu skolai atrodas etnomuzejs “Cepures pasaule”, kas ir vienīgais šāda veida muzejs pasaulē, kur vienuviet var aplūkot plašu etnisko galvassegu kolekciju no visas pasaules.

Oktobra sākumā mūsu 5.a klase devās aplūkot šo muzeju.

Tas bija kā ceļojums apkārt pasaulei pa piecām zālēm. Muzeja gide ļoti aizraujoši un atraktīvi pastāstījaka,  galvassegas savāktas divpadmit gadu ceļojumu laikā. Kolekcijas pamatlicējs ir slavens Maskavas zinātnieks un ceļotājs Kirils Babajevs, viņš uz Rīgu atvedis simtiem dažādu galvassegu. Katrai ir savs stāsts – gan seniem apzeltītiem kokošņikiem, gan kroņiem -rotātiem ar dārgakmeņiem, gan maģiskām āfrikāņu maskām un iespaidīgām Āzijas šamaņu cepurēm.

Muzejā šīs cepures var ne tikai aplūkot, bet arī nofotografēt un uzlaikot, ko bērni arī aktīvi darīja.

Noslēgumā bija praktiskā nodarbība, kurā visi ar lielu aizrautību izkrāsoja pūķa maskas.

Mēs iesākam visiem apmeklēt šo unikālo muzeju!

2.a un 3.a Rīgas Motormuzejā

Uzzinot, ka Motormuzejs ir lielākais seno auto muzejs Baltijā un tas iekļauts “Latvijas skolas soma” sarakstā, 2.a un 3.a klases skolēni devās uz turieni.

Piebraucot pie muzeja, bērni, kas tur ieradās pirmo reizi,  bija pārsteigti par to, cik muzeja ēka ir skaista, moderna un interesanta.

Muzeja mācību un nodarbību telpā notika tehniski radošā nodarbība “Atlecošā bumbiņa”. Nodarbības laikā skolēni vairāk uzzināja par gumiju, tās rašanos, īpašībām un pielietojumu. Visinteresantāk bija pašiem radīt “gumijas” bumbiņu. Bērni atzīmēja, ka esot labi, ka varēja izvēlēties bumbiņas krāsu – zilu, zaļu vai dzeltenu.

Pēc nodarbības devāmies apskatīt senos auto. Bērniem ļoti patika mašīnu un citu braucamrīku daudzveidība – to formas, krāsas, izmēra atšķirības. Vēl patika, ka daudzas lietas var pataustīt, pagrozīt, pakustināt.

Lielu interesi izraisīja iespēja nofotografēties pie Motormuzeja Zaļās sienas.

Laiks muzejā paskrēja nemanot. Vairāki bērni teica, ka gribētu vēlreiz atgriezties Motormuzejā uz ilgāku laiku.

Atgriežoties skolā, skolēni savus iespaidus par muzeja apmeklējumu attēloja gan rakstos, gan zīmējumos.

10.b klase iepazīst Mangaļsalas bunkurus

“Latvijas skolas somas” ietvaros skolēniem bija iespēja apskatīt Mangaļsalas bunkurus. Gida pavadībā tika veikta izzinoša nodarbība pa Mangaļsalas teritoriju. Uzzinājām, ka teritorijā esošie objekti tika būvēti jau 1875.gadā. Bija atrodami betona doti, kuri tikai celti Neatkarīgās Latvijas laikā, kā arī dažādas munīcijas noliktavas, kuru celšanas aizsākumi norisinājušies PSRS laikā. Starp tiem varēja redzēt gan interesantas administratīvās celtnes, gan artilērijas izvietošanas vietas. Dzirdējām arī, ka Mangaļsalas teritorijā bija tik daudz munīcijas, ka daļa pat tika turēta zem klajas debess, jo nebija vietas, kur to glabāt.

Pirmā Pasaules kara laikā, pēc vācu karavīru uzbrukuma Rīgai, krievu impērijas karavīri iznīcināja Mangaļsalas teritorijas ieročus, lai tie netiktu izmantoti. Kā arī interesants fakts, ka būvētas celtnes Krievijas impērijas laikā bija izturīgas, tādējādi līdz mūsdienām tās saglabājās gandrīz neskartas, bet PSRS laikā būvētas ātri vien sabruka, kā rezultātā līdz mūsdienām saglabājoties tikai pamatiem.

Ekskursijas noslēgumā aizgājām līdz jūrai, kur pastaigājāmies un ieelpojām svaigo jūras gaisu.

1.b – 4.b klašu skolēni etnomuzejā “Cepures pasaule”

skolas-soma.2

06.10.2021.  Rīgas 66. vidusskolas 1.b – 4.b klases skolēni devās uz muzeju “Latvijas skolas soma” projekta ietvaros.

Etnomuzejs “Cepures pasaule” bērniem bija kā ceļojums apkārt pasaulei, jo ejot cauri piecām zālēm, viņiem bija iespēja apskatīt dažādu tautu tradicionālās galvassegas. Skolēni uzzināja, kā ar cepures palīdzību senos laikos cilvēki zināja vai meitene ir precējusies, vai nē, kāds ir cilvēka stāvoklis sabiedrībā: vai viņš ir bagāts, vai nabags. Dažās valstīs pēc cepures varēja pateikt pat vārdu un uzvārdu. Aiz katras cepures muzejā bija neatkārtojams stāsts.

Pēc ekspozīcijas apskatīšanas, skolēniem bija iespēja piedalīties meistarklasē un veidot savu masku,  atkarībā no tā vai viņi vēlējās sev aizsardzību pret ļaunumu, veiksmi vai  laimi. Bija iespēja nofotografēties dažādās cepurēs piemiņai. Kā vēl viena atrakcija, bija vēlējuma izteikšana, jo muzejā atrodas vislielākais ilknis Latvijā. Ir leģenda, kas vēsta, ja ilkni paglaudīt un izteikt vēlēšanos, tā noteikti piepildīsies.

Neskatoties uz ekskursijas dalībnieku dažādo vecumu, kopumā bērni bija sajūsmā par ekskursiju. 

6.a klase izlaušanās spēlē

Visvairāk mūs iepriecināja tas, ka neskatoties uz “Covid-19”ierobežojumiem, ir iespējams apmeklēt dažādus pasākumus ārpus skolas.

Pārskatot piedāvājumu, nolēmām pievērst savu uzmanību fonda “Viegli” Ziedoņa klases piedāvātajai izlaušanās spēlei “Blēņas un pasakas”.

Tā kā lielākā daļa skolēnu agrāk par tādu fondu nebija dzirdējuši, nebija piedalījušies arī izlaušanās spēlēs, tad neziņa mijās ar ziņkārību. Kur tas būs, kā tas būs, kas notiks, ja nezināsim atbildes, vai spēsim izlauzties?

Ziedoņa klase atrodas ļoti tuvu mūsu skolai – Sporta ielā 2, bijušās šokolādes un konfekšu fabrikas “Uzvara” telpās. Uz turieni devāmies kājām. Kā teica paši skolēni – “tas it nemaz nebija slikti!”

Skolēnu atziņas:

“Tad, kad mēs iegājām tajā ēkā, bijām pārsteigti par to, ka viss ir tik ļoti moderni un interesanti.”

“No sākuma bija maza lekcija par Imantu Ziedoni un par literatūru. Bija neliels konkurss par latviešu rakstniekiem – nebija viegli, bet bija interesanti sacensties.”

“Mēs sadalījāmies 2 komandās un izvēlējāmies, par kuru pasaku gribam veikt uzdevumus. Tad katru komandu ieslēdza savā istabā. Bija jālasa ar pasaku saistīti uzdevumi un jāmēģina uzminēt, kas jādara.”

“Mums palīdzēja darbinieces, kas nedaudz teica priekšā, kur meklēt, ko meklēt…Skolotāja mūs vēroja monitoros.”

Izrādījās, ka klases kopīgais laiks tiek fiksēts un reģistrēts visas Latvijas skolu topā. Pirmās vietas ieguvēji mācību gada beigās saņems balvu. Diemžēl, mēs tie nebūsim, jo mūsu laiks nebija tik labs.

Mūsu klases bērni ļoti vēlētos vēlreiz atgriezties Ziedoņa klasē, lai atkal piedalītos izlaušanās spēlē – tikai šoreiz citās istabās.

Foto >>> šeit