Divas klases, 5.a un 6. a devās uz Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju mācību ekskursijā uz nodarbību “Šūnas mikroskopā: asinsrite un tehnoloģijas”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ietvaros.

Nodarbība sākās ar nelielu ieskatu cilvēces zināšanās par asinsriti un mikroskopiju. Skolēni uzzināja, ka ārsti jau vēsturiski centās saprast, kā asinis kustas pa ķermeni, taču ilgus gadsimtus valdīja nepareizi priekšstati. Tāpat skolēni iepazinās ar mikroskopa izgudrošanu un tā nozīmi zinātnes attīstībā. Noslēgumā viņi pārrunāja, kā mūsdienu tehnoloģijas – digitālie mikroskopi, pulsometri un asinsspiediena mērītāji – radušās, balstoties uz gadsimtiem ilgiem atklājumiem un inovācijām medicīnas vēsturē.

Teorētiskajā daļā skolēni atkārtoja zināšanas par asinsrites sistēmu, tās funkcijām un galvenajiem orgāniem. Viņi iepazina dažādu veidu asins šūnas, to uzbūvi un funkcijas, īpašu uzmanību pievēršot atšķirībām starp cilvēka un vardes asins šūnām. Skolēni apsprieda arī to, kā mūsdienu medicīnas tehnoloģijas tiek izmantotas diagnostikā, piemēram, mikroskopi, asins analīžu iekārtas un digitālie sensori.

Praktiskajā darbā skolēni paši sev un viens otram:

• mērīja asinsspiedienu, izmantojot digitālo asinsspiediena mērītāju;
• noteica skābekļa piesātinājumu asinīs, izmantojot pulsa oksimetru;
• vēroja cilvēka un vardes asins šūnas mikroskopā, salīdzinot to formu un izmēru
• pildīja darba lapu, kurā apkopoja novērojumus, mērījumus un savus secinājumus.

Nodarbības praktiskā daļa parādīja, kā vēsturiskie atklājumi, teorijas un mūsdienu tehnoloģijas savstarpēji papildina cita citu, palīdzot veidot padziļinātu izpratni par cilvēka organismu.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Bija interesanti mērīt asinsspiedienu un redzēt, kā tas atšķiras katram.”
• “Skābekļa rādītājus es nekad iepriekš nebiju mērījis, tagad zinu, kā tas notiek.”
• “Mikroskopā pirmo reizi redzēju, kā izskatās asins šūnas – tas bija ļoti aizraujoši.”
• “Salīdzināt vardes un cilvēka asins šūnas bija ļoti interesanti – tagad saprotu, ka vardēm šūnām ir kodols, bet cilvēkiem eritrocītiem nav.”
• “Patika, ka nodarbība bija praktiska – varējām paši mērīt, pētīt un salīdzināt datus.”
• “Tagad labāk saprotu, kā ārsti nosaka veselības rādītājus un kāpēc tie ir svarīgi.”

Rīgas ZOO ieradāmies, lai kopā ar gidu izprastu, kā dažādu sabiedrības grupu un katra paša pieņemtie lēmumi ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku nākotni. Bijām pieteikušies uz lomu spēli “Viena pasaule visiem”.

Pie Rīgas ZOO ieejas apskatījām lielu stendu ar dzīvnieku sugām, kuras iekļautas Pasaules sarkanajā sugu sarakstā un ir apdraudētas. Gide pastāstīja, ka Rīgas ZOO piedalās daudzu Eiropas apdraudēto sugu turēšanā un vairošanā nebrīvē. Iepriekšējā gadā Rīgas ZOO pavairoja 17 dažādas sugas. Stenda attēlos redzējām jau savvaļā izmirušas gliemežu sugas, kuras Rīgas ZOO izdevies pavairot.

Pēc nelielā ievada devāmies Rīgas ZOO takās, pa ceļam piestājot pie dzīvnieku aplokiem. Kādā no pieturas punktiem skolēni sadalījās trīs grupās ieņemot noteiktas lomas. Vieni kļuva par valdības pārstāvjiem, citi par vietējiem iedzīvotājiem, bet vēl citi par vides aizsardzības organizāciju pārstāvjiem. Visi saņēma aprakstus ar pasaulē aktuālajām dabas aizsardzības un sugu saglabāšanas problēmām, kā arī iespējamos risinājumus tiem un arī balsošanas kartiņas.  Vispirms tika izspēlēta situācija, kurā bija jārisina problēma, ka visā pasaulē lietusmežus strauji izcērt, lai iegūtu kokmateriālus, ierīkotu plantācijas un ganības, iegūtu derīgos izrakteņus un būvētu ceļus. Mežus izcērt straujāk, nekā tie spēj atjaunoties, tāpēc to platība samazinās. Grupu dalībnieki apspriedās, diskutēja savā starpā un pamatojot to pārējiem, balsoja par lēmumu.

STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei “Lomu spēle “Viena pasaule visiem”Turpinājumā grupas mainīja lomas un risināja nākošo uzdevumu, kurā tika apskatīta nīlzirgu vairošanās problēma. Kolumbijas ziemeļrietumu iedzīvotājiem aizvien lielākas grūtības sagādā nīlzirgi, kuri tika no ievesti no Āfrikas. Sākumā tie bija četri eksotiskie dzīvnieki, kuri vēlāk devās brīvībā pa apkārtējām upēm un purviem. Klimats nīlzirgiem izrādījies ļoti piemērots, dabisko ienaidnieku, gluži tāpat kā Āfrikā, viņiem nav. Dzīvnieki sākuši vairoties. Tiek izpostīti sējumi, dzīvnieki ir agresīvi un uzbrūkot cilvēkiem gan uz sauzemes, gan upēs. Nīlzirgu skaits sasniedzis jau 150 īpatņus, bet neoficiāli tiek runāts, ka to skaits ir jau ap pieciem simtiem.

Visbeidzot, trešā problēma, kuru skolēni risināja, kā saglabāt Himalaju kalnos mītošās vītiņragu kazas. Sevišķi to skaits samazinājies Pakistānā. Tās tiek medītas gan gaļas un ādas ieguvei, gan ragu dēļ, ko Āzijā izmanto tautas medicīnā. Šī suga ir arī iekārota medību trofeja. Kazas apdraud arī starptautiskā tirdzniecība.

Pēc diskusijām skolēni izteica viedokļus par to, cik grūti vai viegli dažādām sabiedrības grupām vienoties par vienotu modeli sugu saglabāšanai un problēmu risināšanai.

Pēc lomu spēles beigām izbaudījām pastaigu Rīgas ZOO.

Pēc Rīgas ZOO apmeklējuma 12.a klases skolēni dalījās savās atziņās:

• Bija iespēja uzzināt, ko vairāk par dažādiem dzīvniekiem un, kas notiek pasaulē ar tiem. Piemēram par begemotiem, ka to ir ar katru dienu arvien vairāk un strauji pieaug to skaits. Varēju uzzināt, kurš kā aptuveni rīkotos pasaulē saistībā ar dzīvniekiem, un bija iespēja brīvajā laikā apskatīt dzīvniekus. Kopumā diezgan interesanti, pat varēja paturēt rokās smagu nīlzirga zobu.
• Es uzzināju, ka nīlzirgi ir aizsargājami, bet tie katru gadu nogalina 500 cilvēkus. Man likās interesanti tas, ka mūs saliedēja liekot sadalīties trīs dažādās grupās un apspriest dažādas dabas problēmas no dažādām pozīcijām. Beigās bija jauki, ka mēs varējām apskatīt dzīvniekus, kuri var izturēt ziemu. Mans mīļākais dzīvnieks tur bija vikunja.
• Rīgas Zooparkā bija ļoti interesanti. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad es tur biju. Tagad, kad es zinu vairāk par viņiem, bija interesantāk un tāpēc, ka biju ar draugiem, bija vēl labāk.
• Zoodārzā man bija interesanti iesaistīties mūsdienīgajās pasaules situācijās par dzīvniekiem un izrunāt to, kā rīkojas valdība saskaroties ar dzīvniekiem, kuri izraisa dažādus dzīves sarežģījumus, un bija interesanti paskatīties uz dzīvniekiem zoodārzā.
• Ekskursija bija ļoti interesanta, uzzināju daudz ko par apdraudētu sugu aizsardzību.
• Ekskursija uz zoodārzu bija diezgan interesanta. Daudz un dažādi dzīvnieki, interesanti gida uzdevumi un jaunumi par ZOO. Kopumā viss patika!

Dažas 10.a klases atziņas:

• Man apmeklējums īpaši nepatika. Vietām bija netīrs, dzīvnieku bija maz, visi tie bija diezgan apātiski. Gide stāstīja garlaicīgi, un brīžiem viņu nevarēja sadzirdēt. Būtu daudz labāk, ja mēs būtu atnākuši pavasarī.
• Man zoodārzā ļoti patika tās situācijas, kurās vajadzēja iejusties lomās. Bija ļoti interesanti!
• Zoodārzā man patika staigāt apkārt un apskatīt dzīvniekus. Bet man traucēja tas, ka tajā dienā bija auksti. Staigājot pa zoodārzu, kamēr mēs ar pasniedzēju spēlējām spēli.  Būtu bijis interesanti, ja man nesaltu rokas un kājas! Tāpēc es gribēju tikai pēc iespējas ātrāk sasildīties.
• Zoo apmeklējums bija interesants ar to, ka mēs veicām uzdevumus, par to kā atrisināt problēmas, kas saistītas ar dabu un dzīvniekiem. Mums visu šo stāstīja gide, un mums viņa pat parādīja dažādus dzīvniekus. Bija mums visiem jāsadalās trīs grupās, kur ietilpa iedzīvotāji, valdība un dabas aizstāvji, un mums kopā bija jārisina problēmas. Kopumā ekskursija uz ZOO bija interesanta, izklaidējoša un nebija garlaicīga. Tikai es ceru, ka nākamreiz varēs vairāk izpētīt dzīvniekus kopā ar klasi.

Ko lai saka, cik dalībnieku tik viedokļu! Esam ļoti atšķirīgi, ar dažādām interesēm. Novēlam turpmāk katram atrast sev interesējošu nodarbi!

Mācību ekskursijas laikā 7.a klases skolēni devās izzinošā STEM nodarbībā, lai padziļināti iepazītu vulkānisma norises, to rašanās cēloņus un ietekmi uz dabu un cilvēku dzīvi. Nodarbība norisinājās interaktīvā vidē, kur skolēni varēja gan praktiski darboties, gan vērot demonstrējumus.

Ekskursijas sākumā skolēni klausījās stāstījumu par Zemes uzbūvi, tektonisko plātņu kustību un vulkānu veidošanās procesiem. Nodarbības vadītājs izmantoja arī digitālos rīkus īsus video fragmentus par slavenākajiem izvirdumiem. Nodarbības vadītāja demonstrēja dažādu veidu lavas paraugus, vulkāniskos pelnus, pumeku, obsidiānu. Skolēni drīkstēja šos materiālus apskatīt tuvumā, pataustīt un salīdzināt to īpašības — krāsu, blīvumu, struktūru un veidošanās apstākļus. Skolēni analizēja, kā dažādi izvirdumu tipi veido atšķirīgus iežu veidus, kāpēc vieni ir viegli kā sūklis, bet citi — gludi un asas malas.

Ekskursija veicināja skolēnu izpratni par dabaszinātņu nozīmi ikdienas dzīvē un rosināja padomāt par ar ģeoloģiju saistītām profesijām. Skolēni aktīvi iesaistījās diskusijās, uzdeva jautājumus un formulēja secinājumus par vulkāniskas darbības ietekmi uz vidi, klimatu un cilvēku saimniecisko darbību.

7.a klases skolēnu atsauksmes

• “Visinteresantākās bija kartes ar aktīvajiem vulkāniem. Īpaši pārsteidza, ka tie ir tik daudz un daudzi joprojām ir bīstami.”
•  “Man patika, ka varēja visu aptaustīt un izpētīt. Tagad zinu, kas ir magma un kā tā kļūst par lavu. Gribētu apmeklēt vēl kādu dabaszinātņu nodarbību!”
•  “Pirms tam domāju, ka vulkāni ir tikai kalni, kuri vienkārši uzsprāgst, bet tagad saprotu visu procesu daudz labāk. Eksperiments bija lielisks!”
•  “Nodarbība palīdzēja saprast, kā cilvēki pasaulē sadzīvo ar vulkāniem. Labi, ka to varējām apskatīt gan video, gan praktiski.”

9.a un 9.b klases skolēni devās uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, lai piedalītos STEM tematiskajā nodarbībā par vulkānismu, tā izcelsmi un izpausmēm dabā. Nodarbības laikā skolēni padziļināja zināšanas par Zemes iekšējo uzbūvi, plātņu tektoniku, vulkānu veidiem un to ietekmi uz vidi un cilvēka dzīvi, sasaistot teorētiskās zināšanas ar reāliem piemēriem no pasaules ģeogrāfijas.

Ekskursijas laikā tika integrēti vairāki STEM aspekti – dabaszinības (vulkāniskie procesi un ieži), tehnoloģijas (vizuālie materiāli un video demonstrējumi), inženierzinības (vulkānu uzbūves un izvirdumu modeļi) un matemātika (mērogi, izvirdumu intensitātes salīdzināšana, attālumu un augstumu analīze). Skolēniem bija iespēja praktiski darboties, pētīt un salīdzināt dažādus vulkāniskos iežus, attīstot novērošanas prasmes un secinājumu izdarīšanu.

Nodarbība veicināja skolēnu interesi par dabas procesiem, kritisko domāšanu un izpratni par zinātnes nozīmi reālajā dzīvē. Īpaši vērtīga bija praktiskā daļa, kur skolēni varēja paši iesaistīties pētīšanas procesā un eksperimentēt.

Skolēnu atsauksmes apliecina nodarbības izzinošo un motivējošo raksturu:

• Man ļoti patika nodarbības otrā daļa, kad mēs klausījāmies par vulkāniskajiem iežiem, jo mums deva pataustīt visus iežus, ieskaitot bazaltu, tufu, krītu un obsidiānu, kuriem bija ļoti interesanta tekstūra;
• Man patika viss, bet visvairāk patika eksperiments nodarbības beigās;
• Interesanti stāstīja par Jeloustonu un Etnu;
• Mēs varējām uzzināt daudz jauna par vulkāniem un noskatīties arī interesantus video.

Ekskursija sekmēja skolēnu izpratni par mācību priekšmetu savstarpējo saistību un rosināja interesi par STEM jomām, kā arī papildināja mācību saturu ar praktisku un uz pieredzi balstītu mācīšanos.

2025.gada 26.novembrī, 8.a klase kopā ar audzinātāju devās uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, uz nodarbību par dabas  bioloģisko daudzveidība. Skolēni varēja atsvaidzināt savas zināšanas par ekosistēmu un papildināt zināšanas par  augu un dzīvnieku savstarpējo atkarību barības ķēdē.

Dažas skolēnu atsauksmes:

• Patika dzīvnieku attēli un izbāzeņi;
• Vislabākā ekskursija- varēja redzēt dažādu dzīvnieku attēlus, skeletus un citas lietas;
• Man patika, jo stāstīja par dabu, tās iemītniekiem un vietām, kur dzīvnieki dzīvo;
• Bija interesanti skatīt dažādus dabas objektus;
• Patika muzejs un lekcija, jo lekcijā atgādināja par dabas ekosistēmu;
• Patika spēle, kurā mēs bijām barības tīkla daļa.