Beidzot pienāca ar lielu nepacietību gaidītā Pavasara ekskursijas diena. Jau no rīta visa daba mūs lutināja ar siltumu un pirmajiem, nedrošajiem saules stariem.

Šī gada ekskursijā devāmies Kurzemes virzienā. Ērti iekārtojāmies autobusā, ko vadīja mūsu vismīļākā šoferīte Velta.

Kā pirmais apskates objekts bija z/s “Strēlnieki”.  Tur mēs uzzinājām, ka saimniecībā pārsvarā audzē Amerikas augstās krūmmellenes un lielogu dzērvenes. Apskatījām vēsturiskās celtnes. Uzzinājām, ka visvecākā ēka, kas bija sasniegusi jau 260 gadu vecumu, iepriekšējā gadā  tika nojaukta, bet vietā uzbūvēta jauna. Gan lielajiem, gan mazajiem bija pārsteigums, ka dzērvenes var lasīt arī pavasarī! To mēs visi arī izmēģinājām. Pārziemojušās  dzērvenes bija daudz sulīgākas un mīkstākas, nekā tās ir rudenī. Vēl saņēmām saimnieku uzaicinājumu jūlijā un augustā braukt pašiem lasīt mellenes, protams, par zināmu samaksu, kas vienalga ir zemāka, nekā tirgū vai veikalā. Apmeklējuma noslēgumā apmeklējām gatavās produkcijas veikaliņu. Tur vispirms iepazināmies ar to, ko tad ražo šajā zemnieku saimniecībā. Tie bija dažādu ogu sīrupi, sulas, sukādes, saldētas ogas. Neizpalika arī iepirkšanās. Lai zinātu, ko pirkt, uz galda bija izvietoti trauki ar dažādām sukādēm. Tās bija ļoti garšīgas!

Tālāk ceļš mūs veda uz Tukumu. Tukuma pašā centrā atrodas Salmu muzejs. To vada enerģijas, ideju un radošuma pilna ģimene. Mūs ļoti laipni sagaidīja, iepazīstināja ar šī muzeja noteikumiem – fotografēt drīkst tikai pagalmā, bet muzeja telpās iekšā nē! Mēs sākām ar pagalmā izvietoto objektu apskati. Tad mēs sadalījāmies divās grupās un sākām arī muzeja iekštelpās izvietoto figūru apskati. Gids pastāstīja no kā tiek iegūti salmi, kā tie tiek sagatavoti darbam. Pēc tam, kad bijām sākotnēji apskatījuši uz grīdas, plauktos un pie griestiem izvietotās figūras, sekoja uzmanības tests – vajadzēja atrast kādu no gida nosauktajām figūrām. Tad jau vairs tikai fotografēšanās, atvadas un ceļš tālāk.

Nākamā apskates vieta bija Pūres šokolādes muzejs. Jau ārpusē ēka bija ļoti koši dekorēta. Gide mūs sagaidīja ar našķiem – Pūres šokolādes trifelēm ar kokosa un lazdu riekstu garšu. Kad bijām pacienājušies, sākās īsa ekskursija pa teritoriju un pašu muzeju. Muzejs izvietots senā ēkas pagrabā, kas kādreiz muižas laikos kalpojis par cietumu. Uzzinājām par šokolādes rašanās vēsturi, noklausījāmies leģendu par acteku impērijas valdnieka, karaļa Montezumas un spāņu konkistadora Ernana Kortesa tikšanos, kā arī tās liktenīgajām sekām. Aplūkojām, no kādiem zelta traukiem dzēra pirmo kakao dzērienu – tas nemaz nebija tāds, kādu mēs to zinām šodien. Muzeja apmeklējums noslēdzās ražotnes veikaliņā, kur varēja gan aplūkot, ko šobrīd ražo Pūrē, gan arī nopirkt sev vai mājiniekiem kādu gardumu.

Visbeidzot devāmies uz Jaunmoku pili  – tas bija pēdējais objekts mūsu sarakstā. Vispirms piedalījāmies izzinošā nodarbībā Meža muzeja programmā “mammadaba – dabas bingo”. Pēc tam izstaigājām muzeja telpas un apskatījām pils jūgendstila interjeru, kādreizējā Rīgas pilsētas galvas un pirmā pils saimnieka Džordža Armitsteda piemiņas istabu, kā arī izturīgākie un drosmīgākie uzkāpa aptuveni 20 m augstajā pils tornī, lai apskatītu apkārtni no putna lidojuma augstuma. Turpinājumā gājām ārā, kur brīnišķīgi iekārtotā atpūtas vietā saorganizējām nelielu pikniku. Iestiprinājušies un nedaudz atpūtušies, sadalījāmies pa 2 vai 3 un sākām orientēšanās spēli “Sveiks, kaimiņ” –  tā bija orientēšanās parkā, izmantojot parka plānu un nelielu objekta aprakstu, kas jāatrod dabā un jāizpilda dotais uzdevums! Diemžēl laika trūkuma dēļ, nepaguvām visus objektus atrast. Bija jādodas atpakaļ uz Rīgu, kur skolā jau gaidīja vecāki.

Pēc bērnu teiktā ekskursija bija interesanta, daudzveidīga un “garšīga”; patika visas iespējas – gan skatīties, gan klausīties, gan pagaršot!