Kad tuvojas rudens ekskursijas laiks, skolotāji liek galvas kopā, lai izdomātu pēc iespējas interesantāku maršrutu. Tas tiešām nav viegli, jo skolēni ar saviem vecākiem jau daudz kur ir bijuši. Skolotājai Maritai vienmēr ir padomā kāda jauka vieta, ko apmeklēt.

Un tā, devāmies uz Vidzemi aplūkot skaistās rudenīgās dabas ainavas, uzzināt mazu kripatiņu no Latvijas vēstures un arī iepazīt Latvijai mazāk raksturīgus dzīvniekus.

Skolēni ar patiesu interesi izpētīja Kokneses pilsdrupas. Skolēni mēģināja iedomāties, kā pils izskatījās tad, kad nebija sabrukusi. Bija jābrīnās, cik liela un varena pils bijusi. Neviltotu interesi izsauca pagrabs, kurā pēc veciem nostāstiem atjaunots un iekārtots cietums ar dažādiem moku rīkiem. Tāpat pils laukumā tika iemēģināta sieksta – sens soda rīks, kurā ieslēdza galvu un rokas.

Tālāk ceļš veda uz “Skrīveru saldumu” ražotni. Tur katram bija jāiejūtas konfekšu saiņotāja lomā. Varat ticēt, tas bija grūti, toties rezultāts bija patiešām labs un arī garšīgs! Ražotnē bija lieli stendi, kuros varēja palūkot papīriņus, kādos konfektes saiņotas dažādos laikos. Vēl skatījāmies video filmu par “Skrīveru saldumu” īpašniekiem, ražotnes vēsturi un pašu ražošanas procesu. Pēc filmiņas noskatīšanās, bija viktorīna. Tie, kas bija uzmanīgi skatījušies un klausījušies un varēja pareizi atbildēt uz jautājumiem, saņēma kādu saldumiņu. 

Pēc praktiskajām nodarbībām ražotnē, apmeklējām firmas veikalu, kurā katrs varēja nopirkt tieši to, ko sirds kāroja. Novērojām, ka daudziem bērniem iepirkšanās sagādāja grūtības. Iemesli bija dažādi: nemāk rēķināt, nepazīst naudu, nezin, ko izvēlēties, kautrējas pajautāt… Neskatoties uz to, visi pircēji no veikala iznāca apmierināti!

Tālāk mūsu ceļš veda uz dzīvnieku parku Dimantu kalnā. Tur mūs sagaidīja smaidīgs, laipns un atraktīvs māju saimnieks Pēteris Dimants, kurš uzreiz prata atrast kopīgu valodu ar katru no bērniem vai pieaugušajiem. No ērtā autobusa pārsēdāmies piekabē, kas aprīkota ar soliem, lai dotos izbraukumā pa saimniecību un apskatītu briežus, hailenderus, kazas, strausus, Mangalica aitu cūkas un trušus. Ceļā visiem bija iespēja pabarot no rokas dzīvniekus, kuri nebaidoties nāca klāt piekabei un sacentās, kurš pirmais dabūs maizes gabaliņu. Jāpiebilst, ka ne katrs bērns saņēma drosmi, lai iedotu maizīti milzīgajam hailenderam vai briedim.

Vēl mēs iepazināmies ar zirgu Livingstonu un poniju Jariku. Bet vislielāko satraukumu bērnos radīja sanbernārs ar neparastu vārdu Barselona jeb vienkārši Barsa. Šis suns, kas apmācīts pieskatīt bērnus, visu laiku mūs pavadīja, ik pa brīdim kādam bērnam pietuvojoties, lai iedrošinātu. Ne visiem bērniem tas patika.

Pēc dzīvnieku apskates un īsas launaga pauzes bija laiks doties atpakaļceļā uz mājām.

Ar nepacietību gaidīsim nākošo ekskursiju!