Mūs mērķis bija apmeklēt Polijas galvaspilsētu Varšavu un Lietuvas studentu pilsētu Kauņu, iepazīt to vecpilsētas arhitektūru un skaistās rudens ainavas, atpūsties un saliedēt dažādu klašu skolēnus Suntago akvaparkā.

Pie skolas bija jāierodas agrā svētdienas rītā – nedaudz pēc 5:00. Agrs, tumšs, – visi ar lielām somām gaida autobusu. Ceļš priekšā ir tāls – jābrauc aptuveni 10 stundas. Sākumā nevarējām iedomāties, kā spēsim izturēt šo ilgo braucienu, jo nosēdēt autobusā tik ilgi nepavisam nav viegli. Iekāpjot autobusā, apsēžoties sev ierādītajās vietās, iestājās miers. Sapratām, ka viss ko varam darīt, ir izbaudīt braucienu, pa ceļam spēlējot spēles ar draugiem vai, protams, saldi guļot.

 Godīgi sakot, nemaz nejutām, cik ātri paiet laiks, pamirkšķinot acis jau bijām Varšavā! Tur mēs apskatījām vecpilsētu kopā ar burvīgo gidi, kura mums pastāstīja par pilsētu. Pēc kopīgās ekskursijas bija brīvais laiks. Katrs varēja iet, kur vien vēlas. Daži devās vēl apskatīt vecpilsētu, daži uzēst nacionālo ēdienu – Pierogus, bet citi – uz McDonald’s. Pilsēta tik tiešām bija skaista, izkrāsota visos rudenīgajos toņos. Oranžās lapas paspilgtināja un vēl vairāk izcēla Varšavas mūris.

Pēc 3 stundām pilsētā devāmies uz viesnīcu. Cik tā bija glauna! Viesnīca bija moderna, tajā pašā laikā mūsdienīga, kā arī ļoti sakopta. No ārpuses tā izskatījās ļoti skaista, bet vēl skaistāk izskatījās vieta, kur brokastojām. Aizsūtīju draudzenei foto un viņa pajautāja, vai ēdam prezidenta pilī.

Mirkli pēc brokastīm “pilī”, devāmies uz Suntago akvaparku. Ierodoties akvaparkā izrādījās, ka lielākā daļa akvaparka ir ciet un veras vaļā tikai pēc 3 stundām. Ņemot vērā to, ka pieejams bija tikai lielais baseins jeb jūra, āra baseins ar burbuļiem un mazais džakuzi, biju vīlusies. Pieaugušie varēja tikt uz SPA zonu, kur bija atsevišķi jāpiemaksā. Pēc garšīgajām pusdienām iztrakojāmies pa dažnedažādajām trubām. Parkā kopumā bija desmit dažādas trubas. Lielākajai daļai sajūsmu izraisīja Trakā astoņkāja truba, ko mēs nodēvējām par Pepsi nobraucienu. Interesanta bija arī 215 m garā Melnā  Pērkona truba.  Pēc akvaparkā pavadītām 6 stundām, bijām priecīgi un manāmi noguruši.

Tālāk devāmies uz lielveikalu, kur mums bija iespēja paēst vakariņas un iegādāties suvenīrus saviem mīļajiem.

Dienas pēdējā pieturvieta – Kara muzejs jeb mūsu viesnīca. Kad gide teica, ka viesnīcā jāuzvedas kā muzejā, padomāju, ka viņa joko, taču ieejot vestibilā sapratu – tas tiešām ir muzejs! Šī viesnīca nebija tik glauna kā iepriekšējā, taču tai bija sava vērtība. Visi interesenti izstaigāja muzeju, apskatījās gan ieročus, gan formas tērpus, gan vecās fotogrāfijas un gleznas.

Tā nu bija pienākusi pēdējā diena. Sēdāmies autobusā un braucām uz Kauņu. Arī tur mūs gide izveda pastaigā pa vecpilsētu, par visu pastāstot. Brīvajā laikā izstaigājām suvenīru veikaliņus un restorānus, kur pasniedz nacionālo ēdienu un, protams, kā gan bez McDonald’s!

Tā nu bija pagājusi mūsu brīnišķīgā ekskursija un jau otrdienas vakarā mēs ieradāmies atpakaļ Rīgā.