Lāčplēša dienas rītā devāmies uz “Splendid Palace”, kur noklausījāmies svētku koncertu “Laiks. Mūzika. Latvija”. Tajā skanēja latviešu komponistu mūzika, kas komponēta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā posmā no 1991.gada līdz 2024.gadam- sākot no klasiskās mūzikas līdz pat rokmūzikai un popmūzikai. Koncertu skatījāmies Ļatvijas skolas soma” ietvaros.

Pirmo reizi visi kopā bijām kinoteātra Lielajā zālē, kas ir nepārspējama ar savu greznību. Sienu un griestu rotājumi, ērtie krēsli uz mums atstāja vienreizēju iespaidu. Visbeidzot tas, ka koncertu varējām vērot no pirmās rindas, radīja īpaši pacilājošu noskaņu.

Koncertā atskaņoja mūziku, kas daudzu gadu laikā kļuvusi ļoti populāra un ieguvusi kulta dziesmu statusu. Dzirdējām Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”. Izskanēja Renāra Kaupera un “Prāta vētras”, Mārtiņa Freimaņa un grupas “Tumsa”, kā arī Raimonda Paula komponētās dziesmas. Vēl dziesmas no skolēnu Dziesmu un Deju svētku repertuāra. Neiztika bez šobrīd jauniešu vidū iecienītās grupas “Olas” dziesmām. Skatītājus ne tikai aicināja dziedāt līdzi, bet arī iesaistīja aktīvi izspēlēt latviešu tautas dziesmas “Sijā auzas tautu meita” sižetu. Izjusti, spēcīgi un vienoti skanēja Edgara Vītola diriģētā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas kora dziedājums. Savukārt Juris Jope un Dagnis Roziņš ne tikai dziedāja, bet arī papildināja koncertu ar vēsturiskiem faktiem par grupu rašanos, par mūzikas stilu maiņu laika gaitā. Koncertu kuplināja dejotāju pāris, kas mūzikas pavadībā kļuva par baletdejotājiem, rokeriem, hiphoperiem, dejoja valsi un noslēgumā, jau tērpušies latviešu tautas tērpos, izdejoja grupas Re:public dziesmu “Strēlniece”.

Šķiet, ka tikko sācies, bet mākslinieki jau pieteica pēdējo priekšnesumu. Bijām gatavi klausīties vēl.

            Lūk pārdomas pēc koncerta:

• Koncerts patika. Apmierināja, ka bija dažāda žanra dziesmas. Deju priekšnesumi bija skaisti. Vēl patika, ka koncerts nebija pārāk garš, ja godīgi prasījās vēl 1 vai 2 priekšnesumi.
• Patika organizatoru attieksme pret apmeklētājiem, ka palīdzēja brīvi pārvietoties pa telpu.
• Koncertā man visvairāk patika klausīties akadēmisko mūziku, jo manuprāt to noskaņoja vislabāk. Kā arī pieminēt Lāčplēša dienu ar seno mūziku no 90. gadiem  un man patika tas, ka atskaņoja gan senlatviešu dziesmas gan arī pieminēja populāro grupu kā “Prāta Vētra”.
• Koncerts bija labs, bija labas dziesmas, bet žēl ka nebija garāks. Pirmajā rindā sēžot nebija pārāk labi, ka dūmi lidoja virsū, bet tas tā, var izdzīvot.
• Koncerts bija ekstremāli labs. Un tas bija daudz interesantāks, nekā es biju domājusi. Varēja aplūkot grezno telpu ar zeltījumiem koncerta laikā. Man patika tas, kā bija saplānota programma, ka no senākām grupā uz modernākiem laikiem.
• Koncerts bija interesants, patīkama atmosfēra, ļoti iedvesmoja. Patika, ka dejoja un koris skanēja tā, ka elpa apstājas uz brīdi.
• Man ļoti patika zāle, kurā es tiku ievesta, es jutos ļoti īpaši. Visas šīs gleznas man patika. Visvairāk dejotāji. Bija pāris priekšnesumi izklaidei, arī vairāki profesionāli, tas bija redzams. Man patīk dejas, biju apburta ar kustībām. Man vēl ļoti patika koris, kas sadziedājās kopā, un tas bija ļoti krāšņi. Dejotāji ātri pārģērbās, prata dejot dažādos žanros
• Koncerts bija ļoti interesants, bija daudz skaistu dziesmu, un arī  iepazinu latviešu mūziku.
• Lāčplēša dienas koncerts man ļoti patika! Bija ļoti skaisti, glīti, interesanti, viss pagāja ļoti patīkami un es labprāt atkārtotu vēl!