Volejbols ir ļoti demokrātisks sporta veids. To var spēlēt gan telpā, gan pie dabas. Atpūtas brīžos bieži vien tiek izmantoti volejbola elementi, bet lai spēle sagādātu prieku, šie atsevišķie elementi ir jāprot.       

Meistarklasi mūsu skolas 7. – 12.klašu skolēniem  ar šiem elementiem un citiem uzdevumiem uzaicinājām novadīt mūsu skolas absolventu Jēkabu Ekhardu, kas ir viens no volejbola kluba “Jelgava” spēlētājiem.   

  

Paralēli sportošanai Jēkabs studē RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženieriju.     

Neskatoties uz aizņemtību, Jēkabs atrada laiku un novadīja fantastiskas divas 90 minūšu nodarbības 7. – 9.klašu skolēniem un 10. – 12.klašu skolēniem.        

Nodarbības sākumā Jēkabs īsi iepazīstināja ar sevi, atklājot, ka ārpus studijām un sporta, viņš aktīvi darbojas zemessardzē.

Volejbola nodarbība sākās ar iesildīšanās skrējienu un veiklības uzdevumiem izmantojot “vingrinājumu trepīti”. Vispirms Jēkabs uzdevumus demonstrēja ātrā tempā, pēc tam lēnāk, norādot, kam jāpievērš uzmanība. Sevišķi daudz bija koordinācijas uzdevumu, kas mūsu skolēniem sagādāja lielas grūtības.         

                                                                            

Turpinājumā skolēni uzlaboja augšējo un apakšējo volejbola piespēļu tehniku, izpildot tās pret zāles sienu.

Zālē vienlaicīgi nodarbojās ap 30 dažādu klašu skolēnu. Lai visi visu dzirdētu, Jēkabs atgādināja, ka katrs ir arī “komanda”, tādējādi, ja daži skolēni mēģināja skaļi sarunāties vai stāstījuma laikā spēlēt bumbu, fiziskos uzdevumus pildīja visi klātesošie.

Sekoja piespēles pāros un pie tīkla. Nodarbības laikā dīkstāve nebija vērojama un fiziskā slodze bija labā līmenī.  Ievērojot skolēnu individuālās vajadzības, visi aktīvi darbojās.

Jēkaba demonstrējumā vērojām serves – gan planējošo, gan gremdservi, – kas bija ļoti iespaidīgas. Lai labāk izprastu gremdes tehniku izpildot to pie tīkla, skolēni vispirms kustības izmēģināja bez bumbas, pēc tam šo pašu uzdevumu veica ar tenisa bumbiņu, visbeidzot ar volejbola bumbu.

Nelielai atelpai sekoja veiklības un reakcijas attīstīšanas spēle. Dalībnieki izvietojās viens otram pretī, bet pa vidu uz grīdas atradās volejbola bumba. Skolēni izpildīja Jēkaba doto uzdevumu liekot rokas aiz galvas, pie ceļiem, pie pleciem; atskanot komandai “bumba”, tā bija jācenšas satvert pēc iespējas ātrāk. Šis uzdevums tika veikts gan no sākuma stāvokļa balstā uz ceļiem, gan no sākuma stāvokļa stāvus.

Šajā uzdevumā emocijas un azarts bija neatņemama sastāvdaļa.

Nodarbības noslēgumā dalībnieki brīvprātīgi izveidoja divas un attiecīgi otrajā klašu grupā trīs komandas, kas savā starpā sacentās, bet pārējie viņus atbalstīja.

Atvadoties no skolēniem, Jēkabs aicināja visiem būt aktīviem sportā un apņēmīgiem nākotnes nodomu īstenošanās.