Klāt ikgadējais rudens ekskursiju laiks, bet koku lapas vēl neliecina par rudens tuvošanos. Ieskatoties vērīgāk, tikai atsevišķu dažu koku lapotnēs manāmas rudens nokrāsas.

Mūsu ceļš no skolas veda uz Vidzemi. Kopā braucām mēs – 9.a, 10.a, 11.a un 12.a klases skolēni. Ekskursijas maršrutu Bijām ieplānojuši ar dažāda veida aktivitātēm.

Pēc mazliet vairāk nekā stundas brauciena esam Līgatnē, kur informācijas birojā saņemam karti ar maršrutu, uzlīmju lapas ar attēliem un jautājumu bukletiņu.

 Mūsu pirmā aktivitāte  ir foto orientēšanās un izziņas spēle “Līgatnes detaļu medības”.

Skolēni sadalījās nelielās grupās pa trim līdz četriem dalībniekiem vienā, un ar nelielu laika nobīdi, izmantojot karti, devās meklēt atbilstošos objektus un atbildēt uz jautājumiem. Atbildes uz jautājumiem slēpās vai nu informatīvajās norādēs pie objektiem vai arī kartē objektu aprakstos. Kopējais maršruta garums bija apmēram 5 km.

Atbilžu lapā bija jāielīmē attiecīgā uzlīme un jāsniedz atbilde uz uzdoto jautājumu. Pareizi atbildot uz visiem jautājumiem varēja nopelnīt 44 punktus. Jautājumi bija āķīgi, par to liecina mūsu komandu uzrādītie rezultāti.

Vislabāk šajā spēlē veicās 12.a klases komandai ar kapteini Arti. Jau atgriežoties skolā, pēc rezultātu apkopošanas, uzvarētāju komanda saņēma pārsteiguma balvu.

Spēles laikā skolēni iepazina Līgatnes papīrfabrikas centru ar strādnieku ciemata koka rindu mājām, kuros atradās vēsturiskais papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis. Pabija pie Lustūža klintī alām, ko vietējie iedzīvotāji izmantoja kā pagrabus. Redzēja uz upes izveidoto lašu ceļu un daudzas citas ainaviskas vietas.

Pēc pāris stundu staigāšanas, devāmies Valmieras virzienā, lai, viesojoties pie “Vīnkalnu” māju saimniekiem, uzzinātu itāļu picas cepšanas noslēpumus. Vienlaicīgi ieguvām gan vēsturiskas zināšanas par picas pirmsākumiem, gan praktiskus padomus, lai picas izdotos garšīgas, kā arī iemēģinājām roku picu darināšanas meistarklasē.

Māju saimnieki ilgāku laiku dzīvojoši un strādājuši Itālijā, kur arī apguvuši šo prasmi. Būtiskākie noteikumi, lai pica izdotos garda, ir picas sastāvdaļas nelikt vienu uz otras, neizvēlēties vairāk kā 5 – 7 dažādas sastāvdaļas un garšas, un, protams, visu gatavot ar mīlestību.

Apguvuši teorētiskās zināšanas, ķērāmies pie praktiskās darbošanās. Picas pamatnes palīdzēja sagatavot saimniece, mums atlika uzklāt tomātu mērci un izvēlētās sastāvdaļas. Saimnieks picas ievietoja malkas krāsnī, kur tās vairāk kā 400 grādu temperatūrā cepās aptuveni 1 minūti. Pēc tam grūtākais bija sagaidīt, kamēr pica atdzisīs, lai to varētu sagriezt un nobaudīt.

Pēc omulīgās maltītes ceļš mūs veda uz Cēsīm, kur bijām vienojušies par Cēsu pils kompleksa ekskursiju ar gidu.

Iebraucot Cēsīs smidzināja neliels lietutiņš, bet tas netraucēja mums izstaigāt Maija parku, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Maija parka teritorijā atrodas liepu stādījumi, kurus savulaik stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Parka dīķī redzējām melno gulbju pāri.

Aizgājām arī līdz Cēsu Svētā Jāņa baznīcai, kas ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā. Mirkli uzkavējušies Rožu laukumā, kur vērojām ūdens strūklakas, devāmies uz Cēsu pils kompleksu.

Cēsu pils kompleksa apskati sākām ar Jauno pili, kur gide pastāstīja un pievērsa uzmanību pils pirmsākumiem un senajiem atradumiem arheoloģisko izrakumu laikā. Nemanāmi, klausoties vēsturiskajā stāstījumā, nonācām pils ekspozīciju telpā, kuras interjers ir gan restaurēts, gan rekonstruēts.

Īpaši izcēlās Kafijas istaba ar interesanto sienu un griestu dekoratīvo apdari. Savukārt, bibliotēkas telpā aplūkojami senie Jaunās pils ozolkoka grāmatu skapji.

Pēc ielūkošanās Jaunās pils virtuves aprīkojuma ekspozīcijā, kāpām Lademahera tornī. No tā paveras gan skats uz Cēsu Viduslaiku pili, gan Cēsu pils panorāma. Torņa mastā kopš 1988.gada plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, atgādinādams, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene.

Pirms Viduslaiku pils apskates saņēmām lukturīšus, lai labāka redzamība. Pils kompleksa iekšpagalmā aplūkojām Viduslaiku pils maketu, pie kura gide īsi pastāstīja par vairāk nekā 800 gadu garo pils vēsturi.

Vispirms izstaigājām senās jeb Viduslaiku pils zemākos stāvus un Rietumu tornī esošo bijušo dzīvojamo telpu ar greznu zvaigžnu velvi un sienu gleznojumiem. Šajā telpā viens no skolas biedriem tika iecelts bruņinieku kārtā, un mēs pārējie mācījāmies cienīgi paklanīties.

Visbeidzot kāpām Dienvidu tornī, kur noskatījāmies krāšņu multimediālu izrādi par pils vēsturi. Viss iepriekš stāstītais tika vizualizēts uz torņa sienas.

Senās pils stāstu papildināja arī senās kauliņu spēles apgūšana. Spēlējām ar reāliem “aitas” kauliņiem, skaitījām punktus, un uzvarētāja titulu saņēma Liene no 9.a klases.

Nemanāmi bija paskrējušas nepilnas trīs stundas un, pirms aiziešanas no Cēsu pils kompleksa un atvadoties no gides, vēlreiz visi veicām rituālu, izrādot cieņu bruņiniekam.

Atgriežoties skolā lūdzu skolēniem izteikt savu viedokli par šo braucienu. Šeit seko viņu domas un emocijas:

• Ekskursija likās ļoti jautra, uzzināju daudz ko par Cēsu pils vēsturi.
• Ekskursija likās visinteresantākā, bija jautri un ļoti daudz skaistu vietu, gribētos vēl vairāk šādu ekskursiju.
• Bija patīkami pastaigāt pa Līgatni. Otrajā apstāšanās vietā, pica bija garšīga un bija interesanti paklausīties picas veidošanās vēsturi. Cēsu pilī atcerējos par Livonjjas Ordeņa bruņiniekiem no vēstures stundām. Bija patīkami Cēsu pils pagalmā paglaudīt kaķenīti.
• Ekskursija uz Cēsu pili, manuprāt, bija ātra, tomēr varēja uzzināt seno Cēsu vēsturi un apskatīt senas lietas. Visvairāk man patika animācija.
• Ekskursija uz Cēsīm bija diezgan interesanta. Visvairāk patika, kur mēs picu taisījām, un, protams, arī Cēsu pils bija interesanta. Uzzināju vairāk informācijas par savu valsti. Ja brauktu vēlreiz, tad tikai pēc padsmit gadiem, jo informāciju man bija viegli saprast un iegaumēt.
• Man ļoti patika šī ekskursija uz Cēsīm. Es varu teikt, ka šī bija mana vislabākā ekskursija, kāda man pēdējā laikā ir bijusi. Es labprāt brauktu vēl šāda veida ekskursijās. Man personīgi šajā ekskursijā bija ļoti jautri un interesanti. Šīs ekskursijas laikā es nejutu nekāda veida nogurumu, bet gan daudz enerģijas. Es iesaku šāda veida ekskursijas.