Kā ierasts, pietuvojoties oktobra pirmajai svētdienai, pamatskolas un vidusskolas skolēni sveica savas skolotājas. Skolēnu padome apsveikumu bija iecerējusi kā krāšņu koncertu ar dziesmām, skolēnu priekšnesumiem un teātra ludziņu – saviļņojošu un emocionālu veltījumu skolotājām. Tomēr epidemioloģisko ierobežojumu dēļ pasākumu organizēt netika atļauts. Tas gan nemazināja vēlmi iepriecināt, paslavēt un uzmundrināt skolotājas, un skolēni atcerējās, cik patiesībā svarīgi skolotājām ir dzirdēt tik vien kā pateicības vārdus, saņemt atzinību komplimentu formā, lai justu, ka ikdienā ieguldītais darbs ir skolēnu pamanīts, novērtēts un cienīts. Tā nu skolēni izvirzīja vienojošo vēstījumu, izlēma skolotājas iepriecināt, izveidojot krāsainu apsveikuma kartiņu sienu, apsveikuma plakātus, ko uz svētkiem izvietoja skolotāju istabas tuvumā. Noformējot apsveikumus, katra klase piedomāja par savu mīļāko skolotāju un reizē par visām skolotājām kopā, kartiņās ietverot gan ļoti personiskas pateicības, gan vienojošus sirsnīgus vēlējumus un iedvesmas vārdus.
Autors – G.Tikiņa, 11.a
