Viena no divpadsmitās klases mācību plānā iekļautajām ģeogrāfijas tēmām ir vulkāni. Apskatoties piedāvājumu STEM nodarbībām, nolēmām, ka izmantosim šo piedāvājumu.

Ekskursijas sākumā devāmies uz dabas muzeja otrā stāva izstāžu zāli, kurā izvietoti vulkānu maketi. Apskatījām zemes modeli un, klausoties gides stāstījumā par zemes garozas uzbūvi, kura balstās uz vairākām tektoniskajām plātnēm, kuras visu laiku ir kustībā, mēģinājām izprast, kā rodas seismiski aktīvās zonas.

Noskaidrojām, ka Latvija atrodas drošā attālumā no plātņu saskares vietas, tāpēc pie mums seismiskā aktivitāte ir tuva nullei.

Gide turpināja ar nelielu ievadu par to, kas ir vulkāni, kā tie veidojušies un kā darbojas, kā arī par ģeoloģiskajiem procesiem, izmantojot interaktīvos modeļus. Interaktīvajos modeļos, spiežot pedāļus, satuvinājām un atbīdījām, kā arī bīdījām vienu zem otras tektoniskās plātnes.

Pie vulkānu modeļiem uzzinājām par to iedalījumu pēc formas un veidu, kā notiek dažādu vulkānu tipu izvirdumi. Iespaidīgākais stāstījums bija par kalderveida vulkāniem, kuru virsotnes sprādziena laikā noārdās un iebrūk konusā. Krātera diametrs var sasniegt pat 26 km. Ar šādu diametru šodien lielākais zināmais kalderveida vulkāns atrodas ASV zem Jeloustounas Nacionālā parka. Tas ir milzīgs pazemes magmas rezervuārs. Šis vulkāns ir izvirdis trīs reizes 2.1 miljonu gadu laikā. Amerikas vulkanologi nākošo izvirdumu gaida starp 21. un 25. gadsimtu, kas ir biedējoši tuvu. Nodarbības turpinājumā devāmies uz sestajā stāvā iekārtoto ekspozīcijas telpu “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”. Uzsākām diskusiju, kāda ir vulkānu nozīme cilvēku dzīvē, par vulkānu ietekmi uz saimniecisko darbību, cilvēku drošību un dabas procesiem. Turpinājumā mēs apskatījām un iztaustījām dažādos vulkāniskos izmešus, sākot no ļoti viegliem atdzisušas lavas gabaliņiem līdz pat smagām vulkāniskajām bumbām, kuras pārzāģējot redzami krāsaini minerāli. Pateicoties datorspēlēm, skolēni atpazina krāsaino minerālu – obsidānu. Vulkāniskajos izmešos sastopams arī skaistais violetās nokrāsas ametists.

Pēc vulkānisko izmešu iepazīšanas noskatījāmies īsu video filmiņu par to, kas notiktu, ja iepriekš pieminētajā Jeloustounas supervulkānā notiktu izvirdums. Šis bija zinātnieku redzējums, par procesa norisi un sekām:

“Milzīga spiediena ietekmē magma tiks izsviesta atmosfērā 50 km augstumā. Tūkstoš kilometru rādiusā no lavas un pelniem ies bojā praktiski viss dzīvais. Milzīgais pelnu mākonis, pakāpeniski izplezdamies, diennakts laikā aptvers lielāko daļu ASV un Kanādas teritorijas.

Pelnu mākoņi trīs nedēļu laikā šķērsos Atlantijas un Kluso okeānu. Mēneša laikā pelni aizsegs Sauli jau uz visas Zemes.

Gaisa temperatūra dažādos Zemeslodes reģionos pazemināsies līdz mīnus 15-50 grādiem vai pat zemāk. Ziema ilgs vismaz pusotru gadu.

Mums atliek cerēt, ka katastrofa nenotiks mūsu dzīves laikā. Izvirdumu nav iespējams novērst. Jautājums ir sekojošs: kā izglābties, vai kā mīkstināt katastrofas sekas?”

Nodarbības noslēgumā bija iespēja pašiem radīt vulkāna izvirdumu. Vulkāna maketa augšdaļā bija iedobe, kurā noteiktā secībā tika pievienotas vielas, kuras savstarpēji reaģējot radīja vulkāna izvirduma lavas straumes.

Otrā eksperimenta laikā tika radīta “lavas lampa”. Stikla cilindrā ielejot vielas, kuras, katram no mums ir pieejamas mājas virtuvē, radījām skaitu eļļas lampu, kurā riņķoja krāsaina ūdens lāses.

Pēc nodarbības skolēni dalījās pārdomās par redzēto:

• Bija interesanti uzzināt vairāk, kā arī ko jaunu par vulkāniem, piemēram, par to veidiem, kā notiek iekšējie un ārējie  procesi, un par draudiem, ko rada vulkāni. Bija labi.
• Ekskursija bija interesanta, jo ekskursijas laikā es varēju atkārtot jau iepriekš uzzināto informāciju un plusā vēl iegūt redzējumu uz šo visu no citas puses.
• Ekskursijā ietvertā informācija bija saistīta ar Latvijas ģeoloģiju, padarot tēmu interesantāku un praktiskāku.
• Ekskursija uz dabas muzeju bija diez gan interesanta, taču lielākoties visu mēs jau bijām mācījušies ģeogrāfijas stundās. Vieta ir skaista, interesanti eksponāti.
• Dabas muzejs bija interesants. Runāja ļoti daudz par vulkāniem un lavas iežiem. Uzzināt bija daudz ko, deva arī paturēt iežus kuri nebija veselībai bīstami.
• Dabas muzejā bija interesanti pārbaudīt savas zināšanas par vulkānu izvietojumu. Es  secināju, ka gandrīz visu mēs jau esam mācījušies. Lokācija skaista un interesanta.
• Kopumā ekskursija bija patīkama, bet neko jaunu es neuzzināju, jo  ģeogrāfijas stundās tēma tika atkārtota. Ekskursijā bija iespēja pataustīt magmatiskos iežus. Pēdējā ekskursijas daļā bija eksperiments ar lava lampas izveidi, sanāca skaisti.
• Ekskursija bija interesanta, uzzināju daudz ko par vulkāniem
• Visinteresantākā daļa bija vulkāna izvirduma un lavas lampas eksperiments un vulkāna izmešu – iežu apskate tuvplānā. Par pašiem vulkāniem tika tikai atsvaidzinātas zināšanas.
• Sākuma likās garlaicīgi, jo es jau tur nesen biju bijusi. Stāstīja par vulkāniem, ko es jau zināju, nebija interesanti, bet palika interesanti, kad tikām augšā, kur deva paskatīties, pataustīt dažādus iežus, tas bija viss interesantākais.