Septembra vidū notika viens no bērnu visvairāk gaidītākajiem notikumiem – Rudens ekskursija. Šoreiz izvēlējāmies Jelgavas virzienu.

Tā kā kopā braucām četras klases, no 1. līdz 4., tad dalījāmies divās grupās. Dienas laikā kopā turējās 1.un 3. klase, 2. un 4. klase.

Jelgavā apmeklējām Pasta salu ar visām tur piedāvātajām iespējām. Aplūkojām Jelgavas studenta skulptūru; gājām pa garāko vanšu tiltu gājējiem Latvijā; apskatījām “Mīlestības kokus”, kuros karājas daudz piekaramo atslēgu, ko atstājuši jaunlaulātie, uzsākot savas ģimenes dzīves ceļu; apskatījām neparastas keramikas skulptūras; iemēģinājām balsis koncertzālē “Mītava”; nokļuvām dinozauru pasaulē Smilšu skulptūru parkā, apskatot izstādi “Mans Juras laikmeta parks”.

Tālāk devāmies uz Karameļu darbnīcu. Vispirms noklausījāmies īsu stāstījumu, par to, ka šajā ražotnē ražo ne tikai karameles, bet arī zefīrus. Turpinājumā  skatījāmies, kā top karameļu masa, kā no tās veido karameles. To visu mums demonstrēja profesionāli karameļu meistari. Un tad sekoja pati interesantākā daļa – paši veidojām katrs savu karameli. Bija nedaudz grūti, toties ļoti interesanti! Nobeigumā varējām arī apskatīt un nopirkt Karameļu darbnīcā gatavoto produkciju.

Nākamais apskates objekts bija Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis. Tajā vairākos stāvos izvietots pilsētas vēstures muzejs. Viens no stāviem veltīts tieši baznīcas vēsturei. Gides pavadībā apskatījām stāvu pēc stāva. Pašā augšā bija skatu laukums ar stikla jumtu. Bērni secināja, ka putni lido zemāk, nekā mēs atrodamies. Tas bija iespaidīgi!

Tālāk mūsu ceļš veda atpakaļ Rīgas virzienā. Tomēr tās vēl nebija ekskursijas beigas. Vēl bija paredzēta viena “jautra” pietura Viesu līčos. Tur mūs sagaidīja saimniece. Viņa ierādīja vietu nelielam piknikam, jo gribējās taču ēst! Pēc neliela brīža saimnieces pavadībā devāmies uz ceļa pretējo pusi, kur nonācās slēgtā teritorijā, kur izvietots bērnu aktivitāšu laukums. Tad tik sākās jautrība. Katrs atrada sev tīkamu nodarbi – kāds lēkāja pa batutu, kāds “lidinājās” ar helikopteru, kāds šļūca pa “tarzāna” trosi. Visi izvizinājās ar vilcieniņu. Visu, ko darījām nemaz nevar izstāstīt. Tas paliek neliels noslēpums.

Ar nepacietību gaidīsim nākošo ekskursiju! Kur tā vedīs, to vēl nezinām.