Skolas jaunais sporta komplekss sniedz iespēju organizēt skolēniem sportiskās aktivitātes drošos un kvalitatīvos apstākļos.

Skolēni līdz šim ir tikuši iesaistīti dažādās sportiskās sacensībās, kurās viņi sacenšas kādā no sporta veidu elementiem. Šoreiz nolēmām organizēt 27. maijā četrcīņu, kurā iekļāvām tāllēkšanu no vietas, barjerskriešanu, pildbumbas mešanu jeb grūšanu no krūtīm un veiklības krustu.

Katrs elements tika vērtēts atsevišķi, saņemot par to punktus, kopvērtējumā saskaitīti katra skolēna iegūtie punkti un piešķirta vieta. Pirmo vietu ieguvēji katrā klasē saņēma diplomu un pārsteiguma balvu.

Barjerskriešanā noteiktā attālumā cita no citas bija izvietotas barjeras, skolēna uzdevums bija izskriet tās pēc iespējas ātrāk. Lielākajai daļai skolēnu barjeru izskriešana nesagādāja grūtības, viņi atcerējās stundās mācīto. Tomēr lielākā problēma bija skolēnu vēlme apstāties uz finiša līnijas, nevis šķērsot to ātri skrienot. Skaidrojām un mācījām neapstāties pie finiša līnijas, bet turpināt skrējienu vēl aiz tās, lai skolēna uzrādītais rezultāts būtu labāks.

Nākošā vieglatlētikas disciplīna, kas tika iekļauta mūsu četrcīņā, bija tāllēkšana no vietas.

Daži skolēni uzrādīja lieliskus rezultātus. Nepieciešamības gadījumā atbalstījām skolēnus sniedzot roku, kur pieturēties vai pat abas, jo mūsu mērķis bija dot iespēju katram izmēģināt spēkus un piedalīties aktivitātēs.

Skolēniem, kuri pārvietojoties izmanto riteņkrēslus, bija uzdevums veikt vienu riteņu iegriezienu ar rokām un ļauties kustībai līdz riteņkrēsls apstāsies.

Veiklības krusts nozīmē, ka sportists stāv centrā uz cipara “0”, priekšā atrodas kvadrāts ar skaitli “1”, aiz muguras kvadrāts ar skaitli “2”, pa labi no centra atrodas kvadrāts ar skaitli “3”, pa kreisi no centra kvadrāts ar skaitli “4”.

Pēc starta signāla ir jāuzkāpj vai jāuzlec secīgi uz visiem skaitļiem pēc kārtas, katru reizi atgriežoties uz “0” kvadrāta, laiks tiek fiksēts, kad sportists pēc “4” atgriezies uz “0”. Proti secība ir šāda: ”0 – 1 – 0 – 2 – 0 – 3 – 0 – 4 – 0”.

Visbeidzot mešanas jeb grūšanas disciplīna. Skolēns nostājas mešanas laukumā pēc iespējas tuvāk priekšējai apmalei. Katram dalībniekam ir divi piegājieni. Skolēns grūž jeb met 1 kg pildbumbu no krūtīm. Tiek ieskaitīts labākais mēģinājums.

Pēc rezultātu apkopošanas četrās disciplīnās noskaidrojām labākos četrcīņas dalībniekus katrā klasē. Labākie saņēma diplomu un enerģijas batoniņu.

Basketbols. Volejbols. Sēdvolejbols.

Olimpiskā mēneša laikā, 25.03.-25.05., uz skolu  uzaicinājām profesionālu basketbolisti Dignu Strautmani, Latvijas sieviešu volejbola izlases spēlētājas un Latvijas sēdvolejbola vīriešu izlases spēlētājus.

            Digna Strautmane ir ne tikai profesionāla basketboliste, bet arī mūsu skolas absolvente, kura vienmēr ar prieku ciemojas pie mums un dalās pieredzē ar skolēniem.

            Šogad Digna basketbola meistarklases vadīja 1. – 4.klašu skolēniem un 8.klašu skolēniem. Mācīja viņiem dažādus spēles elementus, iesaistīja stafešu uzdevumos un īsi pastāstīja par iespējām, kurp viņu aizveda basketbols un savu ceļu uz profesionālo basketbolu.

Digna bija parūpējusies ne tikai par interesantu un piepildītu nodarbību, bet arī iekļaujot sacensību elementus deva iespēju labākajiem nopelnīt lielākas balviņas, bet mazāk veiksmīgie tika pie uzmundrinājuma balviņām.

Pirmo reizi pie mums viesojās Latvijas volejbola sieviešu izlases spēlētājas. Meitenes pastāstīja par savu pieredzi, līdz nonākšanai Latvijas izlasē.

Meistarklase sākās ar kopēju iepazīšanos jeb “ledlauža” spēli. Skolēni vispirms izpildīja speciālos volejbola iesildīšanas vingrinājumus, pēc tam kopā Latvijas izlases spēlētājām apguva serves un bumbas uzņemšanas tehniku. Visbeidzot tika sarīkota arī mini volejbola spēle.

Tieši tāpat pirmo reizi pie mums viesojās Latvijas vīriešu sēdvolejbola spēlētāji. Spēlētāji pastāstīja galvenos noteikumus, kas jāievēro spēlējot sēdvolejbolu. Demonstrēja kā jāpārvietojas, kas ir atļauts spēles laikā un kopā ar Latvijas izlases meitenēm demonstrēja spēli.

Pēc tam skolēni izmēģināja kā ir spēlēt volejbolu no pozīcijas sēdus uz grīdas. Sāka ar mazu iesildīšanos, galvenokārt apgūstot pārvietošanās prasmes un turpināja ar servēm. Pēc ieskata pamata prasmēs skolēniem pievienojās sēdvolejbolisti un kopā spēlējot tika gūts ieskats sēdvolejbolā.

Uz tikšanos un meistarklasēm ar volejbolistēm un sēdvolejbolistiem aicinājām sesto un septīto klašu skolēnus.

2025.gada 23. maijā mūsu skolā notika karjeras izglītības pasākums sadarbībā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA). Tajā piedalījās skolēni no 4. līdz 12. klasei, kuriem bija iespēja tuvāk iepazīt profesiju pasauli, izglītības iespējas pēc 9. un 12. klases, kā arī uzzināt par karjeras ceļiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Skolā viesojās Rīgas 66. vidusskolas absolventi Miks Porietis un Ričards Leimanis, kuri dalījās ar savu personīgo pieredzi, iedvesmojot jauniešus nepadoties grūtību priekšā un drosmīgi meklēt savu vietu dzīvē un darba tirgū.

Pasākuma laikā skolēniem bija iespēja:

• uzzināt par profesiju izvēles iespējām un SIVA piedāvātajām izglītības programmām;
• saņemt praktiskus padomus par karjeras plānošanu;
• uzdot jautājumus un saņemt atbildes no cilvēkiem, kuri paši ir izgājuši šo ceļu;
• dzirdēt iedvesmojošus stāstus par pārvarētām grūtībām un sasniegumiem.

Skolēnu atsauksmes par pasākumu:

• “Man patika dzirdēt īstus stāstus no cilvēkiem, kas ir mācījušies mūsu skolā. Tas lika aizdomāties par to, ko es pats gribu nākotnē.”
• “Ļoti noderīga informācija par profesijām un skolām pēc 9. klases. Tagad man ir skaidrāks, kur varu tālāk mācīties.”
• “Miks un Ričards bija ļoti iedvesmojoši. Es sapratu, ka arī ar grūtībām dzīvē var sasniegt daudz.”
• “Paldies par šo iespēju! Patika, ka varējām brīvi uzdot jautājumus un saņemt īstas atbildes.”

Pasākuma mērķis bija palīdzēt skolēniem apzināties savas iespējas, attīstīt pašmotivāciju un veidot nākotnes plānus, ņemot vērā savas intereses, spējas un dzīves apstākļus.

Paldies SIVA pārstāvjiem, mūsu absolventiem un visiem dalībniekiem par vērtīgu un iedvesmojošu tikšanos! Mēs ticam, ka šī pieredze palīdzēs jauniešiem veidot savu ceļu ar pārliecību un drosmi!

2025. gada 23. maijā Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā norisinājās forums “Vienotas skolas ieviešana – pieredze, atbalsts, attīstība”, ko organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvalde.

Forums “Vienotas skolas ieviešana – pieredze, atbalsts, attīstība” bija vērtīgs un iedvesmojošs notikums, kas sniedza plašu ieskatu pārmaiņu procesā, ko piedzīvo Latvijas skolas ceļā uz vienotu un iekļaujošu izglītības sistēmu valsts valodā. Rīgas Zolitūdes ģimnāzija nodrošināja viesmīlīgu un profesionālu norises vidi, kurā valdīja atvērtība dialogam, pieredzes apmaiņai un sadarbībai.

Foruma programma bija rūpīgi izstrādāta, līdzsvarojot teorētiskos ieskatus ar praktiskiem piemēriem. Īpaši vērtīgas bija prezentācijas par skolēnu latviešu valodas attīstības monitoringu, atbalsta centru darbu un pedagogu profesionālo pilnveidi. Domnīcu formāts ļāva dalībniekiem aktīvi iesaistīties, diskutēt un radīt idejas, kas būs izmantojamas ikdienas darbā. Liels paldies visiem lektoriem un foruma organizatoriem – īpaši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldei un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas komandai – par nozīmīgu ieguldījumu vienotas skolas principu īstenošanā. Pasākums apliecināja, ka sadarbība starp izglītības politikas veidotājiem, skolu vadību un pedagogiem ir būtiska, lai stiprinātu valsts valodu un kopīgas vērtības izglītības procesā.

Zīmēšana, soļošana, peldēšana, vingrošana.

Tradicionāli Olimpiskais mēnesi sākas marta beigās un turpinās līdz pat aprīļa beigām noslēdzoties ar Olimpisko dienu.

“Olimpiskā diena ir vienīgais vispasaules pasākumus, ko ik gadu organizē Olimpiskā kustība. Starptautiskā Olimpiskā komiteja to organizē kopš 1987.gada, aicinot atzīmēt SOK dzimšanas dienu. Latvijas Olimpiskā komiteja aicinājumam pievienojās 1992.gadā.”

Mēs Olimpisko mēnesi iesākām ar 1. – 4.klašu skolēnu dalību zīmējumu konkursā. Zīmējumu konkursa tēma “Mana sporta stunda” vai “Mans jaunais netradicionālais Olimpiskais sporta veids”. Interesanti, ka vairāki skolēni Olimpisko spēļu sacensībās vēlas redzēt suņus.

Skolas iekšējā konkursā pirmo vietu piešķirām 3. klases skolnieces Esteres darbam “Mana sporta stunda” un viņas darbu nosūtījām uz RD IKSD Rīgas pilsētas konkursu. RD IKSD Esterei izteica pateicību par dalību konkursā,

Otro vietu piešķirām 1. klases skolniecei Elīzai par darbu “Mans jaunais netradicionālais Olimpiskais sporta veids”, trešajā vietā ierindojās 3. klases skolēna Benjamnina darbs “Mana sporta stunda”.

Ar pirmajām Olimpiskā mēneša dienām skolēni iesaistījās LOK organizētājā pastaigas izaicinājumā  “Šķērsojam Eiropu godīgas spēles un miera vārdā #sportiņā”!” ar mērķi Olimpiskā mēneša garumā kopīgiem spēkiem nostaigāt 1454 kilometrus – līdz Briselei! Kopā visi 189 dalībnieki šo mērķi sasniedza vismaz 7 reizes.

Izaicinājumā iesaistījās deviņi mūsu skolas skolēni. Ievērojamu attālumu pieveica Elīza, 9. klase – 311.3 km, Elvita 9. klase – 256,3 km, Made 12. klase – 187,6 km. Jāpiemin arī jaunākais dalībnieks no mūsu skolas 2. klases – skolēns Kirills Perebikovskis, kurš šajā izaicinājumā nostaigāja 80,5 km.

Starp visiem dalībniekiem LOK veica izlozi, un Gvido no 9. klases saņēma pārsteiguma balvu – Olimpiskās kolekcijas sporta somu. Somu Gvido devās saņemt uz LOK.

Sākumskolas skolēni Olimpiskā mēneša laikā gatavoja savas Olimpiskās lāpas, lai mēneša noslēgumā, kopē jās vingroša nas laikā tās plīvotu viņu rokās.

            Vēl viena aktivitāte, kura stabili ieņēmusi vietu Olimpiskā mēneša laikā, kļuvis skolas izaicinājums Viesturdārza parkā “Krājam soļus”. Kādā no dienām, skolēni dodas 30 minūšu aktīvā pastaigā pa noteiktu maršrutu. Dalībnieki drīkst pārvietoties gan ejot, gan skrienot.

            Sākumskolas grupā visgarāko distanci 3250 m nogāja Anna 2.kl.; Laima 2.kl.; Semjons 3.kl.; Kristaps 3.kl. un Konstantīns 3.kl.

Neizpalika arī bez peldēšanas izaicinājuma, kas norisinājās Natālijas Draudziņas peldbaseinā. Izaicinājumu atklāja Katrīna no 9.klases ar sinhronās peldēšanas priekšnesumu.

Turpinājumā izaicinājumu uzsāka jaunāko klašu skolēni, kuri izmantoja iespēju peldējumā izmantot dažādus peldlīdzekļus. Jaunāko klašu skolēni vairākkārt atpūtās, bet kopumā tāpat kā vecāko klašu skolēni peldēja 30 minūtes. Labāko rezultātu izturības peldējumā uzrādīja Katrīna no 9.klases – 1400 m, viņa ne tikai divas reizes klātesošos priecēja ar sinhronās peldēšanas priekšnesumu, bet arī spēja veikt visgarāko distanci. Lielisku rezultātu 1150 m uzrādīja Estere no 7.klases, Viktorija no 5.klases – 1050 m un Gabriela no 4.klases spēja nopeldēt 500 m.

 Visi labāko rezultātu sasniegušie izaicinājuma dalībnieki regulāri apmeklē peldēšanas nodarbības un ieklausās pedagogu teiktajā.

Mēneša noslēgumā visi 5. – 8.klašu skolēni pulcējās aktu zālē uz Olimpisko stundu, kura šogad bija veltīta Olimpisko spēļu ceremonijām: atklāšanas, uzvarētāju apbalvošanas un noslēguma ceremonijai.

 Raidījumā tiešsaistes studijā kā viesis piedalījās Paralimpisko spēļu vairākkārtējs dalībnieks un medaļu ieguvējs Aigars Apinis, kurš dalījās ar personiskajiem piedzīvojumiem un sajūtām Paralimpisko spēļu laikā. Olimpisko stundu noskatījāmies arī kopā ar 4. klasi – bet jau pēc raidījuma tiešsaistes.

Noslēdzošā Olimpiskā mēneša aktivitāte ir Olimpiskais vingrošanas komplekss. Šogad, izmantojot iespēju, vingrojām mūsu jaunajā sporta kompleksā. Vingrojumā piedalījās 1.–8.klašu skolēni, kas vienlaicīgi saņēma vērtējumu sporta modulī “dejas un ritmiskās kombinācijas”.

Cītīgi mācoties, kā arī gatavojoties eksāmeniem, mums,  9.a klases skolēniem, nemanot pienācis pavasaris, kas nozīmē, ka laiks Pavasara ekskursijai.

Ļoti gribējām aiziet uz kino, bet, diemžēl, šajā dienā nebija kino seansu. Tad nu domājām, ko citu darīt.

Izlēmām atkal doties uz boulingu, jo iepriekšējā reizē iepatikās. Šoreiz bijām visi. Dalījāmies 2 komandās, attiecīgi spēle notika uz 2 celiņiem. Paši izdomājām, ka vajag sarīkot sacensības starp komandām, lai būtu interesantāk. Pēc nejaušības principa izlozējām komandas. Sacensības varēja sākties. Viegli nebija, jo daži vēl tikai mācījās izvēlēties atbilstoša smaguma bumbu un veikt metienu. Neskatoties uz dažādajām spēles prasmēm, visiem bija jautri. Uzvarētājos izvirzījās, Renārs, Daniels un skolotāja. Tomēr spēli izbaudījām visi.

Mācību gada laikā visu klašu skolēni apguva un nostiprināja pašaizsardzības prasmes augsta līmeņa speciālista Aleksandra Drozdova, Latvijas karatē federācijas pārstāvja,  vadībā.

Mācību gadu ar pašaizsardzības meistarklasi 15. maijā noslēdza 10.klašu skolēni. Viņi, tāpat kā pārējās klašu grupas, vispirms iesildījās un izpildīja uzmanības vingrinājumus.

Šoreiz Aleksandram no skolēnu vidus bija labs palīgs, ar kuru izdevās lieliski paraugdemonstrējumi un mācību pozas. Jekaterina jau ilgstoši trenējas pie Aleksandra un tuvākajā laikā cer iegūt melno jostu.

Vispirms jaunieši apguva, ko darīt situācijā, kad ļaundaris veic tiešu sitienu. Skolēni trenējās izvairīties, atkāpjoties vai pagriežoties, lai sitiens aizietu gar ķermeni, kā arī pārliecinātākie par sevi – bloķētu sitienu un satvertu uzbrucēju. Desmito klašu skolēniem bija iespēja apgūt pamatprasmes, kā rīkoties situācijā, kad uzbrucējs izmanto nazi. Kādas darbības jāveic, lai bloķētu uzbrukumu, kā arī piespiestu uzbrucēju  izlaist nazi no rokas.

Maija saulītē skolas sporta kompleksā norisinājās skolas sacensības florbola bumbiņas vadīšanā. Lai sasniegtu labu rezultātu florbola bumbiņas vadīšanā starp konusiem, nepieciešama izveicība un spēja paredzēt, kur bumbiņa varētu “aizmukt”. Dažiem sacensību dalībniekiem bumbiņa turējās pie nūjas kā pielīmēta, daži nekādi nevarēja to novaldīt.

Sacensības norisinājās vienas klases ietvaros. Katrā klasē labākā rezultāta uzrādītājs saņēma pārsteiguma balviņu. Labākie katrā no klasēm bija: Dāvids – 19:29; Anna -14:23; Nikola – 12:77; Aleksandrs – 12:94; Gabriela L – 11:55; Tomass – 10:29; Ariana – 10:09; Emīls Jānis – 9:65; Anastasija -12:05; Estere – 9:01; Iļja – 11:00; Haralds Ā. – 10:63; Daniels – 9:44; Renārs – 6:79; Eduards – 15:24; Olivers – 8:52; Maksims – 10:01; Regža – 10:96; Stepans – 15:69; Dāniels – 10:34.

Pēc rezultātiem redzam, ka reizēm jaunāko klašu skolēni apsteidz savus vecāko klašu konkurentus.

Ne mazāk saulainu dienu bijām izvēlējušies, lai sacenstos futbola soda sitienos. Arī šajā sporta disciplīnā sacensības notika klases ietvaros, tādejādi dodot iespēju kādam no klases nopelnīt pārsteiguma balviņu. Vienāda rezultāta gadījumā notika papildus sacensība starp konkrētajiem sportistiem. Konkurenti pēc kārtas izpildīja soda sitienus, līdz kāds no viņiem netrāpīja vārtos.

Šeit saraksts ar veiksmīgākajiem soda sitienu izpildītājiem, kuri tika pie pārsteiguma balvām: Adriāns , Dāvids L., Benjamins, Konstantīns,  Marija, Renārs, Artjoms, Emīls Jānis, Anastasija, Estere, Artjoms, Haralds Ā., Dmitrijs, Renārs, Eduards, Olivers, Maksims, Anastasija, Anna, Dāniels.

Skolēniem ar smagiem fiziskās attīstības traucējumiem sacensību norise tika pielāgota samazinot attālumu līdz vārtiem vai dodot mest bumbu ar rokām vārtos. Labākos rezultātus pielāgotā uzdevuma izpildē uzrādīja Daniela un Madara.

Esam mācījušies diezgan ilgi – 9 mācību gadus. Esam nonākuši tajā posmā, kad jau ir iespējams pārskatīt pagājušo, pasapņot par nākamo, uztraukties par tagadni. Vajag izvērtēt, kas ir izdevies, pie kā vēl jāpiestrādā. To kopā ar klases audzinātāju I.Želinsku darījām klases stundā.

Nemanot pienākusi Pēdējā zvana diena. 8. un 11.klases skolēni kopā ar skolotājām skaisti saposuši zāli. Arī paši skolēni, protams, ieskaitot mūs pašus, ir saposušies svētku brīdim. Izskan gan pateicības vārdi, gan apsveikuma vārdi. Kāda dziesma, kāda deja – un skat! Svētki jau galā.

Tagad vēl tikai eksāmenu sesija. Jāizdara viss labākais, uz ko esam spējīgi.

Jau vairākus gadus sākumskolai maija mēnesis saistās ar 9. maiju- Eiropas dienu. Pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas mēs sākam iepazīties ar Eiropas dalībvalstu vēsturi, vērtībām, kultūru, dabu, valodu un karogiem u.c.

9. maijā savas zināšanas pārbaudām Eiropas eksāmenā. 1.-3. klasei jāatbild uz 10 jautājumiem, par katru pareizu atbildi iegūstot 5 punktus. 4.klase jau piedalās pārbaudījumā atbildot uz 20 jautājumiem, par katru pareizu atbildi saņemot 2,5 punktus. Pirmo reizi visi klases skolēni eksāmenu varēja veikt vienlaicīgi, jo sākumskolai tika iegādātas planšetes.

Kā jau visos eksāmenos rezultāti bija dažādi, citam bija labākas zināšanas, citam lielāka veiksme vienkārši uzminot pareizo atbildi. Galvenais bija pozitīvs noskaņojums un jaunas zināšanas par Eiropas Savienību, kas noderēs citos eksāmenos.

Iestājoties siltam un saulainam laikam zinām, ka skolas mācību gads tuvojas noslēgumam un ir pienācis laiks parādīt savas peldēt prasmes un izturību.

Skolas peldēšanas sacensības notiek vairākās vecuma grupās. Visi peldētāji sacenšas 25 m brīvā stila distancē, tas nozīmē, ka dalībnieki var peldēt jebkurā no peldēšanas stiliem.

Paši mazākie 4.klašu skolēni startēja atsevišķi no pārējiem, jo viņi peldēt prasmi apguvuši salīdzinoši īsāku laiku. Labākos rezultātus 4.klasē uzrādīja un medaļas ieguva Gabriela L.- 37:81; Tomass – 45:97; Toms – 51:60.

Piekto un sesto klašu grupā pie godalgotajām vietām un medaļām meitenēm tika Katrīna – 2700; Kitija – 29:00 abas no 6.klases un Ariana no 5.klases ar rezultātu 41:90. Labākos laikus peldējumos zēnu vidū šajā pašā vecuma grupa uzrādīja Tomass – 20:72; Ričards – 23:00 Artjoms Stefanovičs no 5.klases, sasniedzot rezultātu 24:68.

Pienākusi noslēdzošā VAM nodarbība, kuras laikā apguvām jaunas zināšanas un nostiprinājām esošās, kā arī instruktori veica mācību vielas apkopojumu par divos gados sasniegto.

Pirmajā stundā atsvaidzinājām zināšanas par atturēšanas politiku un visaptverošu valsts aizsardzību kā katra pilsoņa pienākumu. Nodarbības turpinājumā jauniešiem tika parādīts, cik daudz un dažādas profesijas un iespējas ir mācoties Aizsardzības akadēmijā un dienot NBS. Šīs iespējas ir neatkarīgi no dzimuma.  Instruktori iepazīstināja ar iespējām, ko piedāvā Rekrutēšanas un atlases centrs attiecībā uz NBS. Pirms došanās praktiskajās nodarbībās, skolēni pildīja noslēguma testu par iepriekš mācīto.

 Trešā nodarbība bija praktiskā nodarbība, kuras laikā skolēni uzzināja par formācijas veidiem, kā pārvietoties nodaļas sastāvā izmantojot dažādus formācijas veidus. Nodarbības laikā tika apgūta šķēršļu pārvarēšana, piemēram, bija jāšķērso labi pārredzams ceļa posms. Skolēni sazinoties lietoja roku signālus un pārvarēja šķēršļus gan darbojoties individuāli, gan nodaļas sastāvā.

Turpinājumā, apgūstot lauka kaujas iemaņas, skolēni temata “Uguns un kustība” ietvaros veica pārvietošanās manevru gan uzbrūkot, gan atkāpjoties nodaļas sastāvā (pāris, grupa, nodaļa). Jāsaka, ka šis uzdevums izsauca lielu azartu, un skolēni ar pastiprinātu interesi izpildīja dotos uzdevumus.

Dienas beigās instruktori atsauca atmiņā kopsavilkumu par mācību gadā paveikto un nākotnes iespējām pēc VAM apmācībām. Instruktori teica paldies jauniešiem par pozitīvo attieksmi un aktīvo iesaistīšanos divu gadu garumā.

• Pēdējā stunda bija laba. Viss palika skaidrs. Pastāstīja par formācijām un kā apiet šķēršļus, kas bija interesanti gan zināt, gan darīt. Paldies par visām VAM stundām maniem instruktoriem.
• Man bija interesanti uzzināt par dažādiem uzdevumiem, kurus pilda komandā, lai aizsargātu sevi, bet bija garlaicīgi klausīties lekciju, kuros gadījumos to pielieto.
• Stundās mums stāstīja par profesijām NBS, kādas tās ir un kur var tās apgūt. Āra nodarbībā nepiedalījos, jo bija slikts laiks un man atļāva neiet, pildīju rakstisko uzdevumu klasē.
• Man patika mācīties izdzīvot kara situācijā (kā jāiet, kā jātēmē). Es centos iemācīties darot visu, ko mēs darījām iepriekšējos VAM (visu saliku kopā, ko atcerējos). Man patika skriet, ja tā kā uz mani šauj. Es vismaz zinu, ko darīt, ja esmu ar apbruņotu grupu un uz mums šauj. Kā arī daudz maz saprotu formācijas, kā droši tikt pāri šķēršļiem, kā piemēram ceļiem.
• Man ļoti patika, tā bija pēdējā nodarbība. Bija patīkami pārrunāt visu, labi pastrādāt un izrunāt visas tēmas. Paldies par diviem gadiem kopā, daudz kas mainījās, bija jauki.

1. maijs — Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

Ceturtdien, 24. aprīlī skolā notiks gadskārtējās sporta deju sacensības “Viesturdārza valsis”.

Skolotājas Sandras Jaroščukas vadībā skolēni ir cītīgi gatavojušies šīm sacensībām, kas jau kļuvušas par svētkiem, ko gaida gan skolēni, gan viņu vecāki.

Lai veicas!

Otrdien, 22. aprīlī skolā sagaidījām mīļu ciemiņu – mūsu skolas absolventi, basketbolisti Dignu Strautmani.

Digna novadīja 2 basketbola meistarklases sākumskolas 1. – 4. ab klašu skolēniem. Sporta zālē valdīja jauka, sirsnīga un aktīva atmosfēra. Smaids rotāja visu sejas, bet Dignas – īpaši! Uz tikšanos nākošajā reizē!

Otrdien, 22.aprīlī mūsu skolas bibliotekāre Sanita Goldšmite bija noorganizējusi tikšanos ar grāmatas “Tās ir tikai superspējas” autori – rakstnieci Leldi Jauju. Lelde Jauja ir vairāku romānu autore, bet grāmata “Tās ir tikai superspējas” ir viņas pirmais darbs bērnu literatūras žanrā. Tikšanās notika skolas bibliotēkā. Šoreiz gan kā klausītāji, gan arī kā aktīvi dalībnieki bija aicināti 3.a, 4.a un 5.a klases skolēni. Viņi uzzināja, ka grāmatas galvenā varone Gabi Ela ir neparasta meitene, jo viņai piemīt superspējas. Kādas? To uzzināsiet, ja atnāksiet uz skolas bibliotēku un izlasīsiet jauno grāmatu! Un kādas ir tavas superspējas?

Lieldienas ir laiks, kurš atnāk ar sauli un pirmajiem zaļumiem. Lai radītu svētku noskaņu un veicinātu draudzību, sadarbību un kustību prieku, rīkojām sporta stafetes.

Stafetēs bijām iekļāvuši daudz košu elementu. Kā jau ierasts stafetes sākām ar iesildīšanos. Turpinājumā skolēni tika sadalīti četrās komandās. Katrā komandā bija dažādu klašu skolēni. Katras komandas dalībnieki saņēma vienādas krāsas krekliņus, tādejādi stiprinot piederību kādai no komandām.

Pirmā uzdevuma veikšanai bija nepieciešama veiklība un loģiskā domāšana. Komandas priekšā atradās četru krāsu mazie konusiņi, izkārtoti rindās pa četri un sajauktā krāsu secībā. Skolēna uzdevums, aizskrienot pie konusiņiem apmainīt divus konusus vietām, tā lai veidotos rindas ar vienādas krāsas konusiem. Katrs nākošais komandas dalībnieks turpināja iesākto. Uzvarēja komanda, kura pirmā sarindoja vienādas krāsas konusus rindā. Skolēniem ar smagiem kustību traucējumiem bija jānokļūst pie konusiņiem un jāpasaka un jānorāda, kurus divus konusiņus samainīt vietām.

Otrajā uzdevumā bija nepieciešama veiklība un kustību koordinācija. Zālē uz grīdas izvietoti apļi un katrā aplī dažādās pozīcijās atradās divi konusiņi. Abi iekšā, abi ārā, viens iekšā otrs ārā pa labi, viens iekšā un otrs ārā pa kreisi. Skolēnu uzdevums bija pārvietot konusiņus pretējā pozīcijā. Attiecīgi, ja konusiņi iekšā, tad tos novietot ārā, ja konusiņi ārā, tad tos novietot iekšā līdzīgi arī abos pārējos apļos. Skolēniem ar smagiem kustību traucējumiem šis uzdevums bija pielāgots. Uz krēsla atradās kaudzīte ar noteiktu konusu skaitu, kurus pa vienam vajadzēja pārvietot otrā kaudzītē.

Trešais uzdevums prasīja no skolēniem veiklību un precizitāti. Komandas kapteinis ripināja tenisa bumbiņu savai komandai un dalībniekiem ar konusa palīdzību bija jānoķer bumbiņa un jāaiznes atpakaļ kapteinim, bet konuss jānodod nākošajam dalībniekam. Skolēni ar smagiem kustību traucējumiem bumbiņa tika ievietota konusā un viņiem tā bija jānogādā komandas kapteinim.

Sacensību noslēgumā katrs komandas dalībnieks saņēma medaļu.

Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzejs Eiropas Sociālā fonda (ESF Plus) projekta Nr. 4.1.2.1/1/24/I/002 „Veselības pratības centrs bērniem – Bērnu muzejs” ietvaros pasūtīja sociālantropoloģisku pētījumu par Latvijas bērnu veselības pratību.

Marta beigās 4.a klases skolēni ar klases audzinātāju S.Rakstiņu devās uz Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzeju, lai piedalītos pētījumā – interaktīvā nodarbībā. Nodarbība notika ar mērķi noskaidrot bērnu priekšstatus par veselīgu ķermeni, kā arī viņu pieredzi saistībā ar sāpēm un miegu. Pētījuma respondenti bija bērni no 6 līdz 12 gadiem.
Dalība projektā ilgs līdz 2027. gadam. Pētījumu īstenoja nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences”.
Rezultāti nepieciešami gatavojot ekspozīciju Bērnu muzejam – Veselības pratības centram, kura atvēršana gaidāma 2027. gadā.

Vairāk informācijas muzeja mājaslapā https://mvm.lv/lv/bernu-muzejs/par-bernu-muzeju

Pašās aprīļa pirmajās dienās 4.a klases skolēni mācījās un darbojās kā veselības pratības vēstneši, radot materiālus, kas varētu tikt izmantoti nākotnes bērnu muzeja izveidē, piedalījās vairākās radošās darbnīcās.

Modelēšanas darbnīca: Bērni izmantoja kartona modelēšanas tehnikas, lai radītu trīsdimensionālus modeļus, kas attēlo veselīgu dzīvesveidu. Katrs modelis tika veidots, lai skaidri un radoši parādītu veselīgu ēšanas, kustības vai atpūtas nozīmi.

Plakātu analīzes darbnīca: Skolēni analizēja dažādus veselības tēmu plakātus, apspriežot to vizuālo un tekstuālo vēstījumu efektivitāti. Tas palīdzēja izprast, kā pareizi izmantot vizuālos un tekstuālos elementus, lai sasniegtu mērķauditoriju.

Saukļu zīmēšanas darbnīca: Skolēni radīja oriģinālus saukļus par veselību, par vizuāli zīmējumiem. Šī darbnīca rosināja domāt par efektīviem veidiem, kā komunicēt veselīgas dzīvesveida ziņojumus.
Ekskursija nodrošināja skolēniem praktiskas zināšanas un prasmes, kā arī radīja vērtīgus izglītojošus materiālus, kas nākotnē var tikt izmantoti veselības prastībās centra ekspozīcijās. Skolēnu darbi tiks izvērtēti, un izcilākie no tiem tiks izmantoti, lai iedvesmotu un izglītotu citus bērnus par veselīgu dzīvesveidu.

Bērnu atsauksmes

• “Plakātu analīze bija aizraujoša! Mēs skatījāmies, kā mainījies veselības izpratnes veids.”
• “Man vislabāk patika, ka mēs varējām paši izdomāt, kā stāstīt par veselību. Ir forši būt kā mazam zinātniekam!”
• “Es iemācījos daudz jaunu lietu par to, kā cilvēki agrāk domāja par veselību, un ka mēs tagad zinām daudz vairāk. Man patika veidot savu projektu un domāt, ka manu darbu redzēs citi bērni muzejā.”

VAM mācību programma strauji tuvojas noslēgumam, un iegūtās zināšanas tiek nostiprinātas un apkopotas.
Pirmā atkārtojamā viela bija par NATO saziņas protokolu, un darbs ar to. Skolēni cits citam nodeva “5 wisky” ziņojumu un to pierakstīja, pēc tam mainījās lomām.
Turpinot ar militāras topogrāfijas un orientēšanās moduli, skolēni atkārtoja, kā sastādīt maršruta kartiņu. Praktiskajā daļā, izmantojot kompasu un karti, izstrādāja maršrutu konkrētam uzdevumam, kartiņā ierakstot gan maršruta sākuma objekta, gan beigu koordinātas, direkcijas leņķi, attālumu un leģendu.
Ieskaites uzdevumā skolēni, orientējoties pēc kartes un meklējot kontrolpunktus, aizpildīja maršruta kartiņu.
Veicot šo uzdevumu, bija jāprot izmantot visas iepriekš apgūtās zināšanas, kuras attiecināmas uz orientēšanos. Varētu teikt, ka tas bija kombinētais uzdevums, par kuru skolēni saņēma vērtējumu. Vienā brīdi radās neliels apjums, bet skolēni ar pasniedzēja palīdzību izkļuva no apjukuma un veiksmīgi pabeidza uzdevumu.

Mazliet atkārtojuši ierindas mācību, skolēni devās iekārtot šautuvi veikt uzdevumus.
Šodien, pēc vairākkārtējas šaušanas no dažādām pozīcijām “guļus ar balstu”, “guļus bez balsta” un “no ceļa”, skolēni noslēdza praktiskās šaušanas nodarbību moduli.
Pirms praktiskās šaušanas tika pārbaudītas zināšanas par precīzas šaušanas pamatprincipu pielietošanu, veicot praktisko šaušanu, patstāvīgi mainot šaušanas pozīcijas.
Lai saņemtu pozitīvu vērtējumu par šaušanas moduļa apgūšanu, katrā vingrinājumā ieskaites sektorā bija jātrāpa vismaz četri šāvieni no pieciem. Kombinētajā šāvienu sērijā, patstāvīgi mainot šaušanas pozīciju, kopā raidot 15 šāvienus norādītajā mērķa sektorā, bija jātrāpa astoņi šāvieni.

Novērtējot sasniegto, visi bija apmierināti ar izaugsmi un rezultātiem. Uzsākot šaušanas apmācību, daļa no apmācāmajiem spēja trāpīt mērķī vienu no pieciem šāvieniem.
Pēc šodienas šaušanas nodarbības jau varam runāt par šāvienu blīvumu un spēju koriģēt šaušanas virzienu.
• Šodien man patika strādāt ar lapiņām un orientēšanās. Man izdevās pareizi atrast punktus kartē un noteikt, kur tie ir un kā atrast. Bija patīkami meklēt lapiņas ar kompasu. Man no sākuma bija stresaini, bet beigās piešāvos šaušanā.
• Šodien bija atkārtošana, un pateicoties tam, ka nav ziema, nebija auksti, bet bija karsti. Šaušana sanāca labāk kā parasti. Man patika, gaidīšu nākamo.
• Šīs dienas nodarbība bija interesanta un jautra, ļoti paveicās ar laikapstākļiem ārā un bija patīkami darboties!
• Bija interesanti! Visvairāk patika šaušana, bet pārāk cieta virsma. Orientēšanās nepatika, jo nebija skaidrs, kas un kā – daudzi jaucās.
• Mums šodien bija ļoti grūta diena, jo mēs gan atkārtojām NATO ziņojumu, gan kā stāvēt ierindā, gan šāvām. Man patika pierakstīt NATO ziņojumu, bet nepatika šaušana, jo man tas likās jau apnīkstoši.
• Man patika atkārtot par orientēšanos, jo tas man labi padodas, un bija iespēja pie viena pastaigāties. Arī šaušanā uzlaboju savas prasmes, mainot pozīcijas veidus.
• Šī nodarbība bija visforšākā, bija arī mazliet izaicinoši, taču siltā laika dēļ bija ok. Man visvairāk patika šaušanas daļa. 10/10 .

Aprīļa sākumā 12.klašu skolēniem bija pēdējā iespēja skolas telpās apgūt vingrinājumus un izmēģināt paņēmienus, kurus nepieciešamības gadījumā varētu izmantot aizstāvoties uz ielas.

Nodarbība iesākās ar vispārēju iesildīšanos un tālāk sekoja kāju darbību apgūšana. Nodarbības pamatvirziens šoreiz bija, kā izvairīties un ko darīt, ja uzbrucējs uzbrukumā izmanto kāju spērienus.

Nodarbības vadītājs nodemonstrēja vairākas iespējas un virzienus, kuros iespējami sitieni. Skolēni tos atkārtoja. Visu darbību ar kājām priekšnoteikums pēc izdarītā sitiena ir kājas strauja atvilkšana atpakaļ.

Mūsu skolas izglītojamie, vecumā no 12 līdz 18 gadiem, atsaucās un iesaistījās valsts pētījumā projektā „Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā”, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Projekta Nr.VPP-IZM-Sports-2023/1-0001 ietvaros.
Rezultāti, kas tiks iegūti, novērtējot 200 bērnu un jauniešu ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem, palīdzēs izstrādāt metodiskas rekomendācijas treneriem, vecākiem un sporta vadītājiem par sākuma sagatavošanas apmācību pielāgotajos sporta veidos.
Fizisko spēju novērtēšana notika sporta zālē, kur bija izvietotas 10 EIROFIT testu izpildes vietas. Ar šo testu palīdzību nosaka fiziskās sagatavotības rādītājus: veiklību, kardio – respiratorās spējas, muskuļu spēku, ķermeņa uzbūvi, lokanību, ātrumu, līdzsvaru.
Kopumā dažāda vecuma 24 izglītojamie izteica interesi un saņēma vecāku atļauju piedalīties pētījumā.
Ienākot zālē, skolēnus iepazīstināja ar projektu, katrs dalībnieks saņēma maršruta lapu, kurā tika ierakstīti viņa uzrādītie rezultāti.
Pirmais no testiem – Flamingo – līdzsvara tests. Skolēns nostājas uz 4 cm augsta, 3 cm plata plakana metāla stieņa un tur līdzsvaru. Testa izpildes laiks 1 minūte. Tiek skaitītas nokrišanas reizes vienas minūtes laikā.

Kustību koordinācijas un locekļu kustības ātruma tests. Skolēns sev priekšā uz galda taisnstūrī noliek kreiso roku (kreiļi – labo). Labā roka novietota pāri kreisajai, pārmaiņus jāpieskaras apļiem, kuri izvietoti pa labi un pa kreisi no taisnstūra. Roka maksimālā ātrumā jāpārvieto no viena apļa uz otru 25 ciklus (1 – cikls labā roka skar abus apļus).

Lokanības noteikšana – skolēns apsēžas uz grīdas ar taisnām kājām, uzliek rokas uz virsmas, kuras augstums 32 cm, un, noliecoties uz priekšu, cenšas aizsniegt tālāko punktu uz virsmas. Atkārto divas reizes.

Eksplozīvā ātruma jeb spēka noteikšana. Skolēns izpilda lēcienu tālumā no vietas, atkārto divas reizes.

Rokas statiskā spēka noteikšana – Skolēns vadošajā rokā paņem dinamometru, izstiepj roku priekšā un maksimāli saspiež dinamometra atsperi. Testu veic divas reizes.

Piecēlieni jeb vēdera prese – vēdera muskulatūras spēka noteikšanai. Skolēns apsēžas uz grīdas, saliec ceļus 900 leņķī, palīgs tur pēdas pie grīdas. Skolēns atrodas guļus stāvoklī, pēc signāla ceļas sēdus, ar elkoņiem skarot ceļgalus, šo ciklu atkārto 30 sekundes, saskaita pilnos ciklus.

Kāriens saliektās rokās – funkcionālā spēka noteikšanai. Skolēns satver stieni tā, lai pirksti atrastos stieņa virspusē, īkšķis apakšpusē un zods virs stieņa. Fiksē laiku, cik ilgi skolēns zodu notur virs stieņa.

Atspoles skrējiens – skriešanas ātruma, veiklības noteikšanai. Uz grīdas atzīmēts laukums 10 x 5m. Skolēns skrien no starta līnijas, šķērso gala līniju, un atgriežoties šķērso starta līniju. Kopā izpilda 5 šādus ciklus.

Izturības (atspoles) 20 m skrējiens – kardio – respiratorās izturības noteikšanai.
Uz laukuma atzīmētas līnijas 10m attālumā. Skolēns pēc signāla uzsāk skrējienu, šķērsojot gala līniju, atgriežas pie starta līnijas un šķērso to. Skaņas signāli izskan ar noteiktu intervālu, pēc laika tie atskan pēc arvien īsāka laika intervāla, to var atpazīt pēc papildus signāla. Skolēnam jāspēj iekļauties starp skaņas signāliem, noskrienot iespējami ilgāku laiku.
Skolēni par šo noslēdzošo testu teica, ka izskatījies vieglāk, nekā bija izpildot. Atbildot uz jautājumu, vai bija noderīgi, visi atbildēja apstiprinoši un piebilda, ka labprāt piedalītos vēl kādos pētījumos.

Pētījums noslēgsies 2026. gadā. Taču pēc mūsu uzrādītajiem rezultātiem, RSU vadošā pētniece Aija Kļaviņa teica, ka viennozīmīgi esam labā fiziskā formā, kas nozīmē, ka mūsu darbs notiek pareizā virzienā, un skolēni saņem adekvātu fizisko slodzi.

Salīdzinot ar Eirofit testu vidējiem rādītājiem, Latvijas skolēniem pēc sporta medicīnas datiem, jāsaka, ka mūsu skolēnu uzrādītie rezultāti vidēji ir labāki vēdera preses vingrinājumā un līdzsvara testā, savukārt zemāki rādījumi lokanības testā, kas ir likumsakarīgi, ievērojot skolas specifiku.

Ceļu satiksmes noteikumus skolēni mācās jau no 1. klases. Drošības fakultatīvajās nodarbībās apgūst uzvedību uz ielas gan kā gājējam, gan pasažierim, gan satiksmes dalībniekam. Ar katru mācību gadu pieaug grūtības pakāpe un zināšanu daudzums. 4.klases izglītojamie papildus mācās noteikumus, kas jāzina velosipēdu vadītājiem.

Pavasarī, kad visas nepieciešamās zināšanas apgūtas, 4. klases skolēni dodas uz CSDD, lai kārtotu testu un iegūtu velosipēda vadītāja apliecību.

25. martā centīgākie  4.klases izglītojamie nokārtoja eksāmenu un ieguva vadītāja apliecību.

Apmācību diena 11. klasēm sākās ar riņķveida aizsardzības apgūšanu. Skolēni pulcējās skolas iekšpagalmā, kur pasniedzējs pastāstīja, kāpēc ir nepieciešama šāda aizsardzības shēma, kuros gadījumos tā ir sevišķi būtiska. Riņķveida aizsardzības apmācība pieder pie valsts aizsardzības mācības lauka kauju iemaņu apgūšanas. Skolēni uzzināja, ka ir divu veidu riņķveida aizsardzības klasiskā un ātrā.
Pasniedzējs uzskatāmi ar akmentiņiem nodemonstrēja riņķveida aizsardzības būtību. Skolēni saņēma ieročus (mulāžas) un uzsāka praktisko apmācību, precīzi atkārtojot nepieciešamos žestus un gājiena virzienu.
Vispirms tika apgūta izvietošanās un iziešana no klasiskās riņķveida aizsardzības, kuru pielieto pildot uzdevumus, lai visi iesaistītie būtu pēc iespējas aizsargāti. Teritorijas pārredzamība šajā gadījumā veido pilnu apli jeb 360 grādus, jo katrs karavīrs novēro 120 grādus lielu sektoru.
Klasisko riņķveida aizsardzību pielieto, kad karavīri nostiprinās kādā teritorijā, piemēram, pirms uzbrukuma vai nakšņošanas, arī atpūtas pauzēs, kā arī atgriežoties no kāda uzdevuma, ja ir iespēja, ka tuvumā ir ienaidnieks.
Savukārt ātrā riņķveida aizsardzība tiek lietota brīžos, kad jāpārlādē ieroči, jāsamaina munīcija. Izmanto arī īsai informācijas apmaiņai.
Skolēni ļoti labi ar šo uzdevumu tika galā, sākumā ar pedagoga palīdzību, bet vēlāk jau paši izvēlējās vietu un deva nepieciešamās komandas, kur veidot šo aizsardzības modeli.

Tikpat svarīga kā nostāšanās riņķveida aizsardzībai ir arī iziešana no tās, ko arī skolēni apguva tikpat veiksmīgi.
Turpinājumā klases telpā skolēni atkārtoja teoriju par drošu apiešanos ar ieročiem un šaušanu ar pneimatiku. Jauca un salika ieročus, kā arī nosauca ieroču detaļas. Katrs, pirms došanās uz praktisko šaušanu, kārtoja WHT testu.
Visi, veiksmīgi nokārtojuši WHT testu, devās iekārtot šautuvi. Tika norobežots laukums, salikti atbalsta maisi ieročiem, novietots paklājiņš un sagatavota mērķu pielikšanas vieta.
Sākoties praktiskajai daļai, pedagogs atkārtoja drošības noteikumus, atrodoties nodarbībā; skolēni to apstiprināja ar parakstu un, sadaloties divās grupās, uzsāka praktisko nodarbību.
Šodien bija paredzēta šaušana no pozīcijas “guļus ar balstu” un šaušana no pozīcijas “guļus bez balsta”. Nodarbības sasniedzamais rezultāts – šaujot no pozīcijas “guļus ar balstu”, trāpīt mērķi vismaz 4 no 5 šāvieniem tā, lai tie atrastos 4cm lielā diametrā.
Ar prieku konstatējām, ka šaušanas prasmes visiem ir uzlabojušās un, neskatoties uz sānvēju, visi trāpīja mērķī un daļēji sasniedza vēlamo šāvienu blīvumu.

Skolēnu domas pēc VAM nodarbības:
• Nodarbībā atjaunoju savas iemaņas WHT testā, šaušanā un praktiskajā daļā. Man jau sokas daudzreiz labāk ar šaušanu mērķī.
• Visu dienu bijām ārā, tas laikam ir tas skaistums šīm nodarbībām. Esam pieraduši sēdēt iekšā un šī nodarbība padara skolas gaitas interesantākas. Iemācījāmies, ja notiek uzbrukums kā var aizsargāt savējos.
• Es atkārtoju šaušanas pamatprincipus, kurus es jau biju zinājusi, kas nebija tik interesanti, bet iemācījos jaunu aizsargāšanas pozīciju un uzzināju kādam nolūkam pielieto. Kopumā nebija grūti.
• Nodarbība bija interesanta. Atkārtojām šaušanu un mācījāmies riņķveida aizsardzību.

Padomju deportācijas. Ar bērna acīm.

Marts ir mēnesis, kad daudzu latviešu ģimeņu likteņi pēkšņi mainījās. 1949.gada 25.martā notika latviešu ģimeņu piespiedu izsūtīšana no Latvijas. Padomju vara noorganizēja latviešu izvešanu uz attāliem PSRS reģioniem, uz Sibīriju.
Lai iegūtu pilnvērtīgāku šī laika atspoguļojumu, izmantoju Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājumu 11. klasei – nodarbības norisi ar Okupācijas muzeja vēsturnieka piedalīšanos ZOOM platformā. Mērķis bija izprast padomju varas deportācijas norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā.
Jau iepriekš bijām saņēmuši darba lapas, kurās atspoguļots brīdis no zaldāta – čekista klauvējiena pie durvīm, līdz ikdienas dzīvei izsūtījumā.

Nodarbība sākās ar prezentāciju par padomju deportācijām. Sākotnēji bija jāsaprot, ka latvieši ar masveida deportācijām bija saskārušies divas reizes – 1941.gada 14 jūnijā, kad izveda 15 000 cilvēku un 1949.gada 25.martā, kad piespiedu izsūtījumā devās 42 000 iedzīvotāju.
Nodarbībā pievērsāmies otrajai deportācijai. Latvijas Okupācijas muzeja nodarbība veidota balstoties uz materiālu, kas iegūts no Benitas Plezeres zīmētajām pastkartītēm, ko viņa sūtīja uz Latviju krustmātei. Benitai bija 11 gadi, kad 1949.gada 25.martā viņu kopā ar ģimeni no lauku mājām Zemgalē izveda uz nometinājumu aiz Urāliem.
Sākoties nodarbībai skolēni izveidoja piecas darba grupas un saņēma darba lapu ar kādu no notikuma posmiem. Katra grupa, mūsu gadījumā skolēns, iepazinās ar izdales materiālu.

Skolēnu uzdevums bija, pēc izdales materiāla iepazīšanas, atbildēt uz jautājumu un prezentēt to pārējiem.
Kristers

Kristers iepazīstināja pārējos ar notikumiem mājās un ceļā uz staciju. Viņa viedoklis sakrita ar pārējo klases biedru domām par to, ka neviens nespēja noticēt, – lai arī šī ģimene tika iepriekš brīdināta, ka tik tiešām notiks izvešana, tomēr pat nemēģināja paslēpties. Kā arī neticamā doma, ka mantas līdzņemšanai jāsaliek 20 minūšu laikā. Kristers iepazīstināja pārējos ar notikumiem mājās un ceļā uz staciju. Viņa viedoklis sakrita ar pārējo klases biedru domām par to, ka neviens nespēja noticēt, – lai arī šī ģimene tika iepriekš brīdināta, ka tik tiešām notiks izvešana, tomēr pat nemēģināja paslēpties. Kā arī neticamā doma, ka mantas līdzņemšanai jāsaliek 20 minūšu laikā.

Vija.

Vija stāstījumā par emocionāli un fiziski grūto ceļu pievērsa uzmanību tam, ka neviens netika šķirots un visi nokārtojās kopā, kas pusaudžiem bija ļoti grūti. Kā arī nevienam neinteresēja, ka braucot aptuveni divas nedēļas neērtos vagonos, kuros ir tikai koka nāras uz kā gulēt, kopā brauca gan veci un slimi, gan mazi zīdaiņi.
Vēsturnieks uzdeva jautājumu, vai kāds varēja šo ceļu neizturēt un ceļā nomirt? Skolēni piekrita, ka tā droši vien bija. Uz nākošo jautājumu, kur lika mirušos cilvēkus, skanēja nepārliecinošas atbildes, ka viņus izlika no vagona un atstāja.
Vēsturnieks mazliet papildināja šo redzējumu ar informatīvu stāstījumu, ka daudz ko noteica vieta un apstāšanās ilgums. Kā tika apbedīti šie cilvēki.
Līva

Līva izpētot materiālu pārliecinoši secināja, ka neviens deportētos tur negaidīja, jo mājas saimniekam bija jādalās ar ienācējiem. Ja viņiem pašiem bija tikai divas vai trīs telpas, tad viena bija jāatdod. Pēc izdales materiāliem viņa secināja, ka latvieši bijuši ļoti strādīgi un tāpēc varēja izdzīvot un sevi pabarot. Vēl latvieši meklēja iespējas, kā labāk un vienkāršāk ziemā nodrošināt siltumu mājiņā, un rūpējās arī par mājdzīvniekiem. Centās iekopt zemi.
Sofija

Sofija, pētot atbildi uz jautājumu, bija konstatējusi, ka deportētajiem lika visus grūtākos darbus un ar to apģērbu, ar kuru bija atbraukuši sākumā, bija jāstrādā, jo citu iespēju nebija. Vietējie neizmantoja iespējas, ka jāsavāc siens, lai būtu lopiem, ko ziemā dot ēst, turpretī latvieši brauca pēc siena un izdomāja, kā ar vienu reizi atvest vairāk siena. Tāpat vistas latvieši baroja ar graudiem, kas savākti stepē un pretī saņēma daudz olu. Visbeidzot vietējie neizmantoja ķieģeļu cepļa iespējas, jo tas piederēja valstij, un viņi strādāja slinki, bet latvieši – cītīgi, tādēļ sataisīja ķieģeļus un varēja šķūni uzbūvēt.

Beidzoties nodarbībai ZOOM platformā, izmantojām iespēju, šo nupat izstāstīto stāstu, noskatīties kā vienotu veselu: “Stāsti smiltīs” – smilšu kino par deportācijām.

Anastasija

Anastasija pārējos iepazīstināja ar izdales materiālā lasīto, ka bērni skolā gāja tikai četras klases, lai nebūtu pārāk gudri, jo izglītoti cilvēki var nepakļauties. Visi pārējie devās strādāt kolhozā. Mājiņā, kuru bija pielāgojuši dzīvošanai, bija auksti, un bērni mācījās uz krāsniņas, jo tur siltāks un tīrāks, arī peles neskraidīja. Kā obligātais darbs, bērniem vasarā bija doties stepē un lasīt govs pļeckas, kas saulē ātri sakalta un derēja par kurināmo. Jo stepē nebija koku un mežu, un nebija iespējas iegūt malku. Benitai patika auklēt mazo bēbi un uz kūti nest sviestu, kuru tur kausēja, bet nogulsnes palika viņai.
Stundas noslēgumā jauniešiem bija pārdomu brīdis par notikušo, un visi piekrita, ka nespēj iztēloties, ka tā varēja būt.
Sniedzot atgriezenisko saiti par stundu, aizpildījām tiešsaistes anketas.

Skolēnu domas pēc stundas:
• Nodarbībā bija interesanti, padziļināti uzzināt, kā bērni un pieaugušie strādāja un mācījās, un kā pavadīja savu brīvo laiku, bet bija nedaudz garlaicīgi, kad skaidroja par pašu ceļojumu uz Sibīriju ar vilcienu.
• Es padziļināju savu izpratni par deportāciju uz Sibīriju. Nodarbība bija diezgan noderīga.
• Nodarbība bija interesanta. Uzzināju vairāk par marta deportācijām, un kā jutās deportāciju upuri.
• Nodarbība likās diez gan interesanta, uzzināju kaut ko jaunu saistībā ar vēsturi, kura skāra mūsu valsti, un apguvu jaunus jēdzienus un terminus! Kopumā viss patika.
• Man patika uzzināt vairāk par vēsturi un cik ļoti briesmīgi bija turpceļā un pašā Sibīrijā. Manuprāt, viss bija skaidri saprotams un lieliski papildināts.

Tūlīt pēc marta brīvlaika skolā norisinājās izglītojošs un praktisks pasākums, kurā piedalījās VUGD dienesta pārstāvji. Pasākuma mērķis bija izglītot skolēnus par ugunsdrošību, pareizu rīcību ārkārtas situācijās un ugunsdzēsēju ikdienas darbu, kā arī iepazīstināt viņus ar šo profesiju kā daļu no karjeras izglītības. Pasākuma sākumā ugunsdzēsēji sniedza aizraujošu prezentāciju par ugunsdrošības noteikumiem mājās un skolā, kā arī skaidroja, kā pareizi rīkoties ugunsgrēka gadījumā. Skolēni uzzināja, kā darbojas ugunsdzēsības aprīkojums un kā tiek organizēti glābšanas darbi. Papildus tika sniegta informācija par ugunsdzēsēja profesiju – nepieciešamajām prasmēm, izglītības iespējām un ikdienas pienākumiem.

Skolēnu atsauksmes
• „Man ļoti patika iespēja uzvilkt ugunsdzēsēja ķiveri un turēt rokās īstu šļūteni. Tagad es labāk saprotu, cik svarīgi ir būt uzmanīgam ar uguni.”
• „Evakuācijas treniņš bija interesants. Es sapratu, cik svarīgi ir neskriet, bet mierīgi un ātri iziet no ēkas.”
• „Es nezināju, ka ugunsdzēsējiem ir jābūt tik labā fiziskā formā un jāzina tik daudz dažādu lietu. Varbūt es arī kādreiz kļūšu par ugunsdzēsēju!”
• “Pateicamies ugunsdzēsības dienestam par atsaucību un izglītojošo darbu! Ceram uz turpmāku sadarbību un jauniem aizraujošiem pasākumiem!”

Secinājumi
Pasākums bija ļoti vērtīgs un palīdzēja skolēniem labāk izprast ugunsdrošības nozīmi un glābēju darbu. Tāpat skolēni guva būtisku ieskatu ugunsdzēsēja profesijā kā daļā no karjeras izglītības. Praktiskās nodarbības deva iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas, bet arī izjust, kā ir būt ugunsdzēsējam.

Pateicoties iniciatīvai “Latvijas skolas soma” marta sākumā devāmies uz stikla mākslas studiju “Glass Point”, kur piedalījāmies radošā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu”. Studijas apmeklējums bija interesants un reizē izglītojošs pasākums, kas ļāva mums ielūkoties stikla mākslas pasaulē.
Vispirms kopā pārrunājām, kā tiek iegūts stikls. Pēc tam māksliniece iepazīstināja ar dažādām ierīcēm, tādām kā karsēšanas krāsniņa, karsēšanas ierīce ar degli, kur izmantojama gāze, slīpēšanas ripas ar dimanta pārklājumu, stikla griešanas un laušanas ierīces. Tās izvietotas telpā un nepieciešamas stikla pārvēršanai mākslas objektos. Noskatījāmies nelielu video par stikla pūšanu.
Uz jautājumu, cik karstai jābūt krāsnij, lai panāktu stikla kušanu, Anastasija atbildēja ļoti tuvu īstajam rādījumam. Apstrādājot stiklu krāsnī tiek sasniegts 1200 grādu liels karstums.
Daudz uzzinājām par stikla griešanas, slīpēšanas un krāsošanas tehnikām. Apskatījām darbus, kuri veidoti atšķirīgās tehnikās. Māksliniece demonstrēja, kā no stikla trubiņas, karsējot to uz gāzes degļa, var locīt un veidot vēlamās formas.
Atsevišķu mākslas objektu radīšanai izmanto stikla liešanas metodi, līdzīgi kā lejot kādas keramiskās formas.

Stikla studijā izmanto arī pārstrādāto stiklu. Pārstrādātajam stiklam ir zaļgana nokrāsa. No šāda materiāla šajā studijā tiek gatavoti lielāki un mazāki šķīvji un bļodiņas.
Apskatījām mākslinieces gatavoto vitrāžas lampu, kā arī kādu īpašu pasūtījumu, kas tiek gatavots īpašam gadījumam. Kāds jaunais pāris gatavojas laulāties kādā no Francijas baznīcām, kurā ir liela skaista vitrāža. Par piemiņu no šīs dienas pāris māksliniecei pasūtījis šīs vitrāžas mazāku versiju.
Vitrāžas darināšana ir sarežģīts un laika ietilpīgs darbs. Vispirms jāuzzīmē zīmējums, jāsaplāno krāsas, jāizveido pareizās formas stikliņi, un katrs stikla gabaliņš jāaploka ar svina profilu vai vara foliju. To visu uzmanīgi savienojot salodē.

Uzzinājuši, kā tiek iegūts stikls un ko ar to var darīt, paši ķērāmies pie darba. Sekojot mākslinieces norādījumiem uzlikām aizsargbrilles, jo gatavojāmies stikla laušanai.
Izvēlējāmies stikla sirsniņu vai rombiņu, uz kura veidot savu krāsaino stikliņu zīmējumu. Galda vidū atradās daudz un dažādu krāsu un nokrāsu stikliņi, ko varējām izmantot sava dekora veidošanai, liekot tos veselus vai salaužot mazākos gabaliņos pēc savas izvēles.
Visi mazie stikla gabaliņi bija jāpielīmē, bet tas izrādījās viegli, jo uzpilinot līmi, tā pati ieplūda zem krāsaino stiklu gabaliņiem. Novietojām visus darbus drošībā. Tagad gaidīsim ziņu no mākslinieces, ka darbi ir pabijuši karsēšanas krāsnī, atdzisuši un gatavi saņemšanai.

Lūk arī skolēnu domas pēc stikla mākslas studijas apmeklējuma:

• Bija ļoti interesanti, uzzināju, kādā temperatūrā stikls jākarsē. Visvairāk patika taisīt mozaīku uz stikla no daudziem maziem gabaliņiem.
• Stikla darbnīcā bija interesanti uzzināt par to, kā izgatavo dažādus priekšmetus no stikla un, ka eksistē dažādi stikla veidi, kas ietekmē gala rezultāta krāsu. Man patika apgleznot stikla formiņu ar dažādiem krāsainiem stikla gabaliem.
• Bija interesanti uzzināt mazliet par stiklu un tā kausēšanas temperatūrām. Māksliniecei, kas mums pastāstīja par stiklu, bija radīti smuki darbiņi. Es uzzināju arī kaut ko jaunu, piemēram, ka vitrāžu loga stikla gabaliņus sastiprina ar lodētu svinu. Man patika arī sava radošā daļa, kur varējām uztaisīt katrs savu īpašo stikla kompozīciju.
• Mēs bijām stikla darbnīcā, kura bija pilna ar visādām lietiņām no stikla. Mēs redzējām, kā pūš no stikla, un redzējām, kā visu taisa. Mums bija iespēja taisīt kolāžu no stikla, man patika.
• Bija interesanti, uzzinājām par stikla ražošanu.
• Glass Point bija interesanta vieta, kur daudz uzzinājām par pašu stiklu un kā to apstrādā. Radošais darbiņš, manuprāt, bija maziņš, bet būs labs piemiņai.
• Man patika stikla izstrādājumi, man liekas tie bija smuki, un man patika uzzināt jaunas lietas, kā piemēram, man patika redzēt, kā loka stiklu. Man patika uztaisīt savu stikla izstrādājumu.

2025.gada 4.martā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 3.a klases skolēni apmeklēja aizraujošu, dzīvespriecīgu, asprātīgu Astridas Lindgrēnes stāsta ar Ārnes Oita mūziku “Karlsons”.

Mērķis bija iepazīstināt ar Astridas Lindgrēnes stāstu “Karlsons”, skaidrot, kas ir mūzikls, un priecāties par krāsaino fantāzijas pasauli, kurā mēs visi bērnībā dzīvojam.

• Skolēni savās darba lapās stāsta, ka no visiem tēliem vislielāko iespaidu atstājis Karlsons, jo viņš bijis interesants, smieklīgs, ar daudz idejām.
• Bērniem paticis gan kā Karlsons kotletes čiepis, gan brālīša dzimšanas dienas svinēšana, gan tas, kā aktieri darbojās ar suni.
• Daļa skolēnu atzina, ka izrāde likusies par ilgu.
• Lielākā daļa bērnu tomēr atzīst, ka negribētu sev tādu draugu kā Karlsons, jo viņš viņiem licies vecs un pārgalvīgs.
• Vēl skolēni uzskata, ka Karlsons tomēr nav īsts, esot tikai brālīša fantāzija.

Mēs, 12.b, 11.b, 8.b, marta sākumā devāmies ekskursijā uz muzeju Cepures pasaule, lai iepazītu galvassegu dažādību un to nozīmi dažādās kultūrās. Muzejā ir simtiem eksponātu, kas pārstāv gan esošo, gan izzūdošo etnosu tradīcijas. Galvassegas ir būtiska etnogrāfiskā kostīma sastāvdaļa, un katrs eksponāts atklāj attiecīgās tautas vēsturiskās un kultūras iezīmes.
Mēs uzzinājām, ka Latvijā ne tikai katrā novadā, bet pat katrā pilsētā un pagastā ir savs tradicionālais tērps, krāsu salikumi un izšuvumi. Īpaši interesanti bija apskatīt Latvijas rietumu novadu zīda cepures, Vidzemes meiteņu vilnas lentes, Latgales vainagus un Zemgales stīpas ar metāla apdari, kas senatnē bija raksturīgas jaunietēm.

Papildus latviešu kultūrai muzejs iepazīstina arī ar dažādu pasaules tautu galvassegām – apzeltītiem kroņiem ar dārgakmeņiem, Āzijas šamaņu kroņiem, Āfrikas maģiskajām ķiverēm-maskām un daudziem citiem unikāliem priekšmetiem. Muzeja lepnums ir senākie eksponāti, kas saglabājušies no 17.gadsimta.

Mums visvairāk patika:
• Ka ekskursijas ietvaros mēs ne tikai apskatījām ekspozīciju, bet arī piedalījāmies radošajā meistarklasē, kur katrs varēja izgatavot savu cepuri no papīra. Šī aktivitāte ļāva labāk izprast, kā tiek veidotas dažādas galvassegas, un attīstīt radošās prasmes.

• Iespēja tuvumā apskatīt dažādu tautu galvassegas, kuras ikdienā reti kur var redzēt. Interaktīva ekskursija, kas ļāva ne tikai klausīties, bet arī pašiem izpētīt un uzmērīt dažas galvassegas.
• Radošā darbnīca, kurā katrs dalībnieks izgatavoja savu cepuri, izpaužot savu radošumu.

Pēc ekskursijas skolēni dalījās savos iespaidos:

• “Bija pārsteidzoši redzēt, cik dažādas galvassegas tiek izmantotas pasaulē!” — 12.b klases skolnieks
• “Man ļoti patika cepuru darbnīca – izrādās, ka izveidot skaistu galvassegu nemaz nav tik vienkārši.” — 12.b klases skolnieks
• “Latviešu tautas vainagi un dažādie etnogrāfiskie stili bija īpaši interesanti.” — 8.b klases skolnieks
• “Muzejs ir kā ceļojums apkārt pasaulei, kur var izzināt dažādu kultūru tradīcijas.” — 11.b klases skolnieks

Muzeja Cepures pasaule apmeklējums bija iespējams pateicoties “Latvijas skolas somai”. Šī ekskursija ne tikai palīdzēja paplašināt mūsu zināšanas par dažādu tautu kultūru, bet arī sniedza iespēju pašiem kļūt par dizaineriem un veidot savas cepures. Tā bija lieliska un radoša pieredze!

6.martā, saulainā pavasara pēcpusdienā Rīgas 66.vidusskolas 10.a klases skolēni devās uz Okupācijas muzeju, lai iepazītu Latvijas drūmās vēstures lapaspuses okupācijā.
Muzejnodarbība notika projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Muzejā mūs sagaidīja gids, kurš ļoti interesanti, kodolīgi un saprotami pastāstīja par okupācijas laiku. Uzdeva dažādus jautājumus, lika padomāt un aizdomāties par šo laika periodu. Nodarbības beigās gids uzslavēja jauniešus par aktivitāti un salīdzinoši labajām zināšanām.

Neskatoties uz smago laika posmu Latvijas vēsturē un aplūkojamo tēmu, muzeja apmeklējums neatstāja nomācošu iespaidu, pateicoties modernajam dizainam un ekspozīcijas izvietojumam.
Dažas 10.a klases skolēnu atsauksmes:
• Gothards: Man ļoti patika, ieinteresēja ekspozīcija. Patika telpu dizains.
• Olivers: Ļoti forša, izzinoša ekskursija.
• Oskars: Bija interesanti uzzināt ko jaunu par Latvijas vēsturi. Man patika.
• Laura: Ļoti forša un interesanta ekskursija, uzzināju daudz ko jaunu, telpas bija ļoti labi izdekorētas un izkārtotas.
• Ralfs: Man patika, uzzināju ļoti interesantus faktus par Latvijas vēsturi.
• Filips: Paldies par ekskursiju Okupācijas muzejā, bija interesanti.

2024.gada nogalē elektroniskais teātra žurnāls Kroders.lv jau trešo reizi organizēja jauno autoru rakstu konkursu, aicinot dažādu teātra augstskolu studentus bez iepriekšējas publikāciju pieredzes iesūtīt recenzijas par pēdējās divās teātra sezonās tapušajiem Latvijas teātra jauniestudējumiem. Konkursa mērķis ir veicināt jaunu autoru ienākšanu Latvijas teātra kritikā, rosinot viedokļu dažādību un attīstot teātra kritikas daudzveidību Latvijas teātra vidē.

No daudziem iesūtītajiem darbiem žūrijas komisija atlasīja 8, ko publicēja elektroniskajā teātra žurnālā Kroders.lv.
Konkursā piedalījās un godpilnajā astotniekā iekļuva arī mūsu absolvents, Latvijas Universitātes students Marks Usāns ar rakstu par Dailes teātra izrādi “Wintera stāsts”.

Marks Usāns pēc Rīgas 66.vidusskolas beigšanas studē
• lingvistiku Latvijas Universitātē Baltu filoloģijas fakultātē
• komunikācijas zinātnes Latvijas Universitātē
• biznesa psiholoģiju RISEBA

Nemanāmi pienācis pirmais pavasara mēnesis, un sporta zālē uz pašaizsardzības meistarklasi ir aicināti devīto un vienpadsmito klašu skolēni, lai kopā ar Aleksandru Drozdovu apgūtu jaunas pašaizsardzības iemaņas. Pašaizsardzības pamati ir iekļauti skolu sporta programmas modulī visās vecuma grupās.
Kā jau ierasts, nodarbība sākās ar iesildīšanos. Sākumā skrējiens, kuram pakāpeniski pievienojās vingrinājumi ar uzdevumiem.
Iesildījušies un izstiepuši galvenos muskuļus, skolēni turpināja uzdevumus pāros. Abiem pārī esošajiem bija jābūt ļoti uzmanīgiem. Pāra vadošais, pārvietojoties pa zāli, mainīja virzienu, mainīja izpildāmo uzdevumu, bet otram vajadzēja atkārtot.

Vēl viens uzmanības un veiklības vingrinājums, kurā viens no pāra otru vadīja ar rokas palīdzību. Partnerim, visa uzdevuma izpildes laikā, bija jāsaglabā noteikts attālums līdz plaukstai. Vadošais norādīja virzienu, kurā otram jāpārvietojas, atkāpjoties aicināja sekot vai tieši pretēji, virzoties uz priekšu, lika otram atkāpties.

Skolēniem interesants likās uzdevums, kuru viņi pildīja trijatā. Viens no viņiem bija šķērslis un atradās vidū starp abiem pārējiem. Divu pārējo skolēnu uzdevums bija aizmukt no sava ķērāja, pārvietojoties ap šķērsli – trešo skolēnu noteiktā attālumā.
Noslēgumā skolēni tika iepazīstināti un sāka apgūt, kā apturēt uzbrucēju, ja tas saķēris viņu aiz rokas. Pirms tā apgūšanas vairākkārt tika atkārtots, ka paņēmiens ir sāpīgs un trenējoties jābūt ļoti uzmanīgiem vienam pret otru, lai nenodarītu sāpes vai netraumētu. Paņēmienu var pielietot situācijās, ja uzbrucējs ar labo roku satvēris jūsu kreiso roku pie apakšdelma virs plaukstas. Tehniski pareizi izmantojot šo paņēmienu, nav nepieciešams spēks, bet gan precīza roku darbība. Paņēmienu iespējams papildināt ar māņkustību, tādejādi novēršot uzbrucēja uzmanību, vēl vairāk pārsteidzot to.
Pedagoga demonstrējums pārliecināja visus, ka uzdevums jāizpilda uzmanīgi.

Lepojamies ar savu kolēģi, vingrošanas skolotāju Initu Purmali, kas ieguvusi titulu “Gada treneris 2024”!

Lai izceltu un godinātu Latvijas sieviešu panākumus sportā un atgādinātu par tiem plašākai sabiedrībai, žurnāls “Pastaiga” izveidojis Latvijas 2024. gada spožāko sporta sasniegumu topu. Vērtēšanā piedalījās Latvijas sporta pasaulei nozīmīgi cilvēki.

“Ar vairāk nekā desmitgades pieredzi “Rimi” Rīgas maratona Latvijas skolu kausā, sekmīgi veicinājusi jauniešu iesaisti skriešanā un palīdzējusi Rīgas 66. vidusskolai kļūt par stabilu līderi šajā iniciatīvā. Initas darbs simbolizē ilgtspēju un jauniešu sportisko attīstību, kas pieejama arī jauniešiem ar kustību traucējumiem.”

Aigars Nords

Mums līdzās ir daudz pašaizliedzīgu, drosmīgu un izcilu sieviešu visās jomās. Starp viņām arī sportistes, kas ar saviem panākumiem pārsteidz un iedvesmo ikvienu. Spožāko sporta sasniegumu tops tapis, ņemot vērā “Pastaigas” īpašās ekspertu komandas viedokļus. Šoreiz tajā ir vīrieši – dažādu jomu pārstāvji, kuri nav uz jūs ar sportu un kuru viedokli augstu vērtējam.
Noformulējām astoņas nominācijas un aicinājām ekspertus nosaukt savu favorīti katrā no tām, īsi pamatojot izvēli. Lai šis sasniegumu tops kalpo par iedvesmu ikvienai, jo mums visām taču ir pa spēkam sasniegt virsotnes, triumfēt finišā un uzmirdzēt uz pjedestāla jebkurā dzīves jomā!

Žurnāls “Pastaiga”

Eksperti:

• DAIRIS BERTĀNS, Latvijas basketbola valstsvienības kapteinis
• EINĀRS FOGELIS, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents
• ANATOLIJS KREIPĀNS, sporta žurnālists
• JĀNIS MIŅINS, fitnesa speciālists, influenceris
• AIGARS NORDS, “Rimi” Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs
• REINIS OŠENIEKS, sporta žurnālists
• KRISTAPS SMILDZIŅŠ, ziņu portāla Jauns.lv galvenais redaktors
• MĀRIS VERPAKOVSKIS, futbola kluba “RFS” ģenerāldirektors
• RAIMONDS VĒJONIS, Latvijas Basketbola savienības prezidents
• AIGARS KALVĪTIS, Latvijas Hokeja federācijas prezidents
• KASPARS GORKŠS, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
• GUNDARS BĒRZIŅŠ, Latvijas Universitātes rektors
• KASPARS DAUGAVIŅŠ, hokejists
• KĀRLIS ARNOLDS AVOTS, aktieris
• KLĀVS VASKS, Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents, “Tet” padomes priekšsēdētājs
• EDGARS PUKINSKIS, Ministru prezidentes padomnieks
• RAIMONDS LAZDIŅŠ, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
• DĀVIS MĀRTIŅŠ DAUGAVIETIS, Saeimas Sporta apakškomitejas vadītājs
• DMITRIJS MIĻKEVIČS, Latvijas vieglatlētikas izlases direktors
• VADIMS ĻAŠENKO, Latvijas Futbola federācijas prezidents
• ALEKSANDRS SAMOILOVS, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs

Visu rakstu varat lasīt ŠEIT>>>

Šī gada februārī trīs mūsu skolas 4.a klases skolēni devās uz Francijas dienvidiem kopā ar Bērnu un Jauniešu Para Sporta Apvienību.
Papildu sportiskajām aktivitātēm bērni devās arī ekskursijās, iepazīstot Francijas kultūru, vēsturi un skaisto dabu, baudīja Antibas unikālo klimatu, ieelpojot jūras gaisu un uzņemot D vitamīnu, kas ir būtiski veselības un imunitātes stiprināšanai. Viņi apmeklēja vietējās pilsētas un apskates objektus, baudīja tradicionālo franču virtuvi un pilnveidoja savas svešvalodu prasmes, komunicējot ar vietējiem iedzīvotājiem un citiem dalībniekiem.
Svarīga brauciena daļa bija arī rehabilitācija, kas palīdzēja skolēniem atpūsties un uzlabot savu fizisko labsajūtu. Profesionāļu vadībā viņi veica dažādus vingrinājumus un relaksācijas procedūras, kas veicināja gan veselību, gan emocionālo līdzsvaru. Skolēni pierādīja sev un citiem, ka ierobežojumi pastāv tikai tik lielā mērā, cik mēs tiem ļaujam. Šī pieredze veicināja viņu pašapziņu un deva motivāciju turpināt attīstīties sportā.
Dalība šādās starptautiskās sporta nometnēs ir būtisks solis uz pilnvērtīgu un aktīvu dzīvesveidu. Pateicamies organizatoriem un visiem, kas atbalstīja šo braucienu!

💬
“Man visvairāk patika treniņi – katru dienu es jutu, kā kļūstu stiprāks. Bija forši peldēt kopā ar citiem sportistiem un mācīties no viņiem.! Gribu braukt vēl!”
💬 “Man ļoti patika būt ārā un trenēties citā vidē. Ūdens baseinā bija silts, un man sanāca izmēģināt jaunus peldēšanas vingrinājumus. Vakaros ar draugiem smējāmies un dalījāmies iespaidos par dienu. Šī bija vislabākā nedēļa!”
💬 “Man ļoti patika būt ārā un trenēties citā vidē. Ūdens baseinā bija silts, un man sanāca izmēģināt jaunus peldēšanas vingrinājumus. Vakaros ar draugiem smējāmies un dalījāmies iespaidos par dienu. Visvairāk man patika ekskursija uz Monako – pilsēta izskatījās kā no filmas! Es arī iemācījos dažus vārdus franču valodā.”

Mūsu ekskursija februāra beigās uz Latvijas Nacionālās operas un baleta teātri atstāja neaizmirstamus iespaidus! Tā bija īsta ceļojuma pieredze mākslas pasaulē, kur vēsture, kultūra un radošā atmosfēra saplūst vienā veselumā.
Ieejot teātra ēkā, mūs uzreiz pārsteidza tās majestātiskā arhitektūra. Iekšpusē mūs sagaidīja gidi, kas pastāstīja par teātra izveidi, attīstību un vēsturi. Nokļūstot slavenajā skatītāju zālē, mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par skatuves aprīkojumu, akustiku un to, kā tiek veidotas teātra izrādes. Īpaši iespaidīgi bija redzēt, cik prasmīgi ir aprīkota skatītāju zāle, lai katrs skatītājs varētu justies kā daļa no izrādes neatkarīgi no attāluma.

Gidi dalījās ar mums arī stāstos par slavenām operas un baleta izrādēm, kas šeit ir notikušas, kā arī par izciliem māksliniekiem, kuri reiz uzstājušies uz šīs skatuves. Mēs pat pabijām aizkulisēs un ieskatījāmies vietās, kur tiek gatavoti kostīmi un rekvizīti izrādēm.
Tā nebija tikai ekskursija, bet patiesa tikšanās ar mūsu valsts kultūras mantojumu. Kā skolēni, mēs ļoti novērtējam šādas iespējas, jo tagad labāk saprotam, cik svarīgi ir saglabāt un attīstīt mūsu kultūru.

Ikvienam, kuru interesē māksla, mēs ļoti iesakām apmeklēt Latvijas Nacionālo operas un baleta teātri – tā ir patiesi unikāla vieta!
Ekskursija mūs tik ļoti iedvesmoja, ka mēs nolēmām drīzumā apmeklēt arī kādu izrādi un piedzīvot operas vai baleta maģiju pilnā apmērā. Mēs ar nepacietību gaidām šo brīdi!

• Sofija, 9. klase: “Ekskursija uz teātri atstāja daudz iespaidu! Bija interesanti uzzināt, kā top īstas teātra izrādes, un ielūkoties aizkulisēs – redzēt kostīmus, aizskatuvi un zemskatuvi. Tas bija patiešām neaizmirstami!”
• Maksims, 10. klase: “Mani pārsteidza teātra diženums un tas, cik daudz vēstures slēpjas tā sienās. Uzzināt, kā opera un balets darbojas no iekšpuses, izrādījās daudz aizraujošāk, nekā biju domājis. Ļoti iesaku visiem!”
• Aleksandrs, 9. klase: “Ekskursija bija aizraujoša! Mēs ne tikai apskatījām pašu teātri, bet arī uzzinājām daudz par tā vēsturi un slavenajām izrādēm. Šī vieta noteikti ir jāapmeklē ikvienam, kuru interesē māksla.”
• Artjoms, 10. klase: “Vizīte Latvijas Nacionālajā operā un baletā bija īsts atklājums. Mēs redzējām, cik daudz darba slēpjas aiz katras izrādes, un tas ļoti iedvesmo! Tagad gribu apmeklēt kādu izrādi.”

LEPOJAMIES!

• Aleksandrs Āboliņš, 6.a klase, ATZINĪBA Angļu valodas valsts 54. olimpiādē 4.-6.klases izglītojamiem. Skolotāja Maija Liepkalna.
• Beatrise Bērtulsone, 12.a klase, 3. vieta Angļu valodas valsts 54. olimpiādē 10.-12.klases izglītojamiem. Skolotāja Maija Liepkalna.
• Lība Segliņa – Grīnblate, 8.a klase, 2. vieta Rīgas valstspilsētas 8. atklātā Ģeogrāfijas olimpiādē 8.-9.klases izglītojamiem. Skolotāja Elita Segliņa.
• Daniels Stolers, 9.a klase, ATZINĪBA Fizikas valsts 75. olimpiādes 2.posmā 9.-12. klases izglītojamiem. Skolotāja Maija Samuseviča.
• Raimonds Amoliņš, 9.a klase, ATZINĪBA , Vēstures valsts 31. olimpiādē 9.-12.klases izglītojamiem. Skolotāja Ginta Saulīte.

Februāra sākumā astoto klašu skolēniem bija iespēja papildināt un apgūt pamatprasmes pašaizsardzībā. Mūsu kolēģis Aleksandrs Drozdovs šim uzdevumam ir vispiemērotākais, jo pārstāv karatē federāciju un pašaizsardzības prasmes spēj ļoti iemācīt skolēniem. Pašaizsardzības pamati ir iekļauti skolu sporta programmas modulī visās vecuma grupās.
Apzinoties cik svarīgi ir būt gatavam pareizi reaģēt negaidītās situācijās skolēni meistarklases laikā guva ieskatu, kā pareizi rīkoties.
Iesildīšanās laikā skolēni veica daudz un dažādus uzdevumus kustībā. Spēlēja spēli “spogulis”, kuras laikā darbojās pāros un vienam no pāra bija jābūt otra spoguļattēlam, proti, jāizpilda tieši tas pats uzdevums, ko darīja pāra vadošais.

Nākošajā uzdevumā skolēni, attīstot veiklību un reakciju, kontrolēja sava pārinieka pārvietošanās virzienu. Turot priekšā izstieptu roku, ar plaukstas palīdzību norādīja virzienu, kurā otram pārvietoties, kā arī virzīja viņu uz priekšu vai lika atkāpties. Uzdevuma veicējam bija jāatrodas pret vadošā plaukstu, turot savas rokas tai abās pusēs.

Nodarbība pārsvarā bija veltīta veiklības attīstīšanai. Vēl viens veiklību attīstošs uzdevums, kurā skolēniem bija atļauts pieskarties tikai pārinieka četriem punktiem – abiem ceļiem un pleciem. Vispirms viens no viņiem bija uzbrucējs un centās ar roku pieskarties kādam no norādītājiem punktiem, drīkstēja izmantot māņkustības un nelielu pārvietošanos pa laukumu. Pēc tam pārī esošie mainījās lomām.

Turpinājumā skolēni izveidoja grupas pa četri vai pieci, kurās vidū stāvošie veidoja šķērsli, bet divi ķēra viens otru, pārvietojoties noteiktā attālumā ap šķērsli. Šī ir viena no iespējām, kā aizstāvēties, ja uzbrūk divi ļaundari. Tam, pret kuru vērsts uzbrukums jācenšas nostāties tā, lai abi uzbrucēji būtu viens aiz otra, lai atvairītu vienu no uzbrucējiem, jo otrs ir aiz pirmā ļaundara un viņam ir neērta pozīcija uzbrukumam.
Kā ar vienkāršiem paņēmieniem un tehnikām izvairīties no bīstamām situācijām? Lai veiksmīgi izvairītos no uzbrucēja, ir jāsekmē kustību koordinācijas un ātruma īpašību attīstība.
Ar vispārēju iesildīšanos un kustību koordinācijas un ātruma īpašību attīstīšanu sākās nodarbība. Skolēniem pēc signāla bija jāveic noteikts darbību kopums noteiktā secībā. Viens no uzdevumiem, kurš sagādāja lielas grūtības bija šāds: skolēns skrien uz vietas, pēc signāla izpilda sešas ātras skrējiena kustības uz vietas. tad turpina skrējienu pāri zālei.
Lielākā daļa pēc signāla nekādi negribēja veikt sešus ātros soļus, bet uzreiz metās pāri zālei vai arī izpildīja tikai pāris ātros soļus. Tas liecina, ka skolēni nekoncentrējās uzdevumam, bet pēc iespējas ātrāk pirmie gribēja sasniegt laukuma otru malu.
Nākošais uzdevums, kurā skolēni attēloja otra skolēna rādītās kustības jau izdevās krietni labāk, tomēr vērojot procesu redzēju, ka skolēni centās izdomāt ļoti sarežģītas kustības, kas nebija šī uzdevuma mērķis, bet gan partnera rādīto kustību maksimāli ātrs un precīzs izpildījums.
Vēl viens interesants veiklību attīstošs uzdevums, kurā viens no pāra virzīja plaukstu, bet otram dalībniekam vajadzēja pārvietoties tā, lai atrastos tai pretī.

Nodarbībā skolēni tika iepazīstināti ar VAM vasaras nometnes prasībām un iespējām. Pasniedzēji pastāstīja, kāda ir nometnes ikdiena, kāda ir sadzīve. Par vasaras nometni noskatījāmies reklāmas rullīti jeb filmiņu par nometnes aktivitātēm.
Pasniedzēji aicināja ikvienu padomāt par šo iespēju, bet lēmumu jāpieņem katram pašam un jāsaskaņo ar saviem vecākiem.
Nodarbību turpinājumā sekoja nopietns darbs ar karti, nosakot koordinātas un attālumus. Skolēni atkārtoja, kā norādīt mērķa atrašanās vietu divos dažādos veidos, kā arī sastādīja maršruta kartiņu.

Pēc tam devāmies apvidū, lai nostiprinātu zināšanas praktiski. Notika darbs pāros. Pēc saņemtās maršruta kartiņas vajadzēja iziet maršrutu, atrast un piefiksēt norādītos simbolus.
Atgriežoties klasē, skolēni atkārtoja drošu apiešanos ar ieročiem. Pasniedzēji stāstīja par ieroča G36 kaujas komplektu, par šaušanas pamatprincipiem ar šo ieroci.
Lai precīzi trāpītu kustīgam mērķim, ir jāsaprot, kur tēmēt, lai rezultāts būtu veiksmīgs. Skolēni uzzināja, ka ir divi veidi, kā noteikt brīdi, kad jāizšauj. Abos gadījumos jāsaprot, cik ātri pārvietojas mērķis.
Praktiskajā uzdevumā skolēni mācījās veikt trāpījumus kustīgā mērķi. Aukliņā tika iekārts aplis, kurš tika iešūpots noteiktā amplitūdā, un skolēniem no noteikta attāluma vajadzēja porolona bumbiņu trāpīt mērķi. Katram tika doti seši mēģinājumi. Labākais rezultāts bija četri trāpījumi. Lielākā daļa skolēnu sasniedza trīs trāpījumu robežu. Svarīgākais šajā uzdevumā bija spēja reaģēt īstajā mirklī, izprotot apļa šūpošanās ātrumu.
Visbeidzot tika runāts par sānvēja ietekmi uz lodes lidojumu, kādi aprēķini jāveic, lai arī šādos apstākļos trāpījumi būtu veiksmīgi.

Dienas noslēgumā sekoja praktiskais uzdevums, izmantojot ieročus (šoreiz ieroču imitāciju), lai mācītos dot norādes, kur atrodas mērķis, izmantojot rīta nodarbībā atkārtotās metodes.

Skolēnu domas pēc nodarbības:

• Nodarbība bija interesanta. Pastaigājām pa parku meklējot bildītes. Klausījos informāciju par vēja ietekmi uz lodes lidošanu un par ieroču G36 kaujas komplektu.
• Nodarbībā man patika parkā meklēt noslēptās bildes izmantojot kompasu un izmantot šaušanas principus ar bumbiņām trāpot riņķī.
• Man patika šāvienu instrukcija, orientēšanās, labā gaisotne. Man ļoti patika VAM.
• Šoreiz bija interesanta pieeja izdomāta kā parādīt praktiski dzīvē to kā vējš spēj ietekmēt lodes virziena kustību. Orientēšanās bija forša kā jau parasti.
• Biju pateicīga, ka atļāva nepiedalīties āra nodarbībās, un pildīt uzdevumus klasē. Interesanti stāstīja par tēmām, diena pagāja ātri. Instruktori – atsaucīgi un saprotoši.
• Nodarbība bija interesanta, atkārtojām iepriekšējās mācību stundās apgūto mācību vielu un šaušanu pa kustīgiem mērķiem.

Pirmdien, 3.februārī Rīgas 66.vidusskolas 11.a klases skolniece Anastasija Kosiha piedalījās Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotajā svinīgajā pasākumā “Rīgas skolēns 2024. Mēs lepojamies!”, kurā saņēma Atzinības rakstu kategorijā par personīgo izaugsmi, par labiem, teicamiem un izciliem mācību sasniegumiem.

Pasākumā tika sumināti pašvaldības mācību iestāžu labākie skolēni 2024.gadā. Tajā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis un Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Pasākums “Rīgas skolēns 2024. Mēs lepojamies!” notiek otro reizi, un ikvienai Rīgas pašvaldības skolai bija iespēja izvirzīt vienu skolēnu, kura sasniegtais un paveiktais personīgā izaugsmē un skolas attīstībā būtu novērtējams ar pašvaldības apbalvojumu.

Pirmdien, 3. februārī, plkst.15.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde”, Amatu iela 5, svinīgajā pasākumā “Rīgas skolēns 2024. Mēs lepojamies!” suminās Rīgas pašvaldības skolu labākos skolēnus 2024. gadā. Skolēniem tiks pasniegti Rīgas domes Pateicības raksti.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis un Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Pasākumu vadīs Latvijas Radio 5 personības Toms Grēviņš, Jānis Pētersons un Elīna Krūkle.

Pasākums “Rīgas skolēns 2024. Mēs lepojamies!” notiek otro reizi, un ikvienai Rīgas pašvaldības skolai bija iespēja izvirzīt vienu skolēnu, kura sasniegtais un paveiktais personīgā izaugsmē un skolas attīstībā būtu novērtējams ar pašvaldības apbalvojumu.

• Skolu izvirzītie skolēni tiks sveikti šādās nominācijās:
  • par personīgo izaugsmi, par labiem, teicamiem un izciliem mācību sasniegumiem; 
  • par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos;  
  • par jauniešu neformālās mācīšanās pasākumu un aktivitāšu organizēšanu; 
  • par pilsonisko līdzdalību, t.sk. iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā;  
  • par būtisku ieguldījumu skolas attīstībā un skolas tēla popularizēšanā;  
  • par augstiem sasniegumiem sportā, mākslinieciskajā pašdarbībā, mūzikā un kultūrā. 

Svinīgās skolēnu godināšanas mērķis ir veicināt skolēnu mācīšanās motivāciju un mērķtiecīgu izaugsmi, sekmēt kvalitatīvu zināšanu un prasmju apguvi, sadarbību un konkurētspēju, kā arī attīstīt skolēnu radošās un mākslinieciskās spējas un atbalstīt skolēnu pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos ārpusstundu aktivitātēs.

Pasākumu rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Uz pasākumu ir aicināti arī mediju pārstāvji.

Informācija no www.riga.lv

Mēs, 8.b, 11.b un 12.b klašu skolēni, devāmies ekskursijā uz Dauderu muzeju janvāra beigās, lai interaktīvā veidā iepazītu tā vēsturi un īpašnieku dzīvesveidu. Nodarbība bija izveidota kā orientēšanās spēle, kuras laikā skolēni pētīja muzeja ekspozīciju un meklēja dažādus vēsturiskos objektus. Šī aktivitāte palīdzēja labāk izprast katra atrastā objekta nozīmi un kontekstu.
Mēs devāmies ekskursijā uz Dauderu muzeju, lai interaktīvā veidā iepazītu tā vēsturi un īpašnieku dzīvesveidu. Nodarbība bija izveidota kā orientēšanās spēle, kuras laikā skolēni pētīja muzeja ekspozīciju un meklēja dažādus vēsturiskos objektus. Šī aktivitāte palīdzēja labāk izprast katra atrastā objekta nozīmi un kontekstu.

Dauderu nams, kas celts 1897. gadā, sākotnēji bija alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera villa. Vēlāk, no 1937. līdz 1940. gadam, tas tika pārveidots par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Padomju okupācijas laikā ēka tika izmantota dažādiem nolūkiem, tai skaitā kā aģitpunkts un bērnudārzs. Mūsdienās tā ir daļa no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, atspoguļojot gan nama vēsturi, gan plašāku Latvijas kultūras un vēsturisko kontekstu.
Ekskursijas laikā mēs ne tikai apskatījām muzeja ekspozīciju, bet arī piedalījāmies orientēšanās uzdevumos muzeja telpās. Skolēni tika sadalīti grupās un devās pa noteiktu maršrutu, meklējot ekspozīcijā iekļautos vēsturiskos objektus un iepazīstot to nozīmi.

Muzejā mums visvairāk patika:
• Orientēšanās spēle muzejā un dārzā, kas lika meklēt un izzināt dažādus vēsturiskus objektus.
• Muzeja interaktīvās ekspozīcijas, kas palīdzēja labāk saprast laikmeta kontekstu.
• Muzejā vērojamie dažādie vēstures posmi, kas parādīja, kā ēka mainījusies gadu gaitā un pielāgota dažādām vajadzībām.

Pēc ekskursijas skolēni dalījās savos iespaidos:

• “Bija interesanti pašiem meklēt objektus un uzzināt vairāk par katru no tiem.” — 11.b klases skolnieks
• “Dauderu muzeja vēsture ir tik daudzveidīga! Nebiju domājis, ka šī vieta bijusi gan rezidence, gan bērnudārzs.” — 8.b klases skolnieks
• “Orientēšanās aktivitāte padarīja mācīšanos aizraujošu un lika pievērst uzmanību detaļām.” — 12.b klases skolnieks
• “Muzeja atmosfēra ļoti labi ataino 19. gadsimta dzīvesveidu, un bija interesanti iztēloties, kā tur dzīvojuši cilvēki.” — 12.b klases skolnieks

Paldies “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt Dauderu muzeju! Šī ekskursija ne tikai paplašināja mūsu zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī padarīja mācīšanās procesu aizraujošu un interaktīvu. Tā mums paliks atmiņā kā interesanta un izglītojoša pieredze.

Lasīšana ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas veido pamatu bērna izglītībai un attīstībai, tāpēc jau vairākus gadus Rīgas 66.vidusskolā tiek īstenota lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, vecāku un jauniešu žūrija”. Arī 2024./ 2025.mācību gadā skolēni un skolas darbinieki tiek aicināti kļūt par lasīšanas ekspertiem. Uzdevums nav vienkāršs – katram ekspertam ir jāizlasa sešas grāmatas. Pēc tam grāmatas ir jāvērtē, piešķirot savām favorītēm 1., 2., un 3.vietu un aizpildot elektronisko anketu. Šobrīd noris jauno grāmatu izvērtēšanas posms. Skolas grāmatu tops tiek veidots skolas
bibliotēkā , bet visā Latvijā aizpildīto anketu rezultāti tiek apkopoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā. Pirmie grāmatu eksperti savas balvas jau ir saņēmuši, arī 4.A klases skolniece Gabriela Lūse.

24.janvārī skolas bibliotēkā viesojās 4.A klase. Apsveicām klases aktīvāko “Bērnu, vecāku un jauniešu žūrijas” eksperti Gabrielu Lūsi. Pārrunājām lasīšanas veicināšanas projekta norisi klases ekspertu vidū un gatavojām grāmatas. Pašu gatavotajām grāmatām jābūt kā īstajām – ar ilustrācijām, nosaukumu un autora vārdu uz vāka, bet saturam jābūt saistošam un intriģējošam. Grāmatas izdevās! Un grāmatu veidošanas darbnīca skolas bibliotēkā turpina darboties – nāc un izgatavo savu grāmatiņu!

Bet, ja vēlies pavasarī piedalīties Lielajos lasīšanas svētkos, kuros tiks sumināti iecienītāko grāmatu autori un aktīvākie lasītāji, tad pasteidzies – lasi grāmatas, saņem balvas un līdz 15.februārim aizpildi elektronisko anketu !

Turpinot iesākto pašaizsardzības prasmju apgūšanu, janvāra beigās uz nodarbību tika aicināti septīto klašu skolēni. Kā jau iepriekš rakstījām, ka pašaizsardzības pamati ir iekļauti skolu sporta programmas modulī visās vecuma grupās.
Aleksandrs Drozdovs, Latvijas karatē federācijas pārstāvis, vadot meistarklasi regulāri atgādināja, ka vislabākā pašaizsardzība ir neiesaistīties konfliktā, bet meklēt izeju no tās. Uzbrucējs jāpārsteidz pašā sākumā, jo tikai tā, ja vien neesi cīņu mākslas speciālists, ir iespējams pasargāt sevi.
Nodarbības sākumā skolēni izveidoja pārus, un iesildīšanās sākās ar spēli “sunīši”, viens bēga, bet otrs ķēra, pēc tam lomas tika mainītas.
Reakcijas ātruma attīstīšanai, skolēniem brīvi pārvietojoties, vajadzēja atdarināt otra kustības un sekot virzienam pēc iespējas ātrāk. Pārvietošanās virziens un veids bija brīvi izvēlēts. Vieglākais no veidiem bija skrējiens plecu pie pleca, kurā vadošais strauji mainīja virzienu uz priekšu vai atpakaļ.
Turpinot reakcijas spēju attīstīšanu, nākošajā uzdevumā pāra vadošais ar roku norādīja virzienu, kurā tam bija jāpārvietojas. Daži skolēni ļoti ātri mainīja roku stāvokli, tādejādi neļaujot atslābt uzmanībai, un uzdevuma veikšana prasīja daudz spēka un enerģijas.

Galvenajā daļā skolēni apguva, kā atbrīvoties no tvēriena, ja uzbrucējs satvēris gan vienāda nosaukuma roku, tas ir ar labo roku satvēris labo roku vai ar kreiso roku – kreiso, gan pret nosaukuma roku ar labo – kreiso vai ar kreiso – labo.

21.01.2025. Rīgas 66. vidusskolas informātikas kabinetā notika karjeras izglītības pasākums sadarbībā ar karjeras centru KALBA – lekcija “Izglītība un karjera – studijas ārzemēs”.

Studijas ārzemēs kļūst arvien pieejamākas un daudzos gadījumos izšķirošas, lai sasniegtu viņiem izvirzītos dzīves mērķus. Lekcijas laikā centrs KALBA iepazīstināja izglītojamos ar iespējām, ko sniedz izglītība un karjera ārzemēs, sniedzot padziļinātu informāciju par studijām dažādās valstīs.
Galvenās tēmas:

• Iespējas un priekšrocības, ko piedāvā studijas dažādās valstīs.
• Finanšu iespējas un izaicinājumi, kas jāņem vērā, plānojot studijas ārzemēs.
• Dažādu stipendiju veidi un organizācijas, kas atbalsta studentus ārzemēs.
• Kā studijas ārzemēs ietekmē personīgo izaugsmi, starptautisko pieredzi un darba iespējas.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Es ieguvu daudz vērtīgu informāciju par stipendijām, ko piedāvā Vācija. Tagad jūtos gatavs pieteikties un mēģināt savas izredzes.”
• “Ļoti patika, ka tika nodrošinātas praktiskas norādes par sagatavošanos studijām ārzemēs. Esmu drošāks par pirmā kursa sākumu.”
• “Īpaši vērtīga likās informācija par dzīves izmaksām dažādās valstīs. Tā palīdzēja man saprast, kuras valsts studijas būtu visizdevīgākās.”
  

Pirmo reizi šī mācību gada 2. semestrī devāmies uz pasākumu ar “Latvijas skolas soma” atbalstu. Šoreiz tas bija mūzikls “Klase” VEF Kultūras pilī. Mūziklu apmeklēja četru klašu skolēni 6.a, 7.a, 8.a un 9.a.

Daudzi VEF Kultūras pilī bija pirmo reizi. Arī mūziklu līdz šim bija apmeklējuši tikai daži no skolēniem.

Pēc noskatīšanās par šo mūziklu runājām ne tikai klases stundā, bet arī mūzikas, teātra mākslas un literatūras stundās.

Leģendārā mūzikla “Klase” jauniestudējums stāsta par attiecībām starp pusaudžiem — jauniešiem no dažādām ģimenēm, kas pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, bet kurus vieno mācības vienā klasē. Apzinies savu vietu šajā pasaulē, meklē, šaubies un atrodi pareizo ceļu. Iemācies novērtēt labo, pats kļūsti labāks un izdari ko labu un skaistu šajā dzīvē!

Iestudējumā var ļauties aizraujošai rokenrola dejai kopā ar skolotājiem, repot kopā ar izrādes varoņiem Didzi un Andri, ielūkoties Kriša un Annas mīlestībā.

Skolēnu atsauksmes:

• “Man viss tik ļoti patika, ka nevar aprakstīt. Tie pusaudži (aktieri, kas tēlo pusaudžus) bija tik talantīgi! Gribētos atkārtot vēlreiz!” Pavels, 6.kl.
• “Par aktieriem var nerunāt, jo viņi bija izcili – ne tikai kā tēloja, bet arī viņu balsis bija kā eņģeļiem.” Kitija, 6.kl.
• “Man ļoti patika mūzikls, jo tur bija labi aktieri un dziesmas. Es labprāt aizietu vēlreiz un ieteiktu draugiem un radiniekiem.” Timurs, 6.kl.
• “Šī diena (mūzikla apmeklējums) bija skaista un brīnišķīga.” Kristiāna, 6.kl.
• “Es šo izrādi atkārtoti skatītos ∞ reizes. Man ļoti patika. Es ieteiktu visiem viņu noskatīties.” Dāvids, 6.kl.
• “Par šo pasākumu es liktu 10, jo viss bija tik interesants un apdomāts! Nākamajā reizē es obligāti iešu uz šādiem pasākumiem. Paldies mūsu skolotājām, kas mūs aizveda uz turieni!” Edvards, 6.kl.
• “Manuprāt, šis mūzikls “Klase” bija ļoti interesants un mūsdienīgs. Tajā tika izspēlēta nozīmīga doma, ka visiem nevajag būt vienādiem, jo tu pats esi īpašs.” Estere, 7.kl.
• “Jā, šo izrādi bija vērts noskatīties! Atmosfēra bija neaizmirstama un kolosāla. Nospēlēts bija perfekti. Veiksmīgi nodota galvenā doma – mēs visi esam dažādi, bet par to nav jāuztraucas, un citus tā dēļ apcelt nedrīkst!” Ksenija, 7.kl.
• “Manuprāt, šis mūzikls bija ļoti fantastisks. Viss, sākot no gaismas efektiem līdz pat skatuves dekorācijām, bija burvīgi. Es nevienā šī mūzikla daļā nejutos garlaicīgi, mana uzmanība bija tikai uz skatuvi. Ja man būs vēl viena iespēja šo izrādi noskatīties, es to noteikti darīšu. Un, protams, es ļoti ieteiktu to noskatīties citiem.” Samanta, 7.kl.
• “Man personiski ļoti patika, es labprāt atkal noskatītots, jo nu tiešām ļoti interesants mūzikls bija. Man liekas, pats interesantākais, ko esmu redzējusi.” Agate, 7.kl.
• “Mūzika un dekorācijas bija perfektas. Īpaši ekrāns skatuves aizmugurē, kas izrādes laikā mainīja krāsas, dizainu un saturu. Bija ļoti labi efekti pateicoties gaismām, striķos iekārtiem krēsliem, kas pacēlās gaisā.” Rihards, 7.kl.
• Manuprāt, mūzikls bija labs, tikai dažus brīžus nedaudz dīvains. Tomēr kopumā tas bija interesants un pārsniedza mana ekspektācijas.” Gustavs, 7.kl.
• “Manuprāt, aktieru izvēle bija ļoti laba, jo skatoties šo izrādi, aktieru spēle likās ļoti pārliecinoša, arī aktieu balsis man likās ļoti piemērotas viņu tēliem. Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka šī izrāde man deva tikai pozitīvas emocijas, un es labprāt to noskatītos vēlreiz.” Sofja, 7.kl.

Aicinām ikvienu pašvaldību un tās iestāžu nodarbināto, kuram ir viedtālrunis, lejupielādēt un izmantot jauno bezmaksas lietotni “112 Latvija”, kas lietotājam sniedz vairākas priekšrocības:
• Lietotnes “112 Latvija” lietotājs saņems paziņojumu sava viedtālruņa ekrānā par iespējamo apdraudējumu, piemēram, sarkanā vai oranžā līmeņa brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem, trauksmes sirēnu pārbaudi un citiem notikumiem, kas liek iedzīvotājiem būt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa iedzīvotāju nekavējošu rīcību.
• Zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112 no lietotnes “112 Latvija”, 112 dispečeri redzēs aptuveno zvanītāja atrašanās vietu. Tas sniegs iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuri nevar nosaukt precīzu negadījuma adresi. Lai dispečers redzētu cilvēka atrašanās vietu, instalācijas brīdī vai vēlāk nepieciešams atļaut lietotnei piekļūt telefona atrašanās vietai.
• Īsziņas nosūtīšana uz tālruņa numuru 112 veicina ārkārtas palīdzības pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem. Aicinām ņemt vērā, ka īsziņu sūtīšana nav ikdienas risinājums ātrai saziņai ar operatīvajiem dienestiem.
• Lietotne “112 Latvija” sniedz iespēju viegli un ērti iepazīties ar padomiem, kā rīkoties dažādos apdraudējumos un uzzināt operatīvo dienestu aktualitātes.

Lejupielādēt lietotni “112 Latvija” iespējams Google Play un AppStore. Tā piemērota lietošanai viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmu. Lietotne ir bezmaksas, bet atbilstoši izvēlētajam mobilo sakaru pieslēguma tarifam, var tikt piestādīta maksa par interneta izmantošanu.

14.01.2025. mūsu skolā notika ikgadējais izglītības pasākums – skolēnu zinātniski pētniecisko darbu prezentācija. Trīs labākie skolēni uzstājās skolas aktu zālē, kur viņi demonstrēja un dalījās ar skolas biedriem un pedagogiem savos rūpīgi izstrādātajos pētnieciskajos projektos.
Pasākuma laikā skolēni pārsteidza ar savu inovāciju, zināšanu un pētniecības prasmju izciliem paraugiem. Viņu projekti aptvēra plašu tēmu spektru, sākot no dabaszinātnēm un tehnoloģijām līdz pat humanitārajām zinātnēm, demonstrējot, ka mūsu jaunieši ne tikai iegūst zināšanas, bet arī prasmīgi tās pielieto dzīves problēmu risināšanai un jaunu ideju izstrādei.

Skolēnu viedokļi:
“Šī bija lieliska iespēja ne tikai prezentēt savu darbu, bet arī uzklausīt vērtīgas atsauksmes no skolotājiem un vienaudžiem. Šāda pieredze iedvesmo turpināt savus pētījumus.”
“Tas mani patiešām iedvesmoja un deva jaunu motivāciju turpināt attīstīt savas zinātniskās intereses.”
“Prezentācijas process sākumā šķita biedējošs, bet tas patiešām palīdzēja uzlabot manas komunikācijas prasmes. Tas bija neaizmirstams un vērtīgs pieredzējums.”
“Man ļoti patika redzēt, cik dažādi un interesanti bija projektos izvirzītie jautājumi. Tas mani iedvesmoja izskatīt arī savu pētniecisko darbu nākotnē.”
“Skatoties šo prezentāciju, es sapratu, cik daudz var sasniegt ar izturību un zinātkāri. Tas bija ļoti iedvesmojoši un lika man pašai apdomāt iespējamās pētniecības tēmas nākamajam gadam.”
“Bija lieliski redzēt, kā vecāko klašu skolēni uzstājās ar saviem projektiem. Es arī gribu kādreiz piedalīties tādā pasākumā.”

Pirmdien, 13.janvārī, mūsu skolas Jaunsargu pulciņa skolēni Māra Lastovska vadībā piedalījās 1991.gada barikāžu atceres dienas pasākumā Zaķusalā. Vairāk kā 380 jaunsargu deva svinīgo solījumu, ko pieņēma aizsardzības ministrs un nolasīja virsseržants G.Strazdiņš. Pēc solījuma Jaunsardzes pulciņa skolēni oficiāli tika uzņemti jaunsargu rindās.

Tālāk jaunsargi sadziedājās, izpildot jaunsardzes himnu, kā arī citas dziesmas, piem., “Mirdzot šķēpiem”, “Nevis slinkojot un pūstot”. Sadziedāšanās notika NBS Štāba orķestra pavadībā, diriģēja kapteinis Aleksandrs Kreišmanis un sadziedāšanos vadīja zemessardzes koris “Stars”.

Pēc oficiālās notikuma daļas sekoja vakariņas ar siltu tēju. Notikuma vietā varēja apskatīt autobusā speciāli ierīkotu muzeju, veltītu šai zīmīgajai dienai.

8.janvārī pēc dažām mācību stundām mēs, 9.a un 12.a klase, devāmies ar sabiedrisko transportu uz vienu no Stradiņa Universitātes fakultātēm. Tas bija Rīgas Stradiņa Universitātes medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs. Tur mūs sagaidīja divas jaunietes, kuras mums pastāstīja un parādīju visu par šo ēku.
Sākumā mēs devāmies uz otro stāvu, kur mums pastāstīja, kas šī ir par vietu, un ko te dara. Tajā pašā istabā mēs no ņēmām manekenam “asinis”, un ielaidām “zāles”. Mūs izveda pa trijām simulāciju telpām, kurās ikdienā simulē daudzas dažādas situācijas saistītas ar medicīnu. Šajās telpās bija daudz kameru, ļoti modernu manekenu un daudzas citas tamlīdzīgas lietas. Tad mūs aizveda uz vienu mazu istabu, kur mēs varējām izmēģināt, kā ir strādāt ar speciālām spīlēm, bet darot vajadzēja skatīties monitorā, nevis īstajā dzīvē.
Nobeigumā mēs dzirdējām labu prezentāciju, no RSU studentes, viņa vairāk stāstīja mums vairāk par studēšanu kā tādu, nevis medicīnu.
Daniels

Nesen mēs bijām uz ļoti interesantu un izzinošu vietu. Mēs bijām uz RSU tehnoloģiju institūtu, tur mums bija ļoti interesants stāstījums, taču, manuprāt, informācijas bija tik daudz, ka nevarēja visu apstrādāt.
Man patika tas, kad mēs ievadījām medikamentus, tas bija interesanti, un es jau sen biju domājusi, kā tas notiek.
Šī ekskursija bija viena no manām mīļākajam, kaut gan nav saistīta ar manu nākotnes profesiju. Taču, manuprāt, ieguvām vērtīgu pieredzi un zināšanas.
Elīza

Ļoti interesanti bija uzzināt vairāk par medicīnu un iejusties mediķa lomā. Mēs tur ieguvām jaunu pieredzi, un mums tagad ir izpratne, kā ievadīt zāles vai ņemt asinis. Varējām arī iejusties ķirurgu lomā. Uzzinājām daudz ko interesantu un redzējām skaistos manekenus (“slimniekus”).
Tur visu tik ļoti labi un saprotami paskaidroja, ka nebija nekādu jautājumu.
Elvita

Pēc manām domām, RSU bija ļoti interesanta universitāte ar to, ka tur bija daudzas operāciju zāles, kur RSU studenti varēja nodarboties ar dažnedažādām svarīgām procedūrām. Man visinteresantāk likās istaba, kur bija nolikts vairāku veidu apendektomijas operācijas priekšmetu, kurus varēja izmantot arī citām operācijām.
Kopumā, man patika ekskursija uz RSU, jo es varēju uzzināt daudz ko jaunu par RSU un kā tur ir studēt.
Raimonds

Mēs ar klasi bijām uz izglītojošu, noderīgu un ļoti interesantu ekskursiju. Mēs bijām uz RSU.
Visvairāk man patika tas, ka ir ļoti moderns un praktisks aprīkojums, kas padara visu mācīšanos studentiem saprotamāku un efektīvāku. Kā arī visa vide bija uztaisīta tā, kā īstajā slimnīcā.
Šajā ekskursijā īsti nebija lietas, kuras man nepatika, un es droši varu teikt, ka šī ir bijusi viena no visinteresantākajām un noderīgākajām ekskursijām pēdējā gada laikā.
Renārs

Mēs, 12.b, 11.b un 8.b klases skolēni, janvāra beigās apmeklējām Rīgas pili un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kas atrodas pils telpās. Šo ekskursiju var salīdzināt ar ceļojumu cauri Latvijas vēsturei, jo tā sniedza mums iespēju labāk izprast mūsu valsts pagātni un kultūras mantojumu.

Rīgas pils ir nozīmīgs vēstures un kultūras piemineklis, kas atrodas Daugavas krastā. Ilgu laiku tā bija slēgta restaurācijas darbiem, bet tagad atkal ir atvērta apmeklētājiem. Pils telpās var aplūkot dažādas izstādes, kā arī ir iespēja redzēt prezidenta rezidenci, kas padarīja apmeklējumu vēl īpašāku.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs bija izglītojoša un aizraujoša pieredze. Muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas vēsturi, sākot no senajiem laikiem līdz mūsdienām. Mūsu uzmanību piesaistīja daudz interesantu eksponātu, kas palīdzēja labāk izprast mūsu valsts pagātni. Īpaši saistoši bija redzēt senos priekšmetus un uzzināt vairāk par dažādiem vēsturiskiem notikumiem.

Šī ekskursija bija lieliska iespēja paplašināt mūsu zināšanas un pavadīt laiku interesantā un izglītojošā veidā. Visvairāk mums patika:
• Eksponāti un interaktīvie materiāli, kas sniedza dziļāku izpratni par vēsturiskiem notikumiem.
• Rīgas pils vēsturiskā atmosfēra, kas ļāva mums sajust Latvijas vēstures elpu.
• Iespēja apskatīt prezidenta rezidenci, kas deva ekskluzīvu ieskatu valsts pārvaldes centrā.

Pēc ekskursijas mēs dalījāmies savās domās un iespaidos:

• “Rīgas pils mani patiesi pārsteidza – tik daudz vēsturisku stāstu vienuviet!” — 12.b klases skolnieks
• “Bija interesanti uzzināt, kā laika gaitā mainījusies pils un tās loma Latvijas vēsturē.” — 11.b klases skolnieks
• “Muzejā bija daudz aizraujošu eksponātu, kas palīdzēja labāk izprast Latvijas vēsturi.” — 8.b klases skolnieks
• “Lai gan sākumā domāju, ka tā būs parasta ekskursija, izrādījās, ka vēsture var būt ļoti aizraujoša!” — 11.b klases skolnieks

Mēs pateicamies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt šo ekskursiju. Tā mums atgādināja, cik svarīgi ir izprast mūsu vēsturi un novērtēt tās nozīmi nākotnes attīstībā. Šī diena mums paliks atmiņā kā brīdis, kad vēsture kļuva par daļu no mūsu ikdienas.

2024.gada 4.decembrī, tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) svinīgā un emocionāli sirsnīgā apbalvošanas ceremonijā LNB Ziedoņa zālē pasniedza galvenās balvas, atzinības un pateicības konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” šī gada laureātiem.
Konkurss “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” ir kļuvis par tiesībsarga un sadarbības partneru ikgadēju tradīciju, un šogad jau desmito gadu pēc kārtas to rīko ar mērķi novērtēt un atbalstīt tos cilvēkus, organizācijas un uzņēmumus, kuri aktīvi pārstāvējuši cilvēku ar invaliditāti intereses. Nominantus varēja pieteikt divās kategorijās – “Individuāls sniegums” un “Kolektīvs sniegums” – kopumā astoņās nominācijās.

Atzinību saņēma mūsu absolventes Laine Aleksandra Dovkante un Ērika Agnese Burija, kuras izveidojušas Instagram profilu “VAIRĀK NEKĀ SAPRAŠANA” par un ap invaliditāti, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā meitenes jūtas ikdienā un kā redz pasauli kopumā.

Pagājis salīdzinoši neliels laika sprīdis kopš iepriekšējās nodarbības un mēs jau atkal tiekamies, lai atsvaidzinātu iepriekš mācīto un uzzinātu ko jaunu.
Nodarbības no rīta sākās ar ļoti nopietnām tēmām, tādām kā korupcija, starptautiskie kara likumi un Ženēvas konvencija.
Tikām informēti par vienu no iespējām ietekmēt norises sabiedrībā, izsakot savas domas portālā ManaBalss.lv, kuros sabiedrības locekļi ievieto kādai pilsoņu grupai aktuālus jautājumus. Portāls veicina iedzīvotāju iesaisti politisko lēmumu pieņemšanā.
Pasniedzēji bija sagatavojoši prezentāciju par to, kāda ir mūsu loma brīvības un demokrātijas sargāšanā.
Uzzinājām par korupciju un tās veidiem, kā arī cik vienkārši ir tikt korumpētam, ka viss sākas ar ikdienas ētikas pārkāpumiem, politisko korupciju un liela mēroga korupciju, kas jau patiesībā ir valsts sagrābšana.
Skolēnu vidū notika diskusija, un viņi mācījās atšķirt korupcijas veidus un analizēja situācijas. Jautājumā par starptautiskajiem Kara likumiem, kas vienkārši runājot ir uzvedības noteikumi kaujas laukā, skolēni dalījās ar viedokli par pasniedzēju dotajiem piemēriem. Uzzināja par Ženēvas konvenciju, par civilpersonu aizsardzību kara laikā, kā arī uzzināja, ar ko atšķiras civilpersonas no kombatantiem.
Pēc satura apgūšanas skolēni kārtoja ieskati. Uzdevumos bija jāatzīmē, kuri no minētajiem ir aizsargājamie objekti, un tie nevar tikt pakļauti uzbrukumam. Tā piemēram aizsargāmajiem objektiem pieskaitāms jebkurš objekts, kuram nav militāra nozīme, kā piemēram, fabrikas, mašīnas, ēkas, kultūras objekti, medicīnas iestādes, hospitāļi, kā arī karagūstekņu nometnes. Vēl atbildēja uz citiem jautājumiem par iepriekš mācītām tēmām.
Novembra nodarbībā skolēni saņēma mājas darbu pa pāriem izveidot prezentāciju, kurā viens no skolēniem stāsta par izcilu personību Latvijas vēsturē, bet otrs par izcilu personību mūsdienās, tādejādi veidojot izpratni par patriotismu un patriotisku rīcību. Vairākas izcilās vēsturiskās un mūsdienu personības prezentācijās atkārtojās. Vairākkārt tika stāstīts par Jāņa Čakstes un Raimonda Paula personībām. Vēl tika apskatītas Vairas Vīķes-Freibergas, Krišjāņa Barona un Edgara Rinkeviča personības.
Prezentācijas laikā skolēniem bija jāatsauc atmiņā iepriekšējā gada viela par publisko uzstāšanos un prezentāciju veidošanu.
Ar šo lielākā dienas daļa bija pagājusi, un atlika doties uz praktiskajām nodarbībām.
Pirmajā praktiskajā nodarbībā tika atkārtota ierindas mācība un ierindas mācības elementi pārvietojoties. No malas vērojot, ierindas mācības elementi, gan esot uz vietas, gan kustībā, jau izskatās daudz labāk, nekā pirms pāris nodarbībām, nemaz nerunājot, ja salīdzinātu ar iepriekšējo mācību gadu.

Neskatoties uz to, ka termometra stabiņš bija sasniedzis tikai nulles grādu atzīmi, ārā bija mitrs un ne visai patīkams laiks. Pēc ilgstoši siltā rudens šī likās kā ziemas diena.
Pirms nākošās nodarbības, kurā bija paredzēts stiprināt lauka kaujas iemaņas, atsaucot atmiņā apvidus vērošanu, visi devāmies telpās mazliet sasildīties.
Dienas pēdējā praktiskajā uzdevumā skolēniem vajadzēja vērot apvidu pirms tam atsaucot atmiņā faktorus pēc kuriem tās tiek ieraudzītas: virsma, atspīdums, neregularitāte, krāsa, kustība un citus.
Pirmajā ar apvidus vērošanu saistītajā uzdevumā noteiktā teritorijā bija izvietotas kartiņas, tās bija jāatrod, kā arī shematiski jāiezīmē kartē.
Otrajā uzdevumā novērojamā teritorija bija daudz lielāka, taču arī meklējamie objekti proporcionāli bija lieli. Teritorijā bija jāatrod vairāki dažādi silueti. Pēc tam apvidu vēlreiz bija iespējams pārskatīt ar binokli.
Uzdevumi tika izpildīti un visi saņēma ieskaiti par paveikto.
Nodarbības tika noslēgtas ar soļošanu kolonā pa divi parka teritorijā.

• Nodarbība bija interesanta, uzzinājām par kara likumiem un Ženēvas konvenciju, atkārtojām stāšanos ierindā.
• Nodarbība bija interesanta, ja ārā nebūtu tik auksti, būtu vēl labāk. Tēma tika apgūta un palika skaidra.
• Atcerējāmies pagājušā gada vielu. Bija interesanti, taču mazliet arī auksti ārā. Man ļoti patika vērot mērķus ar binokli.
• Bija interesanti. Tur tomēr daudz runāja un stāstīja, bet saprotami. Es uzzināju jaunas lietas par korupciju un kara likumiem. Nepatika, ka bija jāstāv aukstumā un jāskatās, un jāsalst nost.
• Man nepatika atrasties ārā, jo bija pārāk auksti. Interesanti bija uzzināt jaunas lietas no kara likuma.
• Es iemācījos strukturētāk par korupciju, kara likumiem. Man patika meklēt lapiņas, un kā mums tas bija jādara, jo es tad sev vairāk ticēju, ka varu atrast lietas. Man patika meklēt mērķus un tos raksturot, kā arī man patika to darīt ar binokļiem. Beigās man patika soļot un to mācīties, jo tas deva man sajūtu, ka es to varu, man tikai jāmācās.
• Nogurums un aukstums, jo bija nenormāli auksti un es biju ļoti nosalusi, bet mūs laida arī pasildīties
• Par nodarbību īsti neko neatceros, jo ļoti nāca miegs. Nosalu. Pat cimdi neizglābtu šajā situācijā. Bija interesanti meklēt lapiņas, bet ļoti auksts. Nebija tik interesanti, cik gribētos.
• Mums stāstīja par kara likumu. Man patika, ka pirms svarīgas informācijas mums teica pierakstīt. Pateicīga par sapratni, ka man atļāva nepiedalīties āra nodarbībās, jo es ne ļoti labi jutos.

Pirmā mācību semestra noslēgumā devāmies uz greznāko kinoteātri Rīgā “Splendid Palace”, lai noskatītos Ginta Zilbaloža animācijas filmu “Straume”. Kinoteātris, kas savas durvis vēra 1923. gadā, tika celts kā pirmā ēka Rīgā tieši kino vajadzībām. Pirms došanās uz kinoteātra Mazo zāli, apskatījām grezno Lielās zāles interjeru, kā arī apgleznotos griestus nelielajā priekštelpā.

Pirms došanās uz filmu “Straume”, skolā noskatījāmies reklāmas rullīti par filmu, bet redzētais pārspēja gaidīto.

Filmas sižets stāsta par glābšanos no milzu plūdiem cilvēku pamestā, pārplūdušā pasaulē. Kā individuālists, Kaķis stājas pretī savām lielākajām bailēm un iemācās draudzēties, un sadarboties ar dažādu raksturu zvēriem, nonākot vienā laivā ar nesavtīgo Kapibaru, mantu vākšanas apsēsto Lemuru, draudzīgi rotaļīgo Retrīveru un līdera dotībām apveltīto Sekretārputnu.

Nav iespējams ignorēt plūdus. Nav iespējams no tiem noslēpties vai tos kontrolēt. Un nav iespējams tos pārlaist vienatnē. Liekas, ka tieši kaut kur tur slēpjas filmas skaidrojums, taču, lai līdz tam nonāktu, vispirms jāļaujas Straumei.

Interesanti ir tas, ka filmā nav dialogu, bet viss saturs tiek attēlots ar dzīvnieku skaņām, kustībām, kas izsaka visu. Visizteiksmīgākās bija Kaķa acis!

Animācijas filma “Straume” jau saņēmusi pasaules kino nozares atzinību, saņēmusi Labākās Eiropas animācijas filmas titulu, kā arī izvirzīta kinoakadēmijas balvai “Labākā starptautiskā spēlfilma”. Tās režisors Gints Zilbalodis atzīts par 2024. gada Eiropas cilvēku Latvijā.

            Pasaule filmu ir novērtējusi, bet ko domā skolēni par redzēto:

• Filma bija interesanta. Man bija interesanti skatīties filmu pirmo reizi, kurā nerunāja. Filma bija laba un kvalitatīvi izveidota
• Nebiju gaidījusi tādas bailes no filmas. Man patika. Novēlu, lai viņiem balvas izdodas dabūt arī turpmāk. Man patika – lielākoties.
• Filma man šķita dīvaina un momentiem nepatīkama, bet bija iespaidīgi redzēt, kā kaķis cenšas uzlabot savus dzīves apstākļus
• Filma bija aizraujoša, smieklīga un brīžiem pat bēdīga. Filma mani iedvesmoja, un neskatoties uz viņas grafiku, filma ieguva balvas, un spēja izstāstīt stāstu, manuprāt, par sadarbību.

Ziemassvētku vecīti, dāvā mums ko siltu –

Tikai tādas cerības, kuras nepieviltu.

Dāvā drusciņ laimītes un mazlietiņ spītu,

Lai mēs tevi priecīgi citgad sagaidītu.

J.Osmanis

Rīgas 66. vidusskolas kolektīvs visus sveic Ziemassvētkos!

Skolu pārņēmusi piparkūku smarža, gaiteņos manāmi daudzi mazie rūķi ar sarkanām cepurēm, ar vien biežāk tiek atskaņotas Ziemassvētku melodijas un pienācis laiks mazajiem rūķiem doties uz sporta zāli, kur viņu sagaidīs sporta aktivitātes.
Ceturtdienas rītā sākumskolas skolēni pulcējās sporta zālē, lai kopīgi rastu prieku sportiskajās aktivitātēs.
Kā jau ierasts stafešu rīts sākās ar iesildīšanos, kur skolotājai ik pa laikam pievienojās, kāds no skolēniem, kurš pārējiem demonstrēja izpildāmo kustību.

Visi sākumskolas skolēni tika sadalīti četrās komandās. Pirmo un otro klašu skolēni veidoja divas komandas un otro un trešo klašu skolēni – vēl divas. Komandas bija tērptas atšķirīgas krāsas krekliņos.
Pirmajā stafetē skolēnu uzdevums bija pēc sniega vētras attīrīt ceļu eglītes meklējumiem. Ar divām nūjām stumjot trešo nūju līdz konusam un atpakaļ. Dažiem stafešu dalībniekiem ceļš izdevās ļoti taisns, bet kāds pēc eglītes devās pa ļoti līkumotu taku.

Ziemassvētkos neiztikt bez dāvanām. Dāvanu piegāde tika nodrošināta pildot otrās stafetes uzdevumus. Uz ripojoša paliktņa bija uzlikta dāvana – skaisti iepakota kaste, kurā ielikti daži smilšu maisiņi, lai dāvana turētos uz paliktņa. Skolēnu uzdevums velkot paliktni to nogādāt no punkta A uz punktu B. Straujākajiem un nepacietīgākajiem sportistiem dāvaniņa vairākas reizes pazuda no paliktņa, tādejādi nācās apstāties novietot to atpakaļ.
Atsevišķi skolēni ātri saprata, ka drīkst ātri skriet, bet nedrīkst veikt straujas kustības.

Stafetēs sākumskolas skolēniem ir daudz pozitīvu ieguvumu, kas veicina ne tikai bērnu fizisko attīstību, bet arī iesaista viņus komandas darbā. Skolēni aktīvi kustas, skrien, lec, pārvieto objektus un veic citas fiziskas aktivitātes, kas palīdz attīstīt viņu motoriku, koordināciju un izturību. Lai uzdevums tiktu pēc iespējas labāk paveikts skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē un jāatbalsta vienam otru. Tas attīsta komandas garu un sadarbības prasmes.
Trešajā uzdevumā skolēni jau nesa atrasto dāvanu. Uz nūjas bija jāuzver konuss un nesot uz pleca kā dāvanu maisu tas jāpārvieto noteiktā attālumā. Stafetes uzdevuma veikšanai tāpat kā iepriekš bija nepieciešama loģiskā domāšana un ātra lēmumu pieņemšana. Skolēniem jāmācās pielāgoties mainīgajai situācijai un atrast risinājumus.

Nākošajā uzdevumā katram bija iespēja pierādīt sevi individuāli.
Skolotāji ripināja lielās sniega lavīnas bumbas, bet skolēnu uzdevums bija ar mazajām piciņām trāpīt tai un saskaitīt savus individuālos trāpījumus. Lielākais trāpījumu skaits pusotras minūtes laikā sasniedza 9 reizes.
Šajā uzdevumā paļāvāmies uz skolēnu godīgumu, mācot viņiem “Godīgas spēles” jēdzienu, kas attiecas uz taisnīgu un godīgu spēlēšanu, ievērojot spēles noteikumus un godīgumu pret pretiniekiem. Tas tiek izmantots ne tikai sporta sacensībās, bet arī citās dzīves jomās, lai uzsvērtu principus, kā rīkoties ar cieņu un ievērotu taisnīgumu.

Noslēdzošā stafete – sniegputeņa vērpete. Skolēni neatlaižot rokas izvijās cauri katram nākošajam sadoto roku pārim līdz atkal beigās nonāca taisnā līnijā.

Stafetes ar ziemas elementiem pirms Ziemassvētkiem radīja svētku atmosfēru, kas stiprina pozitīvas asociācijas ar svētkiem. Stafetēs skolēni piedzīvoja gan uzvaras prieku, gan nelielas neveiksmes, kas palīdz viņiem mācīties tikt galā ar emocijām, pieņemt zaudējumus un svinēt kopīgus panākumus. Stafešu laikā vērojām skolēnus, kā rezultātā katra no klasēm ieguva kādu no nominācijām: Draudzīgākā, Veiklākā, Saliedētākā, Sportiskākā un Radošākā klase.

Mēs, 9.–12. b klašu skolēni, programmas Latvijas skolas soma ietvaros apmeklējām Latvijas dzelzceļa muzeju. Šis ceļojums mums nebija tikai ekskursija, bet aizraujoša iepazīšanās ar dzelzceļa vēsturi, kultūru un nozīmi mūsu valsts attīstībā.
Muzejs mums atvēra durvis uz pārsteidzošu pagātnes pasauli. Sākumā iepazināmies ar ekspozīciju, kas stāstīja par pirmajiem vilcieniem Latvijas teritorijā. Vecās lokomotīves, unikālie dzelzceļa vagoni un autentiskie laikmeta artefakti ļāva mums sajust, kāds bija ceļojums pa sliedēm pirms simts gadiem.
Mūsdienu tehnoloģijas, kas tiek izmantotas muzejā, mūs arī ļoti pārsteidza: interaktīvie paneļi un virtuālās ekskursijas palīdzēja iedziļināties detaļās. Piemēram, mēs varējām “vadīt” vilcienu simulatorā un redzēt, kā darbojās pirmās signalizācijas sistēmas.
Mēs uzzinājām, ka dzelzceļš nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī daļa no nacionālā mantojuma, kas atspoguļo valsts ekonomiku, kultūru un tehnoloģisko attīstību. Gids mums stāstīja, kā dzelzceļš palīdzēja savienot dažādus Latvijas reģionus un stiprināt kultūras saiknes. Īpaši interesanti bija uzzināt par LDZ lomu Latvijas neatkarības laikā.
Muzejā mēs patiesi sajutāmies kā daļa no dzelzceļa vēstures. Visinteresantākās aktivitātes bija:
• Vilciena vadības simulators — mēs izmēģinājām savus spēkus kā mašīnisti, sajutām atbildību un prieku par “braucienu”.
• Vilcienu grafika veidošana — uzdevums, kas palīdzēja saprast, kā tiek organizēta dzelzceļa loģistika.
• Interaktīvs tests par dzelzceļa vēsturi — tas ne tikai pārbaudīja mūsu zināšanas, bet ļāva uzzināt daudz jaunu faktu.

Pēc ekskursijas katrs no mums dalījās savās emocijās un iespaidos:

“Man visvairāk patika aplūkot vecos vagonus. Neticami, ka kādreiz šādi vilcieni bija vienīgais ceļošanas veids starp pilsētām!” — Katrīna (9. klase).
“Man bija ļoti interesanti izmēģināt vilciena vadību simulatorā. Tas parādīja, cik sarežģīts ir mašīnista darbs.” — Iļja (10. klase).
“Es biju pārsteigts, cik detalizēti muzejs attēlo pagātnes atmosfēru. Liekas, ka esi nonācis citā laikmetā.” — Stepans (11. klase).
“Man tas bija kā atgādinājums par to, kā tehnoloģijas ir mainījušās pēdējos gadsimtos. Mums jānovērtē tas, kas mums ir tagad, un jāatceras, kā tas viss radās.” — Deniss (12. klase).
“Man ļoti patika izmēģināt vilciena vadību simulatorā. Tas tiešām ļāva saprast, cik sarežģīta ir šī profesija.” — Konstantīns (10. klase).

Mēs pateicamies “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt šo unikālo muzeju. LDZ muzejs mums atgādināja, cik svarīgi ir atcerēties vēsturi, saprast pagātnes vērtību un tiekties pēc attīstības nākotnē. Šo dienu mēs atcerēsimies kā brīdi, kad pagātne, tagadne un nākotne savijās vienā aizraujošā ceļojumā.

18.decembrī 7.a klases skolēni devās uz Sarkandaugavu, muzeju Dauderi, kur skolēni iepazina apkaimes vēsturi, kas saistās ar Latvijas vēsturi vairāk nekā pirms simts gadiem. Interesants bija gides Ilzes Brinkmanes stāstījums par šīs vietas vēsturi, par mājas vēsturi un par piemiņas lietām, kas saistās ar Kārli Ulmani, pirmo Latvijas Ministru prezidentu. Skolēni varēja arī aplūkot 19. gadsimta sākuma arhitektūras īpatnības un saskatīt tajā sev kaut ko interesantu.

Visvairāk skolēniem atmiņā palika:
• Mājas arhitektūra;
• Mājas virtuve un tur redzētās receptes;
• Mājas istabu izvietojums;
• Mājas un tās apkaimes vēsture;
• Telpu greznie griesti.

Tuvojoties Ziemassvētkiem skolas mājturības kabinets pārtop par pirmssvētku smaržu kabinetu. Skolas gaiteņos izplatās tikko ceptu piparkūku smarža, jo kurš gan atteiksies no iespējas kopā ar klasi cept un dekorēt piparkūkas. Klašu audzinātāji kopā ar skolēniem rosās pie plīts, un rezultāts neliek vilties.

Zinot par iespēju pirms svētkiem darboties mājturības kabinetā, laicīgi iegādājāmies piparkūku mīklu, sagatavojām formiņas, cepampapīru un visu pārējo, kas nepieciešams piparkūku cepšanai. Fonā skanot mūzikai, ķērāmies pie darba.

Svarīgi uz vienas plāts likt vienāda biezuma izstrādājumus, bet mēs bijām deviņi un izrullētās mīklas biezums atšķirīgs. Lai atrisinātu šo problēmu, uz pirmās likām biezākās, uz nākošās plānākās un uz pēdējās vēl plānākās piparkūkas. Neiztika arī bez mazas oglītes cepumu malās, bet tas netraucēja tos apēst.

Palīdzējām viens otram gan ar padomu, gan fiziski, jo Santai bija grūti izrullēt mīklu. Visakurātākās un skaistākās piparkūkas izdevās Madarai. Tās bija tik vienāda biezuma, skaisti izrullētas un akurāti izspiestas.

Aktīvi darbojoties mums atvēlētais laiks strauji tuvojās beigām, atlika tikai sakārtot telpu. Telpas sakārtošanu organizējām, katram uzņemoties konkrētu pienākumu. Kāds sakārtoja galdu virsmas, kāds tās slaucīja, kāds cits slaucīja grīdu un mazgāja traukus, kā arī salika krēslus sākotnējā kārtībā. Visbeidzot  – kopējais foto pēc labi padarīta darba.

13.decembrī, neilgi pirms ziemas brīvlaika, Rīgas 66.vidusskolas 10.a klases skolēni devās uz Rīgas pili, lai apmeklētu restaurētās telpas un saistošā ekskursijā iepazītos ar Rīgas pils iedzīvotājiem gadsimtu gaitā. Ekskursija notika projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Bija iespēja uzzināt daudz jauna un iejusties seno pils iedzīvotāju “ādā”, pateicoties tā laika apģērbam un izspēlējot interaktīvas spēles.
Skolēnu atsauksmes bija pozitīvas. Gustavs novērtēja seno varenību, pārvērtības gadsimtu gaitā. Tomam patika ietērpties seno laiku drēbēs.

Mēs, 9.–12. klašu skolēni, programmas Latvijas skolas soma ietvaros apmeklējām Latvijas dzelzceļa muzeju . Šis ceļojums mums bija ne tikai ekskursija, bet arī aizraujoša iepazīšanās ar dzelzceļa vēsturi, kultūru un nozīmi mūsu valsts attīstībā.
Muzejs mums atvēra durvis uz pārsteidzošu pagātnes pasauli. Sākumā iepazināmies ar ekspozīciju, kas stāstīja par pirmajiem vilcieniem Latvijas teritorijā. Vecās lokomotīves, unikālie dzelzceļa vagoni un autentiskie laikmeta artefakti ļāva mums sajust, kāds bija ceļojums pa sliedēm pirms simts gadiem.
Mūsdienu tehnoloģijas, kas tiek izmantotas muzejā, mūs arī ļoti pārsteidza: interaktīvie paneļi un virtuālās ekskursijas palīdzēja iedziļināties detaļās. Piemēram, mēs varējām “vadīt” vilcienu simulatorā un redzēt, kā darbojās pirmās signalizācijas sistēmas.
Mēs uzzinājām, ka dzelzceļš nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī daļa no nacionālā mantojuma, kas atspoguļo valsts ekonomiku, kultūru un tehnoloģisko attīstību. Gids mums stāstīja, kā dzelzceļš palīdzēja savienot dažādus Latvijas reģionus un stiprināt kultūras saiknes. Īpaši interesanti bija uzzināt par LDZ lomu Latvijas neatkarības laikā.
Muzejā mēs patiesi sajutāmies kā daļa no dzelzceļa vēstures. Visinteresantākās aktivitātes bija:
• Vilciena vadības simulators — mēs izmēģinājām savus spēkus kā mašīnisti, sajutām atbildību un prieku par “braucienu”.
• Vilcienu grafika veidošana — uzdevums, kas palīdzēja saprast, kā tiek organizēta dzelzceļa loģistika.
• Interaktīvs tests par dzelzceļa vēsturi — tas ne tikai pārbaudīja mūsu zināšanas, bet ļāva uzzināt daudz jaunu faktu.
Pēc ekskursijas katrs no mums dalījās savās emocijās un iespaidos:
“Man visvairāk patika aplūkot vecos vagonus. Neticami, ka kādreiz šādi vilcieni bija vienīgais ceļošanas veids starp pilsētām!” Katrīna (9. klase).
“Man bija ļoti interesanti izmēģināt vilciena vadību simulatorā. Tas parādīja, cik sarežģīts ir mašīnista darbs.” Iļja (10. klase).
“Es biju pārsteigts, cik detalizēti muzejs attēlo pagātnes atmosfēru. Liekas, ka esi nonācis citā laikmetā.” Stepans (11. klase).
“Man tas bija kā atgādinājums par to, kā tehnoloģijas ir mainījušās pēdējos gadsimtos. Mums jānovērtē tas, kas mums ir tagad, un jāatceras, kā tas viss radās.” Deniss (12. klase).
“Man ļoti patika izmēģināt vilciena vadību simulatorā. Tas tiešām ļāva saprast, cik sarežģīta ir šī profesija.” Konstantīns (10. klase).

Mēs pateicamies Latvijas skolas soma par iespēju apmeklēt šo unikālo muzeju. LDZ muzejs mums atgādināja, cik svarīgi ir atcerēties vēsturi, saprast pagātnes vērtību un tiekties pēc attīstības nākotnē. Šo dienu mēs atcerēsimies kā brīdi, kad pagātne, tagadne un nākotne savijās vienā aizraujošā ceļojumā.

Vai tu zini, kā top teātra izrāde?

9.decembra pēcpusdienā skolas bibliotēkā pulcējās 3.A un 4.A klašu skolēni, lai tiktos ar Rakstniecības un mūzikas muzeja speciālistēm un kopā darbotos drāmas darbnīcā “Velniņi”.

Kā liecina darbnīcas nosaukums, nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar daudzās paaudzēs iemīļoto Rūdolfa Blaumaņa pasaku “Velniņi”. Uzzinājām, ka “Velniņi” ir pirmā latviešu literārā pasaka, tā ir pat  iedvesmojusi veidot teātra izrādes. Un kāpēc lai skolas bibliotēkā netiktu iestudēta luga? Domāts – darīts!

Noskaidrojām, ka lugas iestudēšanai ir nepieciešami gan režisors, gan  gaismotājs, gan scenogrāfs un, protams, aktieri. Vienojāmies par lomu sadalījumu. Lai iejustos tēlā, aktieri tika apģērbti atbilstošos kostīmos, un izrāde varēja sākties!

Paldies skolas bibliotekārei Sanitai Goldšmitei par pasākuma organizēšanu!

Decembra sākumā aicinājām visus piekto un sesto klašu skolēnus uz pašaizsardzības meistarklasi, ko vadīja mūsu kolēģis Aleksandrs.
Pašaizsardzības pamati ir iekļauti skolu sporta programmas modulī visās vecuma grupās.
Kā jau zināms, tad vislabākā pašaizsardzība ir izvairīšanās no fiziska kontakta ar pretinieku, tomēr ne vienmēr viss norit tik gludi. Apzinoties cik svarīgi ir būt gatavam pareizi reaģēt negaidītās situācijās, skolēni meistarklases laikā guva ieskatu, kā pareizi rīkoties. Kā ar vienkāršiem paņēmieniem un tehnikām izvairīties no bīstamām situācijām.
Ar vispārēju iesildīšanos un kustību koordinācijas un ātruma īpašību attīstīšanu sākās nodarbība.
Skolēniem pēc signāla bija jāveic noteikts darbību kopums noteiktā secībā. Viens no uzdevumiem, kurš sagādāja lielas grūtības bija šāds: skolēns skrien uz vietas, pēc signāla izpilda sešas ātras skrējiena kustības uz vietas. tad turpina skrējienu pāri zālei.
Lielākā daļa pēc signāla nekādi negribēja veikt sešus ātros soļus, bet uzreiz metās pāri zālei vai arī izpildīja tikai pāris ātros soļus. Tas liecina, ka skolēni nekoncentrējās uzdevumam, bet pēc iespējas ātrāk pirmie gribēja sasniegt laukuma otru malu.
Nākošais uzdevums, kurā skolēni attēloja otra skolēna rādītās kustības, jau izdevās krietni labāk, tomēr vērojot procesu, redzēju, ka skolēni centās izdomāt ļoti sarežģītas kustības, kas nebija šī uzdevuma mērķis, bet gan partnera rādīto kustību maksimāli ātrs un precīzs izpildījums.
Vēl viens interesants veiklību attīstošs uzdevums, kurā viens no pāra virzīja plaukstu, bet otram dalībniekam vajadzēja pārvietoties tā, lai atrastos tai pretī.

Turpinājumā piekto klašu skolēni apguva iemaņas, kā izvairīties no uzbrucēja sitiena, kurš tēmēts tieši vai no sāniem.
Abos gadījumos nepieciešama veikla kāju kustība un pieliekšanās zem uzbrucēja rokas vai ķermeņa pagriešana sānis. Vēl skolēni mācījās atvairīt uzbrucēja sitienus, tos atvairot vai bloķējot ar roku. Arī šeit nepieciešama asa reakcija un stingra noteikta roku kustība.

Paņēmienu apguves laikā skolēniem jāievēro drošības noteikumi. Veicot pašaizsardzības vingrinājumus, tos izpilda lēnā tempā un ar ierobežotu pretošanos, lai maksimāli izvairītos no iespējamām traumām. Lai krītot negūtu traumas, ir jāiemācās piezemēties no visdažādākajiem stāvokļiem. Šo pašaizsardzības sadaļu apguva sesto klašu skolēni.
Lai apgūtu jebkuru kustību uzdevumu, kas ir saistīts ar piezemēšanos, ir ļoti labi jāapgūst krītoša ķermeņa atsitiena vājināšana. Uzdevums bija mācīt skolēnam vājināt šo atsitienu pret paklāju, lai tas viņam nesagādātu sāpes.
Ir vairāki noteikumi, kuri jāievēro, lai kritiens būtu pēc iespējas saudzīgāks. Pirmkārt jācenšas samazināt augstums, no kura notiek kritiens – to dara pietupjoties. Otrkārt – jāsagrupējas, paliekot saliektu kāju zem sevis. Piezemēšanās notiek uz augšstilba sāna un sēžas muskuļa, pasaudzējot mugurkaulu no tieša trieciena pret zemi. Treškārt – turpinot ķermeņa grupēšanos, galva jānoliec uz priekšu, piespiežot zodu pie krūšu kurvja, lai tā neatsistos pret zemi. Visbeidzot kritiena amortizāciju veic ar rokām, tās ar plaukstām spēcīgi uzsitot pa zemi.

Vidusskolas skolēni latviešu valodas un literatūras stundās analizē vienu no psiholoģiskās prozas darbiem Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, kas izdots 2015.gadā.
Romānā pārklājas divi laika posmi – mātes dzīves ceļš no nākšanas pasaulē 1944.gadā līdz Atmodai, un meitas dzīve no dzimšanas 1969.gadā līdz Atmodai.
Notikumi pārsvarā ir skumji, tomēr romāns ir spēcīga liecība par laikmetu, kas šobrīd šķiet gandrīz neiedomājams, bet kas var nebūt neatgriezenisks, ja katras tautas grūti izcīnītā brīvība netiek padarīta par vērtīgu un svarīgu.
2023.gadā pēc šī romāna motīviem tika uzņemta tāda paša nosaukuma Ināras Kolmanes režisētā filma.
Lielāka daļa skolēnu jau bija izlasījuši grāmatu, tāpēc iespēja noskatīties filmu bija tieši laikā.

Lai noskatītos filmu, devāmies uz “Forum Cinemas”, kur īpaši mums tika atvērts kinoteātris. Tālāk mūs pavadīja uz 12.auditoriju jeb zāli, kurā arī bijām vienīgie apmeklētāji. Daži no mums izmantoja iespēju un pirms filmas iegādājās saldumus.
Sarunā ar skolēniem pēc filmas lielākā daļa atzina, ka tā bija smaga. Neviens nebija gaidījis, ka pavisam nesen bijuši šādi ierobežojumi, jo redzētais filmā ir balstīts uz reāliem vēsturiskiem notikumiem.

Filmas un grāmatas sižetiskās līnijas tiks pētītas un analizētas latviešu valodas un literatūras stundās.
Skolēni veidos prezentācijas, kurās atkal atgriezīsies pie lasītā un redzētā.

Lūk, skolēnu domas pēc filmas:

• Gājiens uz filmu “Mātes piens” man patika, filma bija ļoti interesanta un aizrautīga, sižets bēdīgs. Labprāt vēl aizietu uz kaut kādu filmu!
• Man ļoti nepatika filmas nosaukums, ļoti sarūgtināja pēdējais kadrs, kad galvenās varones māte tomēr nenodzīvoja līdz galam. Beigās viņi bija brīvi, tas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Bet kas man nepatika, pēc manām domām bija ļoti daudz kailuma un nevajadzīga. Es protams saprotu par viņas profesiju, bet tas bija par daudz…
• Filma man deva domu, ka mums ir grūti, bet vienalga ir vieglāk kā tanī laikā. Viss bija vienmuļš un drūms, un kad pazib gaisma, to var viegli zaudēt. Toties es piekrītu filmas varonei Jesei, saule tak aust, ir mierīgas dienas. Tak ir par ko dzīvot. Bet tas nemaina to, ka citiem ir grūti. Un viņi var neizturēt. Es biju šokēta gandrīz visu filmu, un man likās, viņi bija centušies, lai parādītu, kāda ir dzīve pakļautībā, un kā tas ietekmē paaudzes. “Mātes piens” ir ārkārtīgi patiess stāsts, un parāda cik nežēlīga dzīve var būt.
• Man patika, ka visa kino zāle bija tikai mums vieniem. Īstenībā filma bija ļoti aizraujoša. Bija arī ko salīdzināt ar grāmatu. Daži momenti bija līdzi jūtami. Caur šo filmu es iepazinu vairāk laikus, kuros es nedzīvoju – Latvijas vēsturi.
• Filma bija interesanta, skatoties filmu es labāk izpratu, kāda bija dzīve Padomju Savienībā. Visvairāk man lika aizdomāties filmas beigas.
• Filma pagāja ātri. Filma atšķīrās no grāmatas ar to, ka filmā dažas epizodes no grāmatas netika attēlotas, vai mainītas, bet pats stāsts no tā nav mainījies. Filmu var noskatīties, ja grāmata bija nesaprotama. Filma “Mātes piens” man šķita ļoti nopietna un emocionāla, bet arī iespaidīga, jo varēja redzēt kā bija padomju laikos.
• Manuprāt filma “Mātes piens” bija laba un diezgan precīza grāmatai filma. Manuprāt filma ir laba neskatoties uz to, ka daži gabali nav ielikti, bet kur un kas notiek ir saprotams labāk nekā grāmatā.
• Filmai bija interesants sižets, tas bija tāds pats kā grāmatā, skatoties filmu bija vieglāk iedziļināties stāstā, vietām bija izlaisti daži mirkļi, kuri bija rakstīti grāmatā, kopumā manuprāt filmas atmosfēra ir vairāk bēdīga vai neitrāla.

3.novembrī k/t “Forum Cinemas” bija pirmizrāde jaunajai latviešu ģimenes piedzīvojumu filmai “Bum!”. Filmai ir divas režisores – Marta Selecka un Andra Doršs.

“Bija, protams, izaicinājums, strādāt ar bērniem. Bijām divas režisores, tāpēc mums bija vieglāk. Strādājām tādā tandēmā. Mēs arī braucām uz Amsterdamu mācīties, kā strādāt ar bērniem uz laukuma, kā ar viņiem tikt galā, un, kā no viņiem izvilināt to, ko mēs no viņiem gribam sagaidīt,”- tā stāsta režisore Marta Selecka.

Mūsu 9.a klase šo filmu noskatījās mēnesi pēc pirmizrādes k/t “Bize”, kur tikai mūsu skolas skolēniem bija noorganizēts speciāls seanss. Paldies “Latvijas skolas soma” par iespēju šo noskatīties!

Skolēnu domas pēc filmas noskatīšanās:
• Trešdien, 4. decembrī, 9.a, 7.a un 2.a klase bija uz filmu “Bum!”. Tā nebija saistīta ar Ziemassvētkiem, bet gan vasaru, septembri. Filma bija ļoti labi uztaisīta, it īpaši, latviešu standartiem. Man nepatika tas, ka filmā bija fantāzija, ko, manuprāt, varētu aizstāt ar “action” vai kaut ko citu. Mēs to filmu skatījāmies “Kino Bize”, kas arī bija unikāli – sēdēt zālē, tikai ar pazīstamiem cilvēkiem.
• Filma bija kaut cik interesanta. Filmas laikā nepalika garlaicīgi, bet domāju, ka šī filma būtu piemērotāka jaunākai vecuma grupai.
• Kino teātra zāle bija maza, bet tajā bija ērtas sēdvietas. Filma kopumā bija interesanta, tur nebija vietas, kas likās garlaicīgas, vai “super” interesantas. Tomēr filmu bija vērts noskatīties un saprast to, ko mums gribēja pastāstīt.
• Filma “Bum!” bija ļoti interesanta un noteikti pārspēja manas ekspektācijas. Filma bija interesanta un neviena momenta nebija tā, ka šķita ka ir garlaicīgi. Lai gan filmas beigas man nepatika, kopumā filma ir ļoti laba.
• Man filma ‘’Bum!’’ ļoti patika un kārtējo reizi salauza stereotipu, ka latviešu filmas nav tik interesantas. Vislabāk man patika sākums, jo tur manuprāt bija visvairāk interesanto notikumu un neliela intriga, kas tad notiks tālāk. Vienīgā lietas, kas man nepatika šajā filmā, ir izstieptās un neinteresantās beigas. Kopumā es filmu rekomendēju, un domāju, ka vecākiem cilvēkiem arī būtu ļoti interesanti šo noskatīties. Es pat būtu gatavs aiziet vēl vienu reizi uz šo filmu.

2.a klases skolēni kopā ar 7.a un 9.a skolēniem devās uz kinoteātri “Bize”. Gājiens izvērtās ļoti interesants ne vien apskatot Klusā centra arhitektūru, bet arī lielos skolasbiedrus.
Skolēni nekad nebija apmeklējuši tik mazu kinoteātri, pēc skolēnu rakstītā “kurā pat popkornu nevarēja nopirkt!”
Spēlfilma “Bum!”skolēniem ļoti patika. Skolēni teica, ka filma bija par
• draudzību,
• palīdzēšanu citiem,
• drošību skeitojot,
• mīlestību.
Viņi šo filmu labprāt ieteiktu noskatīties arī citiem un skatītos vēlreiz kopā ar ģimeni.

4.decembrī 7.a klases skolēni devās uz kino Bize skatīties filmu “BUM”. Filmas sižetā bija divu 7. klases zēnu draudzība un dažādi izaicinājumi, kas liek pārdomāt to, kādas ir patiesās vērtības, saprast kādas var būt attiecības starp klases un skolas biedriem, ieraudzīt citos to labo un arī to nepatieso.

Klases stundā pārrunās par redzēto filmu, skolēni izdarīja savus secinājumus:
• Draudzība ir jāsaudzē abiem draugiem.
• Jāprot saprast dažādus vilinājumus, kāda tiem vērtība.
• Draudzēties var zēns un meitene.
• Viedierīces nav galvenā nodarbe dienas garumā.

Novembra beigās uz tikšanos un sarunu ar mūsu skolas 8.-9. klašu skolēniem bija ieradusies Nacionālā psihiskās veselības centra nodaļas virsmāsa.
Sākumā viņa jautājumu – atbilžu veidā noskaidroja, ko skolēni saprot ar jēdzienu “psihiskā veselība”, “mentālā veselība”; kas ir atkarība un tml. Saruna izvērtās visai spraiga.
Turpinājumā tika pārrunāti veidi, kā cilvēks kļūst atkarīgs, cik ātri vai lēni tas notiek. Lielu uzmanību pievērsa tam, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas “tikt vaļā” no atkarības un vai tādas vispār ir. Vai visas atkarības ir vienlīdz postošas? – šis jautājums tika aktualizēts no skolēnu puses. Domas izteica gan skolēni, gan pedagogi, gan arī lektore.
Lektore visas tikšanās laikā uzsvēra, cik būtiski ir runāt par savām problēmām ar vecākiem, draugiem vai citiem līdzcilvēkiem. Stāstīja arī par to, ka pašam savu atkarību ir ļoti grūti pamanīt, ka visbiežāk ir milzīga pretestība no atkarīgā puses.

Skolēnu domas:

• “Man ļoti patika diskusija pēc lekcijas. Tas bija forši dzirdēt, ko domā mani klasesbiedri, un saprast, ka neesmu viena ar savām bažām. Bija interesanti uzzināt par veidiem, kā cīnīties pret atkarībām.”
• “Es nebiju domājis, ka atkarības var būt tik dažādas – no spēlēm, sociālajiem tīkliem, pat no ēdiena, pat no ceļošanas vai kalnos kāpšanas. Tas man lika pārdomāt savu uzvedību un ieradumus.”
• “Pēc šīs lekcijas es sapratu, cik svarīgi ir runāt ar draugiem un ģimeni par problēmām.”
• “Es uzzināju, ka atkarības var būt ne tikai no narkotikām, alkohola vai tehnoloģijām, bet arī no ēdiena.”
• “Es nebiju sapratusi, cik ātri var kļūt atkarīgs no kaut kā, un cik grūti ir no tā tikt vaļā. Tagad es vairāk domāšu par to, ko patērēju un vai tas varētu mani ietekmēt negatīvi.”
• “Šī lekcija man lika pārdomāt savu brīvā laika pavadīšanu. Es sapratu, ka dažreiz pārāk daudz laika pavadu spēlējot videospēles, un tas var kļūt par problēmu.”
• “Es biju pārsteigta, uzzinot, cik viegli ir kļūt atkarīgam pat no it kā nevainīgām lietām, piemēram, cukura vai kafijas.”
• “Man ļoti patika, ka lekcijas “formāts” bija samērā brīvs, un mēs varējām uzdot jautājumus.”
• “Es sapratu, ka atkarības var skart ikvienu, neatkarīgi no vecuma vai dzimuma. Ir svarīgi atpazīt pazīmes un meklēt palīdzību, ja jūtamies, ka kaut kas nav kārtībā.”

29.novembrī mūsu skolā viesojās Latvijas biškopības biedrības biškopis Sandis Eņģelis ar ļoti interesantu prezentāciju un stāstījumu par medu; gan par to, kā rodas medus krāsa, garša, gan kā smaržo medus. Bērniem bija iespēja apskatīt un aptaustīt dažādus priekšmetus un instrumentus, ko izmanto biškopībā.
Sākumskolas skolēni nodegustēja dažādas medus garšas un nobalsoja par visgaršīgāko. Uzvarēja medus, kas iegūts no rapšu ziediem.
Nodarbības laikā skolēni atbildēja uz biškopja jautājumiem un saņēma saldos medus kārumus un uzlīmītes.

Lai iepazītos ar Latvijas uzņēmuma izaugsmi un attīstības iespējām, devāmies uz modernu uzņēmumu Kinetics Nail Systems, kas nodarbojas ar želejlaku, nagu laku, nagu kopšanas produktu un ādas kopšanas produktu jeb tā dēvētās baltās kosmētikas līdzekļu izstrādi un ražošanu. Uzņēmuma produkciju šobrīd var iegādāties vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Vēl nekad nebijām bijuši uzņēmumā, kur jau pie ieejas sagaida konkrēti mums domāta izkārtne “Welcome – Rīgas 66.vidusskola – Kinetics”. Sajutāmies pagodināti un gaidīti.
Ieejot uzņēmuma telpās mūs apņēma patīkams aromāts. Vispirms devāmies noskatīties prezentāciju par uzņēmumu. Vēl pirms tam tikām pacienāti ar siltu tēju, kafiju, šokolādes dzērienu un dažādiem našķiem.
Kinetics Nail Systems ķīmiķe Zane Grigale-Soročina pastāstīja par uzņēmuma vērtībām, izaugsmi un nākotnes redzējumu. Viņa atklāja arī savu ceļu uz ķīmiķes profesiju. Ar savu stāstu iedrošināja, ka ķīmija var būt dažāda, pats svarīgākais ir sajust savu vietu.

Uzņēmumā ir daudz dažādu telpu, katrai no tām tiek dots savs nosaukums, kas netiek izvēlēts nejauši. Tā piemēram, konferenču zālei, uz kuru devāmies pēc prezentācijas par uzņēmumu, ir dots nosaukums “Victory”. Šis ir vispopulārākās nagu lakas krāsas – protams, sarkanās – nosaukums.
Sākās pirmā meistarklase aromatizētā roku krēma tapšanai. Nodarbības vadītāja Zane mūs iepazīstināja ar ļoti plašu un noderīgu informāciju par ādas kopšanu un katra cilvēka ādas unikalitāti. To, cik svarīgi ir ievērot produktu derīguma termiņus un nelietot tos pēc derīguma termiņa beigām. Kādām sastāvdaļām pievērst uzmanību, kuras ir vēlamas, bet kuras nevēlamas.
Turpinājumā bija meistarklases praktiskā daļa. Vispirms iepazinām 10 Kinetics ražoto ķermeņa losjonu aromātus. Pēc tam smaržojām aptuveni 20 dažādus smaržu aromātus, lai izvēlētos 2 favorītus. Pievienojām izvēlētos aromātus krēma bāzei un izveidojām savu unikālo ķermeņa krēmu. Uzzinājām, ka smaržviela jāpievieno pavisam nedaudz, citādāk krēma smarža ir par stipru un nav patīkama.

Pēc meistarklases devāmies uz ražotnes telpām. Apskatījām gan noliktavas, gan iekārtas, kurās jauc krēmus, gan željalku laboratoriju.
Uzzinājām, ka īpaša kvalitātes pārraudzības komanda pārbauda visu – ienākošās izejvielas, pudelītes, uzlīmes, gatavo produkciju, iepakojumu u.c. Uzņēmums ievēro ļoti augstas precizitātes un kvalitātes prasības. Piemēram, lai iegūtu konkrētas krāsas želejlaku, jāpievieno krāsu pigments. Krāsu pigmentu svars tiek mērīts ar četriem cipariem aiz komata, tādēļ darbā nepieciešama ļoti liela precizitāte.
Ražošanas procesā var būt kāds misēklis, piemēram atsūtītais pigments nav identisks pasūtītajam, vai kāda cilvēciska kļūda ražošanas procesā, tad jāmēģina kļūdu labot, vai vissliktākajā gadījumā, produktu jāiznīcina.
Pēc interesantā ceļojuma ražotnes telpās, nonācām otrajā meistarklasē, kur kopā ar krāsu ķīmiķēm veidojām savu unikālo nagu laku. Uz galda bija izvietotas krāsu pigmentu pudelītes. Saņēmām trauciņus ar bezkrāsainu nagu lakas bāzi, kam vajadzēja pievienot balto pigmentu un izvēlētos krāsu pigmentus. Labi, ka vizuālās mākslas stundās bijām apguvuši krāsu apli un zinājām, kā jaukt kopā krāsas, lai iegūtu vēlamo.

Divas meitenes, neatkarīgi viena no otras, izvēlējās veidot zilā toņa nagu laku. Procesa beigās konstatējām, ka tonis ir ļoti līdzīgs. Lai pārbaudītu vai tā tiešām ir, viena no krāsu speciālistēm uz īpaša paliktņa uzlika abus krāsu paraugus un ar aparātu tos izlīdzināja. Joprojām redzējām, ka toņi tiešām ir līdzīgi. Tomēr viņa jautāja, kura no meitenēm izmantoja arī melno pigmentu. Viena no meitenēm atbildēja, ka, jā, viņa ir izmantojusi arī melno pigmentu. Secinājums, šeit strādā izcili darbinieki ar unikālu izpratni par krāsu veidošanos.

Kas gan būtu ražotnes iepazīšana bez atgriezeniskās saites un zināšanu pārbaudes jeb konkursa par šodien dzirdēto un redzēto. Skolēni pieslēdzās Kahoot aplikācijā izveidotajam 10 jautājumu konkursam. Jautājumi bija par uzņēmumu un tajā ražotajiem produktiem. Uz ekrāna sekojām līdzi, kā mainās dalībnieku pozīcijas pēc katra no jautājumiem. Labāko trijniekā iekļuva Raimonds un Madara, bet uzvarētājas titulu un aplausus saņēma Elīza. Katrs no uzvarētājiem tika pie Kinetics Nail Systems sarūpētajām balvām.

Jau šobrīd Kinetics Nail Systems ir viens no retajiem, kas spēj konkurēt ar Amerikas un Ķīnas tirgu. Nepārtraukti norit darbs nākotnes vārdā. Uzņēmuma nākotnes ambīcijas ir kļūt par lielāko želejlakas ražotāju Eiropā.

11.klases skolēnu domas pēc ražotnes apmeklējuma:
• Ekskursija bija interesanta, uzzināju kā tiek ražota nagu laka un roku krēms.
• Šī mini ekskursija bija visforšākā. Man patika taisīt savu krēmu un nagu laku. Es uzzināju arī, protams, kaut ko jaunu. Mani pat ieinteresēja viņu produkcija. Bija forši tur arī satikt savu bijušo klases skolotāju. Hmm… varbūt varētu tur arī strādāt. Rekomendēju mini ekskursiju 10/10! (11.kl.)
• Man ļoti patika stāsti kā bizness darbojas, man patika taisīt krēmu un nagu laku. Man patika pārbaudīt krēmu smaržu. Man arī patika apskatīt ražošanu- nagu lakas, krēma. Man viss ļoti patika.
• Patika praktiskās nodarbības. Ekskursija pagāja ātri. Skumīgi nebija.
• Bija ļoti interesanti, uzzināju kā tiek pildītas nagu lakas pudelītes, kā tiek krāsota un labota krāsa lakām, ja piemēram nav pareizā tonī, visinteresantākais bija tad, kad tika salīdzināti gandrīz vienādi toņi un varēja redzēt mazo atšķirību, patika jaukt krāsas priekš nagu lakas, bija iespēja uztaisīt losjonu/krēmu, ar smaržām kuras patīk, bija interesanti klausīties ķīmiķi un uzzināt ko jaunu.

9.klases skolēnu domas pēc ražotnes apmeklējuma:
• Man ekskursija ļoti patika. Tas bija kaut kas jauns un vēl nebijis. Visvairāk man patika darbnīcas, kad paši izgatavojām nagu laku un roku krēmu.
• Man patika vairākas lietas. Man patika, ka pie viņiem uz vienas sienas bija pakārti daudzi plakāti par viņu nagu laku sezonām. Mūsu gide bija forša, un man patika, ka viņa pastāstīja faktus par Kinetics un parādīja vairākas interesantas lietas, un tas mums visiem patika. Vēl man patika meistarklase, kur mēs arī varējām izveidot savas nagu lakas un roku losjonus.
• Ekskursijā uz “Kinetics” man kopumā viss patika. Taču vislabāk man atmiņā ir palikusi krēmu meistarklase, kur bija gan ļoti interesanti daudz ko jaunu uzzināt, gan arī pašam uztaisīt savu krēmu. Ļoti patika tā jaukā un patīkamā atmosfēra, kas bija visas ekskursijas laikā.

26.novembrī 7.b klases skolēni un klases audzinātāja devās ekskursijā uz Tehnoannas pagrabiem.
Izgājām no skolas, aizsoļojām līdz 11.tramvajam un veiksmīgi tikām līdz vajadzīgajai pieturai. Skolēni centās ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas sabiedriskajā transportā.
Agrāk šajā, kā izrādījās, ļoti jaukajā vietā nebijām bijuši, kaut gan bijām daudz par to dzirdējuši.
Pirmā posma ekskursijas vadītāja ievada uzruna visus saintriģēja, jo tika apsolīti pirotehniskie eksperimenti, kas simulētu dabas parādības.
Kad skolēni tika ielaisti Tehnoannas pagrabu telpās, tie varēja piedalīties vairākās aktivitātēs un eksperimentos, ko ar lielāko prieku darīja.

Tad visiem lika atstāt mobilos tālruņus, un mēs devāmies ceļojumā tunelī pilnīgajā tumsā, paļaujoties tikai uz tausti un dzirdi.
Nonācām vēl vienā telpā, kur pilnībā varēja ļauties dabas parādību izziņas procesam, nepievēršot uzmanību pasaulei ārpus Tehnoannas pagrabiem.
Jauniešu centra Tehnoannas pagrabi ekspozīcija un aktivitātes ir attīstošas un ļoti piemērotas 7.klases skolēnu vecumam.

Ir žēl, ka agrāk nebijām apmeklējuši šo jauniešu centru. Ceram, ka ar “Latvijas skolas somas” atbalstu dosimies uz Tehnoannas pagrabiem arī nākamgad!
Skolēnu iespaidi:
• Es redzēju krēslus ar naglām, Tesla spoli, un planetāriju. Man patika planetārijs un optiskie efekti. Gribētu uz turieni aiziet vēl vienu reizi. /Nikita/
• Man patika krēsls ar naglu sēdekli, slidināties no slidkalniņa, Paskatīties uz žurkām burkās, redzējām arī tualetes modeli. /Artjoms/
• Es redzēju mazu mājiņu ar žurkām. Man patika mazais slidkalniņš. /Artūrs/
• Es redzēju mazu mājiņu ar žurkām. Patika mazs slidkalniņš. /Elizbari/
• Man patika tumšais labirints un slidkalniņš. Vēl man patika māja ar žurkām. /Mihails/
• Man patika kāpt pa tīklu līdz augšai un šļukt pa slidkalniņu, un iet pa tumšo tuneli. /Deniss/
• Es redzēju augstu gultu, milzīgu krēslu, slidkalniņu, zemzemes tuneli un mazu mājiņu ar žurkām. Man patika optiskie efekti un planetārijs. /Darja/
• Man patika skatīties uz zvaigznēm, gulēt uz augstas gultas, kā arī tumšais tunelis. /Iļja/
• Visi skolēni atzina, ka gribētu aiziet uz Tehnoannas pagrabiem vēlreiz.

Pašaizsardzība ir viens no Sporta un veselības mācības moduļiem. Nodarbība, kuru vadīja mūsu kolēģis un augstas klases speciālists cīņas mākslā, viennozīmīgi pārliecināja visus iesaistītos, cik svarīgi ir būt pārliecinātam un prast pielietot vienkāršas lietas, lai iegūtu laiku, un uzbrucējs apmulstu.
Pirmie uz nodarbību ieradās 3.-4. klašu skolēni, pēc tam pašaizsardzības iemaņas apguva 1.-2. klašu izglītojamie.
Kā jau ierasts, nodarbība sākās ar iesildīšanos, kurā liela vērība tika veltīta ķermeņa augšdaļas – kakla, plecu, roku un plaukstu kārtīgai izkustināšanai.

Šīs nodarbības laikā skolēni apguva, kā izvairīties no tieša vai sānu sitiena pa galvu, kā atvairīt pretinieka sitienus.
Nodarbības noslēgumā tika pastāstīts un parādīts, kā veikt amortizējošu kritienu, piemēram, uz slidenas ietves. Izkārtojuši zālē paklājus, skolēni praktiski apguva šīs ikdienai noderīgās iemaņas.
Vairākkārt skolēniem tika uzsvērts, ka šie ir pašaizsardzības paņēmieni, kuri izmantojami pašu drošībai.

8.a klases skolēni ir iepazinuši savas skolas nelielo bibliotēku, bet kādas telpas un kādi pakalpojumi ir pieejami  Latvijas lielākajā – Nacionālajā bibliotēkā? To devāmies noskaidrot pelēkā 20.novembra pēcpusdienā.

Iepazināmies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas tapšanas ilgo vēsturi. Nepieciešamība pēc speciāli bibliotēkai projektētas jaunbūves tika formulēta jau 1928.gadā, tomēr pagāja gandrīz 100 gadi, kamēr izdevās uzbūvēt jauno ēku.

Devāmies ekskursijā pa daudzām lasītavām, līdz pat ēkas spicei 14.stāvā, kur paveras neaizmirstams skats uz Vecrīgu. Uzzinājām daudz interesantu faktu par bibliotēku, piem., ērtākai ēkas stāvu identifikācijai katrs stāvs ir krāsots dažādu bijušo Latvijas naudas vienību (lata) krāsās.

Noslēgumā piedalījāmies viktorīnā par ekskursijas laikā uzzināto. Viktorīnā uzvarēja Edgars Dilāns.    

• Es LNB biju pirmo reizi. Mani izbrīnīja tas, ka tur ir vairāk kā četri miljoni grāmatu. Interesanti bija redzēt Dainu skapi. (Edgars)                                                                 
• Es uz šo bibliotēku biju jau otro reizi, man ļoti patīk lasīt grāmatas, tāpēc patika šī ekskursija. Ļoti interesanti bija izveidots skapis, kurā ir cilvēku dāvātās grāmatas ar novēlējumu. ( Lība)
• Man patika skats uz Rīgu no 11.stāva loga, kā arī interesantā viktorīna ekskursijas beigās. ( Haralds Ā.)

Ekskursijas mērķis 4.a klasei bija iepazīt Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), tās funkcijas un piedāvātos resursus, kā arī attīstīt skolēnu interesi par lasīšanu un pētniecisko darbu. Ekskursija uz Latvijas Nacionālo bibliotēku bija ļoti vērtīga un izglītojoša. Skolēni aktīvi piedalījās un izrādīja lielu interesi par sniegto informāciju.
Ekskursijas laikā skolēniem bija iespēja ne tikai iepazīties ar bibliotēkas resursiem, bet arī attīstīt savas pētnieciskās prasmes un uzlabot izpratni par informācijas iegūšanu un izmantošanu. Skolēni guva vērtīgu pieredzi, kas noteikti būs noderīga turpmākajās mācībās un ikdienā.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Gida stāstījums bija interesants, un es uzzināju daudz jaunu lietu par bibliotēkas sistēmu un tās
• vēsturi.”
• “Bija ļoti aizraujoši redzēt tik daudz grāmatu un uzzināt, kā tās tiek sakārtotas. Īpaši patika
• interaktīvā ekspozīcija par Latvijas vēsturi. Es noteikti gribētu nākt šeit vēlreiz.”
• “Es pirmo reizi biju bibliotēkā un biju pārsteigta, cik tā ir moderna un tehnoloģiski attīstīta. Ļoti
• patika redzēt retas grāmatas.”
• “Man patika, ka bibliotēka piedāvā ne tikai grāmatas, bet arī daudz citu materiālu, piemēram, filmas un mūziku. Uzzināju daudz par to, kā izmantot bibliotēku savā ikdienas dzīvē.”
• “Šī ekskursija man palīdzēja saprast, cik svarīga ir bibliotēka ne tikai mācībām, bet arī brīvā laika pavadīšanai. Tagad es zinu, kur varu nākt, ja man vajag informāciju vai vietu, kur mierīgi mācīties.”

Mācību ekskursijas mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tās vēsturi un funkcijām, kā arī attīstīt interesi par lasīšanu un izglītošanos, palīdzot skolēniem, kuri pašlaik mācās valsts valodā, labāk izprast un izmantot bibliotēkas resursus.

Izglītojamo atsauksmes:

• “Man ļoti patika ekskursija, jo mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Valsts valodas zināšanas man palīdzēja labāk saprast un izbaudīt ekskursiju.”
• “Bija ļoti interesanti redzēt, kā tiek glabātas tik daudz grāmatu un citu materiālu. Man īpaši patika interaktīvā izstāde. Es daudz ko uzzināju un labprāt atgrieztos, lai apskatītu vēl vairāk. Mācības valsts valodā palīdzēja man labāk saprast gida stāstījumu un iepazīties ar bibliotēkas resursiem.”
• “Izpētīt bibliotēku bija ļoti aizraujoši, it īpaši redzēt retas un vecas grāmatas. Es tagad saprotu, cik svarīgi ir lasīt un zināt savu vēsturi. Pateicoties mācībām valsts valodā, es jutos pārliecinātāka un varēju labāk iesaistīties aktivitātēs.”
• “Šī ekskursija man parādīja, cik daudz interesantu un noderīgu lietu var atrast bibliotēkā. Man ļoti patika gids, kas mums visu izskaidroja ļoti saprotami un interesanti. Es noteikti atgriezīšos šeit vēlreiz. Mācības valsts valodā palīdzēja man labāk komunicēt ar gidu un izprast sniegto informāciju.”

Lidostā “Rīga” mēs, 11.a klases skolēni, ieradāmies ar konkrētu mērķi, uzzināt kā darbojas šis uzņēmums un kādu profesiju pārstāvji tajā nodarbināti, kā arī iepazīt tās ikdienu.
Gandrīz ik viens no mums bija lidojis, tāpēc zināma pieredze bija, tomēr šajā reizē mēs paskatījāmies uz lidostas darbu no darbinieku puses.
Mūs sagaidīja lidostas ielidošanas zāles apmeklētāju centrā, kur nokārtojām visas formalitātes, saņēmām atstarojošās vestes un caurlaides.
Gida pavadībā devāmies uz izlidošanas zāli, kur pastāstīja par kārtību, kāda jāievēro nododot bagāžu un saņemot izlidošanas kartes. Norādīja uz iespēju, ka bagāžu iespējams ietīt plēvē, kas nodrošina tās aizsardzību pret sliktiem laika apstākļiem. Kā arī uz iespēju, ka pasažieri pavisam drīz paši varēs nodot savu bagāžu pašapkalpošanās iekārtās, kuras tuvākajā laikā uzsāks darbu.
Šķērsojot telpu visā tās garumā, nonācām pie drošības kontroles, ko izmanto piloti, stjuarti un darbinieki, kuriem jāpiekļūst lidostas drošajā zonā.
Virsdrēbes, somas un visas citas viegli noņemamās lietas novietojām uz lentas, kura virzījās cauri skenerim un arī paši izgājām drošības skeneri. Uz dažiem no mums skeneris reaģēja nopīkstot, tad tika meklēts iemesls, piemēram pulkstenis, vai kāda lielāka sprādze.
Kādam no puišiem aizdomīga likās soma, kuru papildus pārbaudīja uz aizliegtām vielām.
Nokļuvuši drošajā zonā, atkal devāmies uz ielidošanas zonu, bet jau no otras puses, kur iekāpām lidostas autobusā.
Brauciena laikā gids stāstīja par skrejceļu krāsojumu, kā tiek izvēlēts lidmašīnu pacelšanās un nosēšanās virziens. Uzzinājām, ka tikai pilnīga bezvēja apstākļos tiek atļauts pacelties uz ērtāko lidojuma pusi.
Mums nācās apstāties un palaist lidmašīnas, kas devās uz pacelšanos. Ekskursijas laikā ar autobusu redzējām vairāku lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos.
Gids norādīja uz tehniku, kas apkalpo lidostu, bagāžas ratiņiem, lidmašīnu izstūmēju tehniku, kuras svars ir no 12 līdz 45 tonnām. Lidmašīnām nav atpakaļgaitas, tāpēc uz skrejceļu tās izstumj šī tehnika.
Skrejceļu teritorijā atrodas bagāžas noliktavas un pārkraušanas termināļi. Remonta angāri gan helikopteriem, gan lidmašīnām. Lidosta apkalpo arī privātās lidmašīnas un sniedz tām servisa remonta pakalpojumus.
Uzzinājām par ēdināšanas servisa nodrošināšanu lidojuma laikā. Katra kompānija brīvi izvēlas ēdiena piegādātājus, bet teritorijā līdz gaisa kuģiem iebrauc tikai lidostas pakalpojumu sniedzēja serviss.

Lidosta ”Rīga” ir lielākā Baltijā, tā apkalpo gan regulāros reisu veicējus, tādus kā AirBaltic, Ryanair, Wizzair, Norwegian airlines, Finnair, LOT un citus, gan čartera lidojumus.
Pēc apskates brauciena pa lidostas skrejceļiem atgriezāmies pie ielidošanas zonas.
Ielidošanas zālē redzējām bagāžas saņemšanas lentas un pie tiem novietotos monitorus, lai pasažieri zinātu, uz kuras no lentām pienāks viņu bagāža.
Viens no savdabīgākajiem dienestiem, kas nepieciešams lidostā, ir putnu atbaidīšanas dienests. Lidostas teritorijā, parādoties putniem, tie nekavējoties ir jāaizbiedē, jo var nodarīt lielu kaitējumu gaisa kuģiem. Atsevišķas lidkompānijas nesadarbojas ar lidostām, kurās šī dienesta nav.
Šis darbs tiek veikts 24 stundas diennaktī. Putni tiek atbaidīti ar skaņu signāliem.
Lidostā strādā vairāk nekā 1350 darbinieku, kuri strādā gandrīz 300 dažādos amatos.
Darbs notiek cauru diennakti, un lielākā daļa darbinieku strādā maiņās.
Piesakoties Pilotu akadēmijā, ir iespēja apgūt lidmašīnu pilota arodu. Mācības ir par maksu, kas ir liela, bet pēc sertifikāta iegūšanas, lidsabiedrības kompensē daļu no mācību maksas, un jaunais pilots, saņemot atalgojumu, dažu gadu laikā var segt mācību kredītu.
Savukārt, lai kļūtu par stjuartu nepieciešama dažus mēnešus ilga apmācība, ko iespējams apgūt vai nu konkrētas lidsabiedrības stjuartu kursos vai vispārējos stjuartu kursos, pēc tam specializējoties konkrētas lidsabiedrības prasībām.
Kopumā ekskursija bija izzinoša, tomēr nācās uzdot daudz jautājumu gidam, lai saņemtu pietiekoši izsmeļošu stāstījumu.
Ko par lidostas apmeklējumu domā skolēni:

• Man patika braukāties pa lidostu (tur es redzēju, cik plaša patiesībā ir lidosta), kā arī bija jautri iziet cauri detektoriem, mani pārmeklēja, man likās tas bija smieklīgi.
• Garlaicīgi.
• Lidostā man patika braukāt apkārt ar autobusu un vērot dažādas lidmašīnas, patika vērot kā notiek drošības pārbaudīšana.
• Ekskursija bija diezgan garlaicīga, domāju, ka ekskursijas vadītāja dēļ, interesanti bija tikai braukt pa lidmašīnas ceļu, taču viss pārējais emocijas neatstāja.
• Lidosta bija daļēji interesanta. Mūsu gids bija garlaicīgs, daudz nerunāja, ja neko neprasītu neko nepastāstītu. Bet brauciens gar lidmašīnām gan patika.
• Interesanti bija redzēt vairākas lidmašīnas tuvplānā, kopā visas parkingā*. Kaut ko jaunu uzzināju.

Lidostu “Rīga” apmeklējām ar konkrētu mērķi uzzināt, kā darbojas šis uzņēmums un kādu profesiju pārstāvji tajā nodarbināti.
Lidostā mūs sagaidīja gids, kurš izdalīja vestes un caurlaides. Gida pavadībā devāmies uz izlidošanas zāli. Izgājām cauri drošības kontrolei. Visas mantas novietojām uz lentas, kas virzījās cauri skenerim, un arī paši izgājām drošības skeneri.
Tālāk mēs devāmies uz ielidošanas zonu, kur iekāpām lidostas autobusā. Mums izdevās redzēt lidmašīnas, kas devās uz pacelšanos. Mēs redzējām teritoriju, kur atrodas bagāžas noliktavas un remonta angāri.
Uzzinājām, ka lidostā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, kuri strādā gandrīz 300 dažādos amatos. Piemēram, piloti, kas vada lidmašīnas, un stjuarti, kas rūpējas par pasažieru komfortu un drošību. Ir arī dispečeri, kuri koordinē lidojumus, un bagāžas speciālisti, kas nodrošina, lai bagāža nonākt pareizā lidmašīnā. Reģistrācijas darbinieki palīdz ar biļešu pārbaudēm. Kopumā ekskursija bija izzinoša.
Ko par lidostas apmeklējumu domā skolēni:

• Adrians interesējas, cik jāmācās, lai kļūtu par pilotu.
• Anastasijai un Dmitrijam patika braukt ar autobusu pa lidostas teritoriju un vērot dažādas lidmašīnas.
• Robertam un Dominikam bija daļēji interesanti.
• Maksimam un Polinai bija garlaicīgi.

15.novembrī devāmies uz kultūras namu “Ziemeļblāzma”, kur bija iespēja noskatīties jauno spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Mums tas likās interesanti, jo mūsu skolas atrodas tieši pie Dziesmu svētku simtgades memoriāla.
Uz šo seansu bija aicināti visu Ziemeļu rajona skolu vecāko klašu skolēni. Ceļš nebija viegls, jo braucām ar sabiedrisko transportu, un vienlaicīgi autobusā bija ikdienas pasažieri un vēl 4 dažādu skolu skolēnu grupas, tādēļ bija karsti un trūka gaisa. Bija tik pilns, ka dažās pieturās pa ceļam vairs nevarēja iekāpt neviens cilvēks.
Jau iepriekš bijām morāli sagatavojušies garam kinoseansam, jo filmas garums 2 stundas 20 minūtes. Tā kā zālē varēja sēdēt, kur vēlas, ieradāmies laicīgi un ieņēmām sev tīkamas vietas.

Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija dažādas pārdomas:
“Filma bija ļoti gara, bet vietām vilkta garumā (garlaicīgi fragmenti). Tomēr filma bija ļoti kvalitatīva, es augstu novērtēju”.
“Patika ēku iekšskati, kā arī dabas skati. Interesanta bija politisko jautājumu risināšana. Nepatika fragments, kur cilvēks piedzērās un sāka jocīgi uzvesties.”
“Patika pats filmas stāsts. Patika viss vizuālais – vietas, kur risinās filmas darbība. Nepatika daudzie garie, klusie momenti, kuri gari vilkās.”
Paldies Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentam par iespēju noskatīties filmu!

No 11. līdz 15. novembrim īpašu vērību veltam savai nacionālajai identitātei, mūsu valstij un tās veidošanās vēsturei.
Brīvās un neatkarīgās Latvijas tapšana saistīta ar varonīgām cīņām, tādēļ pastiprināti pievērsāmies vēstures notikumiem, par kuriem runājām Lāčplēša dienā, pie skolas no degošām svecītēm izveidojot Latvijas kontūru. Arī viktorīnā par Latviju bija iekļauti šie jautājumi.

Mīlestība un cieņa pret dzimto zemi izskanēja daiļrunas konkursa dzejoļos, kā arī lielajā Latvijas dzimšanas dienai veltītajā skolas svētku koncertā.
Kā nacionāli etnogrāfiska iezīme svētku nedēļā iekļāvās arī Mārtiņdiena, atgādinot, ka folklora ir viena no mūsu latviskā mantojuma svarīgām sastāvdaļām.

Kopā ar skolas bibliotekāri un klases audzinātāju 11. a klase 12. novembrī devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tur visus sagaidīja gide, kura vadīja nodarbību par Latvijas kultūras kanonu.
Latvijas kultūras kanons ir nozīmīgu Latvijas kultūras vērtību izlase, kas atspoguļo un izceļ Latvijas kultūras mantojuma būtiskākos sasniegumus. Kanonā iekļautas izcilākās kultūras vērtības septiņās kategorijās.
Kopā ar gidi iepazīstoties ar LNB pirmajā stāvā esošo izstādi “Grāmata Latvijā” viņa mums parādīja un izstāstīja daudzas lietas, kuras no izstādē esošajām ir tieši vai netieši iekļautas kultūras kanonā.
Sākot ar to, ka pati Gunāra Birkerta projektētā LNB ēka “Gaismas pils”, ir iekļauta kultūras kanona kategorijā arhitektūra un dizains.
Katrai no izstādē esošajām grāmatām ir sava vēsture un stāsts. No kanonā iekļautajām grāmatām redzējām V.Belševicas “Bille”, Latvju dainas, kura attiecināma uz literatūras kategoriju, kurā iekļauti darbi, kas ietekmējuši Latvijas literatūru un sabiedrību.
Vitrīnā bija apskatāms A.Pumpura eposs “Lāčplēsis”, kas gan nav iekļauts kanona sarakstā, savukārt pēc motīviem veidotā Raiņa luga “Uguns un nakts” un izrāde “Uguns un nakts” ir sastopama kanona kategorijā literatūra un teātris.
Atbildot uz uzdoto jautājumu, kas viņuprāt vēl ir iekļauts kanonā, skolēni nosauca Dziesmu un deju svētkus, tautasdziesmas un Līgo svētku tradīcijas, tautastērps, kas atbilst kategorijai tautas tradīcijas.
Izstādē bija skatāma grāmata ar Margaritas Stārastes zīmējumiem. Izstādē izveidota īpaši norobežota sfēriska telpa, kurā atrodas liela grāmata, pāršķirot lapaspusi uz sienas tiek atspoguļots darba sižets un fonā skan mūzika. Tā piemēram, grāmatā iekļauti tādi darbi kā “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, “Harijs Poters un Filozofu akmens” un citas.

Pēc izstādes apmeklēšanas, devāmies nelielā ekskursijā pa LNB ēku. LNB ēkai ir 13 stāvi, katrā stāvā izvietota konkrēta literatūras nodaļa.

Bibliotēkas interjerā izmantotas Latvijas latu banknošu krāsas, katram stāvam piešķirot kādas naudas zīmes toni. Bibliotēkas 3.stāvā apskatāma Latvijas Bankas ekspozīcija ar nacionālo valūtu LATU. Šeit redzamas gan monētas, gan papīra naudaszīmes. No 3.stāva labi redzams Tautas grāmatu plaukts, kura saturs ir iedzīvotāju saziedots.

Stāvu augstāk bibliotēkas audiovizuālajā centrā krājumos glabājas skaņu un videoieraksti, mēs redzējām izstādītās skaņu plates ar Raimonda Paula un citu komponistu ierakstiem.
Piektajā stāvā apskatījām unikālo Kr.Barona Dainu skapi, kurā ievietotas neskaitāmas latviešu tautas dziesmas, kuras tika publicētas vairākos “Latvju dainu” sējumos.
Uzzinājām, ka skapī glabājas aptuveni 269 000 tautasdziesmu, kuras pierakstītas uz 3x11cm lielām lapiņām. Kāpēc tieši šāds izmērs, mums pastāstīja ekskursijas laikā, bet lai saglabātu intrigu iesakām pašiem aiziet un to uzzināt.

Turpinot LNB apskati nonācām pie praktiskās daļas pie Plantēna iespiedpreses. Māksliniece, kas vadīja praktisko nodarbību vispirms izstāstīja par šīs preses rašanos un nozīmi grāmatu iespiešanā.
Pēc tam mums bija iespēja izmēģināt šo iekārtu. Vispirms uz preses tika novietota metāla gravīra ar Vecrīgas siluetu, kas ir iekļauta kanona sadaļā arhitektūra un dizains. Uz gravīras ar īpašu rullīti tika uzklāta krāsa, pēc tam uz gravīras bija jānovieto izvēlētais papīrs, pēc tam uzmanīgi jāpiespiež un jāierullē spiedē, kurā velkot sviru, tas tika iespiest uz papīra. Sekoja darba izrullēšana no spiedes un darba noņemšana no gravīras. Darbi visiem izdevās skaisti un akurāti.

Ļaujot krāsai nožūt, paši devāmies uz LNB ēkas 11. un 12.stāva skatu platformu. Ņemot vērā, ka diena bija apmākusies un lietaina, panorāmas skats no augšas vienalga bija lielisks.

Skolēnu domas par šo LNB pavadīto dienu lasāmas šeit:
• Brauciens uz bibliotēku bija interesants, uzzinājām par grāmatu vēsturi, kā strādā drukas spiede.
• Bibliotēkā bija interesanti. Tur bija daudz vecu grāmatu, kuras izskatījās interesanti. Plantēna iespiedprese arī ir interesants aparāts, izskatās tik sarežģīts, bet tehniski tur viss vienkārši.
• Ļoti interesanti bija. Man patika iespēja redzēt Rīgu no putna lidojuma. Uzzināju arī kaut ko jaunu. Bija forši ar iespiedmašīnu uzdrukāt pašam savu Rīgas portretu. Uzzināju, kas atrodas kultūras kanona sarakstā. Tas bija man arī kaut kas jauns.
• Bibliotēkā bija ļoti skaisti, bija iespēja redzēt īsto Dainu skapi un “uzštampēt” skaistu zīmējumu ar Rīgu un bibliotēku, bija daudz skaistu vecu grāmatu.
• Man ļoti patika būt bibliotēkā, man prieks, ka es varēju te piedalīties. Tā pēc manā domām ir Latvijas lepnums. Mums pat deva iespēju uztaisīt attēlu, kurš bija ļoti latvisks.
• Bija interesanti piedalīties zīmējuma drukā. Bija iespēja aplūkot Rīgas skatu no bibliotēkas 11. stāva, skats bija skaists. Uzzināju mazliet no grāmatu vēstures.

Rīgas 66. vidusskolas kolektīvs sveic visus Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

Mēs ar klasi apmeklējām Dailes teātri, kur noskatījāmies izrādi “Zilā lapsa”.

• Kad audzinātāja pateica, ka iesim uz teātri skatīties izrādi jauniešiem, es nedomāju, ka man tā vispār patiks. Teikšu godīgi, pēc izrādes mans viedoklis mainījās. Izrāde man patika, bija interesants sižets. Dekorācijas un kostīmi izcili. (Jeļizaveta)
• Varoņiem bija interesanti raksturi un pati luga bija ar labu domu-atrast sevi tumsā. Tajā bija daudz metaforu un slēptas nozīmes. Nepatika tas, ka lugas darbība vietām bija pārāk izstiepta. (Anete)
• Man izrāde likās īsa un sasteigta, it īpaši beigas. Pati luga bija interesanta un piedzīvojumu pilna. Vislabāk patika Zilā lapsa (Arturs Krūzkops). Ļoti interesantas bija dekorācijas un tērpi. Man nebija garlaicīgi skatoties, bet šī nebija pati labākā izrāde, ko esmu redzējusi. (Lība)
• Kopumā izrāde bija interesanta, bet nevaru teikt, ka ļoti aizraujoša. Galvenā varone Anna stāsta par Zelta valriekstu, kuru tai uzdāvinājis vectēvs. Tas pazūd un tad arī sākas visi piedzīvojumi – Burvju mežs, 7 milži Ļaunais un Labais, kā arī citi varoņi. Izrādes vidusdaļa likās pārāk izstiepta un darbība atkārtojās. (Agate)
• Izrādē bija ļoti labi vizuālie efekti, koši un interesanti tērpi. Brīžiem nesapratu domu, ko mums grib pateikt. Bet tās ir tikai manas domas. (Mārcis)

15.novembrī valsts svētku noskaņās skolā viesojās Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieces ar ceļojošo nodarbību “Himnas stāsts”.

Gandrīz stundu garā nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” 5.-9.klašu skolēniem bija iespēja izsekot Latvijas himnas vēstures posmiem. Noklausījāmies himnu dažādu laiku audioierakstos un apskatījām ar himnu saistītus unikālus materiālus (notis, grāmatas). Darbojāmies radoši, risinot dažādus uzdevumus un nodarbības noslēgumā kopā nodziedājām himnu.

Īsi pirms Latvijas 106.dzimšanas dienas mums, 11. klasei kopā ar mūsu un citu skolu skolēniem, bija iespēja apmeklēt spēlfilmu “Zeme, kas dzied”, tās scenārija autors Māris Martinsons un līdzautors Dainis Īvāns.
Zīmīgi, ka filmu skatījāmies Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, jo filmā pieminētais kokrūpnieks Jēkabs Dombrovskis, kurš piedalījās 1873.gada dziesmu svētku organizēšanā un atbalstīšanā, ir Augusta Dombrovska tēva brālis, kurš savukārt 1913.gadā uzcēla šo kultūras pili, lai apkārtējiem iedzīvotājiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve.
Ieradušies kultūras pilī Ziemeļblāzma, novērtējām tās varenumu, Kā teica Madara, “tas ir milzīgs balts gulbis, parka vidū”.
Virsdrēbes atstājām garderobē, pa ceļam uz lielo zāli apskatījām grezno interjeru un skaistās lustras.

Lielajā zālē bija iespēja izvēlēties sēdvietas zālē , balkonā vai zālei piegulošajās galerijās, kas izkārtotas abās pusēs sēdvietām zālē. Mēs izvēlējāmies sēdvietas zālē, kāds tuvāk ekrānam, kāds mazliet tālāk.

Filma vēsta par 150 gadus tālu notikumu, kad tiek pieņemts lēmums pusgada laikā organizēt pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, kas apvienotu latviešu tautu un stiprinātu kopības sajūtu, par politiskajām intrigām un savstarpējo uzticēšanos un atbalstu.
Filmā redzam gan svētku plānošanu, gan koru veidošanos, gan kā rodas ideja par dziesmu svētku karoga Līgo nepieciešamību, gan mūsu himnas pirmatskaņojumu plašākai publikai. To visu realizē nesavtīgi, uzņēmīgi tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši: fabrikanti, arhitekti, izdevēji, būvuzņēmēji, kokrūpnieki un citi. Filmas kulminācija tiek sasniegta brīdī, kad svētku atklāšanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības zālē skan “Dievs, svētī Latviju” un turpinās līdz pat svētku koncertam Ķeizarmeža – tagad Mežaparka estrādē.
Skolēnu pārdomas pēc filmas noskatīšanās:

• Man ļoti patika filmas estētika, lepnums par savu valsti, ko tā manī motivēja, dialogi bija par ātru, bet tas nekas un filma par ilgu, daudz bija garu kadru, bet bija forši.
• “Zeme, kas dzied”- Filma bija diezgan gara, bet interesanta. Pazinu galvenos aktierus, kas mani priecēja.
• Filma “Zeme, kas dzied” bija ļoti interesanta, skaista. Bija patīkami skatīties labā kvalitātē.
• Filma būs interesanta tiem, kuriem ir velme iepazīties ar Dziesmu svētku vēsturi. Man personīgi nebija interesanti, jo es jau apmēram zināju Dziesmu svētku vēsturi. Filmā nebija iespaidīgu notikumu, lai paliktu atmiņā.
• Filma bija interesanta. Es uzzināju par dziesmu svētkiem to, ko es nezināju.
• Filma bija interesanta, uzzināju daudz ko par dziesmu svētku vēsturi un kā tika rīkoti pirmie dziesmu svētki.

2024. gada 14. novembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 3. a klases skolēni apmeklēja Latvijas Nacionālā teātra aizkulises. Mērķis bija iepazīties ar pašu Nacionālā teātra ēku, aktieru ikdienu ārpus izrādēm un izrāžu laikā.

Skolēni savās Darba lapās atzīmēja, ka:

• Ļoti patikusi greznā zāle.
• Ar sajūsmu  viņi raksta par rekvizītu telpu, kurā varēja aptaustīt un uzzināt, kā top rekvizīti, kurus redzam no skatītāju zāles kā īstus.
• Patikusi arī zemskatuve, kur varēja redzēt visu mehānismu sistēmu, kas groza skatuvi, ar iespēju pasēdēt sufliera vietā. 
• Skolēnus aizrāva doma, ka atrodas uz skatuves, kurā kādreiz fotografējusies pirmā Latvijas valdība. Bērni mēģināja atrast to vietu balkonā, kur stāvējis fotogrāfs, kas uzfotografējis vienīgo foto ar Latvijas pirmo valdību.

Ekskursijas mērķis bija iepazīt Latvijas Nacionālo teātri, tā vēsturi, lomu Latvijas kultūrā, kā arī izprast teātra aizkulises un izrādes sagatavošanas procesu. Skolēniem tika sniegta iespēja satikt aktierus un teātra personālu, kā arī uzzināt par teātra darbu no iekšienes.
Ekskursija uz Latvijas Nacionālo teātri bija ļoti vērtīga un izglītojoša. Skolēni aktīvi piedalījās, uzdeva daudz jautājumu un izrādīja lielu interesi par teātra darbu. Ekskursija deva iespēju skolēniem ne tikai iepazīt teātra mākslu, bet arī apsvērt iespēju veidot karjeru šajā jomā. Skolēni guva vērtīgu pieredzi, kas noteikti būs noderīga turpmākajā izglītībā un iespējams arī nākotnes profesijas izvēlē.

Izglītojamo atsauksmes:

1. “Man ļoti patika redzēt, kā aktieri gatavojas izrādei. Iepazīt grimēšanas procesu un kostīmus bija aizraujoši. Es nekad nebiju domājusi, cik daudz darba tiek ieguldīts katrā izrādē!”
2. “Teātris man vienmēr ir bijis interesants, bet šī ekskursija man ļāva ieraudzīt, cik daudz dažādu cilvēku un darbu nepieciešams, lai viss notiktu. Ļoti patika, ka mums ļāva izmēģināt dažus rekvizītus.”
3. “Izstaigāt teātri un redzēt visas aizkulises bija lieliska pieredze. Visinteresantāk bija uzzināt par gaismošanas un skaņas efektiem. Tagad zinu, ka vēlos kaut ko darīt ar teātri savā nākotnē.”
4. “Man patika, ka varējām redzēt, kā notiek mēģinājumi. Aktieri ir ļoti talantīgi un viņu darbs ir smags, bet arī aizraujošs. Esmu vēl vairāk iedvesmots apmeklēt teātri biežāk.”
5. “Šī ekskursija palīdzēja saprast, cik liela nozīme ir komandai, kas strādā aizkulisēs. Bez viņiem izrāde nevarētu notikt.”

13.novembrī 2.a klases skolēniem “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja apmeklēt VEF kultūras pili un baudīt koncertuzvedumu “Trīs labas lietas”, kurā interesantā veidā tika parādīta latviešu tautas brīnumpasaka par labas sirds uzvaru pār ļaunumu un viltu.
Skolēni aizrautīgi klausījās Imanta Kalniņa dziesmas. “Raxtu Raxti” pasaku ietērpa laikmetīgā dejā. Puiši bija sajūsmā par deju ar zobeniem, meitenēm vairāk patika krāšņie tērpi: baloža, līdakas un princeses.

Uz sporta aktivitātēm 12. novembrī Rīgas 66.vidusskolā bija ieradušies Rīgas 36. pirmskolas izglītības iestādes audzēkņi.

Vispirms mazie sportot gribētāji sporta zālē iesildījās mūzikas pavadībā. Uzmanības piesaistīšanai veidojot aktivitāšu punktus izmantojām krāsainu inventāru. Bērnus sadalījām vairākās grupiņās un skolotājs ar savu grupiņu pārvietojās no vienas aktivitāšu veikšanas vietas uz nākošo.
Rāpošanas prasmju nostiprināšanai novietojām divus dažāda diametra un garuma tuneļus. Savukārt līšanas prasmes un iemaņas bija nepieciešamas, lai šķērsotu figūru tuneli.

Visiem bērniem parasti ļoti patīk dažādas aktivitātes ar bumbu, tāpēc vienā no aktivitāšu punktiem uzlikām zemos basketbola grozus, lai ikviens bērns varētu tajos trāpīt. Rezultatīvs metiens rada prieku un azartu turpināt iesākto.
Mešanas precizitāte bija noderīga vēl vienā aktivitāšu punktā, kurā bumbiņas bija jātrāpa kastēs, kas bija novietotas dažādos attālumos no mērķa līnijas, un bērni pēc izvēles meta gan tuvāk stāvošajā, gan tālāk novietotajā. Šeit parādījās dažu bērnu raksturs – kāds puisis centās trāpīt tikai tālāk stāvošajā kastē, kaut arī viņam ne visi labi tas padevās, tomēr viņš turpināja censties un nepadevās.

Bērni piedalījās vēl vienā aktivitātē, kurā bija nepieciešama koordinācija. Izmantojot bērnu kriketa nūju un bumbiņas, viņu uzdevums bija trāpīt bumbiņu vārtos. Reizēm bumbiņas ripoja visdažādākajos virzienos tikai ne uz vārtiem.
Nodarbības noslēgumā visi draudzīgi nostājāmies aplī un veicām elpošanas vingrinājumus.

Bērni sniedza atgriezenisko saiti par šo nodarbību, atbildot uz jautājumu, kas katram patika vislabāk. Visbiežāk izskanēja, ka līšana cauri tuneļiem un metieni grozos, bet liela daļa atbildēja, ka viss patika.
Aktivitāšu nodrošināšanā iesaistījām arī divas devīto klašu meitenes, kuras ar uzdevumu tika galā diezgan labi. Jautājām, vai viņām patika, un kas bija grūtākais viņu uzdevumā. Meitenes atbildēja, ka patika, kā bērni priecājās un paši sev dažreiz aplaudēja, savukārt, pie grūtībām minēja, ka vajadzēja uzmanīties, lai kāds bērns neaiziet pie citas grupas. Noslēgumā viņas minēja, ka labprāt piedalītos vēl kādu reizi, kad šāda palīdzība būtu noderīga.

Pēc nodarbības teicām paldies audzinātājām, ka bērni bija paklausīgi un ar prieku piedalījās aktivitātēs, kas noteikti ir audzinātāju ieguldītā darba nopelns.

Ceram uz turpmāko sadarbību!

Patriotiskā mēneša ietvaros, devāmies uz Rīgas pils mūri, lai ievērojot Latvijas tradīcijas, noliktu svecītes pie Rīgas pils piemiņas sienas. Tādējādi pieminējām brīvības cīnītājus, kuri ir izcīnījuši latviešu tautai neatkarību, kā rezultātā 1918. gadā izveidojās Latvijas Republika. Turpinot ceļu pa Vecrīgu, pie Pulvertorņa, Kara muzeja, mums bija iespēja apskatīt kara tehniku.

Pienācis 11.novembris- kārtējā VAM nodarbību diena. Uzzinot dienas plānu secinājām, ka šodien lielākā daļa nodarbību būs telpās, un apgūsim jaunas zināšanas.
Sākām ar atkārtojumu par kartēm un militāro topogrāfiju “Kartes apzīmējumi un debesu virzieni”. Pirmais praktiskais uzdevums ir saņemtās kartes raksturojums, kur nepieciešams aprakstīt redzamos orientierus un noteikt koordinātas, svarīgi atcerēties par kartes mērogu un kā pareizi lietot kompasu.
Šodien tika iegūtas jaunas zināšanas, kā noteikt un pierakstīt koordinātas, kuras sastāv no 6 līdz 8 cipariem.

Nākošajā nodarbībā runājām par sakaru procedūru un kiberdrošību. Skolēni atkārtoja NATO fonētisko alfabētu un nostiprināja iemaņas darbā ar rāciju Motorolla MTS 2000, kā arī atsauca atmiņā balss procedūru, un veicām ziņojuma nodošanu un pieņemšanu, izmantojot ziņojumu 5 Wisky.
Uzzinājām, ka ir vairāki ziņojumu veidi, un ziņojumam ir noteikta shēma, kas tajā jāpasaka. Piemēram, MEDIVAC ziņojums sastāv no atbildēm uz 9 jautājumiem saistībā ar ievainotajiem, UKSO ziņojumu izmanto, lai informētu par sprādzienbīstamiem priekšmetiem, SITREP ziņojumā jāatbild uz 5 jautājumiem, kas raksturo izmaiņas konkrētajā brīdī.
Pēc darbošanās ar rācijām, atgriezāmies pie koordinātu noteikšanas, bet jau izmantojot triangulācijas metodi. Šajā gadījumā nav zināma cilvēka atrašanās vieta, bet cilvēks redz trīs punktus un, ar kompasa palīdzību nosakot azimutu uz šiem punktiem, viņš var izrēķināt savas atrašanās vietas koordinātes.
Šodien VAM nodarbība notiek zīmīgā dienā, kad Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Tādējādi šodienas nākošā tēma par pilsonisko aktivitāti valsts drošības kontekstā un izpratni par patriotismu un patriotisku rīcību, mācoties no izcilu personību piemēriem Latvijas vēsturē un mūsdienās ir ļoti atbilstoša.
Skolēni saņēma mājas darbu pa pāriem izveidot prezentāciju, kurā būtu iekļauta informācija par vienu izcilu vēsturisku personību un vienu mūsdienu personību, kas sniedz izpratni un iedvesmu par patriotismu un patriotisku rīcību.

Skatījāmies filmu par “Mežabrāļiem” un sižetus par dziesmoto revolūciju. Pēc noskatīšanās skolēni, sadaloties divās grupās, apspriedās un prezentēja to, kā viņi varētu sniegt atbalstu NBS vai Zemessardzei savā dzīves vietas rajonā, tā attīstot izpratni par pilsoniski aktīvu rīcību iespējamas valsts okupācijas gadījumā. Diskutēja par to, kādai jābūt rīcībai krīzes situācijās. Cik svarīgi ir nepakļauties un nesadarboties ar pretinieku.

Dienas pēdējās nodarbībās skolēni apguva roku signālus, ko izmanto pārvietojoties apvidū mirkļos, kad komandu nodošanai balss izmantošana ir bīstama. Ar roku žestu palīdzību, tos apvienojot, var dot daudz un dažādus norādījumus. Norādījumos jāietver: kas, kur, virziens, ko dara. Jābrīdina, ka priekšā noteiktā virzienā atrodas ienaidnieks, kas jādara tālāk.
Vispirms skolēni šos žestus apguva klasē, pēc tam devās parkā, kur pārvietojoties ierindā, mācījās izpildīt žestus, saņemt un nodot tālāk precīzu informāciju.

Skolēnu domas pēc šīs nodarbības lasāmas šeit:

• Nodarbība bija interesanta, atkārtojām iepriekš apgūto materiālu – NATO fonētisko alfabētu, radio komunikāciju, kā arī apguvām ko jaunu – rokas signālus.
• Man patika atrast lokāciju, jo tas ir lieliski atrast savu lokāciju, man patika roku signāli, jo tad es varu klusībā sarunāties ārkārtas situācijā (iemācīt viņiem arī roku signālus), un man patika ierinda, un vadītājiem patika mans veikums.
• VAM stunda bija interesanta. Mēs atkārtojām pagājušā gada tēmas, un roku zīmes arī bija interesantas. Bija interesanti.
• VAM – es apguvu jaunus žestus, kā sazinās karavīri pārvietojoties apvidū. Man nodarbības likās interesantas. Iemācījos arī vēl jaunus saziņas veidus caur rāciju.
• Šī VAM stunda man likās ļoti interesanta, uzzināju daudz ko jauna, bija patīkami klausīties un mācīties.

• VAM bija interesanti, mācījāmies ar žestiem rādīt zīmes, atkārtojām kā lietot kompasu.
• Mums bija ļoti nogurdinoša un spēku izsmeļoša diena, kur mums bija apkārtnes orientēšanās, no jaunajām tēmām bija roku signāli, mēs ar klasi gājām rindā, un tajā laikā man skanēja You are in army Now.
• Nodarbības norisinājās ātri un interesanti. Nodarbībās bija iepriekšējo tēmu atkārtojums no iepriekšējā gada, tēmu bija daudz, bet bija saprotami.

5.novembrī skolā viesojās rakstniece Laura Dreiže. Savu pirmo grāmatu “Pūķa dziesma” rakstniece uzrakstīja, kad mācījās vidusskolā. Tagad Laura Dreiže ir jau deviņu fantāzijas un fantastikas romānu autore, kā arī tulkojusi jau vairāk kā 30 cittautu autoru darbus, strādā arī kā grāmatu redaktore. Tikšanās laiks paskrēja nemanot – tik interesanti bija uzzināt, kā rodas idejas par grāmatu tēliem un spraigiem, mistiskiem notikumiem, kā top grāmatas melnraksts (starp citu, burtnīcā, nevis datorā), cik ļoti svarīgi ir būt drosmīgam un piepildīt savus sapņus. Un cik lieliska ir sajūta, turot rokās SAVU grāmatu.

Izrādās, arī mūsu skolā ir skolēni, kas jau raksta vai nākotnē vēlētos uzrakstīt savu grāmatu, tāpēc sarunas ar rakstnieci turpinājās vēl ilgi pēc pasākuma. Kā atzina mūsu skolas viese Laura Dreiže: “Es vēlētos jūsu skolā viesoties vēlreiz! ”.  

Pasākumu organizēja mūsu skolas bibliotekārs Sanita Goldšmite sadarbībā ar Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filialbibliotēku.

Šoreiz, lai ieinteresētu skolēnus apgūt zināšanas par drošību un uzvedību interneta vidē, drossinternets.lv komanda izveidoja spēles “Interlandes” pasauli – vidi.
• Piesardzības kalns – trenē kritisko, loģisko un matemātisko domāšanu;
• Īstenības upe – māca atpazīt krāpniekus un izvērtēt informāciju;
• Laipnības karaliste – trenē vērību, tehniski sarežģīti spēlējama, neanalizē tēmu detalizētāk;
• Dārgumu tornis – māca būt uzmanīgam internetā, pasargājot savu informāciju ar drošām parolēm.
Spēlē piedalījās 2.a, 3.a un 4.a klases skolēni. Katram skolēnam bija iespēja izvēlēties sev tīkamāko un spēlēt, kamēr sasniegts vēlamais punktu skaits. Laiks paskrēja nemanot, nevienam nešķita, ka apgūst jaunas zināšanas.

2024.gada 31.oktobrī Rīgas 66.vidusskolā karjeras nedēļas ietvaros vieslektore Olga Troicina vadīja lekciju 9.-12. klasēm. Skolēni uzzināja par galvenajiem tiešsaistes peļņas veidiem un nākotnes profesijām, kas kļūs pieprasītas digitālajā vidē.

Galvenās atziņas:
tiešsaistes darba un uzņēmējdarbības iespējas;
mākslīgā intelekta un datu analīzes nozīme;
pieprasījums pēc digitālām prasmēm visās nozarēs.

Skolēnu  atsauksmes parāda, cik ļoti lekcija iedvesmoja un izglītoja viņus, atklājot jaunas iespējas un karjeras ceļus digitālajā vidē:

• “Bija ļoti interesanti dzirdēt par nākotnes profesijām. Es vienmēr esmu interesējies par tehnoloģijām, un tagad es apsveru iespēju studēt datu analīzi vai mākslīgo intelektu. Liekas, ka šīs jomas būs ļoti pieprasītas.”
• “Paldies par šo izglītojošo lekciju! Es nebiju domājusi, ka tiešsaistē ir tik daudz iespēju uzņēmējdarbībai.”
•  “Lekcija bija tieši tas, kas man vajadzēja! Tagad zinu, ka neatkarīgi no tā, kādu karjeru izvēlēšos, man būs jāapgūst digitālās prasmes, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū.”
•  “Šī lekcija atvēra man acis uz daudzām jaunām iespējām. Mākslīgā intelekta un datu analīzes nozīme ir tik liela! Es noteikti vēlos izpētīt šīs jomas padziļināti.”

Swedbank organizētais tiešsaistes pasākums “Naudas diena” ir izglītojoša iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt bērniem un jauniešiem izpratni par naudu, tās nozīmi, pārvaldīšanu un ar to saistītām tēmām.
Šogad vidusskolēniem bija plānotas 6 tēmas, katrai no tām veltot zināmu laiku. Kopā apgūstot dažādas prasmes!
Pirmajā tēmā finanšu pratība “Bagāts vai turīgs?” Swedbank eksperts stāstīja, kā bagāts atšķiras no turīga, kādi soļi veicami ceļā uz finansiāli nodrošinātu dzīvi, kā arī skaidroja, kādu lomu turīguma veidošanā ir finanšu ieguldījumiem.
Skolēniem tika dots patstāvīgais uzdevums, sadalīties pāros un pāris minūtes diskutēt, ko domā katrs no iesaistītajiem.

Nākošā sadaļa bija veltīta “Uzņēmējdarbības principiem”, kurā jauns un veiksmīgs uzņēmējs dalījās savā pieredzes stāstā, kā no mācību uzņēmuma izauga līdz starptautiski atpazīstamam un pieprasītam uzņēmumam. Uzņēmēmējs nosauca svarīgākos principus, kas viņa uzņēmumam palīdzēja gūt popularitāti. Pirmkārt nepieciešamība pēc preces, ērtums lietošanā, daudz lietotāju, individuāla pieeja. Viņš radīja ļoti specifisku produktu – apsorbējošu pretslīdes rokturi hoheja nūjai. Pašreiz uzņēmums jau nodrošina šos rokturus arī tenisam un lakrosam.
Ik pa laikam skolēni pieslēdzās tiešsaistes balsošanas portālam un sniedza savas atbildes, redzot, ko par šo jautājumu domā citi vidusskolēni.

Trešajā šīs dienas tēmā, kas veltīta kritiskajai domāšanai “Domā un risini problēmas”, lektore stāstīja, cik svarīga ir kritiskā domāšana, lai palīdzētu noformulēt problēmu un soli pa solim rast tai risinājumu.
Turpinājumā klausījāmies par mākslīgo intelektu un paši diskutējām par iespējām un izaicinājumiem.
Sekoja, ļoti interesanta sadaļa par krāpšanu “Dziļviltojumi un naudas mūļi”, kur uzzinājām cik vienkārši ir pašam neapzinoties kļūt par krāpnieku līdzdalībnieku. Ekspersts pastāstīja, kā krāpnieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no saviem upuriem, kā neviļus ievilināt savās krāpšanas shēmās arī parastus cilvēkus.
Naudas dienas noslēdzošais jautājums par aprites ekonomikas “ilgtspējību, kas ir vairāk nekā tendence”. Lektors iepazīstināja ar saviem dizaina darbiem, pastāstīja, kas ir ilgtspējīgs dizains un kāpēc izvēlēties vietējo ir vērtīgi.
Nodarbības noslēgumā skatījāmies Rīgas Cirka skolas jauniešu uzstāšanos. Visi bijām pārsteigti par audzēkņu talantu.

Pēc nodarbības skolēni savu viedokli izteica rakstveidā:

• Lekcija bija interesanta, uzzināju, kā kļūt turīgam, kā ieguldīt un izvairīties no krāpniekiem.
• Man patika gandrīz viss. Labi tika izstāstīts, forša izrāde beigās. Man nepatika video ķeršanās. Man likās, naudas deja bija forša un lekcija par mākslīgo intelektu bija laba, kā arī lekcija par problēmu risināšanu. Man patika, kad meitene mētāja bumbiņu ar diegiem un kociņu galā. Man lekcijas bija noderīgas.
• Mums bija nauda diena, kur mums stāstīja daudz lietas, kas man bija interesanti. Bija uzņēmēja stāsts, kas man likās interesants. Sapratu, par uzņēmēju nekļūš. Man patika cirka uzstāšanās, tas bija aizraujoši un hipnotizējoši.
• Es iemācījos, kā atšķirt bagātu cilvēku no turīga cilvēka. Bija arī interesanti kopumā visas lekcijas, jo tur bija daudz noderīgas informācijas dzīvei.
• Naudas diena bija interesanta, stāstīja interesantas lietas. Uzzināju lietas par AI un visu pārējo, ko stāstīja.
• Man patika klausīties, kāda atšķirība var būt starp bagātu cilvēku un turīgu, un kādas var būt problēmas ikdienā, un kā labāk iesākt savu biznesu.
• Bija interesanti klausīties par mākslīgā intelekta ietekmi uz uzņēmumu, un cilvēka stāstu, kā viņš dibināja savu uzņēmumu. Lekcija man atgādināja par naudas mūļiem un par citiem krāpniecības veidiem. Problēma bija, ka nogurdinoši visus tematus klausīties.
• Naudas diena bija diez gan interesanta, patīkami bija klausīties un atbildēt uz jautājumiem, labprāt aprunātu šo tēmu vēl!
• Bija interesanti, it sevišķi, kad stāstīja par mākslīgo intelektu un par naudas mūļiem, kad skaidroja atšķirību bagāts vai turīgs, naudas deja bija jautra, nobeigums vislabākais.

Latvijā otro reizi 17. oktobrī tika atzīmēta “Bērniem drošas pārvietošanās diena”. Arī mūsu sākumskolas skolēni šajā kampaņā piedalījās atkārtoti. Šīs nodarbības mērķis ir uzlabot bērnu zināšanas par drošu pārvietošanos sabiedriskajā transportā un ceļu satiksmē, īpaši izceļot rīcību problēmsituācijās.

Bijušie pirmklasnieki, tagad otrās klases skolēni iepazīstināja pārējos ar svarīgākajām ceļa zīmēm, kas jāzina gājējiem.

Trešklasnieki mācīja, kā risināt potenciālās problēmsituācijas, kas var gadīties ceļu satiksmē. Grupās skolēni pārbaudīja savas zināšanas par drošību uz ceļa un sabiedriskajā transportā.

Mūsu sākumskolas komanda uzvarēja Autotransporta direkcijas rīkotajā kampaņā “Mazs pasažieris- liela uzmanība” Bērnu droša pārvietošanās diena un saņēma balvu.

Paldies skolotājai Maritai Bileskalnei par skolēnu sagatavošanu fakultatīvo nodarbību “Drošība” laikā!

Rudens noskaņas jūtamas dabā, esam gatavi doties vienas dienas ekskursijā uz Kurzemes pusi un Rīgas līča piekrasti.
Pirmā pietura šodienas piedzīvojumā bija Tukuma “Salmu muzejs”, kura apmeklējumam izmantojām iniciatīvas “Latvijas skolas soma” piedāvātās iespējas, tajā mūs pārsteidza iztēles bagātās un no salmiem rūpīgi veidotās salmu skulptūras – no dzīvniekiem līdz pasaku tēliem. Ekskursijas laikā muzeja īpašniece pastāstīja, kā viņa nejauši no sava hobija nonākusi līdz šādam biznesam.
Ārā izstādītie tēli ir ļoti lieli un iespaidīgi. Daļa no tiem īpaši apstrādāta ar krāsu. Iekštelpu ekspozīcijā redzami ne mazāk iespaidīgi darbi – gan pasaku varoņi kā trīsgalvu pūķis, gan daudz dažādi dzīvnieki, kā leopards, eži, dažādi putni un arī gliemeži. Daudzi dzīvnieki attēloti kustībā, kas ir īpaši sarežģīti, jo jāpārzina dzīvnieku anatomiskās īpatnības. Ēkas otrajā stāvā izvietojusies arī raganiņu ekspozīcija, kas bija īpaši mīļi veidota.
Šis muzejs ļāva izjust, cik radoši un daudzveidīgi var izmantot dabas materiālus.

Turpinot mūsu maršrutu, gleznainos Talsus šķērsojām pa ceļu, no kura vērojām Ķēniņkalnu, Talsu pilskalnu, gājēju taku apkārt Vilkmuižas ezeram, un uz mirkli piestājām vietā, kur sākas Talsu ezera promenāde.
Šodienas otrais pieturas punkts bija Valdemārpils. Vispirms uz neilgu brīdi pakavējāmies Valdemārpils skautu veidotajā sajūtu takā, kuru šķērsoja tikai daži, izbaudot visai bagātīgu emociju devu.
Galvenais apskates objekts Valdemārpilī bija Valdemārpils jeb Sasmakas Elku liepa. Literatūras avotos minēts, ka Elku liepa varētu būt ap 350 – 400 gadu veca un tās apkārtmērs ir ap 8 metri. Ilgajā laika posmā Elku liepa ir daudz cietusi, bet joprojām aug. Kopā ar 9.a klases skolēniem sadevāmies rokās un mums izdevās aptvert Elku liepas stumbru. Vecā un iespaidīgā liepa lika aizdomāties par senču godu un cieņu pret dabu, kā arī radīja mierpilnu noskaņu.

Netālu esošajā Lubezerē bijām ieplānojuši gūt ieskatu un zināšanas uzņēmējdarbībā, apmeklējot ģimenes uzņēmumu “Lubeco”, kur tiek ražotas dabīgās sulas un sukādes.
Uzņēmēji vispirms pastāstīja gan par biznesa pirmsākumiem, gan izaugsmi, gan grūtībām, ar kurām jārēķinās, ja ir vēlme veidot savu uzņēmumu. Turpinājumā uzzinājām pašu svarīgāko, kam pievērst uzmanību izvēloties jomu, kurā vēlamies veidot savu nākotnes biznesu. Uzzinājām atsevišķus mārketinga noslēpumus: to cik svarīga ir gan tirdzniecības forma, gan pašu prasme pielāgoties pircēju pieprasījumam. Dažreiz mazai niansei ir izšķiroša nozīme.
Viņu aizrautīgie stāsti par vietējiem augļiem un ogām, kas pārtop gardos produktos, bija iedvesmojoši. Lubeco audzētās zemenes var atpazīt pēc zīmola Latvijas zemenes, Lubeco produkcija tiek pārdota ar zīmolu Pikolo. Zīmola nosaukuma izvēle ir viens no laba marketinga nosacījumiem.
Noslēguma degustācija nelika vilties – viss bija dabīgs, aromātisks un garšīgs. Nobaudījām aptuveni desmit dažādus Lubeco ražotos produktus.

Tālāk ceļš veda uz Roju, kur baudījām brīnišķīgus skatus un atpūtu smilšainajā pludmalē, kas ir plaša, ar smalkām smiltīm un tīru ūdeni. Daži no mums izvēlējās pasēdēt uz soliņiem, daži bradāja pa septembrim neierasti silto mierīgo, dzidro ūdeni, ko ik pa laikam saviļņoja kāds ostā ienākošais zvejas kuteris. Savukārt, lielākā daļa devās pastaigā pa Rojas molu, kas ir viens no Rojas pilsētas vizītkartēm. Tas iestiepjas jūrā, piedāvājot brīnišķīgu skatu uz jūru un apkārtni. Staigājot pa molu, varēja redzēt zvejas laivas, kas ienāk ostā un vērot putnus, kas lidinājās virs ūdens. Mola galā uzturējāmies mazliet ilgāk, lai izbaudītu vēju un klusumu.
Pēc atpūtas lēzenajā Rojas pludmalē devāmies uz Ēvažu stāvkrastu. Tas atrodas šosejas Rīga – Kolka malā pie Slīteres nacionālā parka robežas. Uz stāvkrastu ved labiekārtota dabas taka, bet piekļuve skatu platformai ir arī cilvēkiem ratiņkrēslos. No Ēvažu stāvkrasta kraujas malas paveras skats uz jūru, bet lai nokļūtu pludmalē tika izmantota iespēja nokāpt lejā pa izbūvētajām kāpnēm.

Atgriežoties stāvvietā, iekūrām līdzpaņemto grilu. Pikniks ar desiņām, maršmeloviem, burkānu un gurķu šķēlītēm bija viens no savdabīgākajiem mūsu ekskursiju pieredzē, bet noteikti izdevies.

Dienas otrajā pusē nonācām Kolkasragā, kur Lieljūra satiekas ar Mazjūru – Baltijas jūras viļņi sastopas ar Rīgas līča viļņiem. Šī vieta vienmēr liek apzināties dabas spēku un daudzveidību. Kolkasrags ir viena no unikālākajām vietām Latvijā. Šeit viļņi rada redzamu ūdens plūsmu “satikšanos” – tie krustojas. Jūra bija ļoti mierīga, līdz ar to šī ūdens krustošanās bija pavisam niecīga. Skats uz šīm divām jūrām, kas katra šķiet ar savu raksturu un spēku, ir vienlaikus maģisks un iespaidīgs.
Pamazām Kolkasrags zaudē savu smaili, tas noapaļojas un Rīgas līča piekrastē redzami daudzi vētrās izgāzti koki.
Lai no stāvvietas nokļūtu pašā Kolkasragā, mēs devāmies pa koka laipu takām, kas ved cauri priežu mežam līdz pašai pludmalei.

No Kolkasraga sākās mūsu mājupceļš.
Lai pilnībā izbaudītu Rīgas līča krasta daudzveidību atpakaļceļā no Kolkasraga apstājāmies Kaltenes akmeņainajā pludmalē. Tā pārsteidza ar savu mežonīgo un neskarto skaistumu. Visapkārt vieni vienīgi akmeņi – gan lieli, gan mazi, gan ūdenī, gan krastā.Turpinot ceļu mājup, pēc aptuveni pusstundas brauciena apstājāmies vēlreiz, lai apskatītu vēl vienu īpašu pludmali. Bērzciema pludmalē nav smilšu liedaga, tur plešas piejūras pļavas un niedrāji. Šeit jūras krasts līdz pat ūdenim ir apaudzis dažādiem lielākiem un mazākiem augiem. Zāle aug ne tikai līdz pat ūdens līnijai, bet turpinās vēl labu gabalu tajā.
Kā noskaidrojām, vēsturiski šajās pļavās ganījās lopi, bet vietējie iedzīvotāji pļāva zāli sienam. Tagad lielās platībās aizaugušo pludmali neviens vairs neapsaimnieko, un piejūras pļavas aizaug ar necaurredzamiem niedrājiem un meldru audzēm. Niedre ir ļoti agresīvs augs – ja tiek pārtraukta teritorijas apsaimniekošana, tā ātri savairojas. Niedru audzes novērojām arī uz sēkļiem.
Izejot jūras krastā, uz zāliena bija dīvainas sajūtas, zāliens zem kājām viegli iegrima un, ilgāk stāvot, sāka parādīties spēcīgs mitrums. Bērzciema pludmale bija viena no neparastākajām un iespaidīgākajām vietām, ko apmeklējām ekskursijas laikā. Neparastās sajūtas jūras krastā pastiprināja zemu esošais un spoži spīdošais pilnmēness.

Šī ekskursija deva mums ne tikai jaunas zināšanas un vizuālo baudījumu, bet arī iespēju pavadīt kopā laiku, stiprinot klases draudzību. Katrs pieturas punkts bija savā veidā unikāls un neaizmirstams.
Skolēnu domas un sajūtas pēc šī piedzīvojuma apkopotas šeit:

• Bijām Kolkas ragā, Rojā, Bērzciema pļavās un uzzinājām, kā tiek gatavotas sukādes. Visvairāk man patika Kolkas rags. Kopumā brauciens likās interesants.
• Man patika Kolka, jo tur bija skaisti skati. Man patika zemeņu uzņēmēji ar viņu zināšanām. Viņi man iedeva dzirksti turpināt cīnīties. Man patika lielā skaistā liepa. Nezināju, ka liepa var būt tik liela. Man patika pludmales vakarā, desu cepšana, sajūtu taka.
• Wow, pirmā ekskursija šajā mācību gadā, un jau tik forša. No sākuma mēs bijām Salmu muzejā. Mani uzrunāja cūkas un lielā gulbja figūriņa. Tad mēs bijām Valdemārpils sajūtu takā, efektīvas sajūtas. Ar ekskursijas dalībniekiem apķērām lielo Elku liepu visā platumā. Man patika arī sukāžu darbnīca, sukādes bija dievīgas. Arī pasakaini skaists bija Rojas mola skats, bildēm vērts. Vēlāk, kad uztaisījām pikniku, bija forši. Šī bija draudzīgākā ekskursija manā skolā. Apskatījām arī neparasto Bērzciema pļavu, kas bija jūras krasts. Pluss vēl pilnmēness laikā, tas izskatījās burvīgi. Mana visforšākā ekskursijas daļa bija Kaltenes akmeņainā jūra. Paldies, par šo tiešām foršo ekskursiju! :))
• Man visvairāk patika Kolkasrags un Rojas mols, jo bija diez gan iespaidīgs skats ar jūru, kā arī bija iespēja pataustīt, cik ūdens bija silts. Stāvkrasts, pie kura tika rīkots pikniks, arī bija skaists un kluss, bija iespēja izbaudīt un aplūkot mežu. Valdemārpilī man patika apciemot “Lubeco” ražotnes īpašniekus, kuri pastāstīja kā no dabīgiem produktiem var izveidot garšīgus saldumus un drusku pastāstīja arī par to, kā darbojas biznesmeņi, ko arī bija interesanti uzzināt.
• Šī ekskursija man ļoti patika un atstāja daudzas emocijas pēc tās, bija ārkārtīgi interesanti un skaisti, visās vietās bija patīkami atrasties un visur varēja labi izbaudīt laiku, ļoti iepatikās Rojas mols, “Lubeco”, Kaltenes akmeņi un, protams, pats Kolkas rags! Labprāt izbrauktu šo ekskursiju vēlreiz!
• Salmu muzejā bija skaisti no salmiem taisīti dzīvnieki, stāstījums mazdrusku garlaicīgs, redzēju skaistu no salmiem un kaltētām lapām taisītu kuģi. Valdemārpils takā, bija forši izskrieties pa šo taciņu. Redzēju milzīgu Elku liepu, Sulas, sukādes Lubeco bija interesanti klausīties, kā vāc zemenes un pieredzi par zemeņu pārdošanu. Rojas mols ir ļoti skaista vieta pie jūras, un bija iespēja aiziet pa akmeņiem līdz bākai. Ēvažu stāvkrastā ļoti skaisti skati. Kolkas rags, Kaltenes akmeņi, Bērzciema pļava – skaisti skati uz debesīm un ūdeni.
• Mēs bijām ekskursijā uz Salmu muzeju, kur es kā atmiņu nopirku salmu lamiņu, tālāk mēs bijām uz sulu un sukāžu darbnīcu Lubeco, kur mums iedeva nogaršot viņu produktus – tie bija gardi un veselīgi. Rojas mols, kur man radās jaunas atmiņas.

Latvijas tautas sporta asociācijas rīkotajā sporta nedēļā piedalāmies jau vairākus gadus. Ir aktivitātes, ko skolēni iemīļojuši, tās atstājām arī šogad, bet citas aizvietojam ar jaunām, tādejādi dodot iespēju izmēģināt ko jaunu. Šogad visās piecās nedēļas dienās bijām plānojuši būt aktīvi.
Nedēļas sākumā sportojām kopā ar bērnu un jauniešu Parasporta apvienību «Youthparasports.lv». Tajā piedalījās 1.-12.klašu skolēni ar fiziskās attīstības traucējumiem. Uz šo nodarbību bija aicināti arī bērnu un jauniešu vecāki. Aktivitātēs šajā dienā iesaistījās 16 bērnu un jauniešu.

Sporta zāle bija aizpildīta ar visdažādākajām aktivitāšu iespējām. Sākot no badmintona un basketbola, beidzot ar šaušanu mērķī un kērlinga telpu versiju. Nodarbības sākumā kā jau pienākas pirms sportošanas visi iesildījās, pēc tam katrs no bērniem izvēlējās sev tīkamāko nodarbi, bet dienas laikā izmēģināja visas aktivitātes. Bērniem ļoti patika šīs nodarbes un daži no viņiem turpmāk pievienosies ārpusskolas aktivitātēm, kas tiek organizētas sadarbībā ar biedrību. Youthparasportslv.

Par tradīciju kļuvusi 1.–2.klašu vecāku dalība stafešu dienā “Skolā droši”, ko organizējām otrdien. Stafešu uzdevumos visa darbība notika pa pāriem, bērniem un vecākiem izpildāmie uzdevumi bija atšķirīgi. Piemēram, vecāks ar badmintona raketi balonu nogādāja līdz konusam, bet bērns to noķēra un atnesa atpakaļ. Vecāks ar nūju pārvietoja mazos apļus, bet bērns pa tiem pārvietojās uz priekšu.
Vienā no sadarbības uzdevumiem vecāks kopā ar bērnu, turoties pie nūjas, izskrēja līkloci starp konusiem, imitējot transporta līdzekļa vadīšanu pa līkumainu ceļu.

Vienā no stafetēm lūdzām vecākus iejusties tālā senatnē, kad ūdeni no akas nesa ar nēšiem. Vispirms bērns ar lecambumbu, kas imitēja “mūsdienu spaini”, izskrēja līkloci, bet pēc tam distancē devās vecāks, kurš uz pleciem nesa no nūjas un maisiem izgatavotus ūdens nēšus, kas bija pildīti ar volejbola bumbām.

Noslēgumā – “dārgumu” lasīšana traukā, kas radīja azartu un skaļas emocijas. Viena no komandām pat iepriekš izstrādāja savu stratēģiju “dārgumu” salasīšanai.

Aktivitāšu rīts bija izdevies, ko redzējām pēc vecāku un bērnu emocijām.
Projām ejot daži vecāki interesējās, vai šādu pasākumu varētu rīkot arī 3.klašu skolēniem un vecākiem.
Kopumā stafešu dienā “Skolā droši” piedalījās 40 skolēni un viņu vecāki.

Trešā nedēļas diena tika veltīta aktivitātēm sporta kompleksā. Dienas moto “Ātri, veikli, precīzi”. Sporta kompleksā bija sagatavotas 4 aktivitāšu vietas.

Pirmajā no tām bija jārāda metienu precizitāte. 1. – 5.klašu skolēni izpildīja piecus metienus cauri aplim, bet 6. – 12.klašu skolēni krāja punktus, izpildot veiksmīgus basketbola soda metienus. Veicinot katra skolēna atbildību un ieguldījumu, šajās aktivitātēs rēķinājām klašu vidējos rādītājus.
Vislabāk šajā uzdevumā veicās 5.a un 10.b klašu skolēniem.
Arī otrajā uzdevumā, lidojošu šķīvīšu raidīšanai konkrētos sektoros, bija nepieciešama precizitāte. Šoreiz vislabāk veicās 5.b un 12.a klašu kolektīviem, kuru vidējais rezultāts attiecīgi bija 10.24 un 10.8 punkti.

Trešās aktivitātes veikšanai bija nepieciešamas visas trīs dienas moto minētās īpašības: ātrums, veiklība un precizitāte.
Divās rindās izvietoti zemie konusi, kur uz vienas puses konusiem izvietotas tenisa bumbiņas. Skolēnu uzdevums pēc starta signāla pārvietot bumbiņas uz pretējās puses konusiem.
Ātrākās un precīzākās bija 2.a un 11.b klašu komandas, kas uzdevumu paveica attiecīgi 25sek un 15,5sek rēķinot klases vidējo laiku.
Pēdējā dienas aktivitātē atkal bija nepieciešama precizitāte, lai raidītu bumbiņas noteiktā attālumā izvietotajos mērķos. Skolēni varēja izvēlēties censties trāpīt viena vai divu punktu vērtības mērķos.
Rezultātā labāko veikumu sasniedza 5.a klases komanda ar rezultātu 10.57 punkti un 6.a klases komanda ar rezultātu 13.2 punkti.
Apkopojot uzrādītos rezultātus jaunāko klašu grupā, labākie bija 5.a, 2.a un 4.a klases skolēni, savukārt, vecāko klašu vidū augstākos rezultātus sasniedza 12.a, 9.a un 10.b klašu skolēni.

Latvijas veselības sporta nedēļas ceturtajā dienā veicām sadarbības uzdevumus pāros. Jaunāko klašu skolēni izpildīja savstarpējus metienus ar volejbola bumbu, tiklīdz bumba nokrita zemē, rezultāts tika skaitīts no jauna.
Savukārt, vecāko klašu skolēni varēja izvēlēties sev tīkamāko starp badmintonu un krosmintonu.
Arī viņi rezultātu fiksēja līdz mirklim, kad volāniņš skāra zemi. Pavisam aktivitātē piedalījās 157 skolēni, no kuriem 57 izpildīja metienus ar volejbola bumbu, bet 100 skolēni darbojās spēlējot badmintonu vai krosmintonu.
Nedēļas galvenais uzdevums bija būt aktīviem un radīt interesi par sportošanas iespējām, tāpēc skolēni rezultātus fiksēja paši. Apkopojot dienas beigās iegūtos rezultātus konstatējām, ka tikušas izpildītas 6623 piespēles 1. – 5.klašu skolēnu starpā un 4466 badmintona vai krosmintona piespēles veikuši vecāko 6. – 12. klašu skolēni.
Uzdevuma veikšanas laikā drīkstēja mainīt partneri, bet ieskaitīts tika labākais pāra rezultāts.

Šīs nedēļas noslēgumā devāmies Viesturdārzā, lai 30 minūšu aktīvā pastaigā vai skrējienā pieveiktu pēc iespējas vairāk metru.
Laiks šajā dienā bija pasakains, krāsainās koku lapas un saule atklāja īstu rudens skaistumu.
Šo aktivitāti jau vairākkārt esam iekļāvuši veselības nedēļas programmā. Skolēniem tā ļoti patīk. Šoreiz skolas 170 dalībnieki nogāja 353 km un 170 m. Pārrēķinot šos noietos kilometrus vizuāli pārskatāmā attālumā no Rīgas robežas,n esam pabijuši Ventspilī un atnākuši atpakaļ Rīgā.
Vidēji skolēni nogāja no 2 km līdz 3 km. Garāko distanci pieveica Daniels no 9.a klases, sasniedzot 5km un 250m attālumu.

Latvijas veselības sporta nedēļa mūsu skolā ir noslēgusies un katrs dalībnieks saņēma Latvijas tautas sporta asociācijas sagatavoto piekariņu, kurš apliecināja skolēna dalību šajās aktivitātēs.
Plānojot aktivitāšu programmu vienmēr domājām, lai ikvienā no tām varētu piedalīties ikviens mūsu skolas skolēns.

Paldies par dalību ikvienam skolēnam, atbalsta personālam, vecākiem un protams, sporta un veselības, kā arī vingrošanas skolotājiem!

Ekskursijas laikā mēs tikām iepazīstināti ar aptieku vēsturi un farmaceita profesijas nozīmi. Mēs uzzinājām par alķīmiķu un ķīmiķu ieguldījumu farmācijas attīstībā. Mēs tikām iepazīstināti ar ārstniecības augu nozīmi tautas medicīnā un arī tās nozīmi mūsdienu medicīnā dzīvē.
Katrā aptiekā 17.-19. gadsimtā aptiekāri paši audzēja ārstniecības augus. Mums parādīja aptieku dārzu, kur aug ap 100 ārstniecības augu. Mums bija iespēja nobaudīt zāļu tēju un uzzināt, kā tā izmantota tautas medicīnā. Gids pievērsa mūsu uzmanību Latvijas indīgo augu labvēlīgajām un kaitīgajām īpašībām. Mēs dzirdējām interesantu stāstu par Rīgas Melnā balzama rašanos, tā pagatavošanas vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

Ekskursija laikā mēs apmeklējām viduslaiku alķīmiķa laboratoriju un novērojām interesantus eksperimentus, uzzinājām jaunības eliksīra noslēpumu. Izrādās, alķīmiķi ne tikai centās iegūt zeltu, bet viņu eksperimenti veicināja ķīmijas attīstību, kā arī jaunu medikamentu ražošanu. Bet galvenais, ko mēs uzzinājām, ka jau viduslaikos bija ilgstoši jāmācās farmaceita profesijā, un pirms savas aptiekas atvēršanas, vairākus gadus jāmācās aptiekās Eiropā.

Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un kā valstiskās, nacionālās piederības un apziņas pamatvērtību,
15.oktobrī tika atzīmēta Valsts valodas diena. Ar dzejoļiem, stāstiem un dziesmām centāmies atgādināt par mūsu latviešu valodas skaistumu un daudzveidību.

Pasākumu ievadīja 2.klases skolēni ar Ulda Ausekļa dzejoli, kam sekoja 4.klases bērnu stāstījums par valodu dažādību un to nozīmi sabiedrībā. Pēc tam tika demonstrēti valodas pareizrunas vingrinājumi jeb Mēles mežģi, jo valoda ir ne tikai jāprot, bet arī pareizi jāizrunā.
3.klases skolēni priekšnesumam bija sagatavojuši dzejoļus, kurus centās norunāt īpaši izteiksmīgi.
Neiztrūka arī radošais uzdevums – pasaku sacerēšana pēc attēla, kur brīvi varēja ļauties savai izdomai. Un kā īpašs pārsteigums Valodas dienā bija dziesmas ”Rūtoj saule, rūtoj bite” izpildījums latgaliski.

Ekskursijas laikā mēs tika iepazīstināti  ar aptieku vēsturi un farmaceita profesijas nozīmi. Mēs uzzinājām par  alķīmiķu un ķīmiķu ieguldījumu farmācijas attīstībā. Mēs tikām iepazīstināti  ar ārstniecības augu  nozīmi tautas medicīnā un arī tās nozīmi mūsdienu medicīnā  dzīvē. Katrā aptiekā 17.-19. gadsimtā aptiekāri paši audzēja ārstniecības augus, mums parādīja aptieku dārzu, kur aug  ap 100 ārstniecības augi.  Mums bija iespēja nobaudīt zāļu tēju un uzzināt, kā tā  izmantota tautas medicīnā. Gids pievērsa  mūsu uzmanību Latvijas indīgo augu labvēlīgajām un kaitīgajām īpašībām. Mēs dzirdējām interesantu stāstu par Rīgas Melnā balzama rašanos, tā pagatavošanas vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

Ekskursija laikā mēs apmeklējām viduslaiku alķīmiķa laboratoriju un novērojām interesantus eksperimentus, uzzinājām jaunības eliksīra noslēpumu.  Izrādās, alķīmiķi ne tikai centās iegūt zeltu, bet viņu eksperimenti veicināja ķīmijas attīstību, kā arī jaunu medikamentu ražošanu. Bet galvenais, ko mēs uzzinājām, ka jau viduslaikos bija ilgstoši jāmācās farmaceita profesijā, un pirms savas aptiekas atvēršanas vairākus gadus jāmācās aptiekās Eiropā.

15. oktobrī skolā tiks atzīmēta Valsts valodas diena. Šis datums nav izvēlēts nejauši. 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Starp tevi un mani ir valoda,
Tik liela kā Zemes kodols.
Starp tevi un mani ir valoda,
Tik maza kā dzijas kamols. /B.Bataraga, 4.kl./

Šajā dienā skolas vecāko klašu skolēnu komanda piedalīsies erudīcijas spēlē “Es un Satversmes 4.pants”, notiks vairāki pasākumi skolas skolēniem skolas aktu zālē visas dienas garumā u.c.