15.novembrī devāmies uz kultūras namu “Ziemeļblāzma”, kur bija iespēja noskatīties jauno spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Mums tas likās interesanti, jo mūsu skolas atrodas tieši pie Dziesmu svētku simtgades memoriāla.
Uz šo seansu bija aicināti visu Ziemeļu rajona skolu vecāko klašu skolēni. Ceļš nebija viegls, jo braucām ar sabiedrisko transportu, un vienlaicīgi autobusā bija ikdienas pasažieri un vēl 4 dažādu skolu skolēnu grupas, tādēļ bija karsti un trūka gaisa. Bija tik pilns, ka dažās pieturās pa ceļam vairs nevarēja iekāpt neviens cilvēks.
Jau iepriekš bijām morāli sagatavojušies garam kinoseansam, jo filmas garums 2 stundas 20 minūtes. Tā kā zālē varēja sēdēt, kur vēlas, ieradāmies laicīgi un ieņēmām sev tīkamas vietas.

Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija dažādas pārdomas:
“Filma bija ļoti gara, bet vietām vilkta garumā (garlaicīgi fragmenti). Tomēr filma bija ļoti kvalitatīva, es augstu novērtēju”.
“Patika ēku iekšskati, kā arī dabas skati. Interesanta bija politisko jautājumu risināšana. Nepatika fragments, kur cilvēks piedzērās un sāka jocīgi uzvesties.”
“Patika pats filmas stāsts. Patika viss vizuālais – vietas, kur risinās filmas darbība. Nepatika daudzie garie, klusie momenti, kuri gari vilkās.”
Paldies Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentam par iespēju noskatīties filmu!

Rīgas 66. vidusskolas kolektīvs sveic visus Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

Patriotiskā mēneša ietvaros, devāmies uz Rīgas pils mūri, lai ievērojot Latvijas tradīcijas, noliktu svecītes pie Rīgas pils piemiņas sienas. Tādējādi pieminējām brīvības cīnītājus, kuri ir izcīnījuši latviešu tautai neatkarību, kā rezultātā 1918. gadā izveidojās Latvijas Republika. Turpinot ceļu pa Vecrīgu, pie Pulvertorņa, Kara muzeja, mums bija iespēja apskatīt kara tehniku.

5.novembrī skolā viesojās rakstniece Laura Dreiže. Savu pirmo grāmatu “Pūķa dziesma” rakstniece uzrakstīja, kad mācījās vidusskolā. Tagad Laura Dreiže ir jau deviņu fantāzijas un fantastikas romānu autore, kā arī tulkojusi jau vairāk kā 30 cittautu autoru darbus, strādā arī kā grāmatu redaktore. Tikšanās laiks paskrēja nemanot – tik interesanti bija uzzināt, kā rodas idejas par grāmatu tēliem un spraigiem, mistiskiem notikumiem, kā top grāmatas melnraksts (starp citu, burtnīcā, nevis datorā), cik ļoti svarīgi ir būt drosmīgam un piepildīt savus sapņus. Un cik lieliska ir sajūta, turot rokās SAVU grāmatu.

Izrādās, arī mūsu skolā ir skolēni, kas jau raksta vai nākotnē vēlētos uzrakstīt savu grāmatu, tāpēc sarunas ar rakstnieci turpinājās vēl ilgi pēc pasākuma. Kā atzina mūsu skolas viese Laura Dreiže: “Es vēlētos jūsu skolā viesoties vēlreiz! ”.  

Pasākumu organizēja mūsu skolas bibliotekārs Sanita Goldšmite sadarbībā ar Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filialbibliotēku.

2024.gada 31.oktobrī Rīgas 66.vidusskolā karjeras nedēļas ietvaros vieslektore Olga Troicina vadīja lekciju 9.-12. klasēm. Skolēni uzzināja par galvenajiem tiešsaistes peļņas veidiem un nākotnes profesijām, kas kļūs pieprasītas digitālajā vidē.

Galvenās atziņas:
tiešsaistes darba un uzņēmējdarbības iespējas;
mākslīgā intelekta un datu analīzes nozīme;
pieprasījums pēc digitālām prasmēm visās nozarēs.

Skolēnu  atsauksmes parāda, cik ļoti lekcija iedvesmoja un izglītoja viņus, atklājot jaunas iespējas un karjeras ceļus digitālajā vidē:

• “Bija ļoti interesanti dzirdēt par nākotnes profesijām. Es vienmēr esmu interesējies par tehnoloģijām, un tagad es apsveru iespēju studēt datu analīzi vai mākslīgo intelektu. Liekas, ka šīs jomas būs ļoti pieprasītas.”
• “Paldies par šo izglītojošo lekciju! Es nebiju domājusi, ka tiešsaistē ir tik daudz iespēju uzņēmējdarbībai.”
•  “Lekcija bija tieši tas, kas man vajadzēja! Tagad zinu, ka neatkarīgi no tā, kādu karjeru izvēlēšos, man būs jāapgūst digitālās prasmes, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū.”
•  “Šī lekcija atvēra man acis uz daudzām jaunām iespējām. Mākslīgā intelekta un datu analīzes nozīme ir tik liela! Es noteikti vēlos izpētīt šīs jomas padziļināti.”

Latvijā otro reizi 17. oktobrī tika atzīmēta “Bērniem drošas pārvietošanās diena”. Arī mūsu sākumskolas skolēni šajā kampaņā piedalījās atkārtoti. Šīs nodarbības mērķis ir uzlabot bērnu zināšanas par drošu pārvietošanos sabiedriskajā transportā un ceļu satiksmē, īpaši izceļot rīcību problēmsituācijās.

Bijušie pirmklasnieki, tagad otrās klases skolēni iepazīstināja pārējos ar svarīgākajām ceļa zīmēm, kas jāzina gājējiem.

Trešklasnieki mācīja, kā risināt potenciālās problēmsituācijas, kas var gadīties ceļu satiksmē. Grupās skolēni pārbaudīja savas zināšanas par drošību uz ceļa un sabiedriskajā transportā.

Mūsu sākumskolas komanda uzvarēja Autotransporta direkcijas rīkotajā kampaņā “Mazs pasažieris- liela uzmanība” Bērnu droša pārvietošanās diena un saņēma balvu.

Paldies skolotājai Maritai Bileskalnei par skolēnu sagatavošanu fakultatīvo nodarbību “Drošība” laikā!

Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un kā valstiskās, nacionālās piederības un apziņas pamatvērtību,
15.oktobrī tika atzīmēta Valsts valodas diena. Ar dzejoļiem, stāstiem un dziesmām centāmies atgādināt par mūsu latviešu valodas skaistumu un daudzveidību.

Pasākumu ievadīja 2.klases skolēni ar Ulda Ausekļa dzejoli, kam sekoja 4.klases bērnu stāstījums par valodu dažādību un to nozīmi sabiedrībā. Pēc tam tika demonstrēti valodas pareizrunas vingrinājumi jeb Mēles mežģi, jo valoda ir ne tikai jāprot, bet arī pareizi jāizrunā.
3.klases skolēni priekšnesumam bija sagatavojuši dzejoļus, kurus centās norunāt īpaši izteiksmīgi.
Neiztrūka arī radošais uzdevums – pasaku sacerēšana pēc attēla, kur brīvi varēja ļauties savai izdomai. Un kā īpašs pārsteigums Valodas dienā bija dziesmas ”Rūtoj saule, rūtoj bite” izpildījums latgaliski.

Ekskursijas laikā mēs tika iepazīstināti  ar aptieku vēsturi un farmaceita profesijas nozīmi. Mēs uzzinājām par  alķīmiķu un ķīmiķu ieguldījumu farmācijas attīstībā. Mēs tikām iepazīstināti  ar ārstniecības augu  nozīmi tautas medicīnā un arī tās nozīmi mūsdienu medicīnā  dzīvē. Katrā aptiekā 17.-19. gadsimtā aptiekāri paši audzēja ārstniecības augus, mums parādīja aptieku dārzu, kur aug  ap 100 ārstniecības augi.  Mums bija iespēja nobaudīt zāļu tēju un uzzināt, kā tā  izmantota tautas medicīnā. Gids pievērsa  mūsu uzmanību Latvijas indīgo augu labvēlīgajām un kaitīgajām īpašībām. Mēs dzirdējām interesantu stāstu par Rīgas Melnā balzama rašanos, tā pagatavošanas vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

Ekskursija laikā mēs apmeklējām viduslaiku alķīmiķa laboratoriju un novērojām interesantus eksperimentus, uzzinājām jaunības eliksīra noslēpumu.  Izrādās, alķīmiķi ne tikai centās iegūt zeltu, bet viņu eksperimenti veicināja ķīmijas attīstību, kā arī jaunu medikamentu ražošanu. Bet galvenais, ko mēs uzzinājām, ka jau viduslaikos bija ilgstoši jāmācās farmaceita profesijā, un pirms savas aptiekas atvēršanas vairākus gadus jāmācās aptiekās Eiropā.

15. oktobrī skolā tiks atzīmēta Valsts valodas diena. Šis datums nav izvēlēts nejauši. 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Starp tevi un mani ir valoda,
Tik liela kā Zemes kodols.
Starp tevi un mani ir valoda,
Tik maza kā dzijas kamols. /B.Bataraga, 4.kl./

Šajā dienā skolas vecāko klašu skolēnu komanda piedalīsies erudīcijas spēlē “Es un Satversmes 4.pants”, notiks vairāki pasākumi skolas skolēniem skolas aktu zālē visas dienas garumā u.c.

Šogad “Latvijas skolas soma” ietvaros 1.a klase devās uz Latvijas Ugunsdzēsības  muzeju, kur skolēni gida vadībā apmeklēja ekspozīciju zāles. Tajā tika vēroti dažādi ugunsdzēsības darbā nepieciešamie rīki, transports un ekipējums. Skolēni varēja apskatīt, piemēram, transportu, ko izmantoja ugunsdzēsībā agrāk. Skolēni izmēģināja ierunāt telefona klausulē, inscenējot ārkārtas izsaukumu. Tāpat skolēni varēja iejusties ugunsdzēsēju lomā, uzvelkot ķiveri galvā un padarboties ar ūdens šļūteni.

Pēc muzeja apmeklējuma skolēni sniedza atgriezenisko saiti par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto. Katrs skolēns izjuta muzeja apmeklējumu atšķirīgi. Vienam visinteresantākais likās kosmonauta skafandrs, citam tas izraisīja bailes. Lai cik atšķirīgi viedokļi, taču visi skolēni atzīmēja muzeja apmeklējumu par ļoti pozitīvu un interesantu.

Policijas pārstāvji pastāstīja bērniem daudz jauna par policijas darbu un policijas funkciju sadalīšanu, demonstrēja filmu par drošības uzturēšanu Rīgā, parādīja policijas formu, kas simbolizē ne tikai profesiju, bet arī atbildību, kas uzlikta policijas darbiniekiem. Skolēniem arī pašiem bija iespēja pašiem pielaikot policijas formas elementus un iejusties policistu lomā.

Bērnu uzmanību piesaistīja speciālais aprīkojums, ko izmanto policijas darbā. Tika demonstrēti mūsdienīgie rīki un ierīces, kas palīdz izmeklēt noziegumus un uzturēt sabiedrisko kārtību. Bērni bija īpaši ieinteresēti, kā tehnoloģijas palīdz nodrošināt drošību. Skolēni varēja paturēt rokās roku dzelžus un bruņu vestes, kā arī pasēdēt uz policijas motorollera un policijas mašīnā.

Ekskursija uz policijas muzeju palīdzēja skolēniem labāk saprast valsts iestāžu darba nozīmi un drošības nozīmīgumu sabiedrībā. Pasākums bija izglītojošs un aizraujošs, atstājot bērniem spilgtus iespaidus. Bērni aktīvi uzdeva jautājumus, izrādīja patiesu interesi par policijas darbu.

Kas ir skola? Kas ir bibliotēka? Šādus un daudzus citus jautājumus 10. oktobrī noskaidrot ieradušies skolas kaimiņi – Rīgas 36.PII vecākās un sagatavošanas grupiņas bērni.

Tad nu arī pētām, kā izskatās skolas bibliotēkā. Jā, bibliotēkā tiešām ir ļoti daudz grāmatu! Bibliotekāre stāsta, ka lielākā daļa skolas bibliotēkas grāmatu tiek izmantotas mācoties gan latviešu valodu, matemātiku, dabaszinības, gan dažādas citas gudrības. Bet skolas bibliotēkā ir arī grāmatas, kurās var uzzināt, piemēram, par draudzību. Lasām K. Kirkopelto grāmatu “Mollis”. Darbojamies ar darba lapām un domājam, zīmējam. Kas gan varētu patikt draugam? Kā varētu iepriecināt draugu? Spēlējam draudzīgas spēles un dodamies draudzīgās rotaļās. Draudzēties ir skaisti!

Karjeras nedēļas laikā 9.a klases skolēni devās uz uzņēmumu SIA “Vecpilsētas drukātava”, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu “Gutenbergs druka”. Mērķis bija iepazīties ar mūsdienīgu uzņēmumu, uzzināt, kādas profesijas tajā ir pārstāvētas, kādu produkciju iespējams izgatavot salīdzinoši mazā uzņēmumā.

Skolēnu pārdomas un atšķirīgie viedokļi pēc ekskursijas:
“Bija apmākusies diena un mēs, 9.a un 11. klases skolēni devāmies paskatīties, kā Vecrīgas centrā strādā maza tipogrāfija. Interesanti, ka īpašniece sākotnēji bija strādājusi fabrikā “Laima” un tam nebija nekāda sakara ar tipogrāfijā nepieciešamajām prasmēm vai zināšanām.” /Daniels/
“Tad, kad devāmies uz “Gutenberga drukātavu” pats pirmais, ko ieraudzīju bija tas, ka tā drukātava bija iespiesta starp vairākām mājām Vecrīgā un, ka to īstenībā būtu ļoti grūti atrast neizmantojot digitālo karti. Tad, kad mēs iegājām iekšā, es redzēju, ka tā ir tik maza, ka nebūt varējis pat iedomāties! Pats interesantākais bija tas, ka tur bija daudz visdažādāko mašīnu, ar kuru palīdzību var drukāt grāmatas, iesiet grāmatas. Galvenā priekšniece mums pastāstīja, kā darboties ar ierīcēm, pastāstīja cik daudz laika, lai varētu izgatavot grāmatu gan vienkāršākā, gan sarežģītākā vākā – tas bija visinteresantākais fakts. Kopumā tā bija viena tāda interesanta ekskursija, kur es uzzināju dažas interesantas lietas par Gutenberga druku.” /Raimonds/
“Mūs laipni sagaidīja un pastāstīja, ar ko viņi šajā uzņēmumā nodarbojas. Šeit izgatavo kalendārus, uzlīmes, grāmatas, astes, dāvanu kartes un vēl visu ko citu. Kopā strādā 3 darbinieki, kas visu šo darbu dara.” /Elvita/
“Man patika, ka pastāstīja par visu, ko viņi dara, un arī parādīja. Tā ir maza un klusa vietiņa centrā. Man patika draudzīgā atmosfēra, un kopuma sajūta, kas valdīja starp darbiniekiem. Šī bija izglītojoša ekskursija, kur nebija ļoti interesanti. Traucēja tas, ka tur bija ļoti mazas telpas (nebija vietas) un beigās bija ļoti karsti. Brīžiem stāstījums bija nedaudz par garu. Stāstījums nelikās tik interesants, jo to, ko rādīja, telpu mazuma dēļ visi nevarēja redzēt.” /Renārs/
“Ekskursija uz “Gutenbergs druka”, manuprāt, bija diezgan interesanta. Šīs ekskursijas laikā es uzzināju vairāk par visu procesu. Tur bija arī ļoti interesantas ierīces, kuras nekad nebija redzētas. Man pārsteidzošākais bija tas, ka tik daudz var izdarīt tik maz cilvēku, tik mazās telpās.” /Elīza/
“Man ekskursija patika, bija interesanta. Redzēju daudzas interesantas ierīces, agrāk nebiju tādas redzējusi. Bija interesanti redzēt, kā dažas no tām strādā.”/Kate/

8. oktobrī skaistā rudens rītā skolā ieradušies ciemiņi – kaimiņi. Skolā viesojas Rīgas 36. PII vidējās grupiņas audzēkņi.

“Sēžamies” vilcieniņā un, dziedot dziesmiņu, caur skolas foajē telpu “braucam”  pa trepēm uz leju . O! Izrādās, skolā ir arī bibliotēka! Patiess pārsteigums mijas ar neviltotu interesi – kas ir bibliotēka? Kā bibliotēka atšķiras no grāmatnīcas? Pētām, cik dažādas ir skolas bibliotēkas grāmatas. Uzbūvējam īstu grāmatu torni. Un par ko gan raksta grāmatās? Lasām par rudeni un ežuku.

Bet, kā lai atcerās, cik tālu esi izlasījis grāmatu? Tad taču jāizgatavo grāmatzīme! Top skaistas grāmatzīmes, ko paņemt līdzi par piemiņu. Un, protams, kā tad bez rotaļām un vingrinājumiem!

4-5 gadus vecajiem bērniem šī bija pirmā ciemošanās mūsu skolā. Priecājāmies būt kopā un sarunājām satikties pavasarī.

9.oktobrī 7.a klases skolēni devās karjeras nedēļas ietvaros uz Rīgas lidostu, lai iepazītos ar  Rīgas lidostas profesijām un Rīgas lidostas darbības principiem. Skolēni pedagoga pavadībā devās uz Rīgas lidostu ar sabiedrisko transportu; 5. tramvaju un 22. autobusu, kurš pieved tieši pie lidostas.

“Vislabāk patika staigāt pa lidostas zonu, kurā var tikt tikai ar lidmašīnā iesēšanās talonu- biļeti”, tā teica vairāki skolēni, kuri nekad nebija bijuši lidostā. Daudziem bija interesanti, ka RIX ir Rīgas lidosta. Agatei, Sofjai, Jānim un Esterei bija interesanti uzzināt par bagāžas saņemšanu, kā tas notiek un kas notiek, ja bagāža nepienāk vai nonāk citur. Aptaujājot skolēnus pēc ekskursijas, viņi vienojās par kopīgiem iespaidiem:

• Bija interesanti iziet drošības pārbaudi.
• Patika staigāt pa lidostas zonu, kurā tiek tikai ar iesēšanas taloniem.
• Braukt ar autobusu, kuri domāti lidostas pasažieru vešanai līdz lidmašīnai vai no lidmašīnas līdz  lidostas terminālam.
• Bija interesanti tuvumā vērot lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos.

Karjeras nedēļas laikā devāmies iepazīt profesijas uz SIA “PusePlus”.

Gada noslēgums ar svētkiem vairs nav aiz kalniem, tādēļ dodamies lūkoties, kā top skaistās apsveikumu kartītes, kuras tik labprāt svētkos iegādājamies.

Vispirms tipogrāfijā “PusePlus” aplūkojam milzīgos stendus ar visdažādākajiem kartīšu paraugiem, kas paredzēti visādām svētku reizēm. To ir tik daudz, un visas pārsteidz ar savu skaistumu!

Kad dodamies iepazīties ar pašu ražošanas procesu un darbiniekiem, mūs sagaida vārda tiešā nozīmē milzīgs pārsteigums – izrādās, šeit uz darbu var doties kopā ar savu četrkājaino draugu, proti, suni.

Noskaidrojam, ka dažus no apsveikumu gatavošanas paņēmieniem protam arī mēs, piemēram, dekorēšanu ar pērlītēm, lentītēm u.c.

Pēc ekskursijas saņemam nelielas dāvaniņas – skaistas kartītes, kuras varam izlietot pēc saviem ieskatiem.

Miķeļdienas tirdziņš notika 30.septembrī. 6.stundas laikā. Skolotāji atveda savas audzināmās klases no 1. līdz 4.klasei (abas plūsmas) uz aktu zāli, kur bija salikti krēsli tirdziņam. Kad visi bija sagatavojušies, skolotāja atklāja pasākumu.
Mēs – Ksenija, Sofja, Estere, Emīlija, Kitija un Markus, iznācām uz skatuves un nodziedājām dziesmiņu skolotājas B. Lasmanes pavadījumā. Spriežot pēc reakcijas – klausītājiem patika.
Pēc tam sākās jauno klašu skolēnu priekšnesumi, viņi iepazīstināja pārējos ar Miķeļdienas tradīcijām, sakāmvārdiem un ticējumiem, uzdeva mīklas.
Mēs, ansambļa dalībnieki bijām vienīgie no vecākajām klasēm, jo uzstājāmies.
Tad varēja sākties tirgošanās. Mūsu skolā tirdziņā izmanto papīra naudu, ko katrs skolēns izgriež no sagataves un ievieto pašgatavotā maciņā. Arī mums iedeva šo naudu skolotāja Marita, 2€ katram.
Kā katru gadu, sākumā mēs visu izstaigājām, apskatījām, izpētījām, sapratām, ko gribēsim pirkt, un tad jau pirkām. Tur pārdeva lielākoties ēdienu, bet bija arī rokdarbi. Kā saka viena no kora dziedātājām, par to, kas tur bija: “Nekas nav īsti pamainījies no tā laika, kad mēs piedalījāmies tirgošanā, bet man patīk!” Tirdziņš bija labs, mēs nobaudījām skolēnu un viņu vecāku gatavotos našķus, jauki pavadījām laiku pērkot no mazajiem, un atcerējāmies mūs pašus kādreiz. Man patika!

“Diena sākās kā parasti – 5 mācību stundas, tad pusdienas, un tad – uz 5.tramvaju, braucām līdz pieturai “Aldaris”. Kad izkāpām, gājām līdz diezgan greznai mājai. Tas bija muzejs “Dauderi”. Pie ieejas mūs sagaidīja gide.” /Gvido M./

“Dauderu muzejā bija daudz ko redzēt, piemēram: senu un vēsturisku cilvēku portretus, greznus griestus, vecas mēbeles un pašu nopietnāko Kārļa Ulmaņa vaska figūru. Apskatījām arī vēsturisko virtuvi ar visām senajām iekārtām un priekšmetiem.” /Raimonds A./

“Gide izstāstīja par muzeja rašanās vēsturi, par alus darītavas un alus ražošanas vēsturi. Rādīja dažādas kartes un fotogrāfijas. Stāstīja par to, kā viss notika,  kā dzīvoja cilvēki.” /Gvido M./

“Šeit patiešām dzīvojuši daudzi dažādi cilvēki, kā arī bērni, jo telpās arī bija bērnudārzs.

Kad bijām apskatījuši muzeju, nolēmām aiziet uz Dauderu parku, kurš bija tikpat interesants, kā pats muzejs.” /Raimonds A./

“Man ekskursija nelikās pārāk interesanta, bet par sliktu arī to nesauktu.” /Gvido M./

Kādā dienā internetā izlasījām šādu ziņu: “Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu Dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – Dziesmusvētku telpa, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.” Nolēmām, ka kora dalībniekiem jādodas ceļā, lai apskatītu savām acīm, kur notiek lielie Dziesmusvētki, iepazītu to vēsturi izstādē.
Lūk, ko par to atceras kora dalībniece K. Rusakova:
“25. septembrī ar kora sastāvu mēs aizbraucām uz Mežaparku, lai apskatītu Dziesmusvētku estrādi un uzzinātu kaut ko jaunu par Dziesmusvētku vēsturi muzejā. Aizbraucām ar 11. tramvaju, kas ved tieši uz Mežaparku.
Tur mēs aizgājām līdz estrādei, uzkāpām augšā un nodziedājām “Dievs svētī Latviju” visi kopā.

Pēc tam mēs aizgājām uz muzeju “Dziesmusvētku telpa”, kas atradās zem estrādes. Mums gide pastāstīja par Dziesmusvētkiem, kā tie palīdzēja Latvijai kļūt neatkarīgai un veidoties kā valstij. Tur mēs papētījām ļoti interesantā veidā izveidoto Dziesmusvētku vēstures līniju. Pēc tam noklausījāmies “Saule, Pērkons, Daugava”.
Mēs uzgājām otrajā stāvā, kur bija interaktīvas nodarbības. Tur pavadījām nedaudz laika, jo drīz jau bija ekskursijas beigas. Man arī ļoti patika!”
“Bija atmosfērīgi, es iedziļinājos Dziesmusvētkos un jauki pavadīju laiku.” /S. Rusakova /
“Man patika, ka mēs kopā dziedājām.” /Nikola/
“Man patika dziedāt uz skatuves himnu.” /Dārta/
“Man patika, ka mēs dziedājām uz estrādes.” /Nikita/
“Man patika 2. stāvā, kur varēja visu kaut ko darīt.” /Lūcija/
Man patika Dziesmusvētku līnija – gadsimts un kuri Dziesmusvētki.” /Benjamins/
“Man patika klausīties austiņās mūziku.” /Kristaps/

19.septembra rītā mūsu 8.a klase kopā ar 7.a un 6.a klasi devās ekskursijā uz Ainažiem. Tur mēs apmeklējām Ainažu jūrskolas muzeju. Apskatījām ekspozīciju, kas stāsta par pirmo latviešu profesionālo jūrskolu un tās beidzējiem, kapteiņiem un stūrmaņiem. Tad mēs devāmies uz Veczemju klintīm, kur mums bija pikniks. (Agate)

Jūrskolas muzejā varēja apskatīt detaļas no vecajiem kuģiem, jūrnieku pierakstus un sadzīves lietas. Pēc muzeja apmeklējuma mēs gājām uz Ainažu molu, kur gājām pa akmeņiem līdz mola galam. Tur bija ļoti jauks skats uz jūru. Pie Veczemju klintīm man ļoti patika, jo tur varēja brīvi izskrieties un baudīt pikniku. (Matilde)
Veczemju klintīs man patika uzkurt ugunskuru un kopā ar visiem cept desiņas un maršmelovus, kā arī spēlēt spēles. (Ģirts)
Veczemju klintīs man patika sēdēt pie jūras uz akmeņiem klusumā. (Edgars)

Ainažu jūrskolas muzejā es uzzināju, kā mācījās jūrnieki tajā laikā, ko viņiem mācīja. Kā būvēja kuģus pagātnē un kā tie izskatījās. Pastaiga pa molu bija ļoti interesanta, jo bija liela migla un mēs tajā pazudām. (Jeļizaveta)
Ekskursija bija ļoti izdevusies, mums visiem tā patika. Ir jauki būt kopā ārpus skolas un stundām. ( Lība)

Rudens ekskursijā  devāmies kopā 9.a un 11.a klases 12 skolēni. Dienā solīja nedaudz mākoņainu, brīžiem saulainu laiku. Mums paveicās, diena pārsvarā bija gan saulaina, gan silta.

Mums bija ieplānotas daudzas apskates vietas. Šaubījāmies, vai varēsim visu pagūt. Pirmais apskates objekts bija “Latvijas skolas soma” ietvaros.

“Pirmo apmeklējām Salmu muzeju Tukumā. Mūs sagaidīja muzeja īpašniece un sāka stāstīt par saviem darbiem. No salmiem veidotas gan skulptūras, gan priekšmeti. Bija gan lieli, gan mazi darbi. Redzējām pūķi, Nāriņu, raganas, lielo kaķi, u.c. Daži darbi bija ārā, bet ļoti daudzi bija iekštelpās. Fotografēt ļāva tikai tos darbus, kas atradās ārā.

Mums pastāstīja par to, kā top darbi, kādi materiāli bez salmiem vēl tiek izmantoti.  Ļoti interesanti bija uzzināt, ka šāds darba veids vispār pastāv. Vēl bija interesanti uzzināt par darbu secību, lai izveidotu kādu figūru, par laiku, cik vajag, lai izveidotu kādu figūru.

Tālāk devāmies uz Valdemārpili, kur apskatījām un iemēģinājām  vietējo skautu izveidoto Sajūtu taku. Pa šo taku bija jāiet basām kājām. Takā bija dažāda veida akmeņi, čiekuri, skujas un vēl citi dabas materiāli. Kaut taka nebija gara – to pamēģināja tikai daži.” /Elvita K./

“Valdemārpilī bijām ļoti īsu brīdi, tāpēc man nelikās nekas tāds ļoti interesants. Taču Elku liepa gan bija diezgan iespaidīga. Vienīgi žēl, ka par tādiem dižkokiem diez ko nerūpējas.” /Elīza D./

“Rudens ekskursijā apmeklējām ļoti interesantu ražotni. Šajā ražotnē ražo dažādus sīrupus, sukādes un sukādes šokolādē.

Kad ieradāmies, mūs ļoti laipni sagaidīja uzņēmuma īpašnieki, vēlāk uzzinājām, ka viņi ir vīrs un sieva. Man radās iespaids, ka viņi ir ļoti laipni un jauki cilvēki, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Mums bija iespēja nogaršot viņu produkciju. Manuprāt, viss bija ļoti garšīgs. Uzņēmuma īpašnieki mums pastāstīja par savu ražotni. Produkciju varēja arī nopirkt.

Aizbraucot no turienes, palika labs noskaņojums. Man šajā ražotnē ļoti patika ražotnes īpašnieku pozitīvās enerģijas dēļ, kā arī tāpēc, ka tur bija ļoti izzinoši.”

“Ražotnes īpašnieki mūs ieaicināja iekšā telpās, kur kādreiz bijis bērnudārzs. Mēs apsēdāmies pie galdiem un skatījāmies prezentāciju par viņu daudzveidīgo biznesu – par zemeņu laukiem un siltumnīcām, par sukāžu un sīrupu ražošanu un pārdošanu. Bija interesanti stāsti no pieredzes, cik dažādi dzīvē var notikt, cik atjautīgam un gudram cilvēkam jābūt, lai nevajadzētu neviena cita palīdzību. Prezentācijas laikā uz galdiem bija gan parastās sukādes, gan sukādes šokolādē, gan dažādi dzērieni no sīrupiem.” /Daniels S./

“Pēc ilgas braukšanas ar autobusu un citiem pieturas punktiem, mēs bijām nonākuši Rojā. Tur mums tika dots brīvais laiks, un tas man ļoti patika. Jūrā ūdens bija diezgan silts, un varēja nopeldēties. Tikai žēl, ka nebija viļņu. Peldes laikā skolotāja mūs pieskatīja. Pelde ļoti atsvaidzināja.”/Kate S./

“Iebraucot Rojā, nolikām busu pie salīdzinoši jaunās Rojas estrādes. Tur mums bija brīvais laiks, kurā mēs varējām aiziet pastaigāties, aiziet uz garo molu, atpūtināt prātu, paēst vai aiziet uz diezgan lielo rotaļlaukumu”

Pēc peldes un īsas pastaigas pa Roju, mēs uzsākām ceļu uz Ēvažu stāvkrastu. Man tur ļoti patika, skats pie jūras arī bija ļoti skaists.

Tomēr visvairāk man patika pikniks. Uz maza līdzi paņemta grila mēs uz restēm cepām desiņas. Tas bija ļoti patīkami, pēc visas lielās braukšanas, skatīšanās un peldes, apsēsties un paēst. Pēc desiņām taisījām arī desertu – smorus. Tas sastāv no diviem cepumiem, kam pa vidu ir šokolāde un cepts maršmelovs. Pēc paēšanas devāmies uz galveno punktu – Kolkas ragu.” /Kate S./

“Atpakaļceļā mēs piestājām Kaltenes akmeņainajā jūrmalā. Tā vieta ir skaista, it sevišķi vakarā, kad saule jau sāk rietēt. Skaistie, lielie akmeņi ūdenī, uz kuriem tu varēji pastāvēt vai pārvietoties pa tiem…” /Elvita K./

“Mūsu pēdējā apstāšanās vieta bija Bērzciema pludmalē. Kaut gan ierodoties jau bija samanāms nogurums, šī noteikti bija viena no manām mīļākajām apstāšanās vietām. To efektu, manuprāt, deva tas oranžais pilnmēness, kas bija. Es domāju, dienas laikā tur arī ir skaisti, bet vakarā vēl labāk. Šī vieta vēl interesanta bija ar to, ka pludmalē nav smiltis, bet zāle, kas ir arī ūdenī.

Es domāju, šī bija ideāla ekskursijas noslēguma vieta.” /Elīza D./

19.septembrī braucām ekskursijā uz Ainažu jūrskolu. Bija interesanti redzēt, kā izskatījās skolas pirms vairāk kā 100 gadiem. Redzējām senus rakstus, kuģu modeļus, dažādus interesantus priekšmetus, kas saistīti ar kuģniecību.

Pēc muzeja apmeklējuma aizgājām līdz jūrai pa molu, kurš veidots no lieliem akmeņiem.

Iebraucām arī Igaunijā, kur paēdām pusdienas.

Pēc tam aizbraucām uz Veczemju klintīm. Tur kurinājām ugunskurus un cepām desas. Visvairāk mums patika brīvais laiks, ko pavadījām pie Veczemju klintīm.

Mūsu ekskursijas mērķis bija iepazīt Latvijas rudens ainavas; uzzināt visu par maizes tapšanu un cepēja profesiju; apskatīt pasaku muzeju; izpētīt Jaunmoku pils muzeju, iepazīties ar seno laiku pils telpām, sadzīvi un tērpiem; iepazīties ar zemnieku saimniecības darbiem un piedalīties degustācijā. 

Tā kā vasara mūs šogad lutina arī septembrī, esam izplānojuši garu un interesantu ekskursiju uz Kurzemes pusi.

Kā pirmo apskates objektu izvēlējāmies Lāču maiznīcu, lai noskaidrotu, kā tad tiek gatavota gardā maize un paši uzceptu gan kūciņu, gan smalkmaizīti. Iepirkāmies arī ražotnes veikaliņā.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Džūkstes pasaku muzeju. Šeit var daudz uzzināt par pasakām un arī par agrāko laiku skolu.

Bet īpašu pārsteigumu sagādā ekskursija pa Jaunpils pili, kur mūs gaida ne tikai gida stāstījums, bet gluži vai teatralizēts uzvedums ar lomām un tērpiem, un īstu lielgabala šāvienu pasākuma beigās.

Ja jau esam izbraukuši no Rīgas, tad vēl atliek tuvāk iepazīties ar lauku dzīvi zemnieku saimniecībā, kur mīt govis, teliņi, zirgi un mājputni. Varējām tos pabarot un arī pagaršot saimniecībā gatavoto produkciju. Pēc tam gan – noguruši, bet apmierināti devāmies atceļā.

19.septembrī 7.a klases skolēni devās uz Ainažiem, lai apmeklētu  muzeju Ainažu jūrskolu, kurā atspoguļoti latviešu tautas jūras braukšanas pirmsākumi un vēsture. Skolēni arī iepazinās ar pilsētas vēsturiskajām vietām.

• “Mums patika būt kopā kā vienotai klasei.” Estere, Ksenija, Sofja, Samanta, Agate, Markuss, Jānis, Gustavs, Toms
• “Patika gleznu istaba, kurā atradās gleznas, kuras gleznoja jūrnieks.” Sofja, Estere un Ksenija
• “Bija interesantas arī veco zvejnieku skulptūras.” Agate un Sofja

• “Akmeņainais ceļš bija interesants tāpēc, ka iestiepās jūrā, bet tas bija arī bīstams, jo daži akmeņi kustējās.”  Jānis
• “Ejot pa akmeņaino  molu, varēja redzēt skaistu skatu- miglā ietērptu jūru.” Estere
• “Akmeņainais ceļš  bija miglā tīts un tas bija skaisti.” Agate
• “Tā bija viena no jaukākajām vietā, kur atpūsties!” Gustavs, Samanta, Ksenija, Sofja, Estere

Bet  visiem kopā vislabāk patika:

• interesantais Ainažu  jūrskolas muzejs;
• akmeņainais ceļš, kurš iestiepjas jūrā;
• atpūta jūras krastā.

Rudens ekskursijā uz Pakrojas muižu Lietuvā devās 5.b, 6.b, 7.b, 8.b, 9.b, 10.b, 11.b un 12.b klašu skolēni. Kopā jautrāk!

Pakrojas muiža šobrīd ir arhitektūras un vēstures piemineklis, kas ļauj cilvēkiem izjust dzīvi, kāda tā bija 19. gadsimta beigās. Par dzīvi muižas pilī mums stāstīja gids, kas spēlēja muižas saimnieka barona Ropa lomu. Iespējams, tāpēc mums bija tik interesanti uzzināt par muižas iemītnieku dzīvi. Barons Rops ieviesa visdažādākos jauninājumus muižā, piemēram,  tvaika traktoru.  1866. gadā muižā tika iekārtota aptieka, kas apkalpoja gandrīz četri tūkstoši apkārtnes iedzīvotājus, un tai līdzās atradās arī slimnīca uz divpadsmit vietām.  Nelielā koncertzālē barons mūs uzaicināja spēlēt klavieres, un tas izrādījās improvizēts koncerts.  Pie klavierēm  9.b klases skolniece Katrīna.

Mums bija interesanti atgriezties pirms 100 gadiem un iepazīt īsto 19.gadsimtu, izjūtot muižas atmosfēru, uzklausīt intriģējošus Barona stāstus. 

Pēc tam mēs apmeklējām vairākas nodarbības.

Muižas vilnas manufaktūra

Meistare Albīna mūs sagaidīja darbnīcā, pastāstīja par savu darbu, rādīja savus izstrādājumus (lelles, cepures, apavus) un tad sāka mācīt, kā strādāt ar aitas vilnu. Albīna stāstīja mums par vienu no gadsimtu seniem amatiem – vilnas vēlēja. Meistare mums  pastāstīja arī par aitas vilnas priekšrocībām un dalījās ar sava amata noslēpumiem. 

Keramikas darbnīca

Apmeklējot muižas keramikas darbnīcu, mēs  uzzināja, kā māls tiek sagatavots, kā tiek apstrādāts, un to, ka lai māla izstrādājums būtu izturīgs un lietojams, tas tiek apdedzināts divas reizes krāsnī aptuveni 1000 grādu temperatūrā. Pēc meistara stāsta mēs tikām aicināti izmēģināt šo arodu un  savām rokām izgatavot karināmo rotaļlietu vai īstenot kādu citu savu ideju.

Medus un vaska manufaktūra

Par ekskursiju mums bija brīnišķīgi iespaidi. Sakām lielu paldies skolotājiem, kuri mums organizēja šo izglītojošo ekskursiju!

Agri no rīta mēs izbraucām uz Lietuvu -Pakrojas muižu, kura ir viena no lielākajām un skaistākajām muižām Baltijas valstīs.Tā ir īsta pils ar milzīgu parku, kur atrodas zirgu stallis, seno tērpu istaba, moku muzejs, darbnīcas un kafejnīcas.

 Kad atbraucām, mūs sadalīja divās grupās, lai varētu apmeklēt radošās darbnīcas. Viena grupa veidoja sveces, otra grupa strādāja ar vilnu. Darbības rezultātā sanāca interesantas mantiņas.

Pēc nodarbības gājām caur skaistu parku uz centrālo muižu, kur mūs sagaidīja muzeja gids ar aizraujošiem un interesantiem stāstiem. No vienas istabas pārvietojāmies uz nākamo. Varējām apskatīt vēsturisko kolekciju, dažādu priekšmetu un dekoru dažādību. Koncertzālē gids piedāvāja uzspēlēt klavieres, un Katrīne ar lielu prieku spēlēja. Mēs labi pavadījām laiku.

Pēc tam bija  brīvais laiks. Veselu stundu staigājām pa skaisto parku, kur ir veidotas krāšņas puķu dobes, kā arī ir ļoti daudz interesantu kompozīciju, figūru un skulptūru. Kopā fotografējāmies un priecājāmies par skaisto laiku un brīnišķīgo vietu.

Priecīgā noskaņojumā atgriezāmies mājās.

• Dimam patika Pakrojas muiža, jo viņu interesē vēsture.
• Maksims  bija sajūsmā par skaistu vietu, un teica, ka gribētu atbraukt vēlreiz ar ģimeni.
• Kopumā visiem klases skolēniem patika gan muiža, gan  radošās  darbnīcas.

Ekskursijā uz “Tehnoannas pagrabiem” bērni piedzīvoja neaizmirstamu dienu, pilnu ar tehnoloģiju un radošuma atklājumiem. Ekskursijas laikā viņi iepazina dažādas tehnoloģijas, piedalījās interaktīvos eksperimentos un darbnīcās, kur varēja izmēģināt savas prasmes praktiskos uzdevumos.

Bērniem bija iespēja redzēt un izprast dažādus tehnoloģiju izgudrojumus un to pielietojumu ikdienā; pašiem eksperimentēt, radot savus projektus un tehniskos risinājumus; sadarboties komandās, kas stiprināja draudzību un kolektīva saliedētību.

Visvairāk bērniem patika planetārijs, kur viņi varēja vērot zvaigznes un zvaigznājus, kā arī tumšais tunelis, no kura atrast izeju izrādījās nemaz tik vienkārši. Šī ekskursija ne tikai paplašināja bērnu redzesloku un radīja interesi par tehnoloģijām, bet arī veicināja radošās domāšanas un problēmu risināšanas prasmes. Visi atgriezās mājās iedvesmoti un priecīgi par jaunajām  zināšanām un pieredzi.

Ceturtdien, 12.septembrī, Rīgas 66.vidusskolā, atklāts bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp, kustību traucējumiem, pielāgots sporta laukums.

Renovācijas laikā veikti sporta laukuma atjaunošanas darbi, atjaunoti ielu vingrošanas rīki, labiekārtots multifunkcionālais laukums. Vairāk lasīt ŠEIT >>>

11.septembrī 7.a klases skolēni devās  mācību ekskursijā uz Vangažiem. Uz mežu visus atvizināja neliels busiņš. Vangažos mūs sagaidīja Latvijas mežu pārstāvji, kuri bija noorganizējuši interesantu pārgājienu ar dažādām, mežu izzinošām stacijām.

• Dažiem skolēniem visvairāk patika pirmais uzdevums – savākt tieši vienu kilogramu čiekuru.
• “Bija interesanti skaitīt priedes jaunaudzē.” Ksenija
• “Man patika skatīties kā paraugs reaģē uz  augsnes skābumu.” Sofja
• “Mums izdevās precīzi noteikt augsnes skābumu pēc krāsu tabulas.” Estere

• “Mēs precīzi nozāģējām 200g koka gabaliņu.” Samanta
• “Man patika zāģēt koku.” Toms
• “Patika kontrolēt būvdarbus.” Estere

• “Ugunskurā bija forši sadedzināt desu līdz oglei.” Toms
• “Ceptās desiņas bija gardas” Jānis

Bet  visiem kopā vislabāk patika:

• iešana caur mežu un meža stacijas;
• čiekuru vākšana;
• brīvā atmosfēra.

Zinību dienas svinīgais pasākums 1. – 12. klasēm norisināsies 02.09.2024. plkst. 10.00 skolas laukumā (no parka puses). Klases stunda no plkst.10.10 līdz plkst. 11.00.   

Lietus gadījumā skolēni dosies uz savām klašu telpām no plkst. 9.45. Klases stunda no plkst.10.10 līdz plkst. 11.00.

“Skolēna karte” ir skolēna apliecība Rīgas skolēniem, kas nodrošina bezmaksas braucienus “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā. Karte ir jāsaņem visiem skolēniem, kuri uzsāk mācības 1. klasē. Tās nomaiņa jāveic, uzsākot mācības 5. un 10. klasē. Jauna “Skolēna karte” jāsaņem tiem skolēniem, kuri maina izglītības iestādi vai kuriem mainās personas dati.

Rīgas 1., 5. un 10. klašu skolēnu vecāki var pieteikt “Skolēna karti” attālināti. Ja vecāki attālināti iesniegs pieteikumu līdz 9. septembrim, Skolēna karti varēs saņemt izglītības iestādē līdz septembra beigām, izvairoties no nepieciešamības doties uz klientu apkalpošanas centriem. 

Aizpildot pieteikumu “Skolēna kartes” izgatavošanai portālā www.eriga.lv, dati par skolēnu un skolu, kurā bērns mācās, tiks atlasīti automātiski. Pieteikumam klāt jāpievieno tikai skolēna fotogrāfija.