Vēlies uzzināt, kāda ir ikdiena dažādās profesijās? Piedalies Ēnu dienā 2026, kas notiks 1. aprīlī!

Svarīgi datumi:

• No 2. februāra — profilu izveide un atjaunošana vietnē www.enudiena.lv
• No 27. februāra — pieteikšanās vakancēm

Jaunums!
Šogad būs pieejams vakanču tests, kas palīdzēs atrast profesijas, kas vislabāk atbilst tavām interesēm.

Atceries!
Ja piedalīsies Ēnu dienā, skola attaisnos kavējumu, uzrādot ēnu devēja parakstītu apliecinājumu.

Vairāk informācijas: www.enudiena.lv

2026. gada 31. janvārī plkst. 16.00 Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē notiks ikgadējais labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens”, kas šogad veltīts Sv. Jēkaba katedrāles 800 gadu jubilejai un vēsturisko ērģeļu atjaunošanai.

Labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens” aizsākās 2015. gadā kā sabiedriska iniciatīva, kas ar mūzikas, ticības un līdzdalības spēku aicina atbalstīt Sv. Jēkaba katedrāli – vienu no nozīmīgākajiem Latvijas garīgā un kultūras mantojuma centriem. Gadu gaitā tas izaudzis par plašu labdarības kustību, kurā satiekas dažādu paaudžu izpildītāji, profesionāli mūziķi un amatierkolektīvi, klausītāji un atbalstītāji.

Īpaši jāizceļ komponista un pianista Māra Lasmaņa ieguldījums – viņš bijis viens no tiem, kas stāvēja pie šīs koncertu kustības šūpuļa, palīdzot “Mīlestības pieskārienam” no idejas pārtapt par tradīciju ar plašu sabiedrisku rezonansi.

Šī gada gada koncerta pamatideja – “Šeit satiekas laikmeti un cilvēki” – atspoguļojas programmas daudzslāņainībā: līdzās senajām baznīcas mūzikas tradīcijām skanēs latviešu autoru darbi un mūsdienu muzikālie stāsti, vienā koncertā apvienojot dažādu paaudžu izpildītājus un dažādas muzikālās valodas.

Programmā piedalās kori un ansambļi, solisti, komponisti un instrumentālisti, tostarp Raimonds Tiguls, Uldis Marhilēvičs, Mārtiņš Egliens un Māris Lasmanis, kuri ar savu klātbūtni un mūziku koncertam piešķir īpašu radošu mērogu.

Koncertā piedalīsies arī Sv. Jēkaba katedrāles draudzes koris (diriģente Janīna Puškovska, ērģeles – Ilona Birģele), LU senās mūzikas ansamblis “CANTO”, Rīgas Valsts tehnikuma vokālais ansamblis “Dziedošie”, ansamblis “Dzeguzēni”, Rīgas 66. vidusskolas koris, vairāki koklētāju ansambļi, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas pūtēju orķestris “Intermezzo”. Solistu vidū – arī Edgars Ošleja, Dita Lūriņa, kā arī Bingyu Wang (Ķīna).

Īpašu emocionālu dimensiju šī gada koncertam piešķir Rīgas Lutera draudzes kora dalība, ienesot programmā ekumēnisku saviļņojumu – vienojošu kopības sajūtu, kas pārsniedz konfesionālās robežas un apliecina mūzikas spēju pulcēt cilvēkus kopīgam mērķim.

Sv. Jēkaba katedrāles ērģeles ir nozīmīgs sakrālās mūzikas instruments, kas katedrālē gadsimtiem ilgi bijis liturģijas un koncertdzīves centrs. Koncerta laikā vāktie ziedojumi tiks novirzīti vēsturisko ērģeļu restaurācijai, lai instruments arī turpmāk varētu pilnvērtīgi skanēt nākamajām paaudzēm.

Koncerts noslēgsies ar visu dalībnieku kopīgu dziedājumu, simboliski apliecinot koncerta galveno ideju – kopība, mīlestība un atbildība par kultūras mantojumu.

• Vieta: Rīgas Sv. Jēkaba Romas katoļu katedrāle
• Ieeja par ziedojumiem
• Ziedojumi: Sv. Jēkaba katedrāles vēsturisko ērģeļu atjaunošanai
• Koncertu vadīts žurnālisti Velta Puriņa un Jānis Tomelis
• Programmas direktors: Andris Feldmanis
• Producents: Lūkass Mairis Marcinkēvičs

Mūsu skolā 7.a un 7.b klasēs tika īstenota Vienotas skolas pieejā balstīta starpdisciplināra mācību stunda “Gadskārtas”, kurā cieši sadarbojās latviešu valodas skolotāja un datorikas skolotāja. Šīs stundas mērķis bija veicināt skolēnu izpratni par latviešu gadskārtu tradīcijām kā nozīmīgu valsts kultūridentitātes daļu, vienlaikus attīstot valodas prasmes, digitālās kompetences un sadarbības iemaņas.

Stundas sasniedzamie rezultāti bija skaidri definēti. Skolēni izprata latviešu gadskārtu nozīmi kultūras kontekstā, apguva prasmi atrast, atlasīt un strukturēt informāciju, veidoja digitālas prezentācijas un stāstus, kā arī sadarbojās grupās un prezentēja savus darbus latviešu valodā. Šādi tika stiprināta gan mācību satura izpratne, gan skolēnu pārliecība par savām spējām.

Mācību process noritēja vairākos posmos. Vispirms skolēni darbojās pētnieciskajā darbā grupās. Katra grupa izvēlējās vienu gadskārtu svētku tēmu, piemēram, Meteņus, Lieldienas, Jāņus vai Mārtiņus. Latviešu valodas stundās skolēni strādāja ar dažāda līmeņa tekstiem, izmantoja atgādnes, atbalsta jautājumus un vizuālos materiālus, lai nodrošinātu satura izpratni ikvienam, mācījās izcelt būtiskāko un strukturēt informāciju folkloras materiālus un tradīciju aprakstus. Datorikas stundās skolēni pielietoja  informācijas meklēšanas prasmes, meklēja papildu informāciju drošos interneta avotos, atlasīja attēlus, apguva prasmi kritiski izvērtēt informācijas ticamību un digitālā satura veidošanas prasmes, sadarbojoties jauktās spējās veidotās grupās, kur katrs skolēns varēja dot savu ieguldījumu.

Digitālā produkta veidošanas posmā skolēni izstrādāja prezentācijas un veidoja stāstus, kuros atspoguļoja apgūto par gadskārtu tradīcijām. Uzdevumi tika diferencēti, piedāvājot izvēles iespējas satura apjomā, noformējumā un izpildes veidā, tā nodrošinot Vienotas skolas pieejai atbilstošu mācību procesu. Skolēni mācījās sadarboties, uzklausīt cits citu un kopīgi sasniegt mērķi. Šis darbs attīstīja radošo domāšanu, prasmi sadarboties un atbildīgi sadalīt pienākumus grupā. Skolēni mācījās veidot vizuāli pārskatāmu saturu un skaidri formulēt galvenās idejas.

Noslēgumā notika darbu prezentēšana un refleksija. Skolēni atbilstoši savām spējām  prezentēja savus darbus, stāstīja par izvēlēto gadskārtu nozīmi, simboliem un tradīcijām mūsdienās. Skolēni prezentēja savus darbus drošā un atbalstošā vidē, saņēma pozitīvu atgriezenisko saiti un izvērtēja gan savu ieguldījumu, gan grupas sadarbību. Refleksijā skolēni dalījās ar to, kas izdevās, ko iemācījās un kādas prasmes varēs izmantot turpmākajās mācībās.

Šī stunda 7.a un 7.b klasēs ir spilgts piemērs Vienotas skolas pieejai praksē – visi skolēni mācās kopā, tiek ņemta vērā katra individuālā vajadzība, veicināta piederības sajūta un radīta iespēja ikvienam piedzīvot panākumus Pēc prezentācijām tika izvērtēta gan sadarbība grupās, gan apgūtās prasmes, veicinot skolēnu spēju reflektēt par savu mācīšanos.

Šī mācību pieredze ir spilgts labās prakses piemērs pedagogu sadarbībā. Notika un mērķtiecīga latviešu valodas un datorikas skolotāju sadarbība, mācību saturs bija cieši saistīts ar valsts kultūridentitāti, vienlaikus attīstot valodas un digitālās prasmes.

Tika īstenota Vienotas skolas pieeja – visi skolēni mācījās kopā, izmantojot atbalstošas un iekļaujošas metodes, nodrošinot līdzdalību un panākumu pieredzi ikvienam skolēnam. . Pedagogu sadarbība, mērķtiecīga diferencēšana un iekļaujošas mācību metodes apliecina, ka Vienota skola nav tikai koncepcija, bet ikdienas mācību prakse, kas veido drošu, atvērtu un attīstošu mācību vidi ikvienam skolēnam.

Šī stunda 7.a un 7.b klasēs apliecina, ka starpdisciplināra sadarbība un mūsdienīga pieeja mācību procesam veicina skolēnu motivāciju, iesaisti un jēgpilnu mācīšanos.

Klases stundā un sociālo zinību – drošības fakultatīvā mācāmies par dažādām profesijām, par dažādiem ar drošību saistītiem jautājumiem. Mācāmies atpazīt bīstamas situācijas (piemēram, svešinieki, atrastas aizdomīgas lietas) un zināt, kā rīkoties, kā izsaukt palīdzību. Mācāmies izprast, kāpēc svarīgi ievērot dažādus noteikumus gan skolā, gan uz ielas, gan sabiedriskās vietās. Tādēļ klases audzinātāja nolēma, ka jāapmeklē Policijas muzejs, jāsatiek īsti policisti, lai tuvāk iepazītos ar policista profesijas ikdienu un galvenajiem uzdevumiem; izprastu, kāpēc sabiedrībā ir vajadzīgi noteikumi un kas notiek, ja tos neievēro, stiprinātu klases kolektīvu un mācītos pieklājīgu uzvedību publiskās vietās.

Neskatoties uz samērā auksto ziemas dienu, silti saģērbāmies un devāmies ceļā. Drīz bijām galā. Jau pie ārdurvīm mūs laipni sagaidīja policiste, kas pildīja gida pienākumus. Viņa pavadīja mūs uz 2. stāva zāli, kurā atrodas gan prezentāciju vieta, gan muzeja eksponāti.

Sākumā skatījāmies video, atbildējām uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto. Uzzinājām, ka policistiem jānēsā diezgan smaga aizsargveste, dažādi ekipējuma piederumi – ierocis, rācija, steki, speciāla josta, kabatas lukturītis un vēl daudz citu lietu. Protams, nepieciešams arī formas tērps. Kopā tas viss sver diezgan daudz, un ir smagi. Tāpēc policisti daudz nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Par viņu labajiem sasniegumiem liecināja vairāki plaukti ar kausiem par izcīnītajām uzvarām.

Pēc teorētiskās daļas sekoja policistu ekipējuma apskate un arī pielaikošana. Mērījām smago aizsargvesti, pielaikojām roku dzelžus. Paturējām rokās tonfu – tas ir steka veids ar papildu rokturi sānā (taisnā leņķī). Tonfa cēlusies no austrumu cīņas mākslām, bet vēlāk pielāgota policijas vajadzībām.

Protams, zēniem vislabāk patika ieroči. Pilnīgi visi izmantoja iespēju uzkāpt uz policijas “mocīša”. Vēl bija interesanti aplūkot dažādu valstu policistu cepures. Mēs drīkstējām izvēlēties sev tīkamāko, pielaikot un uztaisīt grupas foto. Nobeigumā aplūkojām policijas auto, izpētījām, kā pārvadā aizturētos, kur sēž policisti, kas nav pie stūres. Un tad jau vairs tikai mājupceļš.

Paldies par jauko ekskursiju, stāstījumu un demonstrāciju Pašvaldības policijas darbiniecei!

Par godu izcilā latviešu komponista un pianista Raimonda Paula 90. dzimšanas dienai  notika īpašs jubilejas koncerts Rīgas Kongresu namā “Latvijas skolas soma” ietvaros 12. janvārī, tieši dzimšanas dienā. Tas tas bija kā muzikāls veltījums Maestro daiļradei, viņa mūzikai un tās ietekmei uz Latvijas kultūru. Pasākums skolu jauniešiem bija gan muzikāls koncerts, gan emocionāls ceļojums caur Maestro radīto mūziku, kurā skanēja gan atpazīstamas, gan pārstrādātas skaņdarbu versijas.

Atsauksmes:

• Šis koncerts bija kā svētki. Raimonda Paula mūzika skanēja dzīvīgi un pārliecinoši, radot sajūtu, ka katra dziesma stāsta savu stāstu. Enerģija uz skatuves bija “lipīga”, un arī klausītāji kļuva par daļu no priekšnesuma.
• Raimonda Paula jubilejas koncerts pierādīja, ka laba mūzika nekad nenoveco. Enerģiskās melodijas un jautrā atmosfēra aizrāva. Šis pasākums paliks atmiņā ilgi.
• Koncerts bija ļoti enerģisks un emocionāls. Īpašu noskaņu radīja Ralfa Eilanda spēcīgā balss un harizma, kā arī Rūtas Dūdumas – Ķirses sirsnīgais un tīrais dziedājums.