2023./2024.mācību gads


Esi interneta izcilnieks

Kopā ar skolotājām M. Bileskalni, M.Jupiku – Balašonoku, L. Vīganti un G. Ozolu 1.a, 2.a, 3.a un 4.a klases skolēni 10. maijā nolēma izzināt, kā darboties internetā, kas ir droši, kam prasīt padomu vai palīdzību.

No drossinternets.lv atsūtītajiem materiāliem kopā ar bērniem izveidojām Gudro, Piesardzīgo, Drošo, Laipno un Drosmīgo un katram tēlam aizpildījām vizītkarti, īsi aprakstot, kas katram no tēliem patīk vai nepatīk, ar ko tie draudzējas un kādus padomus dod bērniem. Pārrunājām ar skolēniem drošas interneta izmantošanas pamatprincipus.

1.klases skolēni izdomāja interneta tēliem kopīgu nosaukumu – interneta “pupsiki”. Kopīgi ar skolotāju izspēlējām spēli, kurā  ”pupsikus” pamet gaisā, bērni tos noķer un stāsta, ko šis tēls māca interneta lietošanā. Visgrūtāk stāstīt bija par Piesardzīgo, kurš nekad neuzķeras uz blēdībām. Laipnais, kas ir ļoti draudzīgs, un Drosmīgais, kurš nekautrējas lūgt palīdzību un arī lieki neriskē, bērniem patika vislabāk, jo varēja par šiem tēliem stāstīt pat 5 minūtes.

Spēlējām arī “Vaifija ”spēli, kuras laikā skolēni pilnveidoja savas zināšanas par interneta lietošanu un drošību.

Sveicam svētkos!

Es raugos karogā,
Kas lepni vējā plīvo
Un klausos valodā,
Kas tik melodiski skan
Un lepni saku –
Te mana Latvija, te manas mājas.
/I.Brāzma/

Rīgas 66. vidusskolas kolektīvs sveic visus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!

“Mana Latvija, mana atbildība”

“Mana Latvija. Mana Atbildība” ir Latvijas zemessargu rosināts un izveidots vadmotīvs visaptverošai valsts aizsardzībai, kas ikvienam Latvijas cilvēkam atgādina par mūsu katra atbildību sargāt Latviju un visu, kas mums dārgs.

Arī mūsu 6. klases skolēni izteica savas domas par to, kā viņi varētu iesaistīties Latvijas sargāšanā. Jo sargāšana nav tikai armijas vai zemessardzes pārziņā. Sargāt var arī rūpējoties.

  • Mana un mūsu atbildība ir uzturēt tīru un kārtīgu Latviju. Lai prieks mums un citiem! Darīsim to kopīgiem spēkiem!
  • Mana atbildība ir atbildēt par savu rīcību, uzvedību, sekmēm skolā un arī sabiedrībā. Mana atbildība lielākoties ir mācīties un pildīt mājasdarbus. Latvijai un, protams, arī citām valstīm ir vajadzīgi izglītoti cilvēki, tāpēc no mazām dienām mums liek būt patstāvīgiem, labi mācīties un risināt problēmas.
  • Mana atbildība ir nepiemēslot Latvijas vidi un aiz sevis savākt visus atkritumus, lai nebūtu piemēsloti meži un parki, lai dzīvnieciņi nesaindētos ar manis radītajiem atkritumiem.
  • Latvija – tā ir mana valsts, tā ir mana tēvzeme. Manu vecāku, vecvecāku un vecvecvecāku zeme, un viņu izveidotā valsts. es mīlu Latviju. Tāpēc, ka tā ir mana Dzimtene. Latvija ir valsts, kur es varu būt latvietis un runāt latviešu valodā. Mums katram jārūpējas par Latviju, par Tēvzemi.
  • Meži ir Latvijas bagātība. Mēs katrs esam atbildīgi par meža tīrību. Mums visiem patīk staigāt pa tīru mežu.
  • Mūsu Latvija lepojas ar daudziem skaistiem dabas skatiem. Mums visiem kopā ir jākopj un jāpieskata Latvijas mežus, pļavas un klintis, jo tā ir lieta, ar kuru var lepoties. Tādēļ būsim kārtīgi un nemetīsim atkritumus brīvajā dabā, neskrāpēsim uzrakstus uz klintīm un nebiedēsim Latvijas mežu dzīvniekus!
  • Man ļoti patīk Latvija, jo pat ja tā ir maza valsts, tā ir skaista. Tomēr rūpēties par Latviju ir mūsu atbildība. Mums vajag svinēt latviešu svētkus, dziedāt latviešu tautas dziesmas, lai neviens tās neaizmirst. Latvija ir mūsu valsts, un mums vajag pat to rūpēties. Tāpēc cieni savu valsti, jo tā ir tava Dzimtene, tava Latvija.

Valsts aizsardzības mācība (VAM)– 30.04.2024.

Visbeidzot ilgi gaidītā diena ir klāt, šodien, 30.aprīlī Valsts aizsardzības mācību nodarbībās notiks praktiskā šaušana pa mērķi. Pirms tam gan visiem jānokārto ieskaite par ieroča detaļām un drošības tests. Rīts sākās ar drošības instruktāžu un kopīgi tika atkārtoti ieroča detaļu nosaukumi. Pēc tam katrs individuāli kārtoja ieroča detaļu zināšanu testu.

Vēlreiz visi kopā atkārtoja dažādas šaušanas stāvokļus un precīzas šaušanas pamatnoteikumus, kā arī komandas uz ugunslīnijas un darbības ar ieročiem. Pēc kārtīgas zināšanu nostiprināšanas, pienāca kārta testam par darbībām ar ieročiem. Ar pasniedzēju iedrošināšanu un uzmundrinājumu visi skolēni veiksmīgi nokārtoja šo testu un saņēma atļauju doties uz praktiskās šaušanas nodarbību.

Lai arī visu rītu spīdēja saule, dodoties uz praktisko nodarbību sāka smidzināt lietutiņš, kurš par laimi ātri pārgāja un atgriezās saule. Tomēr sajutām arī laika apstākļu ietekmi.

Vispirms bija jāsagatavo šaušanas mācību laukums, puiši sabēra maisos zemi un novietoja tos kā atbalsta ekipējumu. Meitenes atnesa putuplasta plāksnes un izvietoja tās gar žogu, un piesprauda mērķus pie tiem. Pasniedzēji pa to laiku bija jau novilkuši mācību laukuma līnijas. Atlika parūpēties par drošības pasākumiem tuvējā parkā. Gājēju celiņi tika norobežoti ar lentu un uzrakstiem, ka šeit notiek Valsts aizsardzības mācību nodarbība. Uz katra celiņa pirms lentas atradās skolnieks, kurš paskaidroja kāpēc šeit aizliegts iet un norādīja virzienu, kā apiet mācību teritoriju.

Pēc sagatavošanās darbu veikšanas, pirmā skolēnu grupa pēc komandas ieņēma vietas uz paklājiņiem un noteiktajā kārtībā izpildīja uzdevumu. Šaušanas vingrinājumi tika izpildīti vairākās sērijās, pēc katras no tām skolēni kopā ar instruktoriem devās apskatīt savus rezultātus.

Šodienas praktiskās šaušanas uzdevums bija veikt ieroča piešaudi un panākt pēc iespējas lielāku trāpījumu blīvumu. Ņemot vērā, ka skolēniem nebija iepriekšējas šaušanas pieredzes, Anastasijas, Lauras un Danielas sniegums bija ļoti labs. Praktiskās šaušanas uzdevums tika pielāgots ņemot vērā skolēnu iespējas, tāpēc Santa kā atbalstu izmantoja galda virsmu.

Pēc praktiskās šaušanas nodarbības viss inventārs veikli tika sakārtots un nolikts nākošajai nodarbībai. Šodienas nodarbības noslēdzās ar ierindas apmācības elementu atkārtojumu.

Vislabāk par nodarbības ieguvumiem un emocijām lasām skolēnu domās:

  • VAM bija ļoti interesanta, it sevišķi, kad mums deva iespēju šaut pa mērķiem. Drusku garlaicīgi bija gaidīt, kad visi izies pārbaudi par to vai māki rīkoties ar ieroci. Kopumā bija superīgi.
  • Pirms VAM nodarbības es biju ļoti uztrauksies, jo mums vajadzēja šaut, protams mums nebija īstas patronas, bet īstas šautenes. Tas uztraukums uzreiz pazuda, kad pasniedzēji motivēja, un beigās viss bija kārtībā…:)
  • Nodarbība bija ļoti interesanta, iemācījos, kā aprīkoties ar ieroci un kā izjaukt un salikt ieroci.
  •  VAM bija diezgan interesants, nepatika tas, ka praktiski visu laiku atkārtojam visu no iepriekšējās stundas. Vēl joprojām nebija kalašņikovu, bet nu vismaz kaut kas bija.
  • Man patika šaut no ieroča un interesanti, jo es nekad pirms tam nešāvu, bet nepatika laikapstākļi, kuru dēļ bija apgrūtinoši pildīt uzdevumus. Es gribētu, lai lielāku uzmanību pievērš laika prognozēm.
  • VAM nodarbība bija grūta, bet ļoti interesanta, uzzināju daudz kā jauna, kopumā man patika, rokas sāp, bet ir jauna pieredze!

Olimpiskā mēneša noslēgums

Olimpiskā mēneša noslēgumā 26. aprīlī uz kopēju Olimpisko stundu pulcējās 5.-8.klašu skolēni. Kopā ar tiešsaistes vadītajiem Jāni un Elīnu viņi aktīvi izkustējās, noskatījās stāstu par Olimpisko lāpu, kā arī piedalījās konkursā atbildot uz jautājumiem par iepriekš dzirdēto. Vislabāk veicās Elīzai no 8.a klases, kura starp vairāk nekā 2000 dalībniekiem ieguva 45. labāko rezultātu.
Dienas turpinājumā pulksten 11:00 pie skolas centrālās ieejas un Viesturdārza teritorijā 1.- 9. klašu skolēni izpildīja Olimpiskās dienas vingrošanas kompleksu. Katrs dalībnieks saņēma LOK sarūpēto sertifikātu.

Olimpiskā mēneša laikā norisinājās gan zīmējumu konkurss, gan staigāšanas un peldēšanas izaicinājumi. Šodien balvas saņēma labākie konkursu un izaicinājumu uzvarētāji.

8.a klase Rīgas Porcelāna muzejā

“Latvijas skolas soma” ietvaros 25. aprīlī apmeklējām Rīgas Porcelāna muzeju. Šoreiz tas vairāk saistījās ar dizaina un tehnoloģiju un vizuālās mākslas stundās apgūtajiem tematiem un prasmēm.

Salīdzinājumā ar citiem iepriekš redzētajiem muzejiem, šis bija mazs, atradās pagrabstāvā, kur vajadzēja nokāpt pa diezgan stāvām trepēm. Tas bija izkārtots labirinta veidā.

Neskatoties uz iepriekš minēto, muzejā bija daudz eksponātu, ko aplūkot. Muzejā bija ne tikai porcelāna, bet arī māla un keramikas priekšmeti. Bija gan trauki, gan figūriņas, gan vāzes, gan citi dekoratīvi priekšmeti. Uzzinājām, ka servīzēm ir nosaukumi.

Meistarklasē mācījāmies, kā pareizi apgleznot traukus. Bija jāievēro gan darba secība, gan jāsaprot, cik stipri var šķaidīt krāsu ar ūdeni, lai tā apdedzināšanas laikā saglabātu iecerēto izskatu. Izrādījās, ka neveiksmīgi izkrāsoto vietu darba procesā var noslaucīt un krāsot no jauna.

Mums patika pati muzeja ekspozīcija un arī meistarklase. Bija interesanti! Nebija garlaicīgi, jo gides stāstījums bija saistošs. Interesanti, ka tik mazā muzejā var būt tik daudz vēstures! Ja būtu iespēja, varētu aiziet vēlreiz!

8.a klase Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā

Ceturtdien, 18. aprīlī devāmies uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Mums bija vairāki mērķi: izpētīt latviešu zemnieka viensētu;  iepazīt un apskatīt dabā dažādas vietas un lietas, kas pieminētas folklorā, literāros darbos; izprast zemnieka ikdienas dzīves stilu; papildināt skolēnu vārdu krājumu, apgūstot vecvārdus, saistot tos ar reāliem objektiem.

Laika apstākļi, diemžēl, nebija tie labākie – bija diezgan vējains un vēss. Mums patiešām paveicās, ka nelija lietus.

Muzejā mūs sagaidīja gide un tupat pie ieejas lielās muzeja kartes pastāstīja par muzeja uzbūvi un lielumu, kā arī iezīmēja mūsu maršrutu.

Pirmais objekts, ar kuru iepazināmies, bija kroga ēka. Uzzinājām, ka tā vēsturiski ir vislielākā no ēkām, ka tai bija 3 funkcijas – pabarot zirgus, vajadzības gadījumā atstāt tos pa nakti; paēst un pārgulēt nakti pašam braucējam; vietējiem iedzīvotājiem kā tikšanās vieta, lai pārrunātu jaunumus, lai līgtu kalpus lai apspriestu ko svarīgu un tamlīdzīgi.

Nākošā zemniekam svarīgā vieta bija baznīca. Mēs aplūkojām Usmas baznīcu. Gide pastāstīja par kārtību, kādā cilvēki baznīcā sēdēja. Tā kā senatnē Latvijā bija kārtu sistēma, tad arī baznīcā cilvēki izkārtojās pēc “svarīguma” no priekšas uz aizmuguri. Muižkungs ar kundzi sēdēja vistuvāk altārim speciāli izbūvētā kungu solā, pirmajās rindās sēdēja citi muižai nozīmīgi cilvēki un tā tālāk uz aizmuguri, līdz nonāca līdz ubagu solam. Baznīcas labās puses solos sēdēja vīrieši, bet kreisajā – sievietes. Tad, lūk, kā radies teiciens “mest acis pa kreisi”! Ārpusē baznīcas priekšā apskatījām kauna stabu, uzzinājām par kādiem pārkāpumiem varēja saņemt sodu.

Tālāk ceļš veda uz Kurzemes zemnieka sētu. Tur aplūkojām dzīvojamo māju, laidaru, pirti un klēti. Katrā ēkā bija dažādi priekšmeti par kuriem bijām iepriekš lasījuši, apskatījuši attēlus, tomēr pēc to aplūkošanas dabā viss likās citādāk.

Visvairāk pārdomu raisīja dzīvojamā istaba, jo telpā, lai arī salīdzinoši plašā, vēsturiski vienlaicīgi kopā dzīvoja gandrīz tikpat cilvēku, cik bijām mēs, t.i. apmēram 15. Tāpat bija jābrīnās par pašiem gulēšanas apstākļiem – jaunā paaudze gulēja uz apmēram 60 cm platiem soliem, kas izvietoti apkārt istabai. Gaismu ieguva dedzinot skalu, kas nozīmēja diezgan lielu tumsu. Sveces varēja atļauties tikai bagātie. Vēl skolēnus pārsteidza, ka senos laikos bērni ziemā sēdēja istabā, jo nebija silto drēbju, lai ietu ārā.

Paldies mūsu gidei, kas ļoti koncentrēti, bet interesanti mācēja pastāstīt par vietām, lietām, cilvēku dzīvi un tikumiem!

Tikšanās ar RFS futbola spēlētājiem

Ceturtdien, 18.04. pie mums viesojās virslīgas RFS futbola kluba spēlētāji. RFS klubā spēlē futbolisti
no dažādām pasaules valstīm. Pie skolēniem vadīt meistarklasi bija ieradušies futbolisti no Latvijas,
Japānas, Brazīlijas, Kotdivuāras un Kamerūnas.
Iespēja piedalīties futbola aktivitātēs divu stundu garumā tika dota 4. – 6.klašu skolēniem. Vispirms
sportisti īsi pastāstīja kuras valstis viņi pārstāv, tad visi kopīgi veica iesildīšanos, kurā vingrinājumus
pārmaiņus rādīja atbraukušie futbolisti.


Turpinājumā skolēni tika sadalīti trijās komandās, un katrai skolēnu komandai pievienojās divi kluba
spēlētāji. Emocijas bija visapkārt!

Pēc spēles sportisti demonstrēja treniņu elementus un dažādus trikus. Noslēgumā skolēni
sportistiem uzdeva dažādus jautājumus, un vecākajai grupai bija iespēja izpildīt soda sitienus pa
vārtiem, kurus sargāja kluba spēlētāji.
Visbeidzot interesantāko jautājumu uzdevēji un veiksmīgākie soda sitienu izpildītāji saņēma
piemiņas balvas.


Foto: Sanita Ieva Sparāne

Gētes institūtā 10.a un 11.a

Vācu valodas mēneša ietvaros 10.a un 11.a skolēni devās ekskursijā uz Gētes institūtu. Ekskursijas laikā skolēni uzzināja, kā Gētes institūts veic vācu kultūras popularizēšanu visā pasaulē, iepazinās ir institūta grāmatu un lietu bibliotēku, noskatījās prezentāciju un pildīja saistošus uzdevumus par bibliotēku un Gētes institūta darbību.

Noslēgumā notika interaktīvā viktorīna, kurā pirmo 3 vietu uzvarētāji saņēma pārsteiguma balvas. Sirsnīgs paldies Gētes institūta komandai par iedvesmojošo tikšanos!

Tikšanās ar paralimpisko spēļu dalībnieku Aigaru Apini

Šodien, 18. aprīlī mūsu skolā pie 1.-4. klašu skolēniem viesojās seškārtējais paralimpisko spēļu dalībnieks Aigars Apinis. Aigars Apinis paralimpiskajās spēlēs gan diska mešanā, gan lodes grūšanā izcīnījis zelta, sudraba un bronzas godalgas.

Aigars Apinis pastāstīja ne tikai par skaistajiem uzvaras mirkļiem, bet arī par smago ikdienas treniņu darbu un režīmu, kas jāievēro ejot uz mērķi. Kā arī atgādināja, ka vissvarīgākais ikdienā ir nebūt pārgalvīgiem un sargāt savu veselību.

Skolēniem bija vienreizēja iespēja tuvumā apskatīt Aigara Apiņa izcīnītās medaļas un Latvijas labākā paralimpiskā sportista nominācijā saņemto Trīs Zvaigžņu balvu.

Sakām paldies Aigaram par iedvesmojošo tikšanos un novēlam tikpat lielu neatlaidību arī turpmāk!

8. a k/t “Splandid Palace”

“Latvijas skolas soma” ietvaros nolēmām pievērsties vēl mūsu klasei neizzinātam dokumentālā kino žanram.

K/t “Splandid Palace” 11. aprīlī bija īpaši skolēniem noorganizēts kino seanss “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”. Dokumentālā filma bija pilnmetrāžas, t.i. nedaudz garāka par 2 stundām. Skolēni bažījās, ka būs garlaicīgi, būs grūti nosēdēt. Tagad taču pārsvarā skatāmies mini seriālus, kas ilgst no 30 minūtēm līdz 1 stundai.

Filma izrādījās interesanta, tā noturēja skolēnu uzmanību, raisīja interesi. Filmā varēja hronoloģiskā secībā redzēt vēstures notikumus, kas risinājās ne tikai Latvijā, bet arī Gruzijā un Krievijā. Bija parādītas dažādas intervijas ar pašu Podnieku, tika lasīti Podnieka dienasgrāmatu fragmenti. Līdz ar to bija iespēja iepazīt arī Podnieka personību, viņa domas par dzīvi kopumā.

Pēc filmas noskatīšanās uz tikšanos ar skolēniem bija ieradušās abas filmas režisores Antra Cilinska un Anna Viduleja. Izveidojās ļoti interesanta saruna starp skolēniem un režisorēm. Bija daudz jautājumu no abām pusēm. Bija iespēja pajautāt par to, kas nebija skaidrs pēc filmas noskatīšanās. Tikšanās ilga apmēram pusstundu.

Pārrunājot iespaidus, skolēni atzina, ka labprāt skatītos vēl kādu dokumentālo kino, esot bijis tiešām interesanti, kaut arī visu nebija sapratuši (bija jautājumi par faktiem, par filmas mākslinieciskajiem paņēmieniem, filmas uzbūvi).

Ekskursija uz Vāciju

Pirmā diena, 29. marts, bija gara. Jau agri no rīta plkst. 5:30 bērni no 4.a, 5.a, 6.a, 7.a un 8.a klasēm bija sapulcējušies pie skolas un gaidīja autobusu.

Visu dienu pavadījām ceļā, ik pa laikam piestājot benzīntankos. Pēc ilgās braukšanas beidzot ieradāmies viesnīcā. Tā atradās netālu no Polijas – Vācijas robežas. Viesnīca bija ļoti moderna gan no iekšpuses, gan no ārpuses, tur nākošajā rītā mēs arī paēdām brokastis.

 Nākamajā dienā, 30. martā, devāmies uz Berlīni. Sākumā, kopā kā grupa, izgājām ekskursijā, kuru mums vadīja mūsu jaukā gide Santa.

Pēc mazās ekskursijas bija brīvais laiks. Daži to izbaudīja izstaigājot saulaino Berlīnes centru un apskatot, ko tas sevī ietver, citi – apmeklējot Berlīnes zoodārzu. Berlīnē jauniešiem īpašs šķita trīsstāvīgais M&Ms veikals, kur viņi varēja gan degustēt, gan nopirkt dažnedažādus saldumus, nofotografēties ar milzu konfektēm vai pasēdēt kafejnīcā.

Savukārt Berlīnes Zoodārzs no citiem esot atšķīries ar tur mītošu pandu ģimeni, ziloņiem un milzīgo akvāriju māju.

 Pēc 4 stundām Berlīnē, devāmies uz galveno galamērķi – akvaparku “Tropical Island”, kur pavadījām gandrīz 2 dienas. Tur ieradāmies pēcpusdienā ap pulksten 18:00, bet nākošās dienas pulksten 15:00 devāmies prom.

Rodas jautājums, ko gan tik ilgi varētu darīt akvaparkā? Akvaparkā ikkatrs varēja atrast ko darīt. Sākot ar ūdens slidkalniņiem, beidzot ar gardu kūciņu restorānā, tiešām nekā netrūka. Neparasta bija arī nakšņošana akvaparkā uz vietas teltīs.

Kad pulksten 14:00 aicināju gatavoties prombraukšanai, izskanēja “vēl nedaudz”, tieši tik ļoti bērniem patika grandiozais “Tropical Island”.  Tālāk atlika tikai garais ceļš mājup un pēdējā viesnīca.

Vakarā, kad ieradāmies viesnīcā, bija 31. marts jeb Lieldienas. Viesnīcas gaitenī bērniem bija iespēja ripināt koka olas, tādejādi iegūstot balvas. Arī paši bērni bija sagatavojuši kaut ko, ko likt starp balvām.

Pēc nelielās Lieldienu atzīmēšanas, bērni devās gulēt, lai gatavotos pēdējai dienai, kura tika pavadīta autobusā, spēlējot spēles, sarunājoties savā starpā un arī visiem kopā pārrunājot ceļojumu.

 Rīgā mēs ieradāmies laicīgi un jau otrdien bērni bija gatavi atsākt skolas gaitas.

Lieldienu pasākumi sākumskolā

Lai gan ģimenēs bieži vien Lieldienas svin dažādos laikos, kas saistīts ar piederību dažādiem reliģiskajiem novirzieniem, mūsu skolā šogad šie svētki pulcēja visus sākumskolas bērnus vienlaikus, lai īstenotu vienotas skolas ideju arī šajā reizē.

Vispirms 4. klases skolēni īsumā pastāstīja par svētku rašanās vēsturi, tradīcijām un to interpretāciju mūsdienās. Tad sekoja ieskats Lieldienu ticējumos un mīklu minēšana. Bet vislielāko jautrību, protams, sagādāja ar šiem svētkiem saistītās rotaļas un veiklības sacensības.

Nākamajā dienā norisinājās viktorīna ar jautājumiem par šo svētku tematiku, kurā bija nepieciešams parādīt iepriekšējā dienā dzirdēto un uzzināto. Pasākuma noslēgumā labākās komandas saņēma svētkiem atbilstošas balvas.

Lieldienu tradīciju popularizēšana un dažādas aktivitātes  notika arī katrā klasē gan stundu, gan klases pasākumā.

Lepojamies!

Pamatojoties uz matemātikas 74. olimpiādes 2. posma Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcības komisijas 20.03.2024. lēmumu par apbalvojumu piešķiršanu matemātikas 74. olimpiādes 2. posma uzvarētājiem 5. – 8.klašu grupā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, piešķirt 2. vietu un apbalvot ar diplomu Rīgas 66. vidusskolas 6.a klases skolnieci Kseniju Rusakovu.

Izteikt pateicību par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādei Rīgas 66. vidusskolas skolotājai Ainai Kalnietei.

Rīgas 36. Pirmskolas izglītības iestādes audzēkņu viesošanās Rīgas 66. vidusskolā

Skolēnu pavasara brīvlaikā skolā viesojās Rīgas 36. pirmskolas izglītības iestādes audzēkņi. Topošie pirmklasnieki iepazinās ar skolas ēku, darbojās darbnīcās un sportoja.

Sporta aktivitātes notika sporta zālē un sākās ar kopēju iesildīšanos mūzikas pavadībā. Sporta un ārstnieciskās vingrošanas skolotāji, izmantojot krāsainu sporta inventāru, bija izveidojuši vairākus aktivitāšu punktus. Audzēkņi tika iedalīti piecās grupās un secīgi apmeklēja visas aktivitātes.

Vienā no aktivitāšu punktiem audzēkņi devās krāsainajos tuneļos, vispirms rāpojot pa lielākā diametra tuneli, pēc tam devās mazāka diametra tunelī.

Uz zviedru sienas bija izvietoti basketbola grozi dažādos augstumos, audzēkņi izmēģināja metienus grozā ar dažādām bumbām.

Veiklība bija nepieciešama lienot caur dažādas formas figūrām, kuras bija dažāda lieluma. Vēl bija iespēja pārbaudīt pirkstu veiklību un attapību saskrūvējot pareizās detaļas. Īpaši grūti bija  vizināties uz skrituļdēļa samazinātas versijas gan sēdus, gan noguļoties uz tā.

Uzdevumā ar veiklības trepītēm audzēkņiem nācās ļoti uzmanīgi sekot līdzi uzdevuma nosacījumiem, jo lauciņos bija novietoti mazie konusi dzeltenā un oranžā krāsā, bērnam izpildot uzdevumu rokās bija tādas pašas krāsas vālītes un, iekāpjot trepju lodziņā, vajadzēja pacelt tās krāsas vālīti, kāda redzama attiecīgajā kvadrātā.

Noslēdzošajā uzdevumā sporta zālē tika izbērtas bumbiņas un katram audzēknim rokās bija konuss, kurā vajadzēja salasīt pēc iespējas vairāk bumbiņu. Lai noskaidrotu veiklāko šajā aktivitātē, katrs bērns, nepieciešamības gadījumā kopā ar sporta skolotāju, saskaitīja savas salasītās bumbiņas, un uzvarētājs tika sveikts ar skaļiem aplausiem.

Sportošanas beigās visi sastājās aplī un katram tika dots vārds izteikties, kas kuram patika vislabāk. Pārliecinoši uzvarēja bumbas mešana grozā un līšana cauri tuneļiem. Visbeidzot kopīga deja, kuras laikā audzēkņi atkārtoja sporta skolotājas rādītās kustības.

Iespējams, ka kādu no šodienas sportotājiem satiksim jau kā pirmās klases skolēnu nākošajā mācību gadā!

Lepojamies!

Pamatojoties uz ģeogrāfijas valsts 41. olimpiādes 9.-12.klašu skolēniem 2. posma Rīgas valstspilsētas pašvaldībā rīcības komisijas 26.02.2024. lēmumu piešķirt ATZINĪBU par veiksmīgu piedalīšanos Rīgas 66. vidusskolas skolniekam 12.a klases skolniekam Artim Ralfam Vanagam.

Paldies skolotājai Elitai Segliņai par ieguldīto darbu!

Noslēdzies “Vardulēna Brašuļa” janvāra konkurss

15. februārī ir noslēdzies Latviešu valodas aģentūras rīkotais ik mēneša vardulēna Brašuļa konkurss “Ko Tu proti?”

Vardulēna Brašuļa žūrijas vērtējumā, starp daudziem sagatavotajiem un iesūtītajiem darbiem, godalgu ieguva mūsu skolas 4.b klases skolniece Marianna Jansone. Marianna balvā no Vardulēna Brašuļa saņēma atzinības diplomu, pildspalvu un galda spēli latviešu valodas apguvei, kā arī vēlējumu un uzmundrinājumu piedalīties vardulēna Brašuļa nākamajos konkursos.
Skolā Mariannu suminājām ar mūsu, Rīgas 66. vidusskolas skolas direktores izteikto pateicību, sagatavotajām mazajām piemiņas un salduma balviņām. Tas ir tik iepriecinoši!


Savukārt 2.b, 3.b un 4.a klases skolēni par radoši, atbildīgi un skaisti veikto darbu un uzdrīkstēšanos piedalīties konkursā,
ikkatrs no Vardulēna Brašuļa saņēma pateicības diplomu un saldumu balviņu. Pateicībā par atbalstu un ieguldīto darbu ar diplomu un saldumu balviņu tika godinātas arī klašu audzinātājas Jeļena Komarova un Marita Bileskalne.
Pateicos ik katram, kas sadarbojās, piedalījās un atbalstīja skolēnu dalību konkursā un vēlēja veiksmi un izdošanos!

Tas ir valodas cieņas un goda balsts!  Valoda ir dzīva, ja Tu tajā runā!
Aicinot uzdrošināties piedalīties un vēlot veiksmi turpmākajos konkursos logopēde un tekstpratības skolotāja Maija Salmina.

P.S. Vardulēna Brašuļa janvāra konkursa balvas ieguvējus var ieraudzīt šeit Latviešu valodas aģentūras mājaslapā: https://valoda.lv/nosledzies-valodas-spelu-klubina-janvara-konkurss-2/
 Vardulēna Brašuļa februāra konkurss šeit: https://valoda.lv/wp-content/uploads/2024/02/Mini-miklu.pdf

Pedagogu profesionālās kompetences kursi – vada Signe Pauliņa 22.02.2024.

Rīgas 66.vidusskolas sporta zālē 22.februāra pēcpusdienā notika RIIMC atbalstīti profesionālās pilnveides kursi.

Uz tiem pulcējās Rīgas pilsētas sporta skolotāji, lai ieklausītos sporta skolotājas Signes Pauliņas pieredzes stāstā par “Mācību darba organizēšanu mācību priekšmetā ”Sports un veselība” 1.-9.klasēs”. Uzzinātu par tematiskā plāna un individuālā plāna izveidi, izglītojamo vērtēšanas principiem un pieredzi vērtēšanas kritēriju izstrādē. Līdzdarbotos praktiskajos uzdevumos, atbilstoši individuālajā plānā iekļautajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Soli pa solim Signe iepazīstināja klausītājus ar secību, kura ievērota veidojot tematisko plānojumu, atsaucoties uz VISC mācību priekšmeta programmu kompetenču izglītībā mācību priekšmetā sports un veselība.

Turpinājumā sekoja detalizēts skaidrojums, kā tiek veidoti individuālie plāni skolēniem ar dažādiem fizisko aktivitāšu ierobežojumiem, kā arī skolotāja dalījās ar personisko pieredzi vērtēšanas principu un vērtēšanas kritēriju izstrādē.

Kursu otrajā daļā sporta skolotāji iesaistījās aktivitātēs izspēlējot dažādas lomas: frontāli – skolēns bez fiziskās aktivitātes ierobežojumiem, diferencēti – skolēns ar samazinātu fizisko aktivitāti un skolēns ar ļoti ierobežotu kustību aktivitāti (ratiņkrēsls).

Pedagogiem līdzņemšanai bija sagatavoti uzskates materiāli par iepriekš apskatītajām tēmām, tajā skaitā detalizēts vērtēšanas kritēriju piemērs.

Rīgas 66.vidusskolas absolventu-RTU studentu- viesošanās skolā

Pirmais mācību semestris noslēdzies ne tikai vispārizglītojošajās skolās, bet arī Latvijas augstākājās mācību iestādēs.

Par mācību procesu, iespējām un iespaidiem pēc pirmās mācību sesijas, mācoties RTU, dalījās mūsu skolas bijušais audzēknis Kristaps Reinis Strods un absolventi Jānis Zeidmans un Raitis Regža. Uz tikšanos ar viņiem 22.februārī zālē pulcējās 10.-12. klašu skolēni, kuriem tuvākajā nākotnē jāpieņem svarīgs lēmums, kur turpināt savu izglītības ceļu.

Studenti iepzīstināja ar priekšrocībām, kādas ir kārtojot augstākā līmeņa eksāmenus beidzot vidusskolu. Izskaidroja augstākā līmeņa un optimālā līmeņa eksāmenu koeficientu sistēmu, pēc kuras nosaka, kādā secībā studētgribošie jaunieši tiek uzņemti augstskolā.

Pastāstīja par vispārējo mācību procesu un noteikumiem, kuri jāizpilda, lai studējošais būtu sekmīgs. Informēja par stipendijas iespējām, un kā to var zaudēt vai saņemt mācību gada laikā.

Jauniešu sagatavotajā prezentācijā bija iekļauta informācija par ārpusstudiju aktivitātēm – studentu pašpārvaldi, sportošanas iespējām izmantojot vietējo infrakstruktūru, kā arī RTU virtuālo naudu un ko ar to darīt,.

Raitis un Jānis vairāk pastāstīja par studijām Datorzinātņu un Informācija tehnoloģiju fakultātē, kur viņi apgūst IT specifiskās zināšanas, savukārt Kristaps – par studijām un iespējām Medicīnas inženierijas un fizikas fakultātē.

Neatkarīgi no fakultātes, kurā studē, jaunieši atzina, ka svarīgi ir iesniegt uzdotos darbus laikā katrā priekšmetā, tādējādi saņemot “automātisku” vērtējumu. Censties nokārtot katru eksāmenu ar pirmo piegājienu, jo par katru nākošo atkārtojumu ir jāšķiras no noteiktas naudas summas. Pirmā kursa laikā visus spēkus veltīt mācībām, darba iespēju atstājot otrajam kursam.

Jaunieši visus aicināja pieteikties iespējai vienu vai divas dienas sekot studentam, tādejādi iejūtoties studenta ikdienā, kā arī ieteica apmeklēt nedēļas nogalē Ķīpsalā rīkoto izstādi “Skola 2024”, kurā neapšaubāmi piedalās arī RTU.

Labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens”

Šī gada 3.februārī Sv. Jēkaba baznīcā notika labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens”, kurā piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā K.Prauliņa, A.Ērglis, Rīgas Gospeļkoris, ansamblis “Dzeguzīte”, NBS orķestris, ansamblis ”Austrasbērni”, kori “Garkalne” un “Durbe”, V.Gleške, A.Miltiņš, kā arī citi mākslinieki.

Šajā koncertā jau otro gadu piedalījās arī mūsu skolas koris, izpildot komponista M.Lasmaņa dziesmas “Es palūgšu baltajam eņģelim” un “Sapņu zeme Latvija” (abām dziesmām dzejas autore Z.Gavrilova).

Pēc koncerta dalībniekiem bija lieliska sajūta un vēlme turpināt dziedāt un uzstāties, jo baznīca, kā ierasts, bija pilna ar klausītājiem un skatītājiem, kas vienlīdz sirsnīgi uzņēma visus koncerta dalībniekus un neskopojās ar aplausiem.

Atgādinām, ka labdarības koncerts tika rīkots ziedojumu vākšanai baznīcas iekštelpu restaurācijas un atjaunošanas darbiem. Vērienīgā restaurācija katedrālē sākās pirms septiņiem gadiem.

Koncerta video ierakstu varat noskatīties >>>ŠEIT . Mūsu skolas kora uzstāšanās laiks 1:46:50.

Koncertprogrammas “Mūzika Tev. Savādāk” apmeklējums

15. februārī mūsu 5.a klase kopā ar dažām citām klasēm devāmies uz VEF Kultūras pili, kur gribējām noskatīties koncertu no cikla “Mūzika Tev. Savādāk”.

Dažas pārdomas pēc koncerta apmeklējuma:

  • “Koncertprogrammā bija iekļauti šādu mākslinieku priekšnesumi: Tautumeitas, Grēta un grupa “Dzelzs Vilks”.  Tautumeitu priekšnesums bija kā krāšņa izrāde – interesanti tērpi, skaista horeogrāfija. Diemžēl, nevarēja saprast dziesmu vārdus. Grēta mums ļoti patika. Viņa ir tā kā viena no mums. Jauna, stilīga un vienkārša. Grētas priekšnesuma laikā visa publika cēlās kājās, dejoja un dziedāja līdzi.  “Dzelzs Vilks” iesaistīja arī publiku. Bija jāizpilda kustības un jādzied.” K.N.
  • “Man koncerts ļoti patika, jo tur dziedāja Grēta un Dzelzs vilks. Bet pēc koncerta man ļoti sāpēja galva, jo bija ļoti skaļi.” E.O.
  • “No sākuma redzējām Tautumeitas, tas bija ļoti aizraujoši! Tad redzējām Grētu, – kad viņa dziedāja, visa zāle bija kājās un kustējās līdzi. Tad sekoja Dzelzs vilks. Tas bija vienkārši SUPER! Visi bija kājās un dziedāja līdzi, jo uz piedziedājuma “ūūū” bija jādzied līdzi visiem kopā. Tas bija visforšākais koncerts pasaulē!” Š.G.
  • “Man visvairāk šajā koncertā patika Tautumeitas. Un vēl man patika, ka daudzi bija VEF Kultūras pilī”. K.D.
  • “Mēs bijām VEF kultūras namā. Mēs tur redzējām vairākus māksliniekus. Tur bija Tautumeitas, Grēta un Dzelzs vilks. Man visvairāk patika Tautumeitas un Grēta. Man nepatika Dzelzs vilks, jo man nepatīk viņu dziesmas. Bet tomēr man patika tas brīdis, kad dziedājām kopā līdzi “ūjā, ūjā, nikni vilki”. E.D.

4.a klase  mācību ekskursijā uz “Getliņi EKO”

Mūsu ekskursijas mērķis apmeklējot “Getliņi EKO”, bija saprast atšķirību starp atkritumu poligonu un izgāztuvi; uzzināt par bioloģisko atkritumu pārstrādi un gāzes iegūšanu; elektrības un siltuma ražošanu.

Esam pieraduši, ka mūsu mājsaimniecībā radušos atkritumus vienkārši izmetam atkritumu tvertnē, taču kur gan tie nonāk tālāk? Lai to noskaidrotu, devāmies izzinošā  mācību ekskursijā uz atkritumu poligonu “Getliņi EKO”.

Pārsteidzošs bija viss, gan ilgais brauciens ar jauno elektroautobusu līdz pilsētas nomalei, kur poligons atrodas milzīgā teritorijā, gan informācija par iespējām atkārtoti izmantot mūsu radītos atkritumus, gan milzīgie putnu bari, kas šeit atraduši sev mājvietu. Ieraudzījām arī mūsdienīgu Vides izglītības centru, kur mūs sagaidīja ekskursijas vadītāja, lai pastāstītu par to, kā notiek atkritumu savākšana un pārstrāde.

Uzzinājām, ka viens no svarīgākajiem poligona uzdevums ir atdalīt vēl pārstrādājamos materiālus, lai varētu tos nosūtīt atkārtotai izmantošanai. Taču arī apglabājamie atkritumi vēl dod iespēju izmantot no tiem radušos gāzi, lai apkurinātu milzīgas siltumnīcas, kurās briest gurķi un tomāti.

Ekskursijas noslēgumā bija sagatavotas interaktīvas spēles, kuras apkopoja uzņemto informāciju un iespaidus.

Metāla mākslas galerijā ESCAPISM

                NESTER CUSTOM Metāla mākslas galerijā ESCAPISM  atrodas mākslinieciski izvietotas izstāžu zāles ar metāla mākslas skulptūrām un mēbelēm, izveidotām no auto moto detaļām.  Dizaina mēbeļu un skulptūru autors ir Aleksandrs  Nestjeruks. 9.b un 10.b klases skolēni kopā ar skolotājām devās uz šo galeriju. Pirms tam bija dažādi minējumi par to, ko ieraudzīs izstādē.

Galerijā redzējām pārsteidzošus metāla darbus, kas izgatavoti ar lielu izdomu. Viss sākās ar to, ka Aleksandram gribējās izveidot savu motociklu ar savu dizainu, lai nevienam citam pasaulē nekas tāds nebūtu. Tālāk viņa aizraušanās ar motocikliem pārauga vēlmē radīt citus priekšmetus no vecām autodetaļām. Aleksandrs iemācījās tos tīrīt un savienot ar metināšanu.  

Tagad viņam ir vesela galerija ar dzīvniekiem, robotiem, krēsliem un pulksteņiem.  Preiļos, kur viņš dzīvo un  uzsāk savu radīšanu, ezera krastā atrodas liels kuģis no autodetaļām. 

Aleksandra Nesterjuka piemērs mums visiem skaidri parādīja, ka zināšanas vienmēr palīdzēs mums atrast savu vietu dzīvē.

Drošāka interneta diena 2024

Internets ir neredzams tīkls, tāpēc bieži mēs par to pat neaizdomājamies. Šajā pasākumā  skolēni uzzināja:

  • Kas ir privāta informācija?
  • Kā  rīkoties, ja redzi, ka kāds klases biedrs neapdomīgi dalās ar privātu informāciju?
  • Kā pareizi rīkoties, ja saproti, ka esi neapdomīgi izpaudis privātu informāciju?

Skolēni piedalījās spēlē “Uzmini, kas ir šis svešinieks!”, mēģināja ar dažādu jautājumu palīdzību uzminēt, par ko uzdodas skolasbiedrs, secinot, ka tas ir ļoti sarežģīti un saprotot, ka arī internetā mēs nevaram zināt, kas ir svešinieks.  Vai tas nozīmē, ka tiešsaistē mēs nevaram draudzēties? Varam, bet neapdomīgi neizpaužot privātu informāciju.

Vēl skolēni risināja krustvārdu mīklas par internetu. Mīklas sekmēja skolēnu izpratni par drošību internetā un palīdzēja noteikt  zināšanu līmeni. Izrādījās, ka pie interneta terminu lietojuma vēl jāpiestrādā: kas ir  hipersaite, megabaits, algoritms un infografika – pirmo reizi uzzināja tikai šodien, tomēr sākumskolā tas nav nekāds brīnums.

Skolēni piedalījās arī radošās aktivitātēs un izziņas spēlēs “Gudra rīcība – drošāks rezultāts!” un “Autogrāfu medībās”.

Pēc laba darba katrs skolēns saņēma novērtējumu – Drošāka interneta dienas diplomu.

Dalība latviešu valodas konkursā “Ko tu proti?”

Janvārī,  mūsu skolas 2.b, 3.b klases skolnieki, 4.b klases skolniece Marianna Jansone un 4.a klases skolēni piedalījās Latviešu valodas aģentūras ik mēneša rīkotajā vardulēna Brašuļa konkurā “Ko Tu proti?”.

Skolēni tekstpratības stundā lasīja stāstu “Kā lapsēns Rūdis mācījās rakstīt”. 
Stāsts bija daudziem notikumiem bagāts: lapsiņas Lilipīnas dzimšanas diena, ezīša Oskara apņemšanās iemācīt  lapsēnu Rūdi rakstīt, došanās pie Āpša pēc dzeltenās lapas un pildspalvas, vārnas Matildes nedarbs ar pildspalvu, lapsēna un vārnas mācīšana rakstīt burtus, dzejoļa sacerēšana, apsveikumu rakstīšana lapsiņai Lilipīnai dzimšanas dienā un dzimšanas dienas torte. 

Vardulēna Brašuļa veicamajos uzdevumos skolēni savienoja zilbes vārdos, uzrakstīja izveidotos vārdus un radoši noformēja. Katrs skolēns vēstulē iepazīstināja vardulēnu Brašuli ar to, ko jau prot un ko vēl vēlas iemācīties.

Savukārt dzejoļa sacerēšanas tēmas bija : “Draugi”, “Dzimšanas diena”, “Pārsteigums”, “Prieks”. Sākumā tas šķita liels un nepaveicams darbs, tomēr, rezultāts pārsteidza gan bērnus, gan pieaugušos – pacietīgi un prasmīgi veikts kopdarbs.

Pateicos par atsaucību, līdzdalību un aktīvu radošu izdomu 2.b. un 3.b klases audzinātājai Jeļenai Komarovai, kas atbalstīja ideju un kopsolī veidoja un nosūtīja skolēnu darbus konkursam. 
Pateicos 4.a un 1.a klases audzinātājai Maritai Bileskalnei par materiāliem, par 1.a klases vardulēna aplikāciju atļaušanu iekļaut 2. klases darba noformējumā,  par praktiskiem un vizuāliem padomiem darbu noformēšanā.  

Lūk, tādi mums tie valodas Gudrinieki! 

Logopēde Maija Salmina

“Valodas konkursā “Ko tu proti?” mūs iedrošināja un iedvesmoja mūsu skolas logopēde Maija Salmina. Bērniem patika lasīt tekstu lomās, īpaši vārnas Matildes lomu. Pāru darbā savienot zilbes un meklēt vārdus bija interesanti, jo atradām vēl citus vārdus: mati, tādi, vārti, tāsis. Dzejoli sacerēja visa klase kopā pēc iepriekšēja parauga. Uzdevums “Ko es protu?” tik ļoti aizrāva bērnus, ka vēlējās gan rakstīt, gan stāstīt, gan skaisti noformēt! 1.a klases skolēni mūsu dalību atbalstīja ar mājturības stundā veidotu aplikāciju.”

2.b un 3.b klases audzinātāja Jeļena Komarova.

Lepojamies!

Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas ķīmijas 65. olimpiādes 2. posma rīcības komisijas 31.01.2024. lēmumu piešķirt ATZINĪBU par veiksmīgu piedalīšanos Rīgas 66. vidusskolas 9.b klases skolēnam Aleksandram Kļimanovam.

Paldies skolotājai Larisai Prokofjevai par ieguldīto darbu!

Lepojamies!

Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas fizikas 74. olimpiādes 2. posma rīcības komisijas 01.02.2024. lēmumu piešķirt 3. vietu un apbalvot ar diplomu Rīgas 66. vidusskolas 9. klases skolēnu Aleksandru Kļimanovu.

Izteikt pateicību par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādei Rīgas 66. vidusskolas skolotājai Maya Samusevich.

Swedbank – Finanšu laboratorija

1. klases skolēni pirmo reizi devās uz banku, kur skolēnu izglītošanas vajadzībām ir iekārtota mācību klase – finanšu laboratorija. Tur viņi iepazinās ar jēdzienu “budžets”, saprotot, ka katrai ģimenei ir savs budžets, ka  ir ieņēmumi un izdevumi. Mācījās pārvaldīt viena mēneša ģimenes izdevumus, iegādājoties pārtiku un izdevumus, maksājot nepieciešamos rēķinus.

Sarunas laikā skolēni diskutēja par naudas krāšanu un savu sapņu pirkumu. Risināja krustvārdu mīklas un atbildēja uz dažādiem jautājumiem par finanšu drošību, pelnot naudu savai spēles ģimenei, par ko atkal varēja iegādāties kādas preces rotaļu veikalā. Stunda šajā nodarbībā paskrēja nemanot.

Vislielāko sajūsmu izraisīja došanās ar liftu uz 25. stāvu un tur redzamais skats uz mūsu galvaspilsētu Rīgu. Lielu prieku sagādāja bankas darbinieku sagādātā izklaide – kas var būt aizraujošāks par 3D brillēm un spēli tajā? Visi apmierināti devās atpakaļ uz skolu, lai  mācītos jau zināmos mācību priekšmetus ar citu redzējumu uz pasauli.

Koncerts “Skolas muzikālie noslēpumi” ar Daumantu Kalniņu un pūtēju orķestri “Rīga”

31.janvārī devāmies uz VEF kultūras pili baudīt koncertu “Skolas muzikālie noslēpumi”, kurā orķestra “Rīga” pavadījumā Daumants Kalniņš parādīja, ka mūzika sastopama ne vien mūzikas kabinetā, bet arī citos mācību priekšmetos. Kopā izdziedājām R. Kaupera dziesmu “Joka pēc alfabēts”, kurai visi zināja vārdus un melodiju. Tāpat izdziedājām angļu alfabēta dziesmiņu  zvaniņu pavadījumā. Izvingrojāmies pie dziesmas “Ak, kaut man Daliņa kājas būtu”. Uzzinājām, ka dažāda augstuma skaņu spēj radīt pat gofrēta caurule un smilšpapīrs.

Daumants Kalniņš parādīja, ka pasauli var apceļot ne tikai ar dažādiem transportlīdzekļiem, bet arī ar mūzikas palīdzību. Rādot uz lielā ekrāna dažādu valstu karogus, atskaņoja šo valstu himnas vai populāru skaņdarbu fragmentus.

Aizraujošs bija arī cirka skolas direktora gaismas šova priekšnesums.

Mācību aktivitātes janvārī

No 22. līdz 31. janvārim skolā notiek zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) aizstāvēšana.

No 22. līdz 25. janvārim skolas 1. stāva vestibilā var apskatīt skolēnu izstrādāto darbu izstādi mācību priekšmeta “Inženierzinātnes” ietvaros skolotājas Maijas Samusevičas vadībā. Starpbrīžos darbu autori stāstīs par saviem izstrādātajiem darbiem, kā arī veiks paraugdemonstrējumus. Izstādei veidotie darbi ir 3 kategorijās:

  • tiltu konstrukcijas
  • hidrauliskās un mehāniskās rokas
  • planieri un izpletņi

No 23. līdz 25. janvārim notiks bibliotekārās stundas “Vienota skola” ietvaros:

  • “Latviešu literatūra kā metode valodas pilnveidošanai” (4.-5. b, 6.-7. b klasēm)
  •  “Tekstpratības nodarbības latviešu valodas pilnveidei” (1. a klasei)

Pasākumi Barikāžu dienu piemiņai

12. janvārī, pieminot Barikāžu dienas, ārā pie skolas notika pasākums, kura laikā skolēni uzstājās ar dzeju, dziesmām, skolotāji dalījās ar saviem atmiņu stāstiem. Lai radītu piemērotu atmosfēru, vecāko klašu skolēni, bija uzkūruši ugunskuru, fonā skanēja atbilstoša mūzika, un pārsteigumam tika pasniegta putra – kā barikāžu dienās.

16. janvārī kolas aktu zālē pulcējās 5.-7. ab klašu skolēni, lai gūtu lielāku priekšstatu par 1991.gada Barikāžu dienu notikumiem. Vispirms visi noskatījās dokumentālo filmu. Tālāk sekoja direktores atmiņu stāstījums par mūsu skolas absolventa Konstantīna Pupura dzīves līkločiem un aktīvo sabiedrisko darbību Atmodas laikā. Pēc tam skolotāja Ginta Saulīte bija sagatavojusi viktorīnu, kurā aktīvi piedalījās visi pasākuma dalībnieki.

18. janvārī 8. -12. ab klašu skolēni kopā ar skolotājiem devās ekskursijā “Barikāžu ceļš Vecrīgā”. Gida lomu uzņēmās kulturoloģijas skolotāja Lolita Sīmane.

Apsveicam!

Sveicam meiteņu basketbola komandu ar izcīnīto 3.vietu Rīgas Ziemeļu rajona starpskolu sacensībās. Komandā spēlēja:

  • Estere, Ivonna, Beatrise, Samanta – 6.a
  • Darja – 6.b
  • Elīza – 8.a

Paldies skolotājai Signei Pauliņai par meiteņu sagatavošanu!

Pielāgotās fiziskās aktivitātes ar LSPA studentiem – 10.01.2024.

Sākoties otrajam mācību semestrim, turpinājām sadarbību ar LSPA rehabilitācijas un veselības aprūpes studentiem. Savu prasmi iesaistīt un pielāgot fiziskās aktivitātes ikvienam mūsu skolas 1. – 3. klašu skolēnam demonstrēja, nepilna laika klātienes studenti.

Lai studenti labāk varētu sagatavoties, viņi jau iepriekš bija informēti, kādi kustību ierobežojumi jāņem vērā domājot par aktivitāšu punktiem. Aktivitātēm jābūt viegli pielāgojamām, tomēr nezaudējot uzdevuma būtību.

Nodarbība sākās ar savstarpēju iepazīšanos un nelielu kopēju iesildīšanos. Skolēni tika sadalīti piecās aktivitāšu grupās un kopā ar katra aktivitāšu punkta organizatoriem devās uz norādīto vietu.

Viena no aktivitātēm bija veidota kā deju zāle, kur fonā skanot mūzikai, gan studenti, gan skolēni pēc kārtas rādīja deju kustības un pārējie tās atkārtoja. Šī bija viena no jautrākajām, skaļākajām un izdomas bagātākajām nodarbēm.

Nākošajā aktivitāšu punktā skolēniem bija nepieciešamas basketbola bumbas vadīšanas iemaņas. Atsevišķos gadījumos bumbu drīkstēja pārvietot to nesot un pa reizei piesitot pie zemes, bet līkloču skrējiens starp konusiem bija jāveic visiem.

Komandas jeb stafešu uzdevumā studenti bija parūpējušies, lai skolēni iejustos pasaku tēlos, izmantojot dažādus aksesusārus, tādus kā cepures un maskas. Skolēnu uzdevums bija izmantojot konusus pārvietot bumbas no vienas laukuma malas līdz otrai. Grūtākais šajā uzdevumā bija noturēt izvēlēto bumbu konusā, to nenometot.

Studenti rūpējot par daudzveidību vienā no uzdevumiem iekļāva priekšmeta pārvietošanu ar nūju. Lielākā daļa skolēnu ar florbola nūju izvēlējās pārvietot lielāka diametra bumbu, bet daži nepadevās grūtībām un pārvietoja mazo florbola bumbiņu, kas prasīja labākas iemaņas darbojoties ar florbola nūju.

Visbeidzot, kombinētais uzdevums, kurā skolēni pārvietojoties sēdus nogādāja apļus laukuma otrā malā, bet pēc tam pārvietoja turp bumbas un balonus.

Otrā aktivitāšu nodarbība notika ārstnieciskās vingrošanas zālē un uz to bija aicināti 4. – 12.klašu skolēni ar smagiem fiziskās attīstības traucējumiem.

Šajā nodarbībā, tāpat kā iepriekš studenti bija sagatavojuši vairākus uzdevumus, kurus pēc nepieciešamības, viegli varēja pielāgot ikvienam dalībniekam.

Ikdienā šādas aktivitātes ir ļoti nozīmīgas, tās skolēniem dod pārliecību par saviem spēkiem kā arī veicina sadarbību ar citu klašu skolēniem. Savukārt studenti guva praktisko pieredzi, kam ir būtiska loma mācību procesā. Studenti aktivitāšu laikā bija parūpējušies par nelielām pārsteiguma balviņām, pie kurām tika katrs šīs dienas dalībnieks.

Sakām paldies visiem iesaistītajiem!

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 1.a un 4.a

Mūsu valsts vēsture ir jāzina katram, jo bez tās nebūtu mūsdienu Latvijas, kurā tagad dzīvojam. Tādēļ projekta “Latvija skolas soma”  ietvaros pašā Ziemassvētku gaidīšanas laika vidū devāmies uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

Muzeja ekspozīcijā mēs izstaigājām vēstures takas no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienu neatkarīgajai Latvijai.

Bērniem interesanti bija vērot seno cilvēku dzīves veidu, kad nebija nekā no visa, pie kā tik ļoti esam pieraduši. Turpretī daudzus padomju laika eksponātus skolēni atpazina un zināja to pielietojumu.            

Izglītojamie guva iespaidu par vēsturisko Latvijas attīstību dažādos laika periodos.

12.a klase Latvijas okupācijas muzejā “Stūra māja”

12.a klases skolēni kopā ar skolotāju A. Drāki 12. decembrī apmeklēja Latvijas okupācijas muzeja “Stūra māju”, apskatījās ekspozīciju un noklausījās gida stāstījumu. Pirms tam tika izlasīts M. Bērziņa romāns “Svina garša” un Nacionālajā teātrī redzēta izrāde pēc šī romāna. Šī ekskursija bija kā noslēguma pasākums, lai labāk izprastu 1940.gada un vēlākā padomju laika represīvos pasākumus un politisko situāciju Latvijā.

Ekskursija rosināja skolēnus dalīties pieredzē ar vecvecāku stāstiem par šo laiku.

9.a klase mākslas izstādē

Mākslas galerija “Nester Custom” atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 4.

Rīgas 66.vidusskolas 9.a klases izglītojamie to apmeklēja 6.decembrī. Galeriju izveidojis Aleksandrs Nesterjuks, kurš savu pirmo aizraušanos un profesiju, auto remontu ir pārvērtis citā līmenī – mākslā. Galerijā var iepazīties ar mākslas priekšmetiem, kas veidoti no dažādām, jau nederīgām auto un motociklu detaļām. Apskatāmas skulptūras, kas rosina iztēli un liek aizdomāties par dažādām dzīves situācijām. Ilgāk pavadot laiku galerijā, no jauna var ieraudzīt dažādas sīkas detaļas. Mākslinieks ir izveidojis arī dažādas kreatīvas, funkcionējošas dizaina mēbeles, kā krēslus, galdus, spoguli.

Klases kolektīvā domas un emocijas pēc galerijas apmeklējuma bija dažādas. Kādam dažas skulptūras šķita pārāk izaicinošas, ar provokatīviem nosaukumiem. Bet kopumā visus pārsteidza un aizrāva mākslinieka izdoma, stilīgi nestandarta risinājumi.

Ukrainas delegācijas viesošanās skolā

Latvijā no dažādām Ukrainas cilvēku ar invaliditāti nevalstiskajām organizācijām viesojās 20 cilvēku grupa, kuri piedalījās Rīgā organizētajās apmācībās par cilvēku ar invaliditāti tiesībām “Rīgas akadēmija”. Apmācības organizēja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO sadarbībā ar Eiropas Invaliditātes forumu, tādejādi sniedzot iespēju iepazīt Eiropas, tostarp arī Latvijas praksi ANO Konvencijas “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām” realizācijā.

Apmācību dalībnieki bija no dažādiem Ukrainas reģioniem – Kijivas, Ļvivas, Harkivas, Luganskas un Čerkasiem. Viņi pārstāvēja dažādas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un Rīgā apgūtās zināšanas un prasmes nodos tālāk savas organizācijas biedriem un vietējai kopienai.  

Katrā no apmācību dienām tika apskatīts, kāds konkrēts ANO konvencijas kontekstā, cilvēku ar invaliditāti dzīves aspekts.

Vienā no apmācību dienām delegācija kopā ar SUSTENTO valdes priekšsēdētāju Santu Anču, piejamības eksperti Daigu Veinbergu un komunikācijas eksperti Irīnu Meļņiku apciemoja mūsu skolu. Šīs dienas galvenā tēma bija tiesības uz izglītību.

Pēc nelielas iepazīšanās direktore pastāstīja mūsu skolas vēsturi, atklāja skolas būtību un mērķus, vērsa uzmanību uz grūtībām un to risinājumiem ikdienā. Skolēnu sabiedriskās dzīves  notikumi bija atspoguļoti prezentācijā, kurā vizualizēti daudz un dažādie notikumi skolas dzīvē. Sākumskolas skolēni sniedza nelielu koncertu.

Tikšanos ar Ukrainas pārstāvjiem apmeklēja arī 9.a klases audzēkne Miroslava ar mammu, kuras šeit ieradās sākoties Krievijas agresijai Ukrainā. 

Ukrainas pārstāvjiem bija daudz jautājumu par mācību un rehabilitācijas procesa organizāciju, par izglītojamo nokļūšanu skolā.

Noslēgumā vēlējām veiksmi un izturību, kā arī dāvājām sveci ar Lielvārdes jostas motīvu un O.Vācieša dzejas rindām, lai tā paliek kā piemiņa no viesošanās Latvijā.

Piparkūku rūķi 10.a klasē

Piparkūku cepšana īsi pirms Ziemassvētkiem, kopā sanākot visiem klases skolēniem, ir kļuvusi par jautru un tradicionālu pasākumu.

Jau pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem skolas pirmā stāva gaiteni un vēl pusi skolas pārņem piparkūku smarža. Tā izplatās pa gaiteņiem un atgādina, ka tuvojas Ziemassvētki.

Iespēju cept piparkūkas skolā kopā ar klasi, izmanto daudzi klašu kolektīvi. Paši pirmie parasti ir sākumskolas skolēni, tad seko pamatskolas un vidusskolas klašu kolektīvi.

Arī mēs laicīgi iegādājāmies piparkūku mīklu un, līdzi ņemot pašu izvēlētās piparkūku formiņas, devāmies piparkūku piedzīvojumā.

Iemaņas darbam ar mīklu, kura bija lipīga un nepakļāvīga, bija visdažādākās. Neatlaidīgā darbā paplātes pildījās ar zvaigznītēm, sirsniņām, eglītēm, pūķiem un vēl daudz un dažādu formu piparkūkām.

Anastasija uzņēmās gādāt par piparkūku spīdumu un to virsmas noklāja ar olas maisījumu.

Cepšanai sagatavotās piparkūkas ievietojām cepeškrāsnī, uzliekot laika kontroli, tomēr tās tika arī vizuāli pieskatītas. Pēc padsmit minūšu cepšanas pirmās paplātes izvilkām no krāsns un piparkūkas nolikām dzesēties, lai pēc neliela brīža pirmās tiku arī nogaršotas.

Ja tiktu izsludināts tituls par elegantākajām piparkūkām, tas tiktu piešķirts Vijai, – viņas piparkūkas līdzinājās īstam meistardarbam, tik vienādas un rūpīgi nostrādātas.

Pēc labi padarītā darba ātri sakopām darba telpu un ar smaržojošo piparkūku grozu devāmies uz klasi,

Decembra aktivitātes 4.a klasē

Jau tradicionāli, gatavošanās Ziemassvētkiem notiek, izvēloties ludziņu, ko iestudēt. Šogad ludziņu uzrakstīja skolotāja G.Ozola, īpaši pielāgojot lomu katra skolēna velmēm un iespējām. 

Vizuālās mākslas, kā arī dizaina un tehnoloģiju stundās skolēni  izgatavoja logu un klases dekorus, ar kuriem izdekorēja klasi svētkiem.  Tradicionāli tika gatavoti apsveikumi vecākiem un skolotājiem.

14.12. Piparkūku cepšana ir viena no Ziemassvētku populārākajām un sirsnīgākajām tradīcijām, kas visā skolā iedveš īsto svētku noskaņu un siltumu ar savu patīkamo aromātu.

18.12. Klases stundā skolēni izplānoja  Ziemassvētku klases vakaru: izvēlējas pasākuma vadītāju, sagatavoja spēles un atrakcijas, tāpēc pasākumu varēja izbaudīt un priecāties par loterijā iegūto dāvaniņu.

19.12. skolēni piedalījās daiļrunas konkursā “Pie eglītes”. Bērni Ziemassvētku dzejoļus izvēlējās un sāka mācīties jau novembra izskaņā. 1. vietu  ieguva Roberts Alfrēds Aveniņš. 2. vietu-Viktorija Piskunova , bet 3. vietu -Elizabete Daļecka.

20.12. pēc ilgāka pārtraukuma skolā norisinājās Ziemassvētku koncerts vecākiem, kurā bērni varēja parādīt visu, ko bija iemācījušies. Pasākumā uzstājās daiļrunas konkursa uzvarētāji. Vecākiem vislabāk patika bērnu iestudētās ludziņas, jo varēja redzēt savus bērnus ikdienai neierastā veidā.

21.12. skolēni piedalījās  viktorīnā ”Jautrie Ziemassvētki”. Kārtējo reizi Renāru Gulbi neizdevās nevienam pārspēt.

22.12. sākumskolā norisinājās folkloras Ziemassvētku pasākums. 4. klase jaunākos skolēnus iepazīstināja ar latviešu Ziemassvētku saulgriežu tradīcijām un ticējumiem, un izskaidroja, kāpēc uz galda jāliek 9 ēdieni, un ko tie sniedz nākošajā gadā. Skolēni bija tērpušies dažādās dzīvnieku maskās. Visinteresantākās bērniem šķita Ziemassvētku zīlēšanas tradīcijas, jo katram sirsniņā ir kāda vēlēšanās, ko piepildīt. Izglītojamie iemācījās arī jaunas rotaļas, no kurām vislabāk patika rotaļa “Vilks”.

1. a klase Ziemassvētku noskaņās

Ziemassvētkiem sākām gatavoties jau pēc 18. novembra – Latvijas dzimšanas dienas  nosvinēšanas.  Bērni noklausījās ludziņas ”Zaķīšu eglīte” lasījumu un izvēlējās sev vispiemērotāko ludziņas tēlu. Tā aizsākās gatavošanās lielajam Ziemassvētku koncertam.

Dizaina un tehnoloģiju, kā arī vizuālās mākslas stundās bērni izgatavoja gan logu, gan klases dekorus un izdekorēja klasi svētkiem. Šajā pašā laikā sākās arī apsveikumu izgatavošana vecākiem un skolotājiem.

1.decembrī devāmies uz Latvijas valsts mežu vēstniecību Rīgā, kur Kalsnavas arborētuma darbinieku vadībā piedalījāmies Adventes vainagu darināšanas darbnīcā. Katrs skolēns izgatavoja savai ģimenei skaistu Adventes vainagu.

15. decembrī cepām piparkūkas, kur katrs skolēns parādīja piparkūku mīlas rullēšanas, piparkūku gatavošanas un rotāšanas prasmi.

19. decembrī skolēni piedalījās daiļrunas konkursā “Pie eglītes”. 1. vietu ieguva Elīza Ikauniece. 2. vietu – Vilis Viljams Vāvers, bet 3. vietu – Stella Martini. Uzvarētāji savu  dzejoli skaitīja arī Ziemassvētku koncertā vecākiem.           

Tajā pašā dienā norisinājās arī Ziemassvētku klases vakars. Bērni kopā ar vecākiem sagatavoja cienastu un skaistu tērpu. Pirmklasnieki piedalījās dažnedažādās aktivitātēs. Viņus apciemoja Ziemassvētku vecītis, atstājot dāvanu maisu parkā, ko bērniem bija jāatrod. Lai tiktu pie dāvanas, noderēja daiļrunas konkursam mācītais dzejolis.

20. decembrī skolā norisinājās Ziemassvētku koncerts vecākiem, kurā bērni varēja demonstrēt, ko bija iemācījušies kora un deju nodarbībās. Uzstājās arī daiļrunas konkursa uzvarētāji. Interesantākā pasākuma daļa bija skolēnu iestudēto ludziņu izrādīšana, kurās katrs vecāks varēja redzēt savu mīluli iejūtamies kādā lomā.

21. decembrī skolēni piedalījās  viktorīnā ”Jautrie svētki”.

22. decembrī sākumskolā norisinājās folkloras Ziemassvētku pasākums. 4. klase iepazīstināja ar Ziemassvētku tradīcijām un  ticējumiem.  Visinteresantākā bērniem šķita Ziemassvētku zīlēšanas tradīcija, ko varēja arī izmēģināt. Neizpalika arī rotaļas un dziedāšana.

Valsts aizsardzības mācība – 19.12.2023.

Valsts aizsardzības mācību rīts 19. decembrī aizsākās ar pasniedzēju stāstījumu par atturēšanas politiku un visaptverošu valsts aizsardzību, kas ir ikviena tās iedzīvotāja uzdevums.

Atturēšanas politika ir stratēģija, kas vērsta uz to, lai novērstu potenciālo pretinieku no agresijas, radot ticamu draudu atbildēt ar spēku. Tas ietver spēcīgas militārās spējas uzturēšanu, kā arī gatavību tās izmantot.

Savukārt visaptveroša valsts aizsardzība paredz, ka valsts aizsardzība ir visu iedzīvotāju uzdevums. Tas nozīmē, ka ikvienam ir jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti, gan militāri, gan civilajā vidē.

Atturēšanas politika un visaptveroša valsts aizsardzība ir svarīgas, lai nodrošinātu valsts drošību. Tās var palīdzēt novērst agresiju un aizsargāt valsti no draudiem.

Sākoties karam Ukrainā šīs tēmas kļuvušas aktuālas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā galvenos atturēšanas elementus, pasniedzēji nosauca spēcīgas militārās spējas jeb spēcīgu armiju, gatavību izmantot spēku, tas nozīmē, ka valstij ir jābūt gatavai ātri un efektīvi reaģēt uz jebkādiem draudiem, kā arī diplomātiju, kurai jāpalīdz mazināt spriedzi un atrisināt konfliktus mierīgā ceļā.

Minot visaptverošus valsts aizsardzības elementus tika minēti punkti, kuros liela nozīme ir iedzīvotāju zināšanām un gatavībai, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Tā ir civilā aizsardzība, kas ietver iedzīvotāju sagatavošanu ārkārtas situācijām un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tā ir izglītība un informācijas aprite, iedzīvotājiem ir jāzina kā rīkoties ārkārtas situācijās. Visbeidzot militārā aizsardzība, kas aptver armijas, zemessardzes un citu militāro spēku uzturēšanu.

Pēc pārdomu pilnās pirmās nodarbības turpinājām darbu ar kartēm un kompasu.

Vispirms apskatījām kompasu un kompasa izmantošanu. Noskaidrojām, ka tas ir magnētisks instruments, lai noteiktu virzienus.

Mēs esam pieraduši, ka virzienu nosaka pēc četrām debess pusēm ziemeļi (Z), austrumi (A), dienvidi (D), rietumi (R) vai atvasinātām debespusēm ziemeļaustrumi (ZA), Ziemeļrietumi (ZR), dienvidaustrumi (DA) un dienvidrietumi (DR), tomēr militārajā sfērā bieži lieto precīzāku  dalījumu, tādu kā ziemeļrietumziemeļi (ZRZ), ziemeļrietumrietumi (ZRR), ziemeļaustrumziemeļi (ZAZ), ziemeļaustrumaustrumi (ZAA), dienvidaustrumdienvidi (DAD), dienvidaustrumaustrumi (DAA), dienvidrietumdienvidi (DRD) un dienvidrietumrietumi (DRR).

Pasniedzējs minēja, ka nepieciešamības gadījumā dalījums var būt vēl precīzāks ievērojot līdzīgu debespuses nosaukšanas virzienu.

Izpētījām kompasa uzbūvi, tajā ir magnētiskā adata, kura vienmēr norāda uz ziemeļiem, ja vien blakus kompasam nav kāds magnētisks avots. Kompasa korpusā ir līnija jeb adata, kuru jānovieto tajā virzienā, kurš mūs interesē. Kompasu veido rotējošs gredzens ar grādu skalu, un ziemeļu atzīme uz kompasa korpusa.

Turpinājumā iepazināmies ar azimutu un direkcijas leņķi, kas tas ir, un kā tos noteikt. Praktisko darbu skolēni veica kartē, kā arī klases telpā, nosakot azimutu uz konkrētu objektu.

Apguvuši iemaņas darbā ar kompasu virziena noteikšanai, uzdevumi kļuva sarežģītāki, un tie  tika kombinēti ar iepriekš apgūto tēmu par attāluma noteikšanu kartē izmantojot mērogu.

Skolēnu uzdevums bija noteikt direkcijas leņķi un attālumu no mājām “A” līdz mājām “B” vai “C”, kā arī stāstot par to, nosaukt direkcijas leņķa kļūdu, ja tiks izmantots azimuts.

Kā vēlāk sarunā viens no skolēniem minēja, ka “Šodienas nodarbības bija viena liela matemātika” un viņam bija taisnība, jo lielākā daļa tāfeles bija saraibināta ar metriem, kilometriem un grādiem.

Dienas otrajā pusē devāmies parkā, kur apgūtais par kompasu un azimutu, kā arī attāluma noteikšana izmantojot pārsoļus, bija jāpielieto praktiski.

Uzdevumi bija dažādi. Vienā no tiem skolēniem tika pateikts azimuts, un viņiem ar kompasu vajadzēja noteikt virzienu, izvēlēties, kurš no siluetiem atbilst dotajam azimutam, un aprēķināt attālumu līdz tam izmantojot pārsoļus.

Nākošajā uzdevumā skolēni saņēma kartes ar kontrolpunktiem un, izmantojot kompasu un doto azimutu, meklēja tos un rēķināja attālumus starp tiem.

Katra jauna nodarbība dod papildus zināšanas, kas noder arī ikdienas gaitās. Veiksmīgi atraduši lielāko daļu kontrolpunktu, ne tik veiksmīgi tikuši galā attāluma noteikšanu līdz objektiem, skolēni pulcējās klasē uz dienas kopsavilkumu par šodienas nodarbībās paveikto.

Ielūkosimies, kādas ir skolēnu sajūtas pēc nodarbībām.

  • Šodienas VAM nodarbība bija ļoti interesanta, ne tāda kā parasti, aktīva un draudzīga, Vienīgais es labprāt pildītu darbu ne pa vienam, bet grupiņās. Kopumā ļoti interesanta diena ar VAM.
  • Man ļoti šī diena patika kaut bija auksti, bet man aukstums netraucēja. Tāpēc, kad man bija jādara uzdevums, bet man bija grūti veikt uzdevumu, bet es izdarīju ko varēju.
  • Bija grūti orientēties pēc kompasa. Patika meklēt pareizo ceļu ar kompasu un lietot viņu karti. Bija interesanti meklēt punktus ar pārsoļu un kompasa palīdzību.
  • Es domāju stunda bija interesanta. Protams, kompass mani ne uz turieni, kur vajadzēja aizveda, bet tā gadās. Es labāk izvēlētos karti nevis kompasu.
  • Šodienas VAM nodarbība bija ļoti interesanta un izglītojoša. Bet mani ļoti apbēdināja tas, ka manas drēbes tika sasmērētas ar dubļiem, kamēr es meklēju kontrolpunktus. Mani viss apmierināja, izņemot nošmulētās drēbes. Es uzzināju, kā rēķināt direkcijas leņķi.
  • Iemācījos lietot kompasu, uzzināju, kas ir direkcijas leņķis un azimuts. Man neizdevās noteikt precīzi azimutu, jo man vajag vairāk praksi. Bija interesanti aprēķināt attālumu līdz objektiem.
  • Man nodarbība ļoti interesēja uzzināju daudz par to kā orientēties, izmantojot kompasu un kādi ir mani pienākumi un tiesības, bet manuprāt nodarbībās jābūt vairāk teorijas.
  • Bija interesanti, uzzināju, kas ir direkcijas leņķis, azimuts. Uzzināju kā lietot kompasu. Instruktori ļoti labi un skaidri visu izstāstīja. Patika meklēt punktus ar kompasu ārā. Instruktore bija ļoti izpalīdzīga.

Pašaizsardzības meistarklase ar Aleksandru Drozdovu, Latvijas karatē federācijas pārstāvi –  18.12.2023.

Noslēdzoties Sporta un veselības mācības modulim “Pašaizsardzība”, uz kopēju nodarbību pie augstas klases speciālista ieradās 1. – 4.klašu skolēni, 5. – 7.klašu skolēni un 8. – 9.klašu skolēni.

Tā bija lieliska iespēja skolēniem apgūt svarīgas prasmes, kas varētu viņiem palīdzēt, ja viņi kādreiz nonāktu bīstamā situācijā.

Vispirms pasniedzējs atgādināja par pašaizsardzības pamatiem, par dažādiem uzbrukumu veidiem un to, kā tos atpazīt, ka ne vienmēr tas ir cilvēks, bet var gadīties, ka savu reizi jāizvairās no suņa vai kāda cita dzīvnieka. Skolēni uzzināja, kā rīkoties, ja ir satikuši suni, ņemot vērā vietu un apstākļus, kādos tas notiek.

Sekoja informatīvs stāstījums par rīcību, ja tomēr ļaundaris ir cilvēks; atkārtojums no iepriekšējās nodarbības – kādi ir uzbrukuma veidi un kā rīkoties katrā no tiem.

Pēc informatīvā ievada sekoja iesildīšanās visām muskuļu grupām. Visi kopā mācījāmies dažādas stājas un pārvietošanos šajā stājā. Vēl skolēni nostiprināja praktiskās iemaņas, kā izvairīties no uzbrukuma, kā atbrīvoties no uzbrucēja satvēriena, kā bloķēt pretinieka sitienus, kā izmantot priekšmetus pašaizsardzībai.

Skolēni izmēģināja atbrīvoties no dažādiem tvērieniem un atvairīt uzbrukumus, kuros uzbrucējs lieto kājas.

Vecāko klašu audzēkņiem pasniedzējs demonstrēja kā izvairīties, ja tiek uzbrukts ar kādu priekšmetu, piemēram, pudeli vai nūju/koku, kā arī ja uzbrukumā tiek lietots nazis vai ierocis.

Šāda nodarbība skolēniem sniedz ne tikai praktiskās iemaņas, bet tās palīdz viņiem attīstīt pašapziņu un drošības sajūtu. Nodarbībā skolēni praktizējas, kā rīkoties kritiskās situācijās.

Muzejā “Neredzamā pasaule” 7.b

“Neredzamā Pasaule” ir muzejs, kura ekspozīcija atrodas pilnīgā tumsā, nav iespējams redzēt, taču ir iespējams pielietot pārējās cilvēka maņas un sajust muzeja satura neierastā veidā. Mēs visi neredzīga gida pavadībā tumsā iepazīstam objektus un pielietojam dažādas maņas: dzirdi, tausti, ožu un garšu. Muzeja tumsā mērķis – dot iespēju iejusties neredzīgu cilvēku ādā un mēģināt pielāgoties neierastiem apstākļiem.

Ieejas maksa muzejā ir diezgan augsta tādēļ muzeja apmeklējumu finansēja kopā “Latvijas skolas soma” un skolēnu vecāki.

Mēs apskatījām piecas interaktīvas telpas: dzīvokļa istabu, trokšņainu ielu, klusu parku, pārtikas tirgu, muzeju un kafejnīcu.

Skolēni: Muzejā bija ļoti interesanti, prom devāmies pārpildīti ar emocijām.

D. Ņekrasovs – “Es obligāti atnākšu vēlreiz ar draugiem, lai izjustu emocijas.”

M. Blaževičs – “Es pastāstīšu citiem, kā neredzīgi cilvēki jūtas un kā dzīvo reālajā dzīvē.”

8.b un 12.b klase Rīgas Biržā

2023.gada 14.decembrī 12. b un 8. b klases skolēni izmantoja “Latvijas skolas soma” piedāvājumu un apmeklēja nodarbību “Kas ir Romantisms” mākslas muzejā “Rīgas Birža”.

Skolēniem tika piedāvāta interaktīva nodarbība. No sākuma viņi varēja demonstrēt savas zināšanas skolas programmas ietvaros, tālāk ar gida- konsultanta palīdzību spēles formātā ieguva jaunu un interesantu informāciju šajā tēmā.

Skolēniem ļoti patika muzejs un tā ekspozīcija. Viņiem izdevās apmeklēt ne tikai romantisma ekspozīciju, bet arī izpētīt citas zāles un izstādes. 40 minūšu vietā, ekskursija ilga vairāk par 2 stundām, un skolēni kopā ar skolotāju izlēma ekskursiju atkārtot arī nākamgad.

Adventes vainagu radošā darbnīca – 1.a un 4.a klases

Ja pieaugušajiem Adventes laiks saistās ar pārdomām un rūpēm, tad bērniem tas ir tikai līksms svētku gaidīšanas laiks.

Lai to piepildītu ar jēgpilnu darbošanos, 1. decembrī mēs, 1.a un 4.a klases skolnieki, apmeklējām meistardarbnīcu sadarbībā ar Latvijas Valsts mežu Kalsnavas arborētumu, kurā katrs bērns pagatavoja Adventes vainagu no uzņēmuma sarūpētiem Latvijā pieejamiem dabas materiāliem: dažādiem čiekuriem, zariņiem, odziņām, skujām u.c.

Lai darbiņš izdodas patiešām skaists, nepietika vien ar māksliniecisku ideju – bija vajadzīga arī precizitāte un pacietība. Bija stingri jāievēro darba drošība, strādājot ar karsto līmi.

 Rezultāts priecēja visus, un svētdien ikvienu ģimenes mitekli rotās bērnu pagatavotie vainadziņi.

Lepojamies

Pamatojoties uz 08.12.2023. rīkojumu Nr. RIMC-23-163-rs “Par apbalvojumu piešķiršanu Rīgas valstspilsētas krievu valodas 52. olimpiādes 2. posma 10. – 12. klašu uzvarētājiem” piešķirta ATZINĪBA 10. a klases skolniecei Anastasijai Kosihai.

Paldies skolotājai Ellai Ņesterenko par ieguldīto darbu!

Lepojamies

Mūsu skolas skolēni novembra mēnesī piedalījās Rīgas valstspilsētas pašvaldības angļu valodas 53.olimpiādes 2.posmā 10.-12. klašu skolēniem un 7.-9.klašu skolēniem.

Lepojamies ar saviem uzvarētājiem:

  • Artis Ralfs Vanags, 12. a klase – 3.vieta
  • Beatrise Bērtulsone, 11. a klase – 3.vieta
  • Eriks Rasiņš, 9.a klase – atzinība

Izsakām pateicību par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādei skolotājai Maijai Liepkalnai.

8.a klase Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

Mūsu mērķis bija izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras vērtības: izpētīt muzeja ekspozīcijā dizaina kolekcijas priekšmetus, kas pārstāv dizaina atšķirīgos veidus – rūpniecisko dizainu, modes dizainu, rotu dizainu u.c. Iepazīties ar vienu no galvenajām tekstilmākslas apdrukas tehnikām – sietspiedi jeb madarošanu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju bijām apmeklējuši vairākas reizes – pirmajā reizē apskatījām muzeja pamatekspozīciju, nākamais apmeklējums bija saistīts ar Arno Jundzes grāmatā “Kristofers un ēnu ordenis” aprakstītajām ēkām un telpām (bijām tur, kur parasti apmeklētājus neielaiž).  

Nolēmām vēlreiz doties un šo muzeju 1.decembrī – šoreiz, lai iepazītos ar dizaina tradīcijām Latvijā, kā arī praktiski pamēģinātu madarošanu.

Muzejā mūs sagaidīja ļoti laipni darbinieki, kas radīja mierīgu un patīkamu atmosfēru. Kārtējo reizi atkārtojām, kādi ir muzeja apmeklējuma noteikumi.

Sākām ar muzeja pamatekspozīcijā redzamo dizaina priekšmetu apskati. Interesi izraisīja stilizēto tautas tērpu izgatavošanā izmantotie materiāli – zobrati, spuldzītes, diodes, monētas un vēl, un vēl!  

Pirms madarošanas nodarbības apskatījām gleznotāja un lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa madarojumus jeb dažādus sietspiedes tehnikā sagatavotus apdrukātus darbu paraugus. 

Tālāk sekoja sagatavošanās darbam – attēla izvēle, darba vietas sagatavošana, gides instruktāža par darba norisi. Mums izstāstīja par to, kā tiek uz speciāla sieta ar gaismā cietējošu krāsu sagatavots zīmējums, kādas krāsas tiek lietotas zīmējuma drukai uz auduma, pēc kāda principa izvēlēties krāsas, kā krāsu “uznes” uz auduma.

Darboties bija interesanti. Vajadzēja izlīdzināt audumu, lai nebūtu krunciņu, savstarpēji palīdzēt viens otram pieturēt darba rāmi, pēc tam izmazgāt rāmī iestiprināto sietu no krāsas pārpalikumiem.

Katrs izgatavojām sev tīkamu dizainu uz saviem t-krekliņiem vai citiem auduma priekšmetiem. Tā mēs ar gides palīdzību tapām par māksliniekiem!

Skolēnu domas par madarošanas nodarbību:

  • Mūsu klases ekskursijā man patika madarošana un arī korejiešu keramikas izstāde.
  • Kreklu apzīmēšana gāja labi un ātri.
  • Mēs šeit nebijām pirmo reizi. Man, kā lielākajai daļai patika madarošana. Šīs metodes dēļ mans neskaistais krekls izskatījās jauns un labs.
  • Muzejs bija ļoti skaists, un pati madarošana bija interesanta.

Kā bonuss muzeja apmeklējumam, bija iespēja redzēt izstādi “Korejas keramikas māksla. PAŠTERAPIJA.” Darbi bija skaisti, izgatavoti dažādās tehnikās. Tos rūpīgi aplūkojot, sapratām, ka bez mākslinieciskajām prasmēm nepieciešama milzīga pacietība un precizitāte šāda darba veikšanai.

Skolēnu domas pēc muzeja pamatekspozīcijas un izstādes apskates:

  • Es biju ļoti pārsteigts par ēku, arī dzīvot tur būtu brīnišķīgi.
  • Muzejs bija interesants. Man liekas, ka tur būtu nepieciešams vēl viens stāvs.
  • Man ļoti patika apskatīt korejiešu mākslinieku izstādi.
  • Es sāku domāt, ka keramikas izstādē bija par maz mākslas darbu.

Iespējams, ka šis nebija mūsu pēdējais DMDM apmeklējums, jo muzejā ir vēl citas radošās nodarbības, kā arī regulāri tiek organizētas dažādas izstādes.

Dalība 4. klašu konkursā “Pieskati uguni!”

Iestājoties gada tumšākajam laikam un rūpējoties par ugunsdrošību svētku gaidīšanas laikā, Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale” aicināja Rīgas skolu 4. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Pieskati uguni!”

22. novembrī mūsu skolas 4.a klases komanda piedalījās šajā konkursā, pirms tam atkārtojot ugunsdrošības noteikumus un rīcību ugunsnelaimes gadījumā. Konkurss norisinājās  Latvijas Ugunsdzēsības muzejā. Tajā bija jāpiedalās 6 darbnīcās. Sākumā komandas parādīja sagatavotās prezentācijas par profesiju ugunsdzēsējs/glābējs. Vēlāk devās uz stafeti. Piedalījās teorētiskajos jautājumos par ugunsdrošību un mācījās pareizi apsaitēt apdegumus. Stāstīja par sveču veidiem un pareizu to izmantošanu. Meklēja galvenos ugunsgrēka cēloņus.

Noslēgumā, kamēr žūrija apkopoja rezultātus, konkursa dalībnieki klausījās  ugunsdzēsēja/ glābēja stāstījumā par darbu un uzdeva sev interesējošos jautājumus.

Interaktīva nodarbība par iekļaujošu sabiedrību – 9.b un 10.b

Rīgā jau kādu laiku darbojas uzņēmums “Neredzamā pasaule”, kura uzdevums ir mazināt stereotipus par neredzīgiem cilvēkiem un veicināt tolerances attīstību Latvijas sabiedrībā.

Novembra sākumā mēs, 9.b un 10.b klases skolēni, apmeklējām  piecas pilnībā aptumšotas telpas neredzīga gida pavadībā: “Dzīvojamā istaba”, “Muzejs”,  “Pārtikas veikals”, “Rosīga iela un dabas parks” un “Kafejnīca”.

Katrā telpā mēs piedzīvojām to, ko neredzīgs cilvēks piedzīvo katru dienu. Ejot no mājām uz muzeju, pa rosīgu ielu, pāri tiltam, kas ieved parkā,  mēs  bijām neredzīga cilvēka situācijā, un caur viņa skatupunktu izjutām, ka tikai caur pieskārieniem neredzīgs cilvēks uzzina par apkārtējo pasauli. Tas mums lika aizdomāties par dizaina nozīmi neredzīga cilvēka ikdienas dzīvē.

“Kafejnīcā” mums bija iespēja pajautāt vēl dažādus mums interesējošos jautājumus par neredzīga cilvēka ikdienu un šķēršļiem, ja tādi vispār ir. Uzzinājām ka, neredzīgiem cilvēkiem ir iespēja mācīties augstskolā, bet grūti atrast darbu. Uzzinājām, ka sapņus redz tikai tie, kuri bija piedzimuši redzīgi un zaudēja redzi vēlāk.

1.a un 4.a Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Sākumskolas skolēni ir lieliski zīmētāji – par to varam pārliecināties skolas gaiteņos un klasēs, kurus rotā mazo mākslinieku darbi.

Taču šodien, iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros mums, 1.a un 4.a klases skolēniem, bija iespēja aplūkot un censties izprast mākslas darbus, kuru mājvieta ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Pārsteidzoša bija krāsu, formu un attēloto personāžu daudzveidība: portreti, sadzīves skati un brīnišķīgas dabas ainavas, par ko bērniem saprotamā valodā pastāstīja muzeja gide.

Kļuva skaidrs, ka lai kļūtu par lielisku mākslinieku, ar talantu vien nepietiek –  nepieciešama izglītība un ilgs, rūpīgs darbs.

Tomēr jācer, ka šī atziņa nekavēs kļūt par māksliniekiem tos, kam tuva krāsu, formu un dažādu zīmēšanas tehniku pasaule.

Dalība konkursā “Pieskati uguni” – 4.klasēm

Iestājoties gada tumšākajam laikam un rūpējoties par ugunsdrošību svētku gaidīšanas laikā, Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale” aicināja Rīgas skolu 4. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Pieskati uguni!”

22. novembrī mūsu skolas 4.a klases komanda piedalījās šajā konkursā, pirms tam atkārtojot ugunsdrošības noteikumus un rīcību ugunsnelaimes gadījumā. Konkurss norisinājās  Latvijas Ugunsdzēsības muzejā. Tajā bija jāpiedalās 6 darbnīcās. Sākumā komandas parādīja sagatavotās prezentācijas par profesiju ugunsdzēsējs/glābējs. Vēlāk devās uz stafeti. Piedalījās teorētiskajos jautājumos par ugunsdrošību un mācījās pareizi apsaitēt apdegumus. Stāstīja par sveču veidiem un pareizu to izmantošanu. Meklēja galvenos ugunsgrēka cēloņus.

Noslēgumā, kamēr žūrija apkopoja rezultātus, konkursa dalībnieki klausījās  ugunsdzēsēja/ glābēja stāstījumā par darbu un uzdeva sev interesējošos jautājumus.

Diskusija Rīgas domē par Rīgas vēsturisko centru nākotnē

Skolu pārstāvji, kuru skolas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā bija uzaicinātas uz Rīgas radošo darbu konkursa “Kādu es vēlos Rīgas vēsturisko centru nākotnē” noslēguma diskusiju. Kopā ar Anastasiju un Viju no 10.a klases devāmies uz Rīgas domi.

Konkursa mērķis bija noskaidrot bērnu un jauniešu nākotnes skatījumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas attīstībai un saņemt idejas un priekšlikumus, kas izmantojami teritorijas plānošanai.

Izejot drošības kontroli, devāmies uz Domes sēžu zāli, kur bija paredzēta diskusija. Diskusijas vadītājs vispirms visus iepazīstināja ar kārtību un noteikumiem, tad sekoja iepazīšanās ar politiķiem un pašvaldības teritorijas plānotājiem un ekspertiem.

Vispirms diskusija vadītājs aicināja visus uz sarunu par saviem ikdienas paradumiem un vajadzībām, kas saistītas gan ar mobilitāti pilsētvidē, gan ar brīvā laika pavadīšanas iespējām, kas pietrūkst Rīgas centrā, lai viņus tas nākotnē piesaistītu. Ko vajadzētu mainīt, vai ko ieviest no jauna.

Skolēni pauda savas vajadzības un izteica priekšlikumus  pilsētvides uzlabojumiem.

Diskusijas laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka vēlētos nākotnē Rīgā sagaidīt vairāk apzaļumošanas un labiekārtojuma elementus – kokus, parkus, telpas brīvā laika pavadīšanai, soliņus, publiskās tualetes u.c. Tāpat jaunieši atzīmēja, ka vēlētos samazināt automašīnu skaitu pilsētā un uzlabot velo infrastruktūru. Skolēni ierosināja pilsētvidē ieviest tehnoloģijas, piemēram, izvietot visiem pieejamas mobilo telefonu uzlādes stacijas, kā arī sakārtot daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus. Noslēdzoties brīvajai diskusijai par ieteikumiem, vārds tika dots konkursa “Kādu es vēlos Rīgas vēsturisko centru nākotnē” labāko darbu autoriem.

Tie atspoguļoja interesantas un vērā ņemamas idejas. “Rīgas pamesto pagalmu renovācija un glābšana”,  “Ieteikumi Rīgas centra uzlabošanai: veloceliņš un Vecrīgas apzaļumošana” un radošākais darbs “Vāveres Esplanādē”. Visi laureāti saņēma balvas.

Rīgas vēsturiskā centra plānošana nākotnei ir sarežģīts uzdevums, kas prasa līdzsvaru starp dažādiem mērķiem. No vienas puses, ir svarīgi saglabāt vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojuma vietu un nodrošināt, lai tā unikālā vide tiktu saglabāta. No otras puses, ir svarīgi, lai vēsturiskais centrs būtu dzīvotspējīgs un pievilcīgs iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

Pēc Domes apmeklējuma Anastasija un Vija izteica savas domas par redzēto un dzirdēto.

Vija: Es esmu starā par Rīgas Domes konkursu bērniem un jauniešiem  “kādu es vēlos Rīgas vēsturisko centru nākotnē”. Pasākums bija ideāls. Varēja redzēt daudz aktīvu jauniešu, kuri cenšas Rīgas vēsturisko centru padarīt par labāku un ērtāku iedzīvotājiem. Man patika šis pasākums, es gribētu tādus vēl.

Anastasija: Man patika klausīties prezentācijas no citām skolām un iegūt jaunu pieredzi. Es iemācījos domāt kā padarīt pilsētas labākas cilvēku labklājībai.

Rakstā izmantoti foto no Rīgas Domes arhīva.

Patriotiskā nedēļa 1.a un 4.a klasē

Patriotu nedēļas laikā mūsu skolā norisinās dažādi svētku pasākumi.

1.a un 4.a klase izgatavoja Latvijas svētkiem atbilstošus rotājumus un izdekorēja savas klases telpu.  Jau 10.novembrī latviešu valodas stundās skolotāja skaidroja Lāčplēša dienas rašanās vēsturi un svinēšanas tradīcijas. Godinot mūsu tautas varoņus, 17.novembrī pie skolas izlikām svecītes Latvijas kontūras formā.

Piedalījāmies viktorīnā par Latviju, kurā jādemonstrē savas zināšanas par Latvijas simboliem un tās neatkarības vēsturi. Gatavojām radošos darbus izstādei par godu Latvijas svētkiem. Mācījāmies dzejoļus par Dzimteni un piedalījāmies daiļrunas konkursā “Mana Latvija + Tava Latvija= Mūsu Latvija”. Konkursā piedalījās visi sākumskolas skolēni, atsevišķi pa vienam vai grupās. Neskatoties uz augsto saslimstību ar saaukstēšanās slimībām, drošā vidē skolēni uzstājās svētku koncertā.

Patriotu nedēļas noslēgumā baudījām svētku torti, vēlot Latvijai jaukus bērnus!

Pēc svētkiem skolēni stāstīja par valsts svētku atzīmēšanas tradīcijām ģimenē.

Brāļu kapu memoriāla apmeklējums Valsts svētku nedēļā – 10.a klase

Valsts svētku nedēļa Latvijā ietver vairākus svarīgus notikumus un svētkus. Vienā no šīs nedēļas dienām devāmies uz Brāļu kapiem, lai godinātu Latvijas varoņus un, klausoties vēstures skolotājas Gintas stāstījumā, vēl labāk iepazītu Latvijas vēsturi un saprastu, cik svarīga ir brīvība.

Brāļu kapi ir svarīgs simbols un piemineklis Latvijas Brīvības cīņām. Tajā atdusas vairāk nekā 11 000 Latvijas karavīru, kuri krituši cīņās par Latvijas neatkarību no 1918. līdz 1920. gadam.

Brāļu kapu apmeklējuma laikā iededzām svecītes, lai godinātu kritušos karavīrus, kā arī nolikām ziedus pie Mūžīgās uguns.

Brāļu kapu apmeklējumam bija aizkustinoša un nozīmīga pieredze, kas vēl vairāk apliecināja, ka vissvarīgākais uz pasaules ir miers.

Apsveikums

Rīgas 66. vidusskolas kolektīvs sveic visus

Latvijas Republikas Proklamēšanas

105. dzimšanas dienā!

Novembris- vēstures un patriotu mēnesis -5.a klase

Skolā ir tradīcija novembra mēnesī dažādas aktivitātes saistīt ar Latvijas vēsturi, izciliem cilvēkiem.

Jau sākumskolas klasēs sociālo zinību stundās mēs, 5.a klase, mācījāmies par dažādiem ar Latvijas vēsturi saistītiem notikumiem, par Latvijas izcilākajiem māksliniekiem. Viens no tādiem māksliniekiem ir tēlnieks Kārlis Zāle, kurš arī ir Brāļu kapu memoriālā ansambļa idejas autors. Apskatīt mākslinieka darbu un iepazīt Latvijas vēstures notikumus braucām uz Brāļu kapiem.

Nonākot Brāļu kapos, visus pārsteidza ansambļa plašums, apbedījumu daudzums un skaistie pieminekļi. Patika būt pie Mūžīgās uguns, apskatīt pieminekli Mātei Latvijai. Tika aplūkots arī pirmā Latvijas Valsts prezidenta J. Čakstes piemineklis. Mēs vērojām uzrakstus uz kapu pieminekļiem, novērtējām to, cik rūpīgi un skaisti sakārtoti un noformēti kapi kopumā.

Mūsu pārdomas pēc ekskursijas:

Patika ceļš uz kapiem un atpakaļ uz skolu, jo varēja risināt interesantas sarunas ar klases biedriem;

Patika staigāt pa kapiem, jo bija ļoti skaisti;

Staigājot pa kapiem bija mazliet drūmi, redzot, cik daudz cilvēku ir miruši;

Patika nolikt svecītes pie Mūžīgās uguns un Mātes Latvijas;

Patika apskatīt J. Čakstes pieminekli;

Patika Brāļu kapos lasīt vārdus un uzvārdus uz pieminekļiem;

Patika staigāt ap pieminekļiem, lasīt vārdus un uzvārdus un domāt par cilvēkiem, kas aizstāvēja Rīgu (Latviju) no dažādiem karaspēkiem.

Lepojamies ar sasniegumiem basketbolā

28.11.23. notika Ziemeļu rajona starpskolu sacensības basketbolā 4. – 5.klašu meitenēm. Ieguvām 2. vietu. Mūsu skolu pārstāvēja:

  • Emīlija Daļecka – 5.a
  • Katrīne Detlava _5.a
  • Šarlote Gulbe_5.a
  • Kitija Novada_5a
  • Ariana Ivanova_4.a
  • Sofja Rusakova_6.a
  • Gabriela Lūse_3.a
  • Gabriela Mikule_3.a

7.a klase Latvijas Kara muzejā

Novembris ir Latvijas svētku mēnesis, tāpēc iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros 9.novembrī mūsu 7.a klase  apmeklēja Latvijas Kara muzeja muzejpedagoģisko programmu “Kā kļūt par karavīru?”

Skolēnu atsauksmes ir ļoti pozitīvas, piemēram, Agate uzskata, ka nodarbībā iemācījāmies ievērot disciplīnu, Kaspars – izpildīt  dažādus karavīra uzdevumus, Edgars – ātri reaģēt, bet Matilde – sadarboties ar klasesbiedriem.

“Gida vadībā bija jāveic dažādi uzdevumi: jāuzvelk gāzmaskas, jāieliek patronas patronu lentē, jāšauj mērķī. Visiem ļoti patika vadītājs, kurš interesanti un aizraujoši vadīja nodarbību. Bieži smējāmies un tādēļ īsti precīzi nevarējām veikt uzdevumus.” –  Anete.

Kopumā nodarbība bija ļoti aktīva un interesanta. Pēc tās visi devāmies aplūkot muzeja pamatekspozīciju.

Radošā darbnīca “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” – arhitektūra pilsētvidē – 10.a

Vide, kurā pavadām ikdienu ietkemē mūs visdažādākajos veidos. Par laimi mums ir iespēja iesaistīties un veidot apkārtējo vidi arī pašiem.

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros izvēlējāmies radošo darbnīcu “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” – arhitektūra pilsētvidē. Pie mums viesojās un nodarbību vadīja arhitektes Renāte un Līva.

 Vispirms mums pastāstīja par to kā jebkura celtne ietekmē apkārtējo vidi un maina to. Kā pilsētu arhitektūra tiek pielāgota dabas apstākļiem, kāpēc vietās, kur ir iespējamas smilšu vētras ēkas ceļ tieši tā, kā ar ēku izvietojumu iespējams mainīt vēja plūsmas. Uzzinājām daudz informācijas par iespaidīgākajām ēkām pasaulē.

Praktiskajā daļā tikām sadalīti trīs darba grupās. Katra grupa saņēma vienu un to pašu objektu, bet izlozējām vidi, kurā būs jāizvieto objekts. Pirmajai grupai objekts bija jānovieto Latvijas mazpilsētā, otrajai – lietusmežos, bet trešajai grupai objekta izvietošana bija jāveic Manhetenas debessskrāpju rajonā. Katrai grupai tika arī savs mērogs pret kuru objekts bija jāprojektē.

Sākām ar objekta izgriešanu no izklājuma un tā salīmēšanu.

Pirmā grupa plānoja objektu novietot bērnu spēļu laukumiņā, kā spēļu mājiņu, kura novietota virs zemes. Izmantojot daāždus pieejamos materiālus tapa makets ar bērnu un vecāku siluetiem, tika salīmētas kāpnes un izvietoti koki.

Otrā grupa izveidoja ļoti daudz krūmu un zaļo augu, viņu objekts, kurš pildīja seifa jeb noliktavas funkciju bija noslēpts klints alā, kurai pāri krita ūdenskritums. Savukārt trešā grupa iekļāvās debesskrāpju vidē un starp divām stilizētām augstceltnēm izvietoja savu objektu, kurš pildīja ekskluzīvas naktsmītnes funkciju, uz to varēja nokļūt pa gaismu atstarojošu spoguļvirsmu. Šī grupa projektējot savu objektu izmantoja visvairāk dažādu materiālu tajā skaitā stieples, foliju, divpusējo līmlentu un citus.

Noslēgumā darba grupas prezentēja savus radītos darbus, iepazīstināja ar vidi, kurā objekts izvietots un pamatoja kāpēc izvēlējās šādu objekta izvietojumu.

Pēc nodarības skolēni izteica savas domas, iepazīsimies ar tām!

Kristers: Man nodarbība ļoti patika uzzināju daudz ko jaunu par arhitektūru. Un kā apkārtējā vide var ietekmēt ēkas dizainu. Tā kā man ļoti interesē darbmācība man šī nodarbība patika.

Laura: Bija daļēji interesanti, daudz ko uzzināju par arhitektūru, bija interesanti uzzināt ko jaunu, taču bija garlaicīgi veidot kompozīciju, pietrūka laika, lai izveidotu to, kas bija plānā.

Anastasija: Es iemācījos no šī pasākuma kā veidot maketu attiecībā pret apkārtējo vidi un cilvēka garumu. Bija interesanti izmantot arī līdzekļus un materiālus, kurus iepriekš neizmantoju.

Vija: Man patika šī nodarbība ”Skolēns. Pētnieks. Pilsētnieks” par arhitektūru. Mani ieinteresēja arhitektisko modeļu izveide. Teorētiskā daļa par to kā? Kur? Un kāpēc tieši šāda arhitektūra? Bija ļoti interesanta. Rekomendēju šo nodarbību un gribētu tādas vēl.

Sofija: Šī nodarbība man diezgan patika, uzzināju jaunu informāciju, iemācījos kaut ko jaunu, bet tomēr es neteiktu, ka tas bija pārāk interesants un aizrautīgs. Vienkārši kaut kas jauns.

Raivis: Es domāju šodiena bija diezgan forša. Nevajadzēja daudz uzreiz darīt, bet vienu lietu un kuru vajadzēja koncentrēties un taisīt. Uzdevumi bija viegli un bez problēmām uztaisāmi.

Arhitekti par skolēnu veikumu izteicās atzinīgi un nodarbības noslēgumā uzzinājām, kas ir šis objekts patiesībā un kur tas atrodas.

Mūsu objekta prototips bija Portugāles pilsētā Porto esošās Nīderlandiešu arhitekta Remmenta Lūkasa Kolhāsa koncertzāles “The Casa da Músic” samazināta versija. Tas vēlreiz apliecināja, par vides un arhitektūras mijiedarbību.

Nodarbības laikā ne tikai uzzinājām par arhitektūru un vidi, bet arī par arhitekta profesiju un darba iespējām strādājot šajā profesijā.

Karjeras izglītība. 8. a klase “Ceļu laboratorijā”.

Otrdien, 7.novembrī ap pusdienlaiku kopā ar 9.a klasi devāmies uz Latvijas Valsts ceļu, AS, “Ceļu laboratoriju”, lai iepazītu profesiju daudzveidību; izprastu, kādas prasmes, zināšanas un personības īpašības nepieciešamas dažādās profesijās.

No skolas kājām gājām cauri Viesturdārzam, Kronvalda parkam un garām Bastejkalnam, lai tālāk ceļu turpinātu ar sabiedrisko transportu uz Ķengaragu. Pa ceļam, protams, piestājām pie Brīvības pieminekļa. Aizbraucot līdz nepieciešamajai pieturai, izkāpām un atkal ceļu turpinājām kājām līdz “Ceļu laboratorijai”. 

Ieradāmies ļoti laicīgi, tāpēc domājām, ka būs ilgi jāgaida. Tas mūs nemaz neiepriecināja, jo sāka diezgan stipri līt lietus. Mums paveicās, jo mūs sagaidīja ļoti laipni darbinieki, mums nenācās gaidīt – mūsu ekskursija sākās uzreiz.

Nepatīkami bija tas, ka nebija iespējas noģērbt virsdrēbes un atstāt savas mugursomas. Tas traucēja, jo dažās laboratorijās bija ļoti šaurs. Tās paredzētas dažiem darbiniekiem, bet mēs bijām gandrīz 20 cilvēki.

Mēs devāmies uz dažādām telpām, kurās mums stāstīja un rādīja, kā pārbauda asfalta izturību un kvalitāti izmantojot dažādas metodes, mainot temperatūras, apstākļus, mehāniskās iedarbības. Redzējām dažādas dārgas iekārtas, dažas bija tādas, kādu nav nekur citur visā Latvijā. Uzzinājām, ka strādājot “Ceļu laboratorijā” nepieciešamas ne tikai akadēmiskās zināšanas, kā piemēram fizika, ķīmija vai matemātika, bet arī fiziskā sagatavotība, roku veiklība un precizitāte.

Mēs klausījāmies un skatījāmies to, ko stāstīja un rādīja, bet nepatika, ka bija stipra smaka, bija grūti elpot, daudzviet bija liels troksnis. Bez tam ekskursija ilga nedaudz ilgāk par stundu, bijām ļoti sakarsuši.

Mums ne visai patika šī ekskursija visu iepriekš minēto iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka šobrīd neviens no mums nedomā savu dzīvi saistīt ar ceļu būvi.

TV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”

Rudens periods 8.a klases skolēniem ir bijis bagāts ar notikumiem. Septembra beigās- oktobra sākumā bijā Polijā. Oktobra pašās beigās saņēmām ziņu, ka Elīza ir izturējusi atlasi TV spēles “Gudrs, vēl gudrāks” pusfinālam un visai klasei jādodas uz Latvijas Televīziju, kur notiks ieraksts.

Sākām gatavoties. Mums kā līdzjutējiem bija jāveic sagatavošanās darbi. Tika gatavoti plakāti Elīzas atbalsta. Pārdomāti fakti – ko zinām par Elīzu? Bija jāiepazīstas ar raidījuma režisores atsūtītajiem ieteikumiem un noteikumiem gan par uzvedību, gan ģērbšanos. Pārsteigums bija tas, ka jāievēro “dreskods” – nedrīkst būt sīkstrīpains vai sīkrūtains apģērbs, jo tas traucē filmēšanas kamerai.

1.novembrī no paša rīta devāmies uz Latvijas Televīzijas ēku Zaķusalas krastmalā. Foajē jau pulcējās citu skolu skolēni kopā ar skolotājiem un citiem atbalstītājiem. Valdīja diezgan priecīga, bet tomēr nervoza atmosfēra.

Mūs uzrunāja šī pasākuma organizatore, kas pārbaudīja, vai ieradušies visi. Tālāk jau visus klātesošos aicināja uz ierakstu studiju, kur bija jāieņem sev ērtas skatītāju vietas.

Spēles dalībnieki kopā ar skolotājiem vispirms devās uz grimēšanas telpu. Pēc tam dalībnieki tika izvietoti spēles vietās, iemēģināta mikrofona skaņa, interaktīvais ekrāns un citas tehniskas lietas.

Beidzot spēle varēja sākties. Skatītāju vidū valdīja zināms satraukums. Līdzjutēji uzmanīgi sekoja spēles gaitai un mēģināja minēt pareizās atbildes (domās vai sačukstoties, kad tas bija iespējams). Dalībniekiem bija jāliek lietā ne tikai zināšanas par faktiem, bet arī zibenīgi jāreaģē, jo atbilžu reģistrēšanas iekārta fiksēja pirmo, kas nospiedis pogu. Pirmajam arī bija iespēja atbildēt. Arī skolotājiem starp spēles kārtām bija jāveic daži uzdevumi.

Vēl ļoti interesanti bija vērot visu filmēšanas procesu – vērojām gan režisora, gan preses sekretāra darbu, gan operatoru un skaņu režisoru darbu. Redzējām, kā mēģina savu sakāmo raidījuma vadītāji Toms Grēviņš un Kaspars Ozoliņš – arī viņiem tas ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi. Varējām mācīties, ka nevajag padoties, bet mēģināt vēl un vēl.

Spēlei beidzoties, rezultāts bija lielisks – Elīzai 2.vieta un ceļš uz finālu vaļā!

Dienas noslēgumā visiem bija pārsteigums – studijā ieradās Lauris Reiniks ar deju grupu un izpildīja jauno dziesmu “Galerijā”.

Spēles “Gudrs, vēl gudrāks” ieraksts notika no 10.00 līdz 15.45. Diena bija ļoti gara, bet interesanta. Kā teica viens no mūsu klases līdzjutējiem – “būt par skatītāju ir smags darbs”.

Ja Jūs vēlaties noskatīties “Gudrs, vēl gudrāks” pusfinālu, tad ieslēdziet savus TV 15. decembrī plkst. 18.50.

Gaidām spēles “Gudrs, vēl gudrāks” fināla ierakstu! Turam īkšķus! Vēlam veiksmi Elīzai!

3.a klase Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

Šogad iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros mēs, 3.a klase, devāmies ekskursijā uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kur skolēni gida apmeklējām ekspozīciju zāli. Tajā tika vēroti dažādi tradicionālie un mūsdienu tautas lietišķās mākslas darbi, kā piemēram, Latvijā veidoto auduma dizaini kopš 20.gs. 60.gadiem un līdz pat mūsdienām. Skolēni ieguva zināšanas par dažādu materiālu faktūrām un formām. Tāpat tika atklāta svarīga tēma par ekoloģiju.

 Pēc ekspozīcijas apskates skolēniem tika dota iespēja padarboties praktiskajā darbnīcā un noslēgumā salikt apskatīto trauku attēlus puzles veidā.

Pēc muzeja apmeklējuma skolēni sniedza atgriezenisko saiti par redzēto un dzirdēto. Vislielāko iespaidu uz skolēniem atstāja gleznas, plakāti un citas sienas dekorācijas, kas veidotas no otrreiz lietojamajiem materiāliem.

Iepazīšanās ar pastāvīgo ekspozīciju DMDM – 2.a klase

“Latvijas Skolas somas” ietvaros apmeklējām Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Piedalījās visi 2.a klases skolēni. Izvēlējāmies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja patstāvīgo ekspozīciju, lai iepazītos ar tradicionālās un mūsdienu tautas lietišķās mākslas darbiem. Muzeja apmeklējums bija sasaucās arī ar Dizaina un tehnoloģijas mācību priekšmetā apgūstamo vielu – Kā veido izstrādājumus ar dažādām faktūrām.

Apskates laikā skolēni iepazinās ar ekspozīciju, kas iepazīstina ar Latvijas dizainu no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām un ar fabrikas “Rīgas audums” laikmeta rakstiem. Bērniem bija arī iespēja pašiem padarboties praktiskajā darbnīcā.

Pēc apmeklējuma skolēni atzina, ka paticis stāstījums par  interesanti veidotajiem tērpiem no dažādiem otrreiz lietojamiem materiāliem.

Interesanti, ka bērni saskatīja kopīgus momentus arī ar ekoloģisko tēmu Dabaszinībās un tikko notikušo “Rīcības dienu” aktualizēto tēmu “Planēta pirmajā vietā”. Tāpat skolēniem ļoti patika pašiem praktiski darboties darbnīcā. Aizraujošs licies arī apmeklējuma noslēgums, kur puzlē vajadzēja salikt šķīvjos attēloto zīmējumu.

Muzejā iegūtās dažādās idejas un iespaidus skolēni tālāk ieliks Ziemassvētku dāvanu izveidē, kad tiks dots uzdevums veidot darbus no plastikas.

Valsts aizsardzības mācības. 2. nodarbība

Ar interesi tika gaidīta otrā VAM nodarbība. Iepriekš bija zināms, ka būs uzdevumi parka teritorijā.

Rīts sākās ar nodarbībām klasē, kur skolēni prezentēja sagatavotos mājas darbus kuros bija jāizplāno iepriekš noteikts pasākums. Sākot no organizēšanas un finansu līdzekļu piesaistīšanas, beidzot ar pamatojumu, kas tajā piedalīsies un kāpēc cilvēki gribēs atbalstīt šo pasākumu. 

Turpinājumā pasniedzēji stāstīja un demonstrēja dažādus publiskās runas knifiņus. Balss kontroles un uzstāšanās elementus.

Praktiskajā publiskās runas uzdevumā, skolēniem bija jāsagatavo 2 minūšu gara runa par jebkuru priekšmetu, lietu vai notikumu. Uzstājoties liela uzmanība tika pievērtsta laika limitam, stājai, skatienam, roku darbībām, balss tonim un intonācijai.            

Nākošajā nodarbībā pasniedzēji stāstīja par maskēšanās principiem un iespējām. Vērojot fotogrāfijas skolēnu uzdevums bija atklāt, kur atrodas slēpnī esošais cilvēks. Mācīja kādas pazīmes jāmeklē, kuras palīdzētu atklāt šos cilvēkus.            Skaidroja, kas padara mūs redzamus vai tieši pretēji, kā kļūt nemanāmiem. Tikai kādās pāris fotogrāfijās, no vairāk nekā desmit redzētājām, radās nojausma, kur kāds varētu būt paslēpies.

Nodarbību turpinājumā skolēni devās apgūt lauka kaujas iemaņas. Pēc pasniedzēju norādījumiem apguva sejas noklāšanas tehniku ar maskēšanās krēmu.      

Pēc tam sekoja apvidus vērošanas iemaņu apguve. Skolēni no konkrētas vietas novēroja noteiktu teritoriju, pēc brīža tajā kaut kas tika izmanīts un vajadzēja nosaukt pazīmes un lietas, kas liecināja par izmaiņām.

Vēl interesantāks šķita uzdevums, kurā puse no grupas atradās noteiktā attālumā no teritorijas, pa kuru pārējiem dalībniekiem cenšoties izmantot aizsegu (krūmus, kokus, citus silvēkus) vajadzēja pārvietoties līdz pirmās grupas dalībnieki viņus atklāja. Attapīgākie pārvietojās pieplakuši zemei ar īsiem pārskrējieniem vai pārveļoties.

Dienas noslēgumā skolēni uzzināja kā pareizi un sistemātiski novērot apvidu. Viss novērojamais lauks jāsadala divās daļās un vērošana jāsāk no tuvākā punkta grozot galvu pa labi pa kreisi, skatienam slīdot pa zigzag līniju ar vien tālāk, bet līdz iedomātajai lauka viduslīnijai, tad tieši tāpat tiek “skenēta” lauka otra puse.

Praktiskajā uzdevumā parkā pie kokiem bija piesietas piecas lapiņas un skolēniem ar iepriekš apgūto “skenēšanas” metodi vajadzēja atrast un norādīt to atrašanās vietas. Visbeidzot visi izmēģināja, kā ir vērot ar binokli.  

Lūk, ko pēc nodarbības domāja paši Valsts aizsardzības nodarbības dalībnieki.

  • Man nodarbība ļoti patika, es daudz ko iemācījos par jaunsardzi.
  • Bija interesanti, patika uzdevumu daudzveidība, dažreiz bija pat grūti.
  • Man ļoti patika Valsts aizsardzības mācības. Tās bija aizraujošas un iemācīja daudz par drošību un maskēšanos. Un bija forši pavadīts laiks ar klasesbiedriem.
  • Bija interesanti paklausīties par maskēšanos. Biju pateicīga, ka atļāva nepiedalīties āra nodarbībā stiprā vēja dēļ.
  • Bija negaidīti tas, ka vajadzēs krāsot sejas jeb maskēt, bet varēja uzzināt kā pareizi tas jādara. Grūti bija meklēt priekšmetus dažādās vietās. Visvairāk man patika slēpties un meklēt lapiņas pa parku ar binokli.
  • Man otrā VAM nodarbība pagāja diezgan ātri, tas nozīmē, ka man bija interesanti. Man patika priekšmetu identificēšanas trase. Arī teorija bija pamācoša
  • Bija arī interesanta nodarbība, protams seju krāsot nebija tik forši, bet nav jau tik traki. Šoreiz bija vairāk uz redzi un prasmi apskatīt sev priekšā apkārtni. Tā bija diezgan interesanti.
  • Man patika apmācības un manuprāt bija ļoti noderīgi iemācīties stāju, komandas, ētiku. Bet man likās ka būs savādāk, ka mums dos pistoles salikt, sakārtot utt. Es gribētu teikt, ka man patika pieredze, un viss bija forši, kā arī labāk bija nekā rēķināt matemātiku. Temats bija noderīgs zinot, ka ir obligātais dienests, un man šis viss noderēs tuvākajā nākotnē.

Kā pēdējais dienas uzdevums, bija ierindas mācības atkārtojums. Tika atkārtotas ierindas mācības komandas: līdzināšanās, pagriezieni un soļošana kolonā.

Valsts aizsardzības mācība – 1.11.2023.

Iepriekš jau zinājām, ka 1. novembra nodarbībā būs iekļauti orientēšanās elementi. Kā jau ierasts, dienas pirmajā pusē nodarbības notika klases telpā, bet pēc tam devāmies parkā izmēģināt apgūtās zināšanas.

Teoriju sākām ar kartes iepazīšanu jeb topogrāfisko struktūru. Skolēnus aicināja aplūkot kartes un aplūkot tās topogrāfisko struktūru, kas ietver kartes nosaukumu un mērogu, koordinātu tīklu, leģendu jeb karšu simbolu un krāsu skaidrojumu, ziemeļu bultu, kura, kā jau minēts nosaukumā, norāda kartes ziemeļu virzienu. Tajās redzams arī virsmas reljefs, hidrogrāfija, veģetācija un apdzīvotās vietas un ceļi.

Izpētei saņēmām gan iespiestās kartes, gan senas otrā pasaules kara laikā ar roku zīmētās kartes, kurās ļoti smalki iezīmēti visi topogrāfiskie elementi.

Otrās stundas galvenais uzdevums bija atcerēties un apgūt karšu topogrāfiskos apzīmējumus, jo ar tiem nāksies saskarties dienas praktiskajos uzdevumos.

Zināšanu nostiprināšanai klasē skolēni saņēma individuālas kartes un viņu uzdevums bija izveidot apvidus raksturojumu iekļaujot noteiktas, iepriekš mācītās prasības- reljefu, hidrogrāfiju, augu valsti, satiksmes tīklu, apbūvi un apdzīvotību.

 Ja ar apzīmējumiem veicās salīdzinoši labi, tad lielākas grūtības radīja kartes mēroga rēķināšana. Neskatoties uz grūtībām, lielākā daļa skolēnu stundas beigās ar šo uzdevumu tika galā tīri labi.

Būtisks elements lauku kaujas iemaņu ciklā ir attāluma noteikšana dabā. Vispirms teorētiski, pēc tam praktiski apguvām, kā noteikt attālumu dabā ar pārsoļiem.

Attāluma noteikšana dabā ar pārsoļiem ir vienkārša, bet aptuvena metode, kas neprasa speciālus instrumentus. Svarīgākais priekšnoteikums ir veikt attālumu ar vienādu soļa garumu.

Pārsoļu skaits noteiktā attālumā, katram ir individuāls, to ietekmē katra indivīda soļa garums.

Vispirms saskaitījām savus pārsoļus 100 m distancē iepriekš zināmā attālumā, tad, lai aprēķinātu savu koeficientu, 100 m dalījām ar pārsoļu skaitu tajos. Pēc tam sekoja uzdevumi ar attāluma noteikšanu līdz kādam objektam izmantojot savu pārsoļu skaitu un aprēķināto koeficientu.

Uzdevumi bija daudzi un dažādi, kas nostiprināja iepriekš apgūtās iemaņas.

Meitenes ratiņkrēslos pielāgoja pārsoļu skaitu to attiecinot uz vienu “ratiņkrēsla ripojienu”, šajā gadījumā rezultāti nebija precīzi, jo ”ratiņkrēsla ripojienu” spēcīgi ietekmē seguma kvalitāte un reljefs. Tomēr uzdevuma būtība bija skaidra un meitenes ar interesi rēķināja attālumus.

Dienas uzdevumi parkā noslēdzās ar orientēšanās uzdevumiem apvidū izmantojot karti.

Vispirms skolēni tika sadalīti vairākās grupās, katra grupa saņēma parka karti, ar daudziem tajā atzīmētiem kontrolpunktiem. Katrai grupai tika izdalīts uzdevums ar atšķirīgu kontrolpunktu meklēšanas secību. Kontrolpunktu atslēgas bija uzrakstītas un piena tetrapakas sloksnēm, kuras skolēniem ar kartes palīdzību bija jāatrod.

Katrā kontrolpunktā ir paslēpts viens burts, simbols vai skaitlis. Atrodot tos pareizā secībā veidojas katra maršruta atbilde.

Kopumā ar šo uzdevumu visiem veicās labi un atsevišķas komandas veica vairākus maršrutus.

Skolēni ar interesi darbojas Valsts aizsardzības nodarbībās apgūstot ar vien jaunas zināšanas un nostiprina tās praktiski darbojoties.

Lūk ko pār šīsdienas nodarbību domā apmācāmie.

  • Viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Vienmēr interesanti un aizrautīgi. Gribētos vairāk tādu noderīgu dienu.
  • Manuprāt nodarbībās vajadzētu vairāk teorijas un mazāk ārā. Bet nodarbība man likās ļoti interesanta un es daudz ko uzzināju.
  • Bija interesanti uzzināt par kartēm, aprēķināt un saprast apzīmējumus. Nepatika orientēšanās ārā, tāpēc ka priekš manis tas ir garlaicīgi un pārāk viegli.
  • Man patika pirmās līdz trešās stundas tematika – topogrāfija, kurā mūs mācīja lasīt kartes, atpazīt apzīmējumus un manuprāt interesantākais bija vērot vēsturiskās kartes, kuras tika zīmētas ar roku. Man patika arī rēķināt savus pārsoļus metros un analizēt vidējo attālumu.
  • Bija noderīgi atcerēties kā attālumu mēra pēc kartes. Nodarbībās ārā bija interesantas, bet man bija grūti, jo es nemācēju orientēties pēc kartes. Uzzināju kādi ir attāluma mērīšanas paņēmieni.
  • Skaidrojums bija saprotams un viegli saprotamos vārdos. Beigās bija jāstaigā ar parka karti un jāmeklē specifiskas lietas, varēja arī uzzināt kuri saprot un nesaprot kartes.
  • Man patika topogrāfijas teorija un orientēšanās spēle.  Es iemācījos lasīt karti un kādi ir karšu izvietojumi. Man tik ļoti patika šī VAM nodarbība, es jau gaidu nākamo nodarbību. Un man patika, ka mums bija saliedēti jāstrādā komandās.

Naudas diena ar Swedbank

 “Naudas diena” ir pasākums ar aktīvu līdzdarbošanos, kurā vieglā un saistošā veidā skolēniem tiek stāstīts par naudas lietām. Tā notika tiešsaistē, kopā mācījāmies un skatījāmies, kā arī veidojām ieguldījumu portfeli.

Mūsu vidusskolas tēmā bija informācija par ieguldījumiem: kur un kā ieguldīt, lai ieguldījumi būtu ienesīgi un saskanētu ar vēlmēm; kā novērtēt riskus, izvēlēties drošāko ceļu un nekrist krāpnieku nagos. Lai “Naudas dienas” laikā iegūtās zināšanas nostiprinātu, skolēni pildīja praktiskos uzdevumus. Visa nodarbība bija sadalīta vairākās lekcijās.

Swedbank finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons stāstīja par ieguldījumu pamatiem, kā arī iemeslu, kādēļ būtu vērts apsvērt ieguldījumu veikšanu. Skolēni uzzināja par iespējām iegādāties akcijas un obligācijas, kā arī noskaidroja vērstpapīru tirgus dalībnieku lomu un nozīmi.

Stundas praktiskajā daļā skolēni tika rosināti diskutēt savā starpā par jautājumu “Nauda pelna naudu”. Noslēgumā lektors stāstīja kā finanšu vidē atšķirt aizdomīgus darījumus.

Otro un trešo nodarbību vadīja Agnese Lastovska, Zinātnes doktore sociālajās zinātnēs, kura iepazīstināja ar tēmu “Ieguldījumi un peļņa”. Lekcijā uzzinājām, kā rodas peļņa un kādi faktori ietekmē vērtspapīru cenas.

Mācījāmies, kā izvērtēt ieguldījumu piedāvājumus, lai nenonāktu krāpnieku nagos.

Praktiskajā uzdevumā par finanšu tirgu, dotie termini bija jāsavieto pareizā secībā, kas izrādījās visai sarežģīts uzdevums. Trešajā jeb šīs dienas noslēdzošajā lekcijā par tēmu “Risks un ienesīgums” uzzinājām, kas ir risks ieguldījumos un kādēļ tas pastāv. Noskaidrojām, kādas ir iespējas mazināt riskus.

“Naudas dienas” noslēgumā skolēni veidoja ieguldījuma portfeļus speciālā tam paredzētā rīkā. Skolēniem no saraksta bija jāizvēlas uzņēmumu akcijas, kuras jāiekļauj savā portfelī. Visas akcijas kopā veidoja 100%, skolēni izvēlējās dažādu daudzumu atšķirīgu uzņēmumu akcijas. Tās atšķiras ar vienas akcijas cenu, ar darījumu skaitu, ar pieejamo akciju skaitu. Biržas mājas lapā varēja redzēt aktuālo cenu un cenu tendenci. Vai mūsu izvēlētais ieguldījumu portfelis nesīs peļņu vai būs ar zaudējumiem, bija jānoskaidro apmēram pēc mēneša vēlreiz ieejot rīkā, kurā veidojām ieguldījuma portfeli. To atverot redzējām, ka akcijas kuras iekļāvām ieguldījumu portfelī bija nesušas peļņu 1.4% apmērā.

Izveidojot ieguldījumu portfeli, informācija par to ar pamatojumu, kāpēc izvēlējāmies tieši šo uzņēmumu akcijas nosūtījām “Naudas dienas” rīkotājiem, kuri, savukārt, pēc atbilžu saņemšanas loterijas veidā noskaidroja trīs komandas jeb klases, kuras saņems finansiālu atbalstu kāda kopīga pasākuma organizēšanai. Diemžēl mūsu komanda netika pie laimesta.

Jāpiebilst, ka pauzēs starp lekcijām viedierīcēs atbildējām uz menti.com uzdotajiem jautājumiem un noslēgumā klausījāmies grupas “Citi zēni” koncertu.

Lūk skolēnu atziņas pēc triju stundu aktīvās darbošanās:

Kristers: Man nodarbība patika. Uzzināju daudz ko par ieguldīšanu un uzņēmējdarbību. Man tas likās ļoti noderīgi. Man šīs zināšanas ļoti noderēs uzņēmējdarbības stundās.

Laura: Uzzināju vairāk par to, kā var rīkoties ar naudu. Lietderīgi, bet ne ļoti stipri patika, jo bija drusku garlaicīgi.

Madara: Bija noderīgi atgādināt, kas ir ieguldījumi, akcijas, birža. Man nepatika, ka ļoti daudz stāstīja, vienu brīdi nebija iespējams klausīties. Zināšanas man var noderēt ekonomikas stundās.

Anastasija: Es uzzināju, kā darbojas banka un investori; kādu sistēmu izmanto uzņēmēji, lai labvēlīgi veiktu savus darījumus. Man patika uzzināt par finansēšanas riskiem un kā tie darbojas, un veidot portfolio.

Vija: No šīs “Naudas dienas” nodarbības es uzzināju kaut ko vairāk par finansēm un peļņu. Priekš manis tas bija ļoti noderīgi, man patika.

Santa: Es uzzināju, kā var ietaupīt naudu. Kādi ir naudas ietaupīšanas veidi.

Raivis: Es uzzināju vairāk par lietām, kas saistās ar naudu. Piemēram, kā strādā kredīti un citas bankas lietas. Iespējams, ka man tas noderēs. Bija diezgan interesanti.

Sofija: Naudas diena man kopumā patika, bija interesanti, it sevišķi diskusijas. Uzzināju vairāk par riskiem un krāpšanas veidiem.

8.a klase nodarbībā “Naudas diena”.

Oktobra pēdējā dienā visās Latvijas skolās Swedbank organizēja tiešsaistes nodarbības finanšu pratībā “Naudas diena” 1.-12.klasēm. 8.-9.klašu klašu grupas apakštēma bija “Karjeras stunda”. Arī mūsu 8.a klases skolēni piedalījās šajās nodarbībās. Tās bija 3 video lekcijas, ko vadīja nozaru speciālisti. Pasākumu vadīja un par pozitīvu gaisotni rūpējās grupas “Citi zēni” solists Jānis Pētersons.

Swedbank speciālisti bija definējuši tēmas aktualitāti:

“Karjera. Tehnoloģiju straujā attīstība ietekmē mūs visus, arī to, kādā profesijā vai lomā strādāsim. Digitālās tehnoloģijas ir radikāli pārbūvējušas daudzas nozares, mainījušas ierasto lietu kārtību un vadošos spēlētājus, vai ir sācies mākslīgā intelekta laikmets? Jau šobrīd daļa no ierastām profesijām mainās vai izzūd pavisam, kamēr tehnoloģiju ietekmē rodas pavisam jaunas.

Kāpēc jāmācās visu dzīvi, kā mūsdienu tehnoloģijas ietekmē dažādas profesijas un vai mākslīgais intelekts ir palīgs vai apdraudējums.

Kā palielināt savus ienākumus, ja ar algu vien nepietiek, un ko darīt jau tagad, lai nākotnē būtu lielāka iespēja nopelnīt vairāk naudas.”

Nodarbību laikā klasē bija jāorganizē vairākas diskusijas par dažādiem jautājumiem:

  • Kādas zināšanas, prasmes un attieksmes nepieciešamas dažādās profesijās. Kuras ir kopīgas?
  • Kādas tehnoloģijas ir ienākušas dažādās profesijās?
  • Ko var darīt jau tagad, lai sagatavotos nākotnes profesijai pat tad, ja nezin, ko izvēlēsies?

Diskusiju laikā bija jāprot sadarboties, risināt problēmu, argumentēt, uzklausīt citu viedokli, formulēt savu viedokli citiem.  Brīžiem bija nepieciešama skolotāju palīdzība, jo diskusija novirzījās no tēmas, vai arī tēma īsti nebija izprasta.

Bija vairākas aptaujas, kas jāpilda savos telefonos aplikācijā menti.com.

Nobeigumā visiem kopā bija jāizveido aktivitāšu plāns gadam – ko darīt, lai pilnveidotu sevi, lai gatavotos nākotnes profesijai. Šo darbu iesūtot, varēja

Pasākums noslēdzās ar grupas “Citi zēni” videokoncertu.

Latvijas veselības nedēļa oktobrī 66. vidusskolā

Pēc ilgāka pārtraukuma atsaucāmies Latvijas Tautas sporta asociācijas aicinājumam un piedalījāmies Latvijas veselības nedēļā. Šis pasākums Latvijā notika jau 12 reizi. Tas ir ikgadējs Eiropas mēroga pasākums, kura mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku sportiskās, veselīgās un fiziskās aktivitātēs.

Par šīs aktivitātes popularitāti liecina lielais dalībnieku skaits, Latvijā to atbalstīja 400 dažādas iestādes tajā skaitā skolas, pirmskolas iestādes.

Veselības nedēļu uzsākām, aktivitātēs iesaistot pašus mazākos, mūsu skolas pirmo, otro klašu skolēnus un viņu vecākus. Stafešu aktivitātes nosaukums “Skolā droši”.

Visās stafetēs vecāki darbojās pāros ar saviem bērniem. Uzdevumu sarežģītība tika pielāgota skolēnu fiziskajām iespējām.

Pirmajā uzdevumā skolēni un vecāki ar bumbu rokās pārvietojās starp šķēršļiem un noslēgumā atgriežoties pie komandas un nostājoties kolonas beigās izripināja bumbu cauri visai kolonai līdz pirmajam dalībniekam.

Nākošajā uzdevumā skolēns vadīja futbola bumbu ar kāju apkārt šķēršļiem, bet vecāks to atnesa atpakaļ, savukārt bērniem, kuri pārvietojās ratiņkrēslos uzdevums bija tieši pretējs: skolēns nogādāja bumbu vienā virzienā, bet vecāks vadot bumbu ar kāju nogādāja to atpakaļ pie komandas.

Bērnu un vecāku vidū valdīja azarts un līdzjutēji visus uzmundrināja. Jautrākais no stafešu uzdevumiem bija pārvietošanās visiem turoties pie apļa. Pirmais dalībnieks kopā ar vecāku veica stafetes posmu, atgriežoties pie komandas aplim pievienojās nākošais dalībnieku pāris un tā līdz visi dalībnieki turoties pie apļa bija veikuši uzdevumu.

Stafešu uzdevumu noslēgumā visi dalībnieki pārvietoja balonu, veicot noteiktu attālumu. Balona pārvietošana radīja grūtības ne tikai bērniem, bet arī vecākiem nācās pacīnīties, lai balons lidotu vēlamajā virzienā.

Kopumā stafešu dienā “Skolā droši” piedalījās 26 skolēni un 24 viņu vecāki pavisam 50 dalībnieki.

Otrajā Latvijas veselības nedēļas dienā visi skolēni iepazina “Boccia” spēli. Spēle paredzēta cilvēkiem ar īpaši smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, bet to spēlēt var ikviens un kā vēlāk atzina daži no vecāko klašu skolēniem, ka spēle izskatās viegla, bet spēlējot pašiem tā nebūt nav.

            Spēle notiek divās komandās ar divu krāsu bumbiņām un vienu mērķa bumbiņu. Komandas dalībnieki secīgi izmet balto mērķa bumbiņu. Spēles būtība ir piemest, pieripināt pēc iespējas tuvāk savas komandas bumbiņas baltajai – mērķa bumbiņai. Spēle notiek visiem dalībniekiem sēžot uz krēsliem.

            Spēli izmēģināja un īsu stāstījumu par to noklausījās 182 mūsu skolas 1. – 12.klašu skolēni.

            Trešā aktivitāte norisinājās parkā pie skolas. Aktivitātē “Krājam soļus” skolēnu uzdevums bija aktīvas pastaigas laikā sakrāt pēc iespējas vairāk soļus. Kā tas tika realizēts? Iepriekš pedagogi izstaigāja distanci ejot ar lieliem soļiem, ejot ar vidējiem un nelieliem soļiem, tika aprēķināts vidējais soļu skaits lielajā aplī, kurš ir 800 soļu jeb 500 m garš un mazajā 400 soļu jeb 250 m aplī.

            Bērniem, kuri pārvietojas ar rollatoriem un ratiņkrēlos distances garums bija 330 soļi jeb100 m.

            Skolēni devās distancē izvēloties lielos vai mazos apļus vai tos kombinējot, bet pedagogi veica apļu uzskaiti katram skolēnam.

             Aktivitātē kopā piedalījās 210 skolēni, asistenti un pedagogi. Pavisam noejot 5416000 soļu jeb aptuveni 338,5 km. Tas ir attālums aptuveni no Rīgas līdz Ventspilij un atpakaļ vai arī līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai.

Kā noslēdzošo Latvijas veselības nedēļas aktivitāti bijām izvēlējušies aktivitāti baseinā ar nosaukumu “Peldam cik varam”.

              Aktivitātē varēja piedalīties jebkurš 4. – 12.klašu skolēns. Skolēnu uzdevums bija, izvērtējot savus spēkus, 30 minūšu laikā nopeldēt pēc iespējas vairāk baseinu. Peldējuma laikā drīkstēja izmantot peldlīdzekli dēlīti, peldēt jebkurā stilā, mainīt peldēšanas stilus un nepieciešamības gadījumā atpūsties apgriešanās vietās.

              Aktivitātē piedalījās 48 skolēni, kuri kopā nopeldēja 21 km un 925m. Tas ir attālums aptuveni no mūsu skolas līdz Etnogrāfiskajam Brīvdabas muzejam un atpakaļ, jeb vienā virzienā līdz Ādažiem, Ķekavai, Salaspilij vai Jūrmalā esošajiem Dzintariem.

              Sakām paldies visiem skolēniem viņu asistentiem un vecākiem, kuri aktīvi iesaistījās Latvijas veselības nedēļas aktivitātēs!

10.a klase atvērto durvju dienās Saeimā

Reizi gadā rudenī Saeima aicina ikvienu interesentu, īpaši jauniešus, uz Atvērto durvju dienu Saeimā. Katru gadu Atvērto durvju dienas apmeklētājiem ir iespēja iepazīt kādu šim notikumam par godu veidotu tematisko ekspozīciju, kā arī izstaigāt Saeimas namu. Šogad aprit 100 gadi, kopš parlaments pieņēma Saeimas kārtības rulli – likumu, kurā apkopotas parlamenta darba procedūras un noteikumi.

Lai klātienē apmeklētu Saeimu mums bija jāiziet drošības kontrole: tā ir sarežģīta sistēma, kas ietver vairākus drošības pasākumus, lai aizsargātu Saeimu un tās darbiniekus. Vispirms tika pārbaudīta mūsu identitāte uzrādot personu apliecinošu dokumentu, tad drošības darbinieki ieskatījās mūsu somās, bet mēs paši izgājām metāla detektora pārbaudi.

Apskati sākām ar Saeimas sēžu zāli, kur mūs sagaidīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura ir viena no augstākajām valsts amatpersonām, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Saeimas apmeklējums mums ļāva iepazīt darba un reprezentācijas telpas un uzzināt par Saeimas darbu un funkcijām.

Daiga Mieriņa mums izstāstīja par sēžu norisi, par Sēžu zāles izkārtojumu, uzzinājām, kāpēc Saeimas sēžu vadītājam ir īpašs amata rīks – āmuriņš, un viņa atbildēja arī uz visiem citiem mūsu jautājumiem.

Turpinājumā apskatījām greznās reprezentācijas telpas un nofotografējāmies uz īpaša Latvijas karoga fona.

Aprakstā izmantotas fotogrāfijas no personiskā arhīva un fotogrāfes Ievas Ābeles uzņemtie foto.

Tagad iepazīsimies ar skolēnu domām pēc Saeimas apmeklējuma.

Kristers: Saeimas ekskursijā uzzināju, kā strādā mūsu valsts.

Laura: Telpas bija ļoti skaistas, bija interesanti klausīties ko stāsta.

Anastasija: Man bija interesanti uzzināt Saeimas struktūru, kā izskatās telpa, kurā pieņem lēmumus. Bija arī iespaidīgi pārrunāt deputātu sēdvietas un kādā secībā tie sēž.

Raivis: Saeima man vairāk bija kā vienkārši atnākt paskatīties, kā izskatās. Tur gluži nevarēja redzēt tik daudz, bet nu tā ieskatam visticamāk bija pietiekami. Tur neko tādu neuzzināju, bet nu bija tā plus/mīnus interesanti.

Jēkabs: Bijām aizgājuši uz Saeimu, man likās kā interesanta pieredze. Bijām galvenajās Saeimas telpās, kur notiek lemšana un satikām Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, parunājām ar viņu. Mani pārsteidza apsardzes līmenis – uz katra stūra policists.

10.b klase VSIA Latvijas Valsts ceļu  “Ceļu laboratorijā”

Ekskursijas laikā mēs uzzinājām, ka saskaņā ar likumu Par autoceļiem autoceļus iedala: galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu pilsētām; reģionālajos autoceļos, kas novadu centrus savieno savā starpā vai ar republikas pilsētām, vai galvaspilsētu; vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām. Kopējais autoceļu garums Latvijā ir lielāks par 71 000 km. Latvijā ir sekojoša ceļu klasifikācija: ar melno segumu; ar šķembu un grants segumu; un bez seguma.

Latvijā ir speciāla organizācija – Autoceļu kompetences centrs – kurā veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu valsts autoceļos, un ceļu pētniecības darbu vadību. Ceļu laboratorija, kas ir Autoceļu kompetences centra sastāvdaļa, veic ceļu būvmateriālu – minerālo materiālu, asfaltbetona un saistvielu testēšanu, veic satiksmes analīzi, mēra un analizē ceļa seguma parametrus, kā arī ievieš ceļu pētniecības projektus. Mums parādīja visus pētījumu procesa soļus: no ceļa seguma parauga ņemšanas brīža līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai. Mēs uzzinājām arī, ka inženieri, kas strādā  laboratorijā, mācījās RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē vai Būvniecības inženierzinātņu fakultātē.

Tāpat uzzinājām, ka pie mums ir  Latvijas Ceļu muzejs, ka tur ir  lieliska iespēja  uzzināt par ceļu būvi un tās vēsturi, kā arī dažādām ar to saistītām tēmām. Mēs nolēmām apmeklēt muzeju, lai nostiprinātu jauniegūto informāciju.

10.b klase Jūras koledžā Novikontas

                 Jūras koledžā  Novikontas gatavo pasaules darba tirgum konkurētspējīgus jūrniekus. Koledžā jau no pirmajām dienām students var iepazīt jūrnieka darbu. Mācības noris uz kuģa Varma klāja vai īpašos kabinetos, kuros ir nepieciešamais aprīkojums, lai teorētiskās zināšanas uzreiz nostiprinātu praksē. Tāpat lielākā daļa praktisko uzdevumu tiek veikta uz profesionāliem un daudzveidīgiem simulatoriem, kuri ļauj uzreiz iegūt nepieciešamās iemaņas un sagatavo visām situācijām jūrā.  Oficiāli jūrniecībā tiek lietota angļu valoda, tāpēc Novikontas Jūras koledžā mācības notiek angliski, lai studenti uzreiz tiktu atbilstoši sagatavoti darba videi, zinātu nepieciešamos terminus angliski un varētu brīvi komunicēt ar saviem kolēģiem. Pēc teorijas un prakses nokārtošanas students saņem stūrmaņa vai motorista diplomu, un var uzreiz uzsākt darbu uz kuģa.

                Katrs no mums ieguva iespēju iejusties navigatora lomā, kas vada savu kuģi pa kuģu ceļu ar simulatora palīdzību.  Otrajā korpusā redzējām peldbaseinu ar dažādām ierīcēm cilvēku glābšanai avārijas gadījumā.  Mums bija iespēja nogaršot pārtikas devas, kas ir uz katra glābšanas plosta.  

            Mums bija interesanti uzzināt, ka Rīgā,  izņemot Jūras akadēmiju un Jūras skolu, eksistē  mūsdienīga mācību iestāde, pēc kuras beigšanas iespējams iegūt jūrnieka pamata izglītību. 

Laikmetīgās mākslas izstādē Hanzas Peronā

19. oktobrī 11.a klase apmeklēja laikmetīgās mākslas izstādi Hanzas Peronā “Mūsu mājas bija zeme. Uzplaukums”. Tā ir mākslinieka Ulfes Loto un kuratora Jākoba Lilemozes radīta hiperrealistiskā fantāzija par Kentauru ģimeni,  kas nonākusi uz planētas Zeme. Pasākums notika “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Izstāde,  kas neatstāja vienaldzīgu. Dažos tā radīja neizpratni, nepatiku, bet dažus tā rosināja domās fantāziju turpināt dažādu žanru stāstos – piedzīvojumu, zinātniskās fantastikas un romantiskajā. Nodarbības laikā skolēni grupās pārrunāja redzēto, iesaistījās radošās rakstīšanas aktivitātē.

Šī bija lieliska iespēja pārrunāt iegūtās emocijas, kas katram izrādījās tik atšķirīgas un atklāja to, ka katrs dzīvojam savā fantāziju pasaulē.

Bērniem drošas pārvietošanās diena

Katra skolēna dzīvē pienāk brīdis, kad viņš  patstāvīgi sāk doties uz skolu un no skolas mājās. Skolēniem ir nepieciešamas zināšanas par drošu braukšanu sabiedriskajā transportā, drošu rīcību problēmu gadījumos sabiedriskajā transportā un drošu uzvedību ceļu satiksmē.

Iestājoties tumšajiem rudens un ziemas vakariem Autotransporta direkcija 19. oktobrī rīko “Drošas pārvietošanās dienu”, kurā piedalāmies arī mēs. Šoreiz 4.a klases skolēni prezentēja savas zināšanas ceļu satiksmē un palīdzēja stiprināt zināšanas par drošu un pareizu rīcību uz ielas un sabiedriskajā transportā 1.a klasei.

Abas klases savas zināšanas par drošību uz ceļa un sabiedriskajā transportā pārbaudīja pildot testu.

Lai droši varētu atrasties uz ielas vai ceļa  un būt redzamiem, izglītojamie saņēma atstarotājus un iemācījās skaitāmpantiņu:

Atstarotāju klāt sev liec,

lai tu visiem redzams tiec!

Ceļa mala apstājies –

pa kreisi un labi paskaties!

Pieturu zini un biļeti pērc,

tā tev vēlāk noderēs!

Ja nu kaut ko nesaproti –

palīdzību droši prasi!

8.b un 12.b klašu ekskursija uz Jūras koledžu Novikontas

Nākotnes profesijas izvēle ir ļoti nopietns solis. Rodas daudz jautājumu: ar ko es gribu nodarboties? Kas mani interesē? Kurp doties mācīties? Vai mani tas interesētu?

Mums, 8.b un 12.b klases skolēniem, 19. oktobrī bija lieliska iespēja apmeklēt Jūras koledžu Novikontas – mācību iestādi, kas apmāca topošos jūrniekus, un Novikontas mācību centru. Iestādes mācību telpas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, lai mācību process būtu pēc iespējas pietuvināts reālajiem apstākļiem jūrā, un jūrnieki būtu gatavi visdažādākajām situācijām.

 Milzīgu iespaidu uz mums atstāja topošo jūrnieku treniņš baseinā ar vētras, zibens, gaisa trauksmes simulāciju. Skolas pasniedzēji stāstīja par evakuāciju un glābšanas plostu izmantošanu. Skolēnus uzcienāja ar glābšanas plostu rezerves pārtikas kaloriju pakām, un izstāstīja, kā tās lietojamas.

 Mācību centrā stāvējām pie stūres un veicām degošās laivas glābšanas operāciju. Ne visiem bija izdevies iziet šo sarežģīto ceļu un izglābt cilvēkus, kuriem tā bija nepieciešama. Sapratām, ka jūrnieka profesija ir ne tikai romantiska, bet tā prasa atbildību un veselību. Šīs iegūtās zināšanas noteikti noderēs arī skolas dzīvē.

8. a klases ekskursija uz Varšavu

Jau iepriekšējā mācību gada beigās – vecāku sapulcē maijā, nolēmām, ka jārīko ekskursija uz Varšavu Polijā. Tāpat nolēmām, ka brauks bērni kopā ar vecākiem. Protams, bija skaidrs, ka daži vecāki netiks darba dēļ.

Jau no pirmajām jūnija dienām notika ceļojuma plānošana, lidmašīnas un pārējo apmeklējamo objektu biļešu rezervēšana un pirkšana. Darba bija ļoti daudz.

Milzīgu pateicību izsakām Elīzas mammai Karīnai, kas uzņēmās saziņu ar viesnīcu, lai dabūtu visizdevīgāko piedāvājumu, visu iespējamo biļešu iegādi visai grupai, kā arī par vecāku informēšanu “soli pa solim”.

Visu ekskursijas laiku par mūsu drošību palīdzēja rūpēties Raimonda mamma Iveta un Elvitas mamma Ieva – paldies viņām!

Protams, bija arī jāfotografē un fotogrāfijas jāsūta mājās palikušajiem tuviniekiem, kā arī jāievieto Facebook un Instagram. Jokojot teicām, ka mums ir savi influenceri –mamma Karīna un skolotāja Inese. Agrā rīta stundā tikāmies lidosta “Rīga”. Izgājām drošības kontroli un sagaidījām savu lidojumu. Mēs lidojām ar lidmašīnu, ko bērni iesauca par “bitīti”.

Varšavā mums paveicās ar laika apstākļiem – bija ļoti siltas un saulainas atvasaras dienas. Netraucēja arī lietainais sestdienas rīts, jo skatoties mājās laika prognozi, jau bijām savlaicīgi sagatavojuši lietus mēteļus, bez tam rītu plānoti pavadījām zem jumta, t.i. Kopernika zinātnes centrā.

Pirmajā dienā, izmantojot saulaino un silto laiku, devāmies uz karaļa pils un parka ansambli Lazienki (Łazienki Królewskie). 76 ha lielajā parkā atrodas vairākas pils ēkas, četri dārzi, neskaitāmi romantiski dīķīši un kanāli, vairākas skulptūras, tai skaitā Friderika Šopēna piemineklis. Viena no ēkām bija  Pils uz salas (Palace on the Isle), kas sākotnēji bija baroka laika dārza paviljons – relaksācijas, atpūtas un izklaižu māja, t.sk. peldmāja. Šobrīd tajā bija aplūkojamas slavenu gleznotāju gleznas, skulptūras, mēbeles un skaisti interjeri.

Kā nākamo apmeklējām vienu no Medību un izjādes muzeja ēkām. Mēs apskatījām ar medībām un šaušanu saistītas lietas: šautenes, medību patronas, to uzpildīšanas iekārtas, sacensību trofejas, nozīmītes u.c., dažādu dzīvnieku izbāzeņi. Visvairāk pārsteidza baltā lāča izmēri – varens! Kā teica bērni, filmās redzētais nav atstājis tādu iespaidu.

Tuvojoties vakaram, devāmies uz vecpilsētas pusi, kur upes promenādes malā notiek multimediāls strūklaku šovs. Šovs bija veltīts Volta Disneja kinostudijas 100gadei. Te domas dalījās – vieni teica, ka šovs ļoti patika, bet citi – , ka esot bijis garlaicīgi, jo “multenes” jau nav nekas īpašs un visas redzētas.

Vakara pastaigas laikā ievērojām skaistu skatu laukumu uz ēkas jumta – tas bija Varšavas universitātes gaisa dārzs. Protams, mēs meklējām ieeju un kāpām augšā. Skats no skatu laukuma bija ļoti, ļoti skaists gan uz upes pusi, kur redzams milzīgs pilnmēness, gan uz vecpilsētas un centra augstceltņu pusi. Pats dārzs bija rotāts ar neskaitāmām gaismiņām, tajā bija romantiska noskaņa.

 Pēc tam apskatījām Karaļa pils pagalmu ar celiņiem, simetriskiem apstādījumiem un strūklakām. Arī tur viss bija izgaismots ar krāsainām gaismiņām. Tā kā jau bijām nogājuši kārtējos kilometrus, izmantojām izdevību apsēsties un izbaudīt skaisto skatu. Pirmajā dienā mēs kopā nostaigājām gandrīz 20 kilometrus.

Sestdienas rīts bija lietains, bet tas mūsu plāniem nemaz netraucēja. Mēs devāmies uz Kopernika centru. Tā bija liela, plaša un augsta ēka, kurā bija izveidoti 2 stāvi, kuros izvietoti dažādi ar zinātni saistīti objekti. Tur varēja veikt dažādus eksperimentus, kas saistīti ar spēku, gaismu, gaisu, ūdeni un tamlīdzīgi. Pēc skolēnu atziņām – daudzas lietas likās interesantas, daudzas – nē. Visvairāk traucēja tas, ka lai saprastu, kas jādara, eksperimentu apraksti bija jāizlasa, kas bērniem ne visai patīk, tie bija diezgan gari, to bija ļoti daudz, un tie bija pieejami tikai poļu, angļu vai ukraiņu valodā.

Vēl Kopernika centrā apmeklējām Planetāriju, kurā noskatījāmies 2 dažādas animācijas filmas par zvaigznājiem. Filmas tika rādītas poļu valodā, bet mēs varējām izmantot austiņas, kurās bija tulkojums arī angļu valodā.

Vakarā apmeklējām Polijas Nacionālo operu. Skatījāmies “Opera chorus”, izrādi, kas veidota no dažādu operu labākajiem kora dziedājumiem. Vairākiem mūsu skolas skolēniem šis bija pirmais operas apmeklējums. Iepriecināja, ka šiem skolēniem izrāde patika. Pārsteigumu mums visiem sagādāja skatītāju ilgstošās stāvovācijas, kas ilga apmēram 15 minūtes.

Svētdienā, kas bija ekskursijas pēdējā diena, devāmies uz pilsētas centru. Devāmies apskatīt Kultūras un zinātnes pili. Ar ātrgaitas liftu uzbraucām augšā skatu laukumā. No augšas varēja redzēt milzīgas ļaužu masas ar Polijas un Eiropas savienības karogiem, jo Varšavā tieši tobrīd notika pirmsvēlēšanu protesta mītiņš jeb Miljonu siržu gājiens. Protams, aplūkojām arī augstceltnes un pilsētas panorāmu – redzamība bija lieliska.

Tā kā centrā bija mītiņš, viss bija slēgts, tādēļ meklējām alternatīvas laika pavadīšanai. Izmēģinājām visus pilsētas transporta līdzekļus – tramvaju, autobusu un metro. Lai saprastu, cik ērts ir metro, braucām ar tramvaju apmēram 22 pieturas, tas aizņēma ap 40 minūtēm, bet centrā atgriezāmies ar metro – 4 pieturas 4 minūtēs. Nospriedām, ka ja tagad piedāvātu Rīgā būvēt metro, mēs būtu atbalstītāju grupā.

Pienāca vakars un bija jādodas uz lidostu. Vēl pēdējā iepirkšanās iespēja lidostas veikalā, kur tika iegādātas Polijas tradicionālās baltās pīlītes. Un tad jau iekāpšana lidmašīnā.

Mums visiem ļoti patika šis brauciens! Tā bija jauna pieredze kopā būšanai ar klases biedriem. Kaut vairāk būtu šādu braucienu!

Karjeras nedēļa – Bulduru dārzkopības tehnikuma apmeklējums – 10.a klase

Bulduru dārzkopības tehnikumam jau izsenis ir laba slava. Lai apskatītu skolas telpas un siltumnīcas, kā arī uzzinātu kādu izglītību iespējams iegūt beidzot šo skolu, 18. oktobrī mēs, 10. a klase, devāmies tehnikumu iepazīt.

Nokļūšanai tehnikumā izmantojām starppilsētu autobusu, un pēc pārdesmit minūšu brauciena bijām pie tehnikuma.

Tehnikuma ir liela teritorija, kura no vienas puses robežojas ar Lielupi. Skolas priekšā izveidots unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā – “Latvijas i-Dārzs”. Dārzā darbojas robots, kas pārvietojas starp augu dobēm, fotografē un skenē augus ar dažādām kamerām un lāzeru, lai sekotu līdzi augu attīstībai, darbina laistīšanas sistēmu, savlaicīgi nosaka slimību un kaitēkļu parādīšanos, informāciju apkopojot datu bāzē.

Atbilstoši augu izvietojumam, tiek programmēta laistīšanas sistēmas darbība. Laistīšanas sistēma paredz iespēju laistīt septiņas atsevišķas zonas, kurās katrā var būt savs apūdeņošanas režīms, laistīšanas laiks, ilgums, atbilstoši konkrēto augu mitrumprasībām.

Bulduru dārzkopības tehnikums var lepoties ar vienīgo Latvijā esošo dabīgo zaļo sienu, kuras dekoru veido dzīvie augi un tā tajā ierīkota laistīšanas sistēma.

Skolas vestibilā mūs sagaidīja Bulduru dārzkopības tehnikuma biotehnoloģiju laboratoriju vadītāja Līva Purmale. Līvas vadībā devāmies uz biotehnoloģiju laboratorijas bloku. Uzzinājām, ka Bulduru dārzkopības tehnikumā var apgūt dārzkopības tehniķa, ainavu būvtehniķa un arborista specialitāti, kā arī kļūt par viesmīlības speciālistu vai pavāru.

Vispirms Līva mūs iepazīstināja ar laboratoriju būtību un specifiskajiem terminiem bez kuriem nevar iztikt strādājot un vērojot procesus laboratorijā. Laboratorijas būtība ir augu selekcija. Pavisam mazi augu audu gabaliņi tiek ievietoti, dažādās barotnēs un variējot ar gaismu, siltumu tiek atrasti labākie augšanas apstākļi. Šeit nodarbojas ar augu audu kultūru mikropavairošanu.

Pirms došanās laboratorijas pētniecības telpās, uzvilkām vienreizējos halātos un bahilas. Laboratorijā ļoti strikti tiek ievērotas visas sanitārās prasības, uz grīdas esošo līniju drīkst šķērsot tikai tā “kāja”, uz kuras jau ir uzvilkta bahila. Pēc vienreizējā halāta uzvilkšanas, drīkstējām iziet nākošajā telpā.

Telpā, kur izvietotas mēģenes, gaisa temperatūra ir nemainīga, un saules gaisma tajā neiespīd; pastāvīgi darbojas antibakteriālā lampa, lai dezaktivētu mikroorganismus, kā piemēram, baktērijas, vīrusus un pelējuma sēnītes.

Mums vajadzēja mēģināt atpazīt augus un pateikt, kas aug atsevišķās mēģenēs. Vienu no daudziem stādiem atpazinām, tās bija zemenes, bet ka kādā citā mēģenē aug kartupelis, mums pat sapņos nerādījās. Nākošajā laboratorijas telpā jau paaugušies stādi saņem dažādu gaismas daudzumu un gaismas spektru, kā arī atšķirīgu siltuma daudzumu, tādejādi tiek piemeklēti vislabvēlīgākie augšanas apstākļi.

Noslēgumā devāmies uz lielajām siltumnīcām, kur augi jau ir ievietoti podiņos un gaida pircējus.

Lūk skolēnu domas par redzēto:

Madara: Man ekskursija patika. Gida stāstījumā par tehnikuma darbu bija interesanti klausīties. Patika, ka bija iespēja pastaigāt pa siltumnīcu, kur varēja apskatīt daudz augu.

Jēkabs: Man likās, ka tā bija forša iespēja iepazīt citas jomas un profesijas. Mums rādīja, kā viņi taisa un apstrādā augus, un stāstīja, kādas ir augu atšķirības. Pieņemsim, ir augi ar saknēm un ir augi ar tādu kā mākoni, kur nevar pateikt, kas ir galotne, sakne, tāpēc visus augus vajadzēja iezīmēt. Man patika ekskursija, jo daudz ko uzzināju.

Raivis: Bulduru tehnikumā man tā bija apmierinoši, jo man augi paši par sevi gluži nepatīk, bet nav jau tā ka nebija interesanti. Man palika interesantāk, kad pastāstīja, ka viņi pavairo augus, kā tur posmos griež utt. Varēja redzēt visādus augus, visvairāk puķes, bet bija arī citronu koks un vīnogas. Es otrreiz, man liekas, negribētu braukt, jo vairāk nebūtu interesanti visu to redzēt vēlreiz.

Santa: Ekskursija sākās ar krusu un sākumā likās, ka diena nebūs no pašām labākajām. Jo sākās ar stipru lietu man pat likās, ka šī diena jau ir sabojāta, bet tas bija tālu no patiesības, jo mūs ļoti mīļi sagaidīja. Bet vienīgais, kas mani samulsināja bija tas, ka mums nemaz neparādīja, kur iet sākumā. Bet tā man patika, mums rādīja prezentāciju un redzējām ziedus kā viņi aug mēģenēs.

Kristers: Brauciens uz Bulduriem man likās ļoti interesants. Es daudzko iemācījos par dārzkopību, kas man ļoti noderēs bioloģijas stundās.

Anastasija: Bija interesanti, manuprāt, uzzināt kā audzē dažādas bioloģiskos materiālus, dārzeņus, ogas un kādiem nosacījumiem ir jāpievērš uzmanība, lai eksperiments būtu veiksmīgs. Man bija pārsteigums par to ka arī mēģina eksperimentā audzēt citu jaunus dzīvos organismus.

Oktobris – karjeras mēnesis.

Karjeras mēneša ietvaros notiks daudzi pasākumi, kuru laikā skolēni varēs iepazīties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, uzzināt par karjeras iespējām. Daži no tiem:

12.10. Tikšanās ar dziedātāju A.Vītoliņu (Amber) par dzīvi, darbu, hobijiem.
16.10. Tiešraide 18.30 Konkurētspējīgas prasmes-lekcija, nodarbība skolotājiem un vecākiem ”Konkurētspējīgas prasmes’’
19.10. Tikšanās ar mūsu skolas absolventi Agnesi Rusakovu “Darbs starptautiskajā vidē: ārlietu koordinētājs”

  • plkst. 10:15.- 9.-12. klases
  • plkst. 11:15.- 5.-8. klases

20.10. Seminārs-nodarbība vidusskolēniem ‘’Mērķē augstāk”. Nodarbība notiek Rīgas 25.vidusskolā. Piedalās skolas komanda.

Izrādes “Puika ar suni” apmeklējums Ž. Lipkes muzejā

Lai gan vēsture ir sarežģīta, tā jāsāk mācīties jau sākumskolā. I. Zanderes luga “Puika ar suni” ir lielisks piemērs tam, kā par mūsu valsts smagākajiem notikumiem pastāstīt vieglā, bērniem saprotamā veidā, bet nezaudējot notikumu traģiskumu.

1.a un 4.a klases skolēniem apbrīnas vērts likās fakts, ka visus tēlus, ieskaitot suni, atveido viens aktieris, izmantojot tikai kustības un balsi. Tomēr visu laiku valdošās pustumsas un skaņu efektu dēļ neatstāja atziņa par šo notikumu skumjo traģiskumu.

Ne viss bija katram skatītājam saprotams, taču no skolēnu atsauksmēm var secināt, ka izrāde nevienu nav atstājusi vienaldzīgu par redzēto.

Sākumskolas ekskursija uz Bausku un tās apkārtni

Neparasti ieilgusī vasara gatavošanos sākumskolas ekskursijai padara īpaši līksmu. Vispirms jāatkārto drošības noteikumi, jāvienojas par pienākumu ekskursijas laikā palīdzēt pirmklasniekiem, jāsarūpē līdzņemamās lietas.

Bauska mūs sagaida ar sauli un vasarīgu siltumu. Izstaigājām pilsdrupas, apmeklējām muzeju, lai iepazītos ar pils vēsturi.

Tālāk dodamies uz saldumu ražotni “Poļu nams”, lai vērotu saldumu ražošanu, paši tajā nedaudz piedalītos un, protams, degustētu un iegādātos saldo produkciju.

Vēl mūsu maršrutā iekļauts mini zooparks “Trušu pilsētiņa”, kurā varam aplūkot, pabarot un samīļot dažādu šķirņu trušus un citus sīkos mājdzīvniekus.

Pēdējā pieturvieta ir atrakciju parks “Labirinti”, kurā varam pārbaudīt savu veiklību un līdzsvara izjūtu, piedaloties atrakcijās un ļaujoties kustību priekam.

Ekskursija uz Poliju

Mūs mērķis bija apmeklēt Polijas galvaspilsētu Varšavu un Lietuvas studentu pilsētu Kauņu, iepazīt to vecpilsētas arhitektūru un skaistās rudens ainavas, atpūsties un saliedēt dažādu klašu skolēnus Suntago akvaparkā.

Pie skolas bija jāierodas agrā svētdienas rītā – nedaudz pēc 5:00. Agrs, tumšs, – visi ar lielām somām gaida autobusu. Ceļš priekšā ir tāls – jābrauc aptuveni 10 stundas. Sākumā nevarējām iedomāties, kā spēsim izturēt šo ilgo braucienu, jo nosēdēt autobusā tik ilgi nepavisam nav viegli. Iekāpjot autobusā, apsēžoties sev ierādītajās vietās, iestājās miers. Sapratām, ka viss ko varam darīt, ir izbaudīt braucienu, pa ceļam spēlējot spēles ar draugiem vai, protams, saldi guļot.

 Godīgi sakot, nemaz nejutām, cik ātri paiet laiks, pamirkšķinot acis jau bijām Varšavā! Tur mēs apskatījām vecpilsētu kopā ar burvīgo gidi, kura mums pastāstīja par pilsētu. Pēc kopīgās ekskursijas bija brīvais laiks. Katrs varēja iet, kur vien vēlas. Daži devās vēl apskatīt vecpilsētu, daži uzēst nacionālo ēdienu – Pierogus, bet citi – uz McDonald’s. Pilsēta tik tiešām bija skaista, izkrāsota visos rudenīgajos toņos. Oranžās lapas paspilgtināja un vēl vairāk izcēla Varšavas mūris.

Pēc 3 stundām pilsētā devāmies uz viesnīcu. Cik tā bija glauna! Viesnīca bija moderna, tajā pašā laikā mūsdienīga, kā arī ļoti sakopta. No ārpuses tā izskatījās ļoti skaista, bet vēl skaistāk izskatījās vieta, kur brokastojām. Aizsūtīju draudzenei foto un viņa pajautāja, vai ēdam prezidenta pilī.

Mirkli pēc brokastīm “pilī”, devāmies uz Suntago akvaparku. Ierodoties akvaparkā izrādījās, ka lielākā daļa akvaparka ir ciet un veras vaļā tikai pēc 3 stundām. Ņemot vērā to, ka pieejams bija tikai lielais baseins jeb jūra, āra baseins ar burbuļiem un mazais džakuzi, biju vīlusies. Pieaugušie varēja tikt uz SPA zonu, kur bija atsevišķi jāpiemaksā. Pēc garšīgajām pusdienām iztrakojāmies pa dažnedažādajām trubām. Parkā kopumā bija desmit dažādas trubas. Lielākajai daļai sajūsmu izraisīja Trakā astoņkāja truba, ko mēs nodēvējām par Pepsi nobraucienu. Interesanta bija arī 215 m garā Melnā  Pērkona truba.  Pēc akvaparkā pavadītām 6 stundām, bijām priecīgi un manāmi noguruši.

Tālāk devāmies uz lielveikalu, kur mums bija iespēja paēst vakariņas un iegādāties suvenīrus saviem mīļajiem.

Dienas pēdējā pieturvieta – Kara muzejs jeb mūsu viesnīca. Kad gide teica, ka viesnīcā jāuzvedas kā muzejā, padomāju, ka viņa joko, taču ieejot vestibilā sapratu – tas tiešām ir muzejs! Šī viesnīca nebija tik glauna kā iepriekšējā, taču tai bija sava vērtība. Visi interesenti izstaigāja muzeju, apskatījās gan ieročus, gan formas tērpus, gan vecās fotogrāfijas un gleznas.

Tā nu bija pienākusi pēdējā diena. Sēdāmies autobusā un braucām uz Kauņu. Arī tur mūs gide izveda pastaigā pa vecpilsētu, par visu pastāstot. Brīvajā laikā izstaigājām suvenīru veikaliņus un restorānus, kur pasniedz nacionālo ēdienu un, protams, kā gan bez McDonald’s!

Tā nu bija pagājusi mūsu brīnišķīgā ekskursija un jau otrdienas vakarā mēs ieradāmies atpakaļ Rīgā.

Rudens ekskursija uz Šauļiem 6 -12.b klasēm

3.oktobrī apmeklējām Lietuvas pilsētu Šauļi. No Rīgas izbraucām pulksten 7 no rīta, jo mums bija ieplānota ļoti daudzveidīga programma.

Pirmais objekts, ar kuru mums bija iespēja paredzēts iepazīties, bija šokolādes fabrika “Rūta”.

Ekskursija sastāvēja no 2 posmiem:

  • Apmeklējām šokolādes muzeju. Tajā pārstāvētā ekspozīcija stāsta aizraujošu, gandrīz četrus tūkstošus gadu garu, šokolādes vēsturi un ne mazāk aizraujošu fabrikas “Rūta” simtgades vēsturi. Muzejā uzzinājām par to, kā mainījušās šokolādes lietošanas tradīcijas no acteku un maiju laikiem līdz mūsdienām; redzējām, kā tapa pirmās Lietuvas šokolādes fabrikas.
  • Tā bija iespēja pašiem radīt konfektes un parādīt savas radošās spējas. Šīs nodarbības laikā pārliecinājāmies, ka “saldā prieka” radīšana ir ļoti smaga un rūpīga.

Neliela iepazīšanās ekskursija pa pilsētu bija interesanta un izzinoša: apskatījām Pētera un Pāvila baznīcu,  pastaigājāmies pa centrālo gājēju ielu,  Saules pulksteņa laukumu, Augšāmcelšanās laukumu, kas ir pilsētas centrālais laukums. Mūsdienās šī iela ir un paliek galvenā vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu tikšanās vieta. Šauļos aplūkojām arī romantisko skulptūru-strūklaku “Pelikāni”.

Tālāk devāmies uz Krusta kalnu – kas kļuvis par Lietuvas tautas ciešanu un ticības simbolu, kur uzstādīti vairāk nekā 50000 krustu. Krusta kalns ir apbrīnojama vieta. To ieraugot, jūs izjutīsiet neizdzēšamu iespaidu.

Mūsu ekskursija bija ļoti izzinoša, aizraujoša, jautra, jo ekskursijā bija iespēja neformālā gaisotnē parunāties ar saviem skolas draugiem un iepazīties ar viņiem vēl tuvāk.

Mēs vēlamies pateikt lielu paldies mūsu skolotājiem par brīnišķīgo ekskursiju.

Rudens ekskursija uz Līgatni, Cēsīm un picu meistarklasi “Vīnkalnos”

Klāt ikgadējais rudens ekskursiju laiks, bet koku lapas vēl neliecina par rudens tuvošanos. Ieskatoties vērīgāk, tikai atsevišķu dažu koku lapotnēs manāmas rudens nokrāsas.

Mūsu ceļš no skolas ved uz Vidzemi. Ekskursijas maršrutu esam ieplānojuši ar dažāda veida aktivitātēm. Pēc mazliet vairāk nekā stundas brauciena esam Līgatnē, kur informācijas birojā saņemam karti ar maršrutu, uzlīmju lapas ar attēliem un jautājumu bukletiņu.

Mūsu pirmā aktivitāte  ir foto orientēšanās un izziņas spēle “Līgatnes detaļu medības”.

Skolēni sadalījās nelielās grupās pa trim līdz četriem dalībniekiem vienā, un ar nelielu laika nobīdi, izmantojot karti, devās meklēt atbilstošos objektus un atbildēt uz jautājumiem. Atbildes uz jautājumiem slēpās vai nu informatīvajās norādēs pie objektiem vai arī kartē objektu aprakstos. Kopējais maršruta garums bija apmēram 5 km.

Atbilžu lapā bija jāielīmē attiecīgā uzlīme un jāsniedz atbilde uz uzdoto jautājumu. Pareizi atbildot uz visiem jautājumiem varēja nopelnīt 44 punktus. Jautājumi bija āķīgi, par to liecina mūsu komandu uzrādītie rezultāti.

Vislabāk šajā spēlē veicās 12.a klases komandai ar kapteini Arti. Jau atgriežoties skolā, pēc rezultātu apkopošanas, uzvarētāju komanda saņēma pārsteiguma balvu.

Spēles laikā skolēni iepazina Līgatnes papīrfabrikas centru ar strādnieku ciemata koka rindu mājām, kuros atradās vēsturiskais papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis. Pabija pie Lustūža klintī alām, ko vietējie iedzīvotāji izmantoja kā pagrabus. Redzēja uz upes izveidoto lašu ceļu un daudzas citas ainaviskas vietas.

Pēc pāris stundu staigāšanas, devāmies Valmieras virzienā, lai, viesojoties pie “Vīnkalnu” māju saimniekiem, uzzinātu itāļu picas cepšanas noslēpumus. Vienlaicīgi ieguvām gan vēsturiskas zināšanas par picas pirmsākumiem, gan praktiskus padomus, lai picas izdotos garšīgas, kā arī iemēģinājām roku picu darināšanas meistarklasē.

Māju saimnieki ilgāku laiku dzīvojoši un strādājuši Itālijā, kur arī apguvuši šo prasmi. Būtiskākie noteikumi, lai pica izdotos garda, ir picas sastāvdaļas nelikt vienu uz otras, neizvēlēties vairāk kā 5 – 7 dažādas sastāvdaļas un garšas, un, protams, visu gatavot ar mīlestību.

Apguvuši teorētiskās zināšanas, ķērāmies pie praktiskās darbošanās. Picas pamatnes palīdzēja sagatavot saimniece, mums atlika uzklāt tomātu mērci un izvēlētās sastāvdaļas. Saimnieks picas ievietoja malkas krāsnī, kur tās vairāk kā 400 grādu temperatūrā cepās aptuveni 1 minūti. Pēc tam grūtākais bija sagaidīt, kamēr pica atdzisīs, lai to varētu sagriezt un nobaudīt. Pēc omulīgās maltītes ceļš mūs veda uz Cēsīm, kur bijām vienojušies par Cēsu pils kompleksa ekskursiju ar gidu.

 Iebraucot Cēsīs smidzināja neliels lietutiņš, bet tas netraucēja mums izstaigāt Maija parku, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Maija parka teritorijā atrodas liepu stādījumi, kurus savulaik stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Parka dīķī redzējām melno gulbju pāri.

 Aizgājām arī līdz Cēsu Svētā Jāņa baznīcai, kas ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā. Mirkli uzkavējušies Rožu laukumā, kur vērojām ūdens strūklakas, devāmies uz Cēsu pils kompleksu.

 Cēsu pils kompleksa apskati sākām ar Jauno pili, kur gide pastāstīja un pievērsa uzmanību pils pirmsākumiem un senajiem atradumiem arheoloģisko izrakumu laikā. Nemanāmi, klausoties vēsturiskajā stāstījumā, nonācām pils ekspozīciju telpā, kuras interjers ir gan restaurēts, gan rekonstruēts.

Īpaši izcēlās Kafijas istaba ar interesanto sienu un griestu dekoratīvo apdari. Savukārt, bibliotēkas telpā aplūkojami senie Jaunās pils ozolkoka grāmatu skapji.            

Pēc ielūkošanās Jaunās pils virtuves aprīkojuma ekspozīcijā, kāpām Lademahera tornī. No tā paveras gan skats uz Cēsu Viduslaiku pili, gan Cēsu pils panorāma. Torņa mastā kopš 1988.gada plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, atgādinādams, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene.

Pirms Viduslaiku pils apskates saņēmām lukturīšus, lai labāka redzamība. Pils kompleksa iekšpagalmā aplūkojām Viduslaiku pils maketu, pie kura gide īsi pastāstīja par vairāk nekā 800 gadu garo pils vēsturi.

Vispirms izstaigājām senās jeb Viduslaiku pils zemākos stāvus un Rietumu tornī esošo bijušo dzīvojamo telpu ar greznu zvaigžņu velvi un sienu gleznojumiem. Šajā telpā viens no skolas biedriem tika iecelts bruņinieku kārtā, un mēs pārējie mācījāmies cienīgi paklanīties.

Visbeidzot kāpām Dienvidu tornī, kur noskatījāmies krāšņu multimediālu izrādi par pils vēsturi. Viss iepriekš stāstītais tika vizualizēts uz torņa sienas.

Senās pils stāstu papildināja arī senās kauliņu spēles apgūšana. Spēlējām ar reāliem “aitas” kauliņiem, skaitījām punktus, un uzvarētāja titulu saņēma Liene no 9.a klases.

Nemanāmi bija paskrējušas nepilnas trīs stundas un, pirms aiziešanas no Cēsu pils kompleksa un atvadoties no gides, vēlreiz visi veicām rituālu, izrādot cieņu bruņiniekam.

 Atgriežoties skolā lūdzu skolēniem izteikt savu viedokli par šo braucienu. Šeit seko viņu domas un emocijas:

  • Ekskursija likās ļoti jautra, uzzināju daudz ko par Cēsu pils vēsturi.
  • Ekskursija likās visinteresantākā, bija jautri un ļoti daudz skaistu vietu, gribētos vēl vairāk šādu ekskursiju.
  • Bija patīkami pastaigāt pa Līgatni. Otrajā apstāšanās vietā, pica bija garšīga un bija interesanti paklausīties picas veidošanās vēsturi. Cēsu pilī atcerējos par Livonijas Ordeņa bruņiniekiem no vēstures stundām. Bija patīkami Cēsu pils pagalmā paglaudīt kaķenīti.
  • Ekskursija uz Cēsu pili, manuprāt, bija ātra, tomēr varēja uzzināt seno Cēsu vēsturi un apskatīt senas lietas. Visvairāk man patika animācija.
  • Ekskursija uz Cēsīm bija diezgan interesanta. Visvairāk patika, kur mēs picu taisījām, un, protams, arī Cēsu pils bija interesanta. Uzzināju vairāk informācijas par savu valsti. Ja brauktu vēlreiz, tad tikai pēc padsmit gadiem, jo informāciju man bija viegli saprast un iegaumēt.
  • Man ļoti patika šī ekskursija uz Cēsīm. Es varu teikt, ka šī bija mana vislabākā ekskursija, kāda man pēdējā laikā ir bijusi. Es labprāt brauktu vēl šāda veida ekskursijās. Man personīgi šajā ekskursijā bija ļoti jautri un interesanti. Šīs ekskursijas laikā es nejutu nekāda veida nogurumu, bet gan daudz enerģijas. Es iesaku šāda veida ekskursijas.

Rudens ekskursija uz Šauļiem

Rudens ekskursijas laikā 3.oktobrī mēs 6.b, 7.b, 8.b, 9.b, 10.b, 11.b un 12. b klases skolēni apmeklējām Lietuvas pilsētu Šauļi. No Rīgas izbraucām pulksten 7 no rīta, jo mums bija ieplānota ļoti daudzveidīga programma.

Pirmais objekts, ar kuru mums bija iespēja paredzēts iepazīties, bija šokolādes fabrika “Rūta”.

Ekskursija sastāvēja no 2 posmiem:

Apmeklējām šokolādes muzeju. Tajā pārstāvētā ekspozīcija stāsta aizraujošu, gandrīz četrus tūkstošus gadu garu, šokolādes vēsturi un ne mazāk aizraujošu fabrikas “Rūta” simtgades vēsturi. Muzejā uzzinājām par to, kā mainījušās šokolādes lietošanas tradīcijas no acteku un maiju laikiem līdz mūsdienām; redzējām, kā tapa pirmās Lietuvas šokolādes fabrikas.

Tā bija iespēja pašiem radīt konfektes un parādīt savas radošās spējas. Šīs nodarbības laikā pārliecinājāmies, ka “saldā prieka” radīšana ir ļoti smaga un rūpīga.

Arī nelielā iepazīšanās ekskursija pa pilsētu bija interesanta un izzinoša: apskatījām Pētera un Pāvila baznīcu,  pastaigājāmies pa centrālo gājēju ielu,  Saules pulksteņa laukumu, Augšāmcelšanās laukumu, kas ir pilsētas centrālais laukums. Mūsdienās šī iela ir un paliek galvenā vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu tikšanās vieta. Šauļos aplūkojām romantisko skulptūru-strūklaku “Pelikāni”.

Tālāk devāmies uz Krustu kalnu – kas kļuvis par Lietuvas tautas ciešanu un ticības simbolu, kur uzstādīti vairāk nekā 50 000 krustu. Krustu kalns ir apbrīnojama vieta. To ieraugot, jūs izjutīsiet neizdzēšamu iespaidu.

Mūsu ekskursija bija ļoti izzinoša, aizraujoša, jautra, jo ekskursijā bija iespēja neformālā gaisotnē parunāties ar saviem skolas draugiem un iepazīties ar viņiem vēl tuvāk.

Mēs vēlamies pateikt lielu paldies mūsu skolotājiem par brīnišķīgo ekskursiju!

Latvijas Veselības sporta nedēļa

Rīgas 66.vidusskola piedalās Latvijas veselības sporta nedēļā. Sporta nedēļā esam iekļāvuši šādas aktivitātes:

  • 16.10. Stafetes “Skolā droši”  1. – 2.klašu skolēniem un viņu vecākiem.
  • 17.10. Iepazīstam “Boccia“.
  • 19.10. Krājam soļus.
  • 20.10. Peldam cik varam.

Rudens ekskursija uz Līgatni, picu meistarklasi “Vīnkalnos” un Cēsīm

Klāt ikgadējais rudens ekskursiju laiks, bet koku lapas vēl neliecina par rudens tuvošanos. Ieskatoties vērīgāk, tikai atsevišķu dažu koku lapotnēs manāmas rudens nokrāsas.

Mūsu ceļš no skolas veda uz Vidzemi. Kopā braucām mēs – 9.a, 10.a, 11.a un 12.a klases skolēni. Ekskursijas maršrutu Bijām ieplānojuši ar dažāda veida aktivitātēm.

Pēc mazliet vairāk nekā stundas brauciena esam Līgatnē, kur informācijas birojā saņemam karti ar maršrutu, uzlīmju lapas ar attēliem un jautājumu bukletiņu.

 Mūsu pirmā aktivitāte  ir foto orientēšanās un izziņas spēle “Līgatnes detaļu medības”.

Skolēni sadalījās nelielās grupās pa trim līdz četriem dalībniekiem vienā, un ar nelielu laika nobīdi, izmantojot karti, devās meklēt atbilstošos objektus un atbildēt uz jautājumiem. Atbildes uz jautājumiem slēpās vai nu informatīvajās norādēs pie objektiem vai arī kartē objektu aprakstos. Kopējais maršruta garums bija apmēram 5 km.

Atbilžu lapā bija jāielīmē attiecīgā uzlīme un jāsniedz atbilde uz uzdoto jautājumu. Pareizi atbildot uz visiem jautājumiem varēja nopelnīt 44 punktus. Jautājumi bija āķīgi, par to liecina mūsu komandu uzrādītie rezultāti.

Vislabāk šajā spēlē veicās 12.a klases komandai ar kapteini Arti. Jau atgriežoties skolā, pēc rezultātu apkopošanas, uzvarētāju komanda saņēma pārsteiguma balvu.

Spēles laikā skolēni iepazina Līgatnes papīrfabrikas centru ar strādnieku ciemata koka rindu mājām, kuros atradās vēsturiskais papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis. Pabija pie Lustūža klintī alām, ko vietējie iedzīvotāji izmantoja kā pagrabus. Redzēja uz upes izveidoto lašu ceļu un daudzas citas ainaviskas vietas.

Pēc pāris stundu staigāšanas, devāmies Valmieras virzienā, lai, viesojoties pie “Vīnkalnu” māju saimniekiem, uzzinātu itāļu picas cepšanas noslēpumus. Vienlaicīgi ieguvām gan vēsturiskas zināšanas par picas pirmsākumiem, gan praktiskus padomus, lai picas izdotos garšīgas, kā arī iemēģinājām roku picu darināšanas meistarklasē.

Māju saimnieki ilgāku laiku dzīvojoši un strādājuši Itālijā, kur arī apguvuši šo prasmi. Būtiskākie noteikumi, lai pica izdotos garda, ir picas sastāvdaļas nelikt vienu uz otras, neizvēlēties vairāk kā 5 – 7 dažādas sastāvdaļas un garšas, un, protams, visu gatavot ar mīlestību.

Apguvuši teorētiskās zināšanas, ķērāmies pie praktiskās darbošanās. Picas pamatnes palīdzēja sagatavot saimniece, mums atlika uzklāt tomātu mērci un izvēlētās sastāvdaļas. Saimnieks picas ievietoja malkas krāsnī, kur tās vairāk kā 400 grādu temperatūrā cepās aptuveni 1 minūti. Pēc tam grūtākais bija sagaidīt, kamēr pica atdzisīs, lai to varētu sagriezt un nobaudīt.

Pēc omulīgās maltītes ceļš mūs veda uz Cēsīm, kur bijām vienojušies par Cēsu pils kompleksa ekskursiju ar gidu.

Iebraucot Cēsīs smidzināja neliels lietutiņš, bet tas netraucēja mums izstaigāt Maija parku, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Maija parka teritorijā atrodas liepu stādījumi, kurus savulaik stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Parka dīķī redzējām melno gulbju pāri.

Aizgājām arī līdz Cēsu Svētā Jāņa baznīcai, kas ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā. Mirkli uzkavējušies Rožu laukumā, kur vērojām ūdens strūklakas, devāmies uz Cēsu pils kompleksu.

Cēsu pils kompleksa apskati sākām ar Jauno pili, kur gide pastāstīja un pievērsa uzmanību pils pirmsākumiem un senajiem atradumiem arheoloģisko izrakumu laikā. Nemanāmi, klausoties vēsturiskajā stāstījumā, nonācām pils ekspozīciju telpā, kuras interjers ir gan restaurēts, gan rekonstruēts.

Īpaši izcēlās Kafijas istaba ar interesanto sienu un griestu dekoratīvo apdari. Savukārt, bibliotēkas telpā aplūkojami senie Jaunās pils ozolkoka grāmatu skapji.

Pēc ielūkošanās Jaunās pils virtuves aprīkojuma ekspozīcijā, kāpām Lademahera tornī. No tā paveras gan skats uz Cēsu Viduslaiku pili, gan Cēsu pils panorāma. Torņa mastā kopš 1988.gada plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, atgādinādams, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene.

Pirms Viduslaiku pils apskates saņēmām lukturīšus, lai labāka redzamība. Pils kompleksa iekšpagalmā aplūkojām Viduslaiku pils maketu, pie kura gide īsi pastāstīja par vairāk nekā 800 gadu garo pils vēsturi.

Vispirms izstaigājām senās jeb Viduslaiku pils zemākos stāvus un Rietumu tornī esošo bijušo dzīvojamo telpu ar greznu zvaigžnu velvi un sienu gleznojumiem. Šajā telpā viens no skolas biedriem tika iecelts bruņinieku kārtā, un mēs pārējie mācījāmies cienīgi paklanīties.

Visbeidzot kāpām Dienvidu tornī, kur noskatījāmies krāšņu multimediālu izrādi par pils vēsturi. Viss iepriekš stāstītais tika vizualizēts uz torņa sienas.

Senās pils stāstu papildināja arī senās kauliņu spēles apgūšana. Spēlējām ar reāliem “aitas” kauliņiem, skaitījām punktus, un uzvarētāja titulu saņēma Liene no 9.a klases.

Nemanāmi bija paskrējušas nepilnas trīs stundas un, pirms aiziešanas no Cēsu pils kompleksa un atvadoties no gides, vēlreiz visi veicām rituālu, izrādot cieņu bruņiniekam.

Atgriežoties skolā lūdzu skolēniem izteikt savu viedokli par šo braucienu. Šeit seko viņu domas un emocijas:

  • Ekskursija likās ļoti jautra, uzzināju daudz ko par Cēsu pils vēsturi.
  • Ekskursija likās visinteresantākā, bija jautri un ļoti daudz skaistu vietu, gribētos vēl vairāk šādu ekskursiju.
  • Bija patīkami pastaigāt pa Līgatni. Otrajā apstāšanās vietā, pica bija garšīga un bija interesanti paklausīties picas veidošanās vēsturi. Cēsu pilī atcerējos par Livonjjas Ordeņa bruņiniekiem no vēstures stundām. Bija patīkami Cēsu pils pagalmā paglaudīt kaķenīti.
  • Ekskursija uz Cēsu pili, manuprāt, bija ātra, tomēr varēja uzzināt seno Cēsu vēsturi un apskatīt senas lietas. Visvairāk man patika animācija.
  • Ekskursija uz Cēsīm bija diezgan interesanta. Visvairāk patika, kur mēs picu taisījām, un, protams, arī Cēsu pils bija interesanta. Uzzināju vairāk informācijas par savu valsti. Ja brauktu vēlreiz, tad tikai pēc padsmit gadiem, jo informāciju man bija viegli saprast un iegaumēt.
  • Man ļoti patika šī ekskursija uz Cēsīm. Es varu teikt, ka šī bija mana vislabākā ekskursija, kāda man pēdējā laikā ir bijusi. Es labprāt brauktu vēl šāda veida ekskursijās. Man personīgi šajā ekskursijā bija ļoti jautri un interesanti. Šīs ekskursijas laikā es nejutu nekāda veida nogurumu, bet gan daudz enerģijas. Es iesaku šāda veida ekskursijas.

Valsts aizsardzības mācība

2023. gada septembrī Rīgas 66.vidusskolas 10.klašu skolēniem notika pirmās nodarbības Valsts aizsardzības mācībā jeb VAM. Mūsu instruktoru Ārija Prūse un Aleksandra Olehnoviča vadībā diena paskrēja nemanot.

Pēc pirmās nodarbību dienas skolēni bija guvuši ieskatu VAM un veikuši praktiskos uzdevumus.

Dienas laikā instruktori skolēnus iepazīstināja ar VAM mērķi, struktūru, mācību bloku tēmām un apgūstamajām zināšanām, prasmēm un iemaņām. Par vispārīgiem drošības noteikumiem VAM nodarbībās, par vērtībām un standartiem VAM ietvaros. Skolēni mācījās sagatavot kājnieka individuālo ekipējumu uzdevumam.

Nodarbības notika ne tikai klasē, bet arī skolai pieguļošajā ārā teritorijā, kur tika apgūtas ierindas prasmes. Skolēni uzzināja par karavīra pienākumiem pirms stāšanās ierindā un ierindā. Mācījās izpildīt komandas pamatstāja un stāvoklis „brīvi”, apguva ierindas prasmes,  kā izpildīt pagriezienus uz vietas, kā arī pārvietošanos (soļu veidus).

Dienas noslēgumā, atgriežoties klasē, bija teorētiskā nodarbība par noturību krīzes situācijās un vadību, līderību. Skolēni uzzināja atšķirību starp vadītāju un līderi un noskaidroja, kas ir vadīšana.

Nodarbībā tika izmantots grupu darbs, bez tam skolēni saņēma mājas darbu, kurš paveicams sadarbojoties grupas ietvaros.

Skolēnu izteiktās domas pēc nodarbības liecina par pilnvērtīgi pavadītu dienu apgūstot jaunas zināšanas un prasmes. Lūk, ko pēc pirmās VAM norises dienas domāja 10.a klases skolēni:

“Man likās ļoti interesanti. Es daudz ko iemācījos par to kā izdzīvot dabā. Visvairāk man patika maršēšanas apmācības, lai gan man tas likās ļoti grūti. Kopumā man patika, un es daudz ko iemācījos.

Es domāju, ka bija diezgan forši un interesanti. Es gaidīju, ka visu dienu runāsim klasē, bet mēs arī ārā strādājām, un man tas ļoti patika. Es tikai sākumā nevarēju saprast, ko nozīmē ‘’ņemt kreiso kāju”, bet tad sapratu. Tā mūsējie instruktori bija forši, labi visu skaidroja un varēja visu saprast. Ceru, ka nākamā stunda lielākoties būs ārā, bet to vēl redzēsim. Bet man visvairāk interesē, kā mēs strādāsim nometnē, jo mani tas ļoti interesē, bet klasē strādāt nebija nemaz tik slikti.

Manuprāt bija ļoti interesanti veikt visādas disciplīnas vingrinājumus. Bija sarežģīti veikt sinhrono staigāšanu. Visiespaidīgākais, es domāju, bija demonstrējums ar dažādu ekipējumu, kur tas jāliek un kā vilkt, lai pielāgotos ķermenim. Veicot grupas darbu, bija interesanti uzzināt, kādam jābūt līderim, un cik tas ir svarīgs militārā mācībā. Es nebiju domājusi, ka kodekss būs tik īpašs ar dažādiem nosacījumiem.

Nodarbība bija ļoti interesanta. Man nebija lietas, kas man nepatiktu. Kopumā ar visu esmu apmierināta. Es ieguvu daudz zināšanu, kuras man dzīvē noderēs. Man patika, ka varēja strādāt kā komanda.

Bija interesanti. Prezentācijas un viss, ko stāstīja, likās lietderīgi. Uzzināju daudz ko jaunu. Visforšākais brīdis priekš manis bija, kad mēs strādājām grupās un devāmies nodarboties ārā.

Kopumā, par VAM varu teikt, ka tas ir ļoti interesanti. Es negaidīju, ka tur būs tik aizraujoši piedalīties un klausīties. Domāju, ka man nepatiks un apniks, bet izrādījās viss savādāk. Vienīgais, kas man nedaudz nepatika, ka manuprāt priekš pirmās reizes bija par nedaudz par daudz. Taču viss bija jautri un es labprāt gribētu šo biežāk.

Man patika apmācības un manuprāt bija ļoti noderīgi iemācīties stāju, komandas, ētiku. Bet man likās, ka būs savādāk, ka mums dos pistoles salikt, sakārtot utt. Es gribētu teikt, ka man patika pieredze, un viss bija forši, kā arī labāk bija nekā rēķināt matemātiku. Temats bija noderīgs, zinot, ka ir obligātais dienests un man šis viss noderēs tuvākajā nākotnē.

Man stundas patika. Pirms tam, es domāju ka vairāk stāstīs, kā pilsonim glābties kara gadījumā. Bija interesanti paklausīties, ko cilvēki dara armijā. Vēl patika instruktoru attieksme pret mani.”

Ar nepacietību gaidām nākošo nodarbību un turpmākos izaicinājumus!

Eiropas sporta nedēļa BeActiv – 25.09. – 29.09.2023.

Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai rosinātu sportu un fiziskās aktivitātes Eiropā. Tās ietvaros pavisam 41 Eiropas valstī tika organizēti fizisko aktivitāšu pasākumi.

Latvija ir viena no šīm valstīm, kurā ik gadu notiek Eiropas Sporta nedēļa ar mērķi – motivēt cilvēkus kļūt fiziski aktīviem ikdienā, vairot izpratni par fizisku aktīvu cilvēku ieguvumiem – veselībai, darba spējām, vispārējai dzīves kvalitātei.

Latvijā Eiropas sporta nedēļas laikā notika 400 dažādi sporta pasākumi no tiem četri tika organizēti mūsu skolā. Latvijā pasākumos kopā piedalījās vairāk nekā 50000 dalībnieki no tiem vairāk kā 200 mūsu skolas skolēni.

Pirmā sporta aktivitāšu diena bija veltīta izturībai. Skolēni devās sev piemērota garuma distancē, veicot to skriešus, soļojot vai pārvietojoties riteņkrēslā. Kopskaitā aktivitātē piedalījās 180 skolēnu.

Otrajā sporta aktivitāšu dienā skolēni veica šķēršļu trasi. Tās kopējais garums bija 1.5 km. Skolēnu komanda saņēma parka karti un aprakstu, kā jāveic uzdevumi. Tajā bija iekļauti tādi uzdevumi kā līkloču skrējiens starp kokiem, kāpnīšu pārvarēšana abos virzienos, komandas uzdevums ar apļa pārvietošanu, drosmes uzdevums izskrienot cauri auklai, kura tiek griezta, veiklības uzdevums – starp kokiem novilktas gumijas pārvarēšana un prasmes uzdevums ar barjeru šķērsošanu.

            Skolēni patiesi azartiski veica šos uzdevumus. Atsevišķas klases parādīja izdomu un saliedētību, tā piemēram 12.b klases skolēni atsevišķus šķēršļus veica rokās sadevušies. Šķēršļu trases pārvarēšanā piedalījās 136 skolēni.

Trešajā aktivitāšu dienā skolēniem bija nepieciešamas orientēšanās prasmes kā arī jāprot rīkoties ar viedtālruņos izmantojamo QR kodu lasītāju. Līdzīgi kā iepriekš klases saņēma parka kartes, atrodot kontrolpunktu bija jānoskenē  QR kods un jāizpilda uzdevums. Noslēptajos kodos atklājās sekojoši uzdevumi: izpildi 20 puspietupienus, izpildi 20 lēcienus “plati – kopā”, izlec klasītes neuzkāpjot uz līnijām, izskrien garo līkloci starp kokiem un tiec cauri rotējošajai gumijai abos virzienos.

Visbeidzot nedēļas ceturtās sporta aktivitātes nosaukums “Spēles un rotaļas” izteica visu. Skolēni apmeklējot vairākus kontrolpunktus izspēlēja visiem zināmas, jautras un azartiskas spēles un rotaļas.

 Spēļu dienā aktīvi līdzdarbojās 185 skolēni. Vidusskolēni tik azartiski spēlēja “Namiņš deg”, ka to no drošības viedokļa nomainījām uz maliet mierīgāku “Divi par maz trīs par daudz”.

Spēlē “Bumbu tīmeklis” izmantojām dažāda smaguma un lieluma bumbas tādejādi spēlētājiem nācās vairāk koncentrēties uz piespēlēm.

Āra vides apstākļiem pielāgojām visiem zināmo spēli “Zeme, Gaiss, Ūdens”, ko āra apstākļos aizstājām ar “Dzeltens, Sarkans, Zils”, uz asfalta ar krītu uzkrāsojot attiecīgo krāsu apļus. Dalībnieki tiek sadalīti divās komandās, katram tiek piešķirts kārtas skaitlis un izsaucot “otrais – sarkans” dalībniekam ar otro kārtas numuru pēc iespējas ātrāk jācenšas aizskriet līdz sarkanajam aplim. Uzvarētājs savai komandai nopelna punktu. Spēle attīsta reakciju un uzmanību. Mazākumtautību klašu bērni nostiprināja zināšanas par krāsām un skaitļiem.

Mazāk zināmais “Japāņu futbols”, spēle, kurā skolēni sastājas ar žākļstājā izvērstām kājām – “vārti” un veido noslēgtu apli, bet bumba tiek ripināta ar rokām. Uzdevums ir trāpīt bumbu “vārtos”. Spēle attīsta reakciju un veiklību.

Spēlēs un rotaļās apvienojās dažāda vecuma un tautības ziņā atšķirīgu klašu skolēni, kas veicināja jaunu draudzību un komunikācijas attīstību.

Plānojot šo aktivitāšu nedēļu nebijām pārliecināti vai vidusskolēnus vajadzētu iesaistīt rotaļu un spēļu dienā vai labāk būtu viņiem piemērot stafetes, tomēr pēc rotaļu un spēļu dienas guvām pārliecību, ka mūsu izvēle par labu rotaļu un spēļu dienai bija pareiza. To apliecināja gan 12.b gan 11.a klases skolēnu azarts piedaloties šajās aktivitātēs.

Sēru vēsts

„Es klejošu zvaigznēs gadu tūkstošiem ilgi, visās formās un valodās tērpšos,

lai tikai kādu dienu atkal sastaptu Tevi.”

(Frīdrihs Helderlīns)

Dziļās skumjās paziņojam, ka mūžībā devusies bibliotekāre DAIGA  BĒRZIŅA

(1970. gada 13. jūnijs – 2023. gada 26. septembris)

Septembris – Dzejas dienu mēnesis

Dzejas dienu tradīcijai ir jau 58 gadi. Pirmo reizi Dzejas dienas atzīmēja 1965.gadā, atzīmējot Raiņa 1oogadi. Dzejas dienās pieņemts tikties ar dzejniekiem, klausīties dzejas lasījumus, pašiem piedalīties dzejas lasījumos.

Mūsu skolā 12. septembrī uz tikšanos ar skolēniem bija ieradusies Dace Micāne – Zālīte, kas ir ne tikai dzejniece, bet arī režisore, dramaturģe un folkloriste, kā arī docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Tikšanās ar dzejnieci tika organizēta divās daļās, 4.-6.klasēm un 7.-9.klasēm, jo skolēnu intereses vecumposma grupās ir atšķirīgas. Ņemot vērā, ka no šī mācību gada 4. un 7. mazākumtautību klašu skolēni visus mācību priekšmetus apgūst valsts valodā, mēs skolā pievēršam īpašu vērību šo skolēnu iesaistīšanā dažādos kultūras pasākumos, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Tā kā Dace ir arī Ojāra Vācieša muzeja izglītības programmu kuratore, viņa 4.a, 4b, 5.a un 6.a klašu skolēniem pastāstīja par memoriālo muzeju, kāpēc tāds nosaukums.  Stāstīja par O.Vācieša dzīvi un rādīja fotogrāfijas, lasīja viņa dzeju. Skolēni klausījās, uzdeva jautājumus, aktīvi iesaistījās diskusijā. Lielu skolēnu interesi izraisīja O.Vācieša dzejoļu burtnīcu iespaidīgais skaits – 318, kas rakstītas diezgan rūpīgā, kārtīgā rokrakstā, ar maz labojumiem. Vēl skolēnus pārsteidza veids, kādā O.Vācietis bija rakstījis savu dienasgrāmatu – uz lapiņām, kas katra izrotāta ar dažādiem rakstiem un ornamentiem.

Vairāki mūsu skolēni bija mācījušies O.Vācieša dzejoļus, ar kuriem veiksmīgi uzstājās tikšanās laikā. Paldies Esterei, Ksenijai un Tomam no 6.a klases, kā arī Emīlam no 5.a klases!

7.a, 7.b, 8.a un 9.a klases skolēniem dzejniece stāstīja par to, kā bērnībā spēlējusi flautu, bet kādā brīdī sapratusi, ka negrib būt mūziķe, bet grib būt režisore. Viņasprāt režisors esot profesija, kurā ir milzīga domas un rīcības brīvība. Šo sapni viņa veiksmīgi realizēja.  Stāstīja kad un kāpēc sākusi rakstīt dzeju, kā baidījusies, šaubījusies vai dzejoļi būs interesanti lasītājam. Stāstīja, kā sākusi interesēties par folkloru. Dace stāstīja par saviem režisētajiem darbiem, pieminēja sarakstītos libretus bērnu uzvedumiem “Īkstīte” un “Reiz bija…” Protams, neizpalika arī savas dzejas lasījumi.

D. Micāne –Zālīte uzdāvināja skolai savu dzejoļu krājumu “Zalktenes divas saules”, kas ir biogrāfisks, sakņojas folkloras un latviskās dzīvesziņas vērtībās. Grāmata ar autores ierakstīto veltījumu nonāca skolas bibliotēkā, kur to var lasīt visi interesenti. Galvenais dzejnieces vēlējums – nebaidīties meklēt sevī radošo dzirksti, jo katrā tā ir! Izpausties visos iespējamos veidos. Galvenais – darīt, darīt, darīt un apstāties tikai lai domātu!

Rudens ekskursija uz Kuldīgu

2023.gada 3.oktobrī, mēs, 7.a klases skolēni, devāmies ekskursijā uz Kuldīgu. Ceļš uz Kuldīgu bija garš, bet autobusā šīs 3 stundas šķita kā dažas minūtes.

Iebraucot pilsētā, pirmais, ko mēs apmeklējām bija Ventas rumba – platākais ūdenskritums Eiropā.

Pastaigājoties devāmies uz pilsētas centru, kur mūsu galamērķis bija Kuldīgas “Dzīvais muzejs”. Šo muzeju apmeklējām  iniciatīvas Latvijas skolas soma ievaros.

Ekskursija “Dzīvajā muzejā” bija kā pastaiga cauri pilsētas vēsturei gida pavadībā. Septiņās telpās bija atdzīvināti stāsti par dzīvi pilsētā tajos tālajos laikos, kad Kuldīgu sauca par Goldingenu.

Skolēniem īpaši interesanti likās stāsti par hercoga Jēkaba valdīšanas laiku: 

  “Muzejā bija ļoti interesanti un spocīgi. Tur stāstīja cik nežēlīgi sodīja visus, kuri neklausīja, vai kā citādi bija izpelnījušies nežēlastību.” Haralds N.

   “Mani iespaidoja stāstījums par bada laiku un mēra epidēmiju, kad nomira 90% no iedzīvotāju skaita tuvākajā apkārtnē.” Jeļizaveta S.

  “Man patika telpa, kurā bija imitēts brauciens ar kuģi pa jūru. Par kuģi to nevarētu nosaukt, drīzāk par lielu laivu, bet sajūtas bija ļoti reālas.” Anete K.

  ,,Šis bija muzejs, kurā nemaz nebija garlaicīgi. Kad hercoga Jēkaba lelle negaidot pacēla galvu, mēs visi nobijāmies un skaļi bļāvām.” Mārcis K.

   Vēl mēs izbraucām ekskursijā ar Rumbas busu pa pilsētu un uzzinājām daudz faktu.

Ja ekskursijas sākumā likās, ka Kuldīga ir maza pilsēta, tad beigās jau tā vairs nešķita.

Pateicība no Uzdevumi.lv

Rīgas 66. vidusskola ir saņēmusi pateicību no lielākā Latvijas izglītības portāla direktora E. Škutāna par aktīvu portāla iespēju izmantošanu un mācību procesa modernizēšanu.

2022./2023. mācību gadā portālā Uzdevumi.lv skolēni atrisinājuši 149733 uzdevumus un skolotāji uzdevuši 296 pārbaudes darbus.

Paldies par aktivitāti!

Atbalstām Latvijas basketbola komandu

No 25. augusta līdz 10.septembrim Indonēzijā norisinās FIBA pasaules kauss basketbolā. Mūsu skolā pēc skolēnu ierosinājuma ar pedagogu piekrišanu trešdien un ceturtdien notika kolektīva Latvijas valstsvienības spēļu ar Vāciju un Itāliju skatīšanās. Neatkarīgi no tā kāda ir bērnu dzimtā valoda, visi vienbalsīgi juta līdzi, skandējot “Latvija, Latvija!”

1.septembris-Zinību diena

   Zinību dienas svinīgais pasākums 1. – 12. klasēm norisināsies 01.09.2023. plkst. 10.00 skolas laukumā (no parka puses), klases stunda no plkst.10.10 līdz plkst. 11.00.

   Ja līs lietus, skolēni dosies uz savām klašu telpām no plkst. 9.45, klases stunda no plkst.10.00 līdz plkst. 10.50.

Sadarbība ar biedrību “Yothparasports.lv”

Pirms vairākiem gadiem aizsāktā sadarbība ar parasporta entuziasti un Youthparasports.lv prezidenti Nataļju Novikovu daudziem mūsu skolas skolēniem devusi iespēju būt aktīvākiem un sabiedriskākiem.

Biedrības Youthparsaports.lv darbības mērķi: Iesaistīt bērnus un jauniešus ar invaliditāti sportiskās aktivitātēs un veselīgā, aktīvā dzīvesveidā; Veidot izpratni sabiedrībā par sportu, sportiskām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu kā nepieciešamo līdzekli bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālajā integrācijā, fizisko un psiholoģisko spēju attīstībā, veselības uzlabošanā, labu ieradumu veidošanā, pašapziņas un pašvērtējuma celšanā, pašizaugsmē un panākumu gūšanā.

Septembrī biedrības pārstāvji skolā prezentēja dažādus sporta veidus un aicināja jauniešus un viņu vecākus iesaistīties biedrības rīkotajās aktivitātēs.

Daži skolēni biedrības aktivitātes jau apmeklēja arī pagājušajā gadā, bet pēc biedrības aktivitāšu prezentācijas, mūsu skolēni pakāpeniski papildināja sportotāju rindas.

Biedrības aktivitātes notiek netālu no skolas esošajā Olimpiskajā sporta centrā. Skolēnu rudens brīvdienās notiekošajā nometnē piedalījās Emīls 4.a un Mikus 9.a.

Pēc Valsts svētkiem, novembrī Ogrē norisinājās ParaSporta svētki. Dalībnieki trīs stundas pavadīja jautrās sacensībās, starp sporta veidiem bija ratiņbasketbols, paravieglatlētika, boccia, ratiņteniss, parabadmintons, para galda teniss, loka šaušana. Sporta svētku dalībnieku vidū bija arī Marjana 1.b, kura izmēģināja vairākus sporta veidus, starp tiem arī loka šaušanu.

Biedrība organizē ne tikai sportiskās aktivitātes, bet arī projektu ietvaros rīko izglītojošus pasākumus, kā arī kopā tiek svinēti svētki. Tuvojoties Ziemassvētkiem, biedrības organizētos pasākumus apmeklēja Marjana un Emīls.

Marta sākumā Žagarkalnā nobraucienu ar monoslēpi izmēģināja Marjana.

Pavasara skolēnu brīvlaikā sportotgribētāju pulkam jau bija pievienojojies Damirs 1.b un Marija 2.b. Damirs sākumā lielāko interesi izrādīja par galda tenisu, bet Marija bija aktīva dažādos sporta veidos.

Turpinot apmeklēt regulāras nodarbības, vienā no reizēm jauniešiem bija iespēja satikt Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidentu ENDRJŪ PĀRSONU, kurš viesojās Latvijā, lai tiktos ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, Paralimpisko komiteju un sportistiem, lai tuvāk iepazītu paralimpiskā sporta aktuālos izaicinājumus un attīstības iespējas Latvijā.

Pavasarī sportotāju pulku papildināja Dana 10.a, kura kopā ar citiem ieradās uz tikšanos ar Latvijas ratiņbasketbola izlasi.

Lieldienu laikā biedrībā notika ne tikai sporta aktivitātes, bet arī tematisks pasākums, un biedrības rindas papildināja Mihaylo 3.a un Boriss 1.b.

Jaunieši kopā ar biedrību iepazīst jaunas vietas. Pēc treniņnodarbības Jelgavā sportisti apskatīja Jelgavas mājīgās ieliņas un apmeklēja vietējos apskates objektus. Pabija Pasta salā, apmeklēja Novadpētniecības muzeju Svētās Trīsvienības tornī.

Mūsu jaunieši kopā ar biedrību piedalījās lielākajos skriešanas svētkos Rīgā – Rimi Rīgas maratonā.

Vasaras sākumā Dana Latvijas komandas sastāvā piedalījās Emil Open spēlēs Čehijas pilsētā Brno, kur notika Eiropas Jaunatnes starptautiskās spēles sportistiem ar invaliditāti no 10 līdz 26 gadu vecumam. Viņa startēja šķēpa mešanā un ierindojās 3.vietā ar rezultātu 7,10 metri, kas ir viņas labākais sasniegums šajā gadā.

Prieks, ka sportotāju rindās ir mūsu skolas iepriekšējo gadu absolventi Fricis Alliks, Diāna Kraukle, kā arī Linda Sniedze Posmakova, kuri turpina sportiskās aktivitātes un atbalsta veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

Visās šajās aktivitātēs liels atbalsts ir bērnu vecāki, kuri nodrošina viņu nokļūšanu sportošanas vietās.

Ziemassvētku stafetes sākumskolas klasēm

Tuvojoties Ziemas brīvlaikam un Ziemassvētkiem, sākumskolas skolēni tika iesaistīti stafešu stundā.

Šī aktivitāte pulcēja kopā skolēnus no visām sākumskolas klasēm. Stafetes jau kļuvušas par tradīciju un vērstas uz sadarbības prasmju attīstīšanu, priekšmetu pārvietošanu un pozitīvu mijiedarbību starp skolēniem.

Sadarbības prasmes ir svarīgas jebkurā vecumā, bet īpaši svarīgi tas ir sākumskolas skolēniem. Tās palīdz bērniem strādāt kopā ar citiem, sasniegt kopīgus mērķus un risināt problēmas.

Nodarbība sākās ar kārtīgu izkustēšanos, kurā skolēni jautras mūzikas pavadībā izpildīja iesildīšanās uzdevumus. Pēc tam dalībnieki tika sadalīti komandās. Dažas komandas tika veidotas apvienojot divu klašu skolēnus.

Stafetes bija dažādas, tās visas bija saistītas ar ziemu.

Pirmajā uzdevumā katrai komandai vajadzēja izveidot “sniega bumbu” no vingrošanas apļiem, pēc tam pašiem līst tai cauri, lai nepieskartos bumbu veidojošajiem apļiem.

Nākošā stafete “ragavas”, kurā izmantojot divas nūjas trešā nūja bija jāpārvieto līdz konusiem un atpakaļ. Atsevišķos gadījumos pārvietojamās nūjas vietā bija aplis.

Nodarbības noslēgumā tika sarīkota “sniega piku kauja”. Katrs skolēns saņēma porolona bumbiņu un sporta skolotāji no viena sporta zāles laukuma gala ripināja vai meta lielo bumbu uz otru sporta zāles laukuma galu. Skolēnu uzdevums bija trāpīt lielajai bumbai un saskaitīt trāpījumus. Tādejādi noskaidrojot precīzāko un izveicīgāko “sniega piku meistaru”.

Stafešu uzdevumi tika veidoti domājot par iekļaujošu vidi, lai tajās varētu piedalīties ik viens skolēns neatkarīgi no spējām un pieredzes. Bērni ar īpaši smagiem fiziskās attīstības traucējumiem saņēma atbalstu no asistentiem. Līdz ar to dalībnieki justās ērti un atbalstīti.

Aktīvi darbojoties skolēni ne tikai pilnveidoja savas prasmes un iemaņas, bet arī radīja pozitīvu gaisotni gan aktivitāšu laikā, gan arī pēc tam. Stafetes bija aizraujošas un jautras, un skolēni tās izbaudīja. Viņi sadarbojās, lai pārvarētu šķēršļus un sasniegtu mērķi. Stafetes noslēdzās ar kopēju foto un katrs dalībnieks saņēma nelielu saldu pārsteigumu.

Pielāgotās fiziskās aktivitātes ar LSPA studentiem

Pielāgoto fizisko aktivitāšu definīcijā ir nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm.

Sadarbībā ar LSPA rehabilitācijas un veselības aprūpes 4.kursa studentiem mūsu skolas skolēniem tika noorganizēta šāda nodarbības skolas sporta zālē un ĀV zālēs 31.oktobrī.

Nodarbības mērķis bija, pielāgojot fizisko aktivitāšu uzdevums, katra skolēna iespējām, iesaistīt viņus sporta aktivitātēs.

Vispirms sporta zālē pulcējās visi pirmo līdz trešo klašu skolēni.

Nodarbība sākās ar iepazīšanos un skolēni tika sadalīti piecās grupās.

Katra no grupām devas pildīt atšķirīgus uzdevumus, lai pēc noteikta laika mainītos ar tiem.Šķiet, ka visjautrāk gāja dejotāju grupai, kura dziedāja dziesmiņu par degunu, ausīm, galvu, rokām un ceļiem. Dziesmiņa par cilvēku tika izpildīta arvien ātrākā tempā, kas sevišķi uzjautrināja mazos sportistus.

Kamēr vieni dziedāja dziesmiņu par cilvēku, otra grupa sāka ar iesildīšanos ar kustībām attēlojot saules lēktu, zāles augšanu, dažādas dabas parādības un dzīvniekus. Bija aktivitāte arī ar futbola bumbas vadīšanu un sišanu vai mešanu vārtos. Tā kā sporta aktivitātes notika dienā, kad tiek svinēti Helovīni, vārtus studenti bija rotājuši ar krāsainiem ķirbīšu attēliem.

Savukārt florbola bumbiņas vadīšana un sitiens pa vārtiem bija kādas citas studentu grupas uzdevums.

Precizitāte un taktika bija nepieciešama uzdevumā, kurā dalībnieki, krājot punktus, meta dažāda izmēra bumbiņas tuvāk un tālāk novietotajās kastēs.

Visbeidzot šķēršļu josla, kurā bija apvienota priekšmetu pārvietošana, šķēršļu pārvarēšana jeb līšana zem šķēršļa, kāpšana pāri šķēršļiem un līšana cauri tam.

Otrajā nodarbībā piedalījās uzaicinātie skolēni ar smagiem kustību traucējumiem sākot no ceturtās līdz pat divpadsmitajai klasei. Arī šiem skolēniem uzdevumi bija līdzīgi.

Pēc nodarbībām studenti atzina, ka visgrūtākais aktivitāšu vadīšanā bija nepieciešamība reaģēt nekavējoties un pielāgot katru no aktivitātēm, katra m no skolēniem viņa iespējām.

Studenti pēc nodarbībām bija ieguvuši jaunu pieredzi, savukārt skolēni pilnveidojuši savas prasmes un iemaņas dažādās sporta aktivitātēs un guvuši pozitīvas emocijas.