Otrdien, 7.novembrī ap pusdienlaiku kopā ar 9.a klasi devāmies uz Latvijas Valsts ceļu, AS, “Ceļu laboratoriju”, lai iepazītu profesiju daudzveidību; izprastu, kādas prasmes, zināšanas un personības īpašības nepieciešamas dažādās profesijās.

No skolas kājām gājām cauri Viesturdārzam, Kronvalda parkam un garām Bastejkalnam, lai tālāk ceļu turpinātu ar sabiedrisko transportu uz Ķengaragu. Pa ceļam, protams, piestājām pie Brīvības pieminekļa. Aizbraucot līdz nepieciešamajai pieturai, izkāpām un atkal ceļu turpinājām kājām līdz “Ceļu laboratorijai”. 

Ieradāmies ļoti laicīgi, tāpēc domājām, ka būs ilgi jāgaida. Tas mūs nemaz neiepriecināja, jo sāka diezgan stipri līt lietus. Mums paveicās, jo mūs sagaidīja ļoti laipni darbinieki, mums nenācās gaidīt – mūsu ekskursija sākās uzreiz.

Nepatīkami bija tas, ka nebija iespējas noģērbt virsdrēbes un atstāt savas mugursomas. Tas traucēja, jo dažās laboratorijās bija ļoti šaurs. Tās paredzētas dažiem darbiniekiem, bet mēs bijām gandrīz 20 cilvēki.

Mēs devāmies uz dažādām telpām, kurās mums stāstīja un rādīja, kā pārbauda asfalta izturību un kvalitāti izmantojot dažādas metodes, mainot temperatūras, apstākļus, mehāniskās iedarbības. Redzējām dažādas dārgas iekārtas, dažas bija tādas, kādu nav nekur citur visā Latvijā. Uzzinājām, ka strādājot “Ceļu laboratorijā” nepieciešamas ne tikai akadēmiskās zināšanas, kā piemēram fizika, ķīmija vai matemātika, bet arī fiziskā sagatavotība, roku veiklība un precizitāte.

Mēs klausījāmies un skatījāmies to, ko stāstīja un rādīja, bet nepatika, ka bija stipra smaka, bija grūti elpot, daudzviet bija liels troksnis. Bez tam ekskursija ilga nedaudz ilgāk par stundu, bijām ļoti sakarsuši.

Mums ne visai patika šī ekskursija visu iepriekš minēto iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka šobrīd neviens no mums nedomā savu dzīvi saistīt ar ceļu būvi.