Uz sporta aktivitātēm 12. novembrī Rīgas 66.vidusskolā bija ieradušies Rīgas 36. pirmskolas izglītības iestādes audzēkņi.

Vispirms mazie sportot gribētāji sporta zālē iesildījās mūzikas pavadībā. Uzmanības piesaistīšanai veidojot aktivitāšu punktus izmantojām krāsainu inventāru. Bērnus sadalījām vairākās grupiņās un skolotājs ar savu grupiņu pārvietojās no vienas aktivitāšu veikšanas vietas uz nākošo.
Rāpošanas prasmju nostiprināšanai novietojām divus dažāda diametra un garuma tuneļus. Savukārt līšanas prasmes un iemaņas bija nepieciešamas, lai šķērsotu figūru tuneli.

Visiem bērniem parasti ļoti patīk dažādas aktivitātes ar bumbu, tāpēc vienā no aktivitāšu punktiem uzlikām zemos basketbola grozus, lai ikviens bērns varētu tajos trāpīt. Rezultatīvs metiens rada prieku un azartu turpināt iesākto.
Mešanas precizitāte bija noderīga vēl vienā aktivitāšu punktā, kurā bumbiņas bija jātrāpa kastēs, kas bija novietotas dažādos attālumos no mērķa līnijas, un bērni pēc izvēles meta gan tuvāk stāvošajā, gan tālāk novietotajā. Šeit parādījās dažu bērnu raksturs – kāds puisis centās trāpīt tikai tālāk stāvošajā kastē, kaut arī viņam ne visi labi tas padevās, tomēr viņš turpināja censties un nepadevās.

Bērni piedalījās vēl vienā aktivitātē, kurā bija nepieciešama koordinācija. Izmantojot bērnu kriketa nūju un bumbiņas, viņu uzdevums bija trāpīt bumbiņu vārtos. Reizēm bumbiņas ripoja visdažādākajos virzienos tikai ne uz vārtiem.
Nodarbības noslēgumā visi draudzīgi nostājāmies aplī un veicām elpošanas vingrinājumus.

Bērni sniedza atgriezenisko saiti par šo nodarbību, atbildot uz jautājumu, kas katram patika vislabāk. Visbiežāk izskanēja, ka līšana cauri tuneļiem un metieni grozos, bet liela daļa atbildēja, ka viss patika.
Aktivitāšu nodrošināšanā iesaistījām arī divas devīto klašu meitenes, kuras ar uzdevumu tika galā diezgan labi. Jautājām, vai viņām patika, un kas bija grūtākais viņu uzdevumā. Meitenes atbildēja, ka patika, kā bērni priecājās un paši sev dažreiz aplaudēja, savukārt, pie grūtībām minēja, ka vajadzēja uzmanīties, lai kāds bērns neaiziet pie citas grupas. Noslēgumā viņas minēja, ka labprāt piedalītos vēl kādu reizi, kad šāda palīdzība būtu noderīga.

Pēc nodarbības teicām paldies audzinātājām, ka bērni bija paklausīgi un ar prieku piedalījās aktivitātēs, kas noteikti ir audzinātāju ieguldītā darba nopelns.

Ceram uz turpmāko sadarbību!