Kādā dienā internetā izlasījām šādu ziņu: “Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu Dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – Dziesmusvētku telpa, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.” Nolēmām, ka kora dalībniekiem jādodas ceļā, lai apskatītu savām acīm, kur notiek lielie Dziesmusvētki, iepazītu to vēsturi izstādē.
Lūk, ko par to atceras kora dalībniece K. Rusakova:
“25. septembrī ar kora sastāvu mēs aizbraucām uz Mežaparku, lai apskatītu Dziesmusvētku estrādi un uzzinātu kaut ko jaunu par Dziesmusvētku vēsturi muzejā. Aizbraucām ar 11. tramvaju, kas ved tieši uz Mežaparku.
Tur mēs aizgājām līdz estrādei, uzkāpām augšā un nodziedājām “Dievs svētī Latviju” visi kopā.
Pēc tam mēs aizgājām uz muzeju “Dziesmusvētku telpa”, kas atradās zem estrādes. Mums gide pastāstīja par Dziesmusvētkiem, kā tie palīdzēja Latvijai kļūt neatkarīgai un veidoties kā valstij. Tur mēs papētījām ļoti interesantā veidā izveidoto Dziesmusvētku vēstures līniju. Pēc tam noklausījāmies “Saule, Pērkons, Daugava”.
Mēs uzgājām otrajā stāvā, kur bija interaktīvas nodarbības. Tur pavadījām nedaudz laika, jo drīz jau bija ekskursijas beigas. Man arī ļoti patika!”
“Bija atmosfērīgi, es iedziļinājos Dziesmusvētkos un jauki pavadīju laiku.” /S. Rusakova /
“Man patika, ka mēs kopā dziedājām.” /Nikola/
“Man patika dziedāt uz skatuves himnu.” /Dārta/
“Man patika, ka mēs dziedājām uz estrādes.” /Nikita/
“Man patika 2. stāvā, kur varēja visu kaut ko darīt.” /Lūcija/
Man patika Dziesmusvētku līnija – gadsimts un kuri Dziesmusvētki.” /Benjamins/
“Man patika klausīties austiņās mūziku.” /Kristaps/