2025.gada decembris skolā kļuva par nozīmīgu posmu Vienotās skolas ieviešanas procesā, apliecinot, ka pāreja uz mācībām valsts valodā ir ne tikai administratīvs uzdevums, bet dzīvs, jēgpilns un skolēniem saprotams izglītības process. Viens no spilgtākajiem piemēriem tam bija Ziemassvētku lugas pēc Imanata Ziedoņa “Krāsaino pasaku” motīviem iestudēšana, kas norisinājās no 1. līdz 17. decembrim, ar noslēguma uzstāšanos 18. decembrī.

Lugas tapšanā piedalījās 4.–8. klašu skolēni (4.b, 5.a, 6.b, 7.b un 8.b klases), kuri vairāku nedēļu garumā strādāja pie kopīga radoša mērķa, vienlaikus praktiski izmantojot latviešu valodu, kā mācību, saziņas un sadarbības valodu.

Valsts valoda kā ikdienas darba un domāšanas instruments

Ziemassvētku lugas iestudēšana tika organizēta kā mērķtiecīgs pedagoģisks process, kurā latviešu valoda tika izmantota visos posmos – no pirmās iepazīšanās ar tekstu līdz publiskajai uzstāšanās dienai. Skolēni lasīja, analizēja, pārrunāja un interpretēja lugas tekstu, mācījās izteiksmīgu lasīšanu, pareizu izrunu, intonāciju, emociju atspoguļošanu un teksta loģisko uzbūvi.

Mēģinājumu laikā skolēni komunicēja latviešu valodā, uzdeva jautājumus, sniedza priekšlikumus, pieņēma pedagogu norādes un viens otra ieteikumus. Šādā vidē valsts valoda kļuva par dabisku darba rīku, nevis formālu prasību, kas ir būtisks Vienotās skolas ieviešanas aspekts.

Pedagogi apzināti veidoja atbalstošu un drošu mācību vidi, kurā skolēni drīkstēja kļūdīties, mācīties no pieredzes un pakāpeniski pilnveidot savas valodas prasmes. Tas stiprināja skolēnu pārliecību par savām spējām lietot valsts valodu dažādās situācijās.

Valodas prasmes, kas attīstās radošā procesā

Dalība lugas iestudēšanā sniedza skolēniem plašu un daudzdimensionālu ieguvumu. Radošais process veicināja visu četru valoddarbības prasmju – klausīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas – attīstību. Skolēni ne tikai apguva tekstu no galvas, bet arī mācījās izprast tā jēgu, emocijas un kontekstu, kas būtiski uzlabo valodas lietojuma kvalitāti.

Īpaši nozīmīga bija publiskās uzstāšanās prasmju pilnveide. Daudziem skolēniem uzstāšanās auditorijas priekšā sākotnēji sagādāja satraukumu, tomēr regulārie mēģinājumi palīdzēja to pārvarēt. Noslēguma uzstāšanās parādīja, ka skolēni spēj skaidri, pārliecinoši un emocionāli bagāti runāt valsts valodā, kas ir būtiska prasme gan turpmākajās mācībās, gan dzīvē.

Personīgā izaugsme un sociālās prasmes

Ziemassvētku lugas iestudēšana veicināja arī skolēnu personīgo izaugsmi. Katram dalībniekam bija sava loma un atbildība, kas veidoja disciplinētību, pienākuma apziņu un pašvadītas mācīšanās prasmes. Skolēni iemācījās plānot savu laiku, sagatavoties mēģinājumiem un uzņemties atbildību par kopējo rezultātu.

Iejūtoties lomās, skolēni attīstīja emocionālo inteliģenci, empātiju un spēju izprast dažādas situācijas un raksturus, kas ir svarīgi gan mācību procesā, gan sociālajā vidē. Radošais darbs stiprināja arī savstarpējo sadarbību un cieņu, jo veiksmīgs rezultāts bija iespējams tikai kopīgi strādājot.

Vienota skolas kopiena un piederības sajūta

Lugas iestudēšana kļuva par saliedējošu notikumu visai skolas kopienai. Tajā sadarbojās dažādu klašu skolēni, pedagogi un atbalsta personāls, veidojot vienotu, drošu un atbalstošu vidi, kur valsts valoda kalpoja kā kopīgā saziņas telpa.

Noslēguma uzstāšanās 18. decembrī pulcēja skolēnus, skolotājus un vecākus, kļūstot par kopības un piederības apliecinājumu. Skolēnu sniegums apliecināja, ka pāreja uz mācībām valsts valodā notiek sekmīgi, mērķtiecīgi un ar redzamiem rezultātiem.

Pozitīvs piemērs un iedvesma citiem

Ziemassvētku lugas dalībnieki kļuva par pozitīvu piemēru citiem skolēniem, parādot, ka latviešu valodu var apgūt radoši, jēgpilni un ar prieku. Viņu drosme uzstāties un sadarboties iedvesmoja arī citus skolēnus aktīvāk iesaistīties skolas pasākumos un izmantot valsts valodu ikdienā.

Šis pasākums apliecina, ka Vienotās skolas ieviešana ir ilgtermiņa process, kura panākumi balstās uz jēgpilnām mācību situācijām, skolēnu motivāciju un pedagogu profesionālo atbalstu.

Secinājums

Ziemassvētku lugas iestudēšana 2025. gada decembrī ir spilgts piemērs tam, kā Vienotās skolas mērķi tiek īstenoti praksē. Tā parāda, ka pāreja uz mācībām valsts valodā var būt iedvesmojoša, radoša un izglītojoša, vienlaikus veicinot skolēnu valodas prasmes, personīgo izaugsmi un piederības sajūtu vienotai skolas kopienai.