Karjeras dienu ietvaros mūsu 5.a klase devās mācību ekskursijā uz Latvijas Valsts Ceļu laboratoriju. Pirms tam mēs zinājām, ka šī laboratorija pēta ceļu kvalitāti, bet kā to dara, mēs uzzinājām apmeklējot šo laboratoriju.

Mums pastāstīja, ka autoceļi tiek iedalīti vairākās kategorijās. Augstākās kategorijas jeb galvenajiem valsts autoceļiem ir starptautiska un nacionāla nozīme piemēram šoseja Rīga – Ainaži (A1), šoseja Rīga – Bauska (A7), Rīga – Ventspils (A10). Latvijas reģionālie autoceļi, savieno divas apdzīvotas vietas piemēram Rīga – Ērgļi, Sigulda – Krimulda, Tukums – Kuldīga. Vietējie Valsts autoceļi sākas kā atzari no valsts galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem.

Katrai autoceļu kategorijai ir savas kvalitātes prasības, jo noslodze uz tiem atšķiras. Mums parādīja dažādas iekārtas, kuras tiek izmantotas, lai noteiktu ceļu kvalitāti. Viens no mehānismiem mēra ceļa nestspēju jeb atļautā svara robežu transportam, kurš pārvietosies pa šo ceļu. Tā ir ierīce, kura darbojas līdzīgi āmuram. Braucot pa ceļu ik pa noteiktam attālumam tiek veikts sitiens pa ceļa segumu, ļoti precīza tehnika mēra ceļa ieliekšanos sitiena vietā. Lai ceļu uzskatītu par kvalitatīvu un tas būtu paredzēts smagajam transportam ceļa ieliekšanās nedrīkst būt lielāka par dažiem simtiem mikronu, tas ir apmēram viena trešā daļa no milimetra. Latvijā nav likumu, kuri noteiktu cik liela drīkst būt šī ieliekšanās. Laboratorija šos mērījumus veic reizi trijos gados uz galvenajiem valsts autoceļiem un izdara aprēķinus un secinājumus, kādā stāvoklī ir autoceļi.

Laboratorijai ir īpaši aprīkots transports, kurš skenē autoceļus līdz pat 1.5 m dziļumam, atklājot visu, kas atrodas zem asfaltbetona, gan to cik cieši ir izveidots blietējums vai segumā nav palikuši gaisa burbuļi, gan to kas atrodas zem klājuma piemēram kūdras slānis, avots vai kāds cits dabas veidojums. Lai noteiktu uzklātā asfaltbetona kvalitāti no ceļa tiek izzāģēti cilindri, kuri tiek sazāģēti plāksnēs jeb paraugos ar bultiņu katram paraugam ir uzzīmēts virziens, kādā pa to notiek kustība. Katrs no paraugiem tiek pārbaudīts vairākos veidos, gan ar drupināšanas un mazgāšanas metodi, kurā izmēra cik daudz šķembu ir konkrētajā paraugā, gan ar spiedes palīdzību, kura nosaka parauga blīvuma pakāpi kā arī izmantojot citus paņēmienus.

Ekskursijas laikā uzzinājām, no kā tiek veidots asfaltbetons, kā tiek pārbaudīta uzklātā ceļa kvalitāte, kādas ir jaunu autoceļu būves izmaksas, kā arī ar par iespējām iegūt izglītību, lai varētu strādāt šajā sfērā.