Latviešiem Mārtiņi — 10. novembris — iezīmē rudens darbu beigas un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzās ganu laiks, pieguļa (zirgu ganīšana ārā visu diennakti), rudens darbi. Mārtiņi senajiem latviešiem saistījās arī ar dažādiem laika pareģojumiem. Mārtiņdienā jāmin mīklas, lai augtu gari lini (mati). Šajā dienā beidzas klusais – veļu laiks. Tāpēc svētki ir pilni jautru, skaļu izdarību – cilvēki sāk iet budēļos jeb ķekatās. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Savlaicīgi tika domāts par maskošanās iespējām.

1.klases skolēni rokdarbu stundās izgatavoja dažādu dzīvnieku maskas, ko izmantoja Mārtiņdienas pasākuma laikā.

3. klases skolēni bija sagatavojuši Mārtiņdienas ticējumus, kurus centās izprast un piemērot mūsdienām. Piemēram, ja Mārtiņos pīles (zosis) pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.

Neizpalika arī mīklu minēšana, kur vislabākās prasmes uzrādīja Edgars no 3.a klases un Kristiāns no 1.a klases.

Interesantākā pasākuma daļa bija Mārtiņdienas spēles un rotaļas. Anete, Edgars un Estere mājās bija iemācījušies un klasei novadīja interesantas spēles. Visaizraujošākās rotaļas bija “Gaiļu cīņas” un “Kastaņu vākšana”.

Emīlija, Haralds un Leons parūpējās par cienastu.

Pasākuma beigās bērni secināja, ka Mārtiņiem ir līdzība ar Halovīniem.