Bulduru dārzkopības tehnikumam jau izsenis ir laba slava. Lai apskatītu skolas telpas un siltumnīcas, kā arī uzzinātu kādu izglītību iespējams iegūt beidzot šo skolu, 18. oktobrī mēs, 10. a klase, devāmies tehnikumu iepazīt.

Nokļūšanai tehnikumā izmantojām starppilsētu autobusu, un pēc pārdesmit minūšu brauciena bijām pie tehnikuma.

Tehnikuma ir liela teritorija, kura no vienas puses robežojas ar Lielupi. Skolas priekšā izveidots unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā – “Latvijas i-Dārzs”. Dārzā darbojas robots, kas pārvietojas starp augu dobēm, fotografē un skenē augus ar dažādām kamerām un lāzeru, lai sekotu līdzi augu attīstībai, darbina laistīšanas sistēmu, savlaicīgi nosaka slimību un kaitēkļu parādīšanos, informāciju apkopojot datu bāzē.

Atbilstoši augu izvietojumam, tiek programmēta laistīšanas sistēmas darbība. Laistīšanas sistēma paredz iespēju laistīt septiņas atsevišķas zonas, kurās katrā var būt savs apūdeņošanas režīms, laistīšanas laiks, ilgums, atbilstoši konkrēto augu mitrumprasībām.

Bulduru dārzkopības tehnikums var lepoties ar vienīgo Latvijā esošo dabīgo zaļo sienu, kuras dekoru veido dzīvie augi un tā tajā ierīkota laistīšanas sistēma.

Skolas vestibilā mūs sagaidīja Bulduru dārzkopības tehnikuma biotehnoloģiju laboratoriju vadītāja Līva Purmale. Līvas vadībā devāmies uz biotehnoloģiju laboratorijas bloku. Uzzinājām, ka Bulduru dārzkopības tehnikumā var apgūt dārzkopības tehniķa, ainavu būvtehniķa un arborista specialitāti, kā arī kļūt par viesmīlības speciālistu vai pavāru.

Vispirms Līva mūs iepazīstināja ar laboratoriju būtību un specifiskajiem terminiem bez kuriem nevar iztikt strādājot un vērojot procesus laboratorijā. Laboratorijas būtība ir augu selekcija. Pavisam mazi augu audu gabaliņi tiek ievietoti, dažādās barotnēs un variējot ar gaismu, siltumu tiek atrasti labākie augšanas apstākļi. Šeit nodarbojas ar augu audu kultūru mikropavairošanu.

Pirms došanās laboratorijas pētniecības telpās, uzvilkām vienreizējos halātos un bahilas. Laboratorijā ļoti strikti tiek ievērotas visas sanitārās prasības, uz grīdas esošo līniju drīkst šķērsot tikai tā “kāja”, uz kuras jau ir uzvilkta bahila. Pēc vienreizējā halāta uzvilkšanas, drīkstējām iziet nākošajā telpā.

Telpā, kur izvietotas mēģenes, gaisa temperatūra ir nemainīga, un saules gaisma tajā neiespīd; pastāvīgi darbojas antibakteriālā lampa, lai dezaktivētu mikroorganismus, kā piemēram, baktērijas, vīrusus un pelējuma sēnītes.

Mums vajadzēja mēģināt atpazīt augus un pateikt, kas aug atsevišķās mēģenēs. Vienu no daudziem stādiem atpazinām, tās bija zemenes, bet ka kādā citā mēģenē aug kartupelis, mums pat sapņos nerādījās. Nākošajā laboratorijas telpā jau paaugušies stādi saņem dažādu gaismas daudzumu un gaismas spektru, kā arī atšķirīgu siltuma daudzumu, tādejādi tiek piemeklēti vislabvēlīgākie augšanas apstākļi.

Noslēgumā devāmies uz lielajām siltumnīcām, kur augi jau ir ievietoti podiņos un gaida pircējus.

Lūk skolēnu domas par redzēto:

Madara: Man ekskursija patika. Gida stāstījumā par tehnikuma darbu bija interesanti klausīties. Patika, ka bija iespēja pastaigāt pa siltumnīcu, kur varēja apskatīt daudz augu.

Jēkabs: Man likās, ka tā bija forša iespēja iepazīt citas jomas un profesijas. Mums rādīja, kā viņi taisa un apstrādā augus, un stāstīja, kādas ir augu atšķirības. Pieņemsim, ir augi ar saknēm un ir augi ar tādu kā mākoni, kur nevar pateikt, kas ir galotne, sakne, tāpēc visus augus vajadzēja iezīmēt. Man patika ekskursija, jo daudz ko uzzināju.

Raivis: Bulduru tehnikumā man tā bija apmierinoši, jo man augi paši par sevi gluži nepatīk, bet nav jau tā ka nebija interesanti. Man palika interesantāk, kad pastāstīja, ka viņi pavairo augus, kā tur posmos griež utt. Varēja redzēt visādus augus, visvairāk puķes, bet bija arī citronu koks un vīnogas. Es otrreiz, man liekas, negribētu braukt, jo vairāk nebūtu interesanti visu to redzēt vēlreiz.

Santa: Ekskursija sākās ar krusu un sākumā likās, ka diena nebūs no pašām labākajām. Jo sākās ar stipru lietu man pat likās, ka šī diena jau ir sabojāta, bet tas bija tālu no patiesības, jo mūs ļoti mīļi sagaidīja. Bet vienīgais, kas mani samulsināja bija tas, ka mums nemaz neparādīja, kur iet sākumā. Bet tā man patika, mums rādīja prezentāciju un redzējām ziedus kā viņi aug mēģenēs.

Kristers: Brauciens uz Bulduriem man likās ļoti interesants. Es daudzko iemācījos par dārzkopību, kas man ļoti noderēs bioloģijas stundās.

Anastasija: Bija interesanti, manuprāt, uzzināt kā audzē dažādas bioloģiskos materiālus, dārzeņus, ogas un kādiem nosacījumiem ir jāpievērš uzmanība, lai eksperiments būtu veiksmīgs. Man bija pārsteigums par to ka arī mēģina eksperimentā audzēt citu jaunus dzīvos organismus.