Karjeras nedēļas ietvaros mēs, 6.a klase, iepazinām, ne tik atpazīstamu un populāru profesiju, kā rekvizitors. Uz tikšanos pie mums bija ieradusies Latvijas Nacionālā teātra rekvizotere Ingūna Rabša.

Tikšanās notika sarunas veidā. Vispirms viņa mudināja atbildēt uz jautājumu, ar ko katram asociējas Nacionālais teātris. Atbildes bija visdažādākās: gan ar izrādi, gan koncertu, arī ar tramvaja pieturu.

            Viņa pastāstīja par sava darba specifiku, ka reizēm no nekā, ņemot palīgā iztēli, ir jārada nepieciešamā lieta jeb rekvizīts. Interesanti bija uzzināt, ka izrādēm nepieciešamos rekvizītus gatavo īpaša komanda, kā arī meklējumos tiek izmantota draugu, radu un paziņu palīdzība. Reizēm nepieciešamā lieta tiek lūgta muzejiem, bet ir reizes, kad teātris nepieciešamās lietas meklē ar sludinājumu un sociālo tīklu palīdzību. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, proti izrādei, kurai bija nepieciešami vieni bērnu ratiņi atsaucās vairāk nekā 100 iedzīvotāju.

            Pavisam Nacionālajā teātrī strādā četri rekvizitori. Liekas daudz, bet rekvizitori piedalās ne tikai izrādēs, bet arī mēģinājumos. Tā kā Nacionālajā teātrī mēģinājumi notiek četrās telpās vienlaicīgi, tad katrai mēģinājumu telpai ir nepieciešams savs rekvizitors.

Darba diena sākas ap desmitiem no rīta, laikā, kad sākas jauno izrāžu mēģinājumi, līdz pulksten diviem, tad seko neliela pauze, bet jau ap pulksten četriem, pieciem jāsāk gatavoties vakara izrādei. Pēc izrādes viss ir jāsaliek pa vietām un tad var doties mājup, līdz ar to parasti darba diena beidzas ap pulksten vienpadsmitiem vakarā.

Darbs ir atbildīgs, jo katrai lietai, kas nepieciešama aktierim izrādes laikā, ir jāatrodas savā, konkrētā vietā. Izrādes laikā visam jānorit gludi un bez aizķeršanās. Arī aktieri ir dažādi, vienam ir svarīgi, lai krūzīte ir nolikt tieši tur, kur viņš vēlas, citam nav tik būtiski, vai tā ir nolikta ar osiņu pa labi, vai pa kreisi.

Ingūna mums pastāstīja arī par specefektiem un nelielām viltībām skatītāju uzmanības novēršanai. Dažādus sprādzienus uz skatuves veic īpaši šim nolūkam piesaistīts pirotehniķis. Vispopulārākā no izrādēm, kurā redzams pirotehniķa darbs ir Rūdolfa Blaumaņa lugas ‘Skrodeldienas Silmačos” iestudējums.

Tikšanās noslēgumā mēs tikām uzaicināti ekskursijā pa Nacionālā teātra ēku un aizkulisēm, kā arī klātienē apskatīt rekvizītu telpas.

Paldies Ingūnai Rabšai par ieskatu rekvizitora profesijas ikdienā.