Mēs, 2.a klases skolēni, bijām Swedbankā. Tur nokļuvām ar skolas autobusu. Ēkai ir 25 stāvi. Mūs sagaidīja bankas darbinieks/ skolotājs, kas mūs aizveda uz mācību klasi. Viņš pastāstīja, ko mums būs jādara. Sadalīja pienākumus: pārdevējs un divas ģimenes.

Ģimenēm bija jāsaņem alga, jāskaita nauda, jāraksta pirkumu saraksts, jāizvēlas lietas no žurnāla (kataloga) pirkšanai, beigās arī jāiepērkas. Tad nopirktās lietas (magnētiņi) bija jāpiestiprina pie mājas maketa. Tad atkal viss sākās no sākuma. Bija “jādzīvo 3 mēneši”, tad bankas darbinieks skatījās, vai ir palikusi nauda, vai pirkumi ir “gudri” – ir pārtika, saimniecības lietas, veselības lietas un tml.

Ģimenes varēja pildīt papildus uzdevumus (testu, krustvārdu mīklu, burtu režģi), par to saņemot papildus naudu ikmēneša tēriņiem.

Uzzinājām, ka naudu var tērēt, var taupīt un krāt. Uzzinājām, kas ir neparedzēti izdevumi, piem., salūzusi mašīna, jaunas brilles omei, jauns telefons tētim, dāvana mammai utt. Tos var nopirkt tikai tad, ja ir ietaupīta nauda.

Pārdevējs/ baņķieris atbildēja par ikmēneša algām, par kasi, par pārdodamajām precēm.

Pēc nodarbības uzbraucām augšā 25. stāvā uz skatu laukumu. No augšas redzējām Vecrīgu, Vanšu tiltu, Daugavu un visu ko citu.

2.a klases skolēnu atziņas pēc ekskursijas:

• Patika, ka nodarbība bija kā spēle ar iepirkšanos. Uzzināju, ka vajag runāt skaļāk, lai pārdevējs saprot. Liftā aizkrita ausis. – Sofija.
• Patika braukt liftā, kurā brīžiem aizkrita ausis no augstuma. Pirmo reizi biju tik tuvu debesīm un Vanšu tiltam. Likās, ka varu to aizsniegt ar roku. – Juliāns.
• Patika iepirkties un skatu laukums. Bija augstu, baidījos, ka nokritīšu ūdenī. – Nellija.
• Man viss patika. Patika būt pārdevējam, jauna profesija. Es mācēju rēķināt, izdot naudu. – Nikita.
• Man patika skaitīt naudu. Vēl patika braukt ar autobusu. Nebraucu augšā, nepatīk. – Sabina.