Ar 2020./2021.m.g. mainās valsts vispārējās izglītības standarts. Kompetenču pieejas īstenošana mācību saturā veidos nozīmīgas pārmaiņas vidējās izglītības posmā. Īpaši aktuālas šīs pārmaiņas būs tiem izglītojamiem, kuri nākamajā gadā uzsāks mācības 10. klasē.

Mācību satura apguve notiks 3 līmeņos:

• vispārīgajā līmenī – šajā līmenī izglītojamais risina problēmas pazīstamās situācijās, nostiprina pamatizglītībā apgūto mācību saturu, veido domāšanas paradumus. Mācību saturs šajā līmenī ir katras mācību jomas obligāti apgūstamā satura daļa;
• optimālajā līmenī – šajā līmenī izglītojamais nostiprina prasmes plānot un īstenot patstāvīgu izziņas un problēmu risināšanas darbību, identificē un risina problēmas vienkāršās, nepazīstamās situācijās, demonstrē kompleksas prasmes, iegūst produkta radīšanas pieredzi. Mācību saturs šajā līmenī ir svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai;
• augstākajā līmenī – šajā līmenī izglītojamais apzināti plāno un pārrauga savu izziņas darbību, patstāvīgi risina problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, saskata starpdisciplināras likumsakarības, mācās patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produkta radīšanas procesu. Mācību saturs šajā apguves līmenī ir padziļināts un paplašināts, un svarīgs iecerēto studiju profila specializācijas virzienam.

Katrā mācību jomā ir pamatkursi, padziļinātie un specializētie kursi ar noteiktiem satura apguves nosacījumiem. Vidusskolas posmā izglītojamie mācību saturu apgūst saskaņā ar jomās plānotajiem rezultātiem kursu veidā: pamatkurss sniedz vispārīgā vai optimālā līmeņa zināšanas, padziļinātais kurss sniedz augstākā līmeņa zināšanas, bet specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes. Plānots, ka izglītojamie pamatkursus mācīsies galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē, atbilstoši skolas veidotajam mācību stundu sarakstam. Skola kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot kursu apgūt, piemēram, viena gada laikā ar vidēji sešām mācību stundām nedēļā, vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā.

Vidusskolas posmā izglītojamam jāapgūst trīs padziļinātos kursus un saistībā ar vienu no tiem jāveic patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.

Valsts pārbaudes darbus (eksāmenus) paredzēts kārtot latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī), svešvalodā (angļu) vismaz optimālajā līmenī, matemātikā (vismaz optimālajā līmenī) un divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī), kurus izglītojamais pats ir izvēlējies.

Skola 2020./2021.mācību gadā plāno piedāvāt divus izvēļu grozus jeb kursu komplektus. Izglītojamie tiks uzņemti vispārējās vidējās izglītības programmā vienā no diviem virzieniem pēc izglītojamā izvēles:

1. VALODU, SABIEDRĪBAS VADĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIRZIENS

2. SOCIĀLO ZINĀTŅU, UZŅĒMĒJDARBĪBAS, SABIEDRĪBAS VADĪBAS UN TIESĪBU VIRZIENS

Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nosacījumi paredz, ka izglītojamais:

• apgūst mācību saturu 36 stundas nedēļā (maksimālā skolēna slodze);
• apgūst pamatkursus visās mācību jomās;
• apgūst trīs padziļinātos kursus;
• apgūst starpdisciplināru kursu – projekta darbs;
• apgūst specializētos kursus.

Kārto valsts pārbaudes darbus:

• latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
• svešvalodā (vismaz optimālajā līmenī);
• matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
• divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
• divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).

Skolas īstenotās vidējās izglītības programmas ļaus iegūt zināšanas un attīstīt noderīgas prasmes, lai sagatavotos studijām jebkura virziena programmās.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, izglītojamais –

1. Apgūst pamatkursus katrā mācību jomā:

• valodu mācību jomā;
• sociālā un pilsoniskā mācību jomā;
•  kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā;
•  dabaszinātņu mācību jomā;
• matemātikas mācību jomā;
• tehnoloģiju mācību jomā;
• veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.

2. Izvēlas un apgūst trīs augstākā līmeņa padziļinātos kursus (saistībā ar vienu no tiem veic pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu).

3. Var izvēlēties un apgūt vienu vai vairākus specializētos kursus.

4. Kārto valsts pārbaudes darbus: vismaz optimālajā līmenī latviešu valodā, svešvalodā (angļu), matemātikā un augstākajā līmenī divos no trim apgūtajiem padziļinātajiem kursiem.

Izglītojamie pamatkursus mācīsies galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē atbilstoši skolas veidotam mācību priekšmetu stundu sarakstam. Pamatkursu apguvei paredzēts veltīt aptuveni 70% mācību laika, bet padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30% mācību laika.

Jaunais vidusskolas modelis paredz:

• samazinātu mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju izglītojamiem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos;
• mācību satura apguvi 3 līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī ir pietiekama, lai iestātos augstskolā;
• satura apguvi kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos; ir noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola var elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laika periodā;
• skola piedāvā divus padziļināto kursu komplektus ar 3 padziļinātajiem kursiem katrā;
• mācību slodze – vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai paliek nemainīgs – ar 36 stundu maksimālo izglītojamā slodzi nedēļā jeb 3360 – 3780 mācību stundām trīs gados.