Pašaizsardzības nodarbība, kā jau ierasts, sākās ar mierīgu skrējienu un iesildīšanos, īpašu vērību pievēršot ķermeņa augšdaļai un rokām.

            Veiklībai un koordinācijai īpaši labi noderēja spēlē ar cimda mešanu. Skolēni, sadalījušies pa pāriem, meta viens otram cimdu, kurš bija jānoķer. Spēles apgrūtinājums bija noteikumos, ka abiem spēlētājiem jāatrodas nepārtrauktā kustībā un vismaz piecu līdz 6 metru attālumā vienam no otra.

            Nākošajā vingrinājumā viens no pāra, izmantojot kimono jostu, vēzēja to vai nu pa kājām, vai plecu augstumā, attiecīgi vajadzēja vai nu palēkties, vai pietupties. Šis uzdevums radīja zināmu jautrību, jo dažreiz palēkšanās vietā, skolēns, mēģinot uzminēt otra spēlētāja kustību, pietupās.

            Pirms uzdevuma veikšanas, skolotājs vairākkārt atgādināja par drošību un uzmanību.

Turpinot uzdevumus, skolēni spēlēja spēli “Samurajs”, kurā nepieciešama koncentrēšanās un veiklība. Samurajam rokās bija porolona nūja, ar kuru vajadzēja pieskarties kādam no pārējiem. Trāpījums tika ieskaitīts, ja pieskāriens bija no jostas daļas uz augšu. Ar rokām drīkstēja atvairīt uzbrukumu. Skolēns, kuram trāpīja, izpildīja vienu pietupienu un kļuva par Samuraju. Spēle kļuva arvien grūtāka, jo uz laukuma parādījās otrs un pēc brīža arī trešais Samurajs.

Devītās klases audzēkņi nodarbību noslēdza ar vingrinājumiem, izmantojot veiklības trepītes. Savukārt, astotās klases skolēni izmēģināja atbrīvošanos no uzbrucēja, ja tas satvēris aiz rokas vai apģērba.