Pienācis rudens, tas nozīmē, ka laiks tradicionālajai rudens ekskursijai. Šajā reizē izvēlējāmies doties uz Siguldu. Par ceļabiedriem uzaicinājām 12. a klasi.

Pats grūtākais bija transporta jautājums. Tā kā esam klases ar nelielu skolēnu skaitu, sapratām, ka dosimies ceļā ar vilcienu.

Apzinot apskates objektus un plānojot maršrutu, secinājām, ka Siguldā ir daudz tādu vietu, ko neesam redzējuši. Izvēlējāmies iepazīties ar uzņēmumu “Siguldas saldējums”, Spieķu darbnīcu, Siguldas Jauno pili un Livonijas ordeņa Siguldas pili. Tā kā visi šie objekti izvietoti tā saucamajā Pils kvartālā, izrādījās, ka varam apskatīt arī Ādas arteļa darbnīcu un vēl daudz ko citu.

“Tātad, ap pulksten 10:20 mēs satikāmies Centrālajā stacijā pie pulksteņa. Kopā ar mums ekskursijā devās arī 12. a klase ar savu klases audzinātāju Initu Purmali. Gvido kavēja, jo īsti nezināja, kur ir stacijas pulkstenis. Mēs viņu gaidījām. Mēs gājām pirkt vilciena biļetes bez Gvido. Kad viņš atnāca, izrādījās, ka viņš nezina, kā nopirkt biļeti. Skolotāja paskaidroja, bet pārējiem tas likās jocīgi.  Viss beidzās labi, biļetes bija nopirktas, un mēs devāmies uz vilcienu. Vilciens jau stāvēja, tāpēc mums nevajadzēja gaidīt. Ceļā gāja jautri, laiks paskrēja ātri. Pēc stundas bijām Siguldā.”

Daniels

 “Pirmais pieturas punkts bija “Siguldas saldējums”. Bija interesanti klausīties par pašu ražotni, par saldējuma rašanās vēsturi Latvijā un Siguldā. Mums stāstīja, ka piedevas saldējumam audzē turpat Siguldā, kā arī izmanto vietējo ražotāju pienu un saldo krējumu. Forši bija degustēt dažādus saldējumus, apmēram desmit. Mūsu mīļākie saldējumi bija ar ābolu pīrāga, rupjmaizes un upeņu-piparmētru garšu, piena saldējums.”

Gvido

“Pēc saldējuma degustācijas mēs devāmies uz spieķu darbnīcu, kurā mēs varējām apskatīties, kā veido Siguldas spieķu. Uzzinājām, ka tas ir pirmais Siguldas oficiālais suvenīrs. Mēs paši arī taisījām savu spieķīti ar savu vārdu.

Izejot no šīs darbnīcas, blakus ieraudzījām vēl vienu, tā bija Ādas arteļa darbnīca. Tur mēs iegādājāmies dažādus ādas suvenīrus, piem., atslēgu piekariņus, grāmatzīmes, u.c.”

Renārs

“Jaunā pils bija trešā pieturvieta mūsu lielajā rudens ekskursijā. Mēs iegājām pilī, samaksājām par ieeju. Dažiem no mums iedeva audio gidu. Katrs varēja staigāt pa pili kā patīk. Skolotājas sāka apskati no torņa uz leju. Es sāku ar 1. stāvā esošo ēdamzāli. Pēc tam es apskatīju pagrabu, kurā bija daudz interesantu telpu. Brīdī, kad likās, ka tālāk nekā nav, izrādījās vēl viena milzīga telpa. Pagrabā atgriezos vairākas reizes, un vienā reizē man izdevās pa jokam sabaidīt Gvido. Beigās uzkāpu tornī. Tā bija visinteresantākā vieta, jo no tās pavērās brīnišķīgs skats uz apkārtni.”

Elīza

Jaunajā pilī bija arī dažādas interaktīvas nodarbes, piemēram, galds, kuram gar malām bija rakstnieku portreti, bet blakus bija jānovieto atbilstošas kartītes ar viņu darbu nosaukumiem.

Vēl pils 2 istabās bija Ērikas Zuteres izstāde “Klusējošie stāsti”, kas bija diezgan neparasta, veltīta papīra lietām. Pirmo reizi redzējām augļu un dārzeņu papirusu! Tas bija apvienots ar audeklu, gleznojumu, zīmējumu un dažādām izšūšanas tehnikām.

Citā istabā bija gulta, kas, tuvāk pieejot, izrādījās interaktīvas spēles vieta, kurā varēja redzēt karti ar Siguldā esošiem apskates objektiem un, nospiežot uz izvēlētā,  apskatīt, kā tas izskatās, un izlasīt tā vēsturi. Vēl varēja izvēlēties salikt puzzli ar Jauno pili vai izkrāsot Madernieka ornamentu. Interaktīvajā vidē, ievadot savu e-pasta adresi, varēja sev nosūtīt atklātni ar Madernieka ornamentiem un sveicienu no Siguldas.

Protams, neviena pils neiztiek bez sava spoku stāsta vai spoka. Šajā pilī spokam pat piešķirta sava istaba. Tur nu tas vannā mierīgi var spokoties.

Tālāk devāmies uz turpat blakus esošo Livonijas ordeņa Seno pili, jeb kā teica kasē – uz veco pili. Tās gan izrādījās daļēji drupas, bet vietām bija nelieli uzlabojumi. Bija izbūvētas stabilas kāpnes, uzlikts jauns jumts. Vienā no stāviem pat bija milzīgs zobenbrāļu ordeņa krēsls, bet citā telpā iekārtota ēdamzāle. Tā kā tajā brīdī lija lietus, izmantojām to īsai pusdienu pauzei.

Atceļā gaidot Siguldas stacijā vilcienu, izmantojām izdevību uzspēlēt klavieres. Spriežot pēc tā, ka piestāja arī sveši klausītāji, izpildījums bija diezgan labs.

“Kopumā man šī ekskursija ļoti patika, jo bija ļoti laba kompānija un interesantas apskates vietas.” Renārs

“Bija interesantāk, nekā biju gaidījis.” Daniels

“Bija labi, jo varējām paši visu apskatīt.” Elīza

“Man  patika, jo bija interesanti. Varēja degustēt saldējumu, darboties ar  rokām – taisīt spieķi. Bija diezgan interesanti stāstījumi, tie nebija gari, bet daudz informācijas.” Gvido

“Es jau te biju bijusi agrāk, bet man vienalga patika.” Elvita