Dzejas dienu tradīcijai ir jau 58 gadi. Pirmo reizi Dzejas dienas atzīmēja 1965.gadā, atzīmējot Raiņa 1oogadi. Dzejas dienās pieņemts tikties ar dzejniekiem, klausīties dzejas lasījumus, pašiem piedalīties dzejas lasījumos.

Mūsu skolā 12. septembrī uz tikšanos ar skolēniem bija ieradusies Dace Micāne – Zālīte, kas ir ne tikai dzejniece, bet arī režisore, dramaturģe un folkloriste, kā arī docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Tikšanās ar dzejnieci tika organizēta divās daļās, 4.-6.klasēm un 7.-9.klasēm, jo skolēnu intereses vecumposma grupās ir atšķirīgas. Ņemot vērā, ka no šī mācību gada 4. un 7. mazākumtautību klašu skolēni visus mācību priekšmetus apgūst valsts valodā, mēs skolā pievēršam īpašu vērību šo skolēnu iesaistīšanā dažādos kultūras pasākumos, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Tā kā Dace ir arī Ojāra Vācieša muzeja izglītības programmu kuratore, viņa 4.a, 4b, 5.a un 6.a klašu skolēniem pastāstīja par memoriālo muzeju, kāpēc tāds nosaukums.  Stāstīja par O.Vācieša dzīvi un rādīja fotogrāfijas, lasīja viņa dzeju. Skolēni klausījās, uzdeva jautājumus, aktīvi iesaistījās diskusijā. Lielu skolēnu interesi izraisīja O.Vācieša dzejoļu burtnīcu iespaidīgais skaits – 318, kas rakstītas diezgan rūpīgā, kārtīgā rokrakstā, ar maz labojumiem. Vēl skolēnus pārsteidza veids, kādā O.Vācietis bija rakstījis savu dienasgrāmatu – uz lapiņām, kas katra izrotāta ar dažādiem rakstiem un ornamentiem.

Vairāki mūsu skolēni bija mācījušies O.Vācieša dzejoļus, ar kuriem veiksmīgi uzstājās tikšanās laikā. Paldies Esterei, Ksenijai un Tomam no 6.a klases, kā arī Emīlam no 5.a klases!

7.a, 7.b, 8.a un 9.a klases skolēniem dzejniece stāstīja par to, kā bērnībā spēlējusi flautu, bet kādā brīdī sapratusi, ka negrib būt mūziķe, bet grib būt režisore. Viņasprāt režisors esot profesija, kurā ir milzīga domas un rīcības brīvība. Šo sapni viņa veiksmīgi realizēja.  Stāstīja kad un kāpēc sākusi rakstīt dzeju, kā baidījusies, šaubījusies vai dzejoļi būs interesanti lasītājam. Stāstīja, kā sākusi interesēties par folkloru. Dace stāstīja par saviem režisētajiem darbiem, pieminēja sarakstītos libretus bērnu uzvedumiem “Īkstīte” un “Reiz bija…” Protams, neizpalika arī savas dzejas lasījumi.

D. Micāne –Zālīte uzdāvināja skolai savu dzejoļu krājumu “Zalktenes divas saules”, kas ir biogrāfisks, sakņojas folkloras un latviskās dzīvesziņas vērtībās. Grāmata ar autores ierakstīto veltījumu nonāca skolas bibliotēkā, kur to var lasīt visi interesenti. Galvenais dzejnieces vēlējums – nebaidīties meklēt sevī radošo dzirksti, jo katrā tā ir! Izpausties visos iespējamos veidos. Galvenais – darīt, darīt, darīt un apstāties tikai lai domātu!