Iepriekš jau zinājām, ka 1. novembra nodarbībā būs iekļauti orientēšanās elementi. Kā jau ierasts, dienas pirmajā pusē nodarbības notika klases telpā, bet pēc tam devāmies parkā izmēģināt apgūtās zināšanas.

Teoriju sākām ar kartes iepazīšanu jeb topogrāfisko struktūru. Skolēnus aicināja aplūkot kartes un aplūkot tās topogrāfisko struktūru, kas ietver kartes nosaukumu un mērogu, koordinātu tīklu, leģendu jeb karšu simbolu un krāsu skaidrojumu, ziemeļu bultu, kura, kā jau minēts nosaukumā, norāda kartes ziemeļu virzienu. Tajās redzams arī virsmas reljefs, hidrogrāfija, veģetācija un apdzīvotās vietas un ceļi.

Izpētei saņēmām gan iespiestās kartes, gan senas otrā pasaules kara laikā ar roku zīmētās kartes, kurās ļoti smalki iezīmēti visi topogrāfiskie elementi.

Otrās stundas galvenais uzdevums bija atcerēties un apgūt karšu topogrāfiskos apzīmējumus, jo ar tiem nāksies saskarties dienas praktiskajos uzdevumos.

Zināšanu nostiprināšanai klasē skolēni saņēma individuālas kartes un viņu uzdevums bija izveidot apvidus raksturojumu iekļaujot noteiktas, iepriekš mācītās prasības- reljefu, hidrogrāfiju, augu valsti, satiksmes tīklu, apbūvi un apdzīvotību.

 Ja ar apzīmējumiem veicās salīdzinoši labi, tad lielākas grūtības radīja kartes mēroga rēķināšana. Neskatoties uz grūtībām, lielākā daļa skolēnu stundas beigās ar šo uzdevumu tika galā tīri labi.

Būtisks elements lauku kaujas iemaņu ciklā ir attāluma noteikšana dabā. Vispirms teorētiski, pēc tam praktiski apguvām, kā noteikt attālumu dabā ar pārsoļiem.

Attāluma noteikšana dabā ar pārsoļiem ir vienkārša, bet aptuvena metode, kas neprasa speciālus instrumentus. Svarīgākais priekšnoteikums ir veikt attālumu ar vienādu soļa garumu.

Pārsoļu skaits noteiktā attālumā, katram ir individuāls, to ietekmē katra indivīda soļa garums.

Vispirms saskaitījām savus pārsoļus 100 m distancē iepriekš zināmā attālumā, tad, lai aprēķinātu savu koeficientu, 100 m dalījām ar pārsoļu skaitu tajos. Pēc tam sekoja uzdevumi ar attāluma noteikšanu līdz kādam objektam izmantojot savu pārsoļu skaitu un aprēķināto koeficientu.

Uzdevumi bija daudzi un dažādi, kas nostiprināja iepriekš apgūtās iemaņas.

Meitenes ratiņkrēslos pielāgoja pārsoļu skaitu to attiecinot uz vienu “ratiņkrēsla ripojienu”, šajā gadījumā rezultāti nebija precīzi, jo ”ratiņkrēsla ripojienu” spēcīgi ietekmē seguma kvalitāte un reljefs. Tomēr uzdevuma būtība bija skaidra un meitenes ar interesi rēķināja attālumus.

Dienas uzdevumi parkā noslēdzās ar orientēšanās uzdevumiem apvidū izmantojot karti.

Vispirms skolēni tika sadalīti vairākās grupās, katra grupa saņēma parka karti, ar daudziem tajā atzīmētiem kontrolpunktiem. Katrai grupai tika izdalīts uzdevums ar atšķirīgu kontrolpunktu meklēšanas secību. Kontrolpunktu atslēgas bija uzrakstītas un piena tetrapakas sloksnēm, kuras skolēniem ar kartes palīdzību bija jāatrod.

Katrā kontrolpunktā ir paslēpts viens burts, simbols vai skaitlis. Atrodot tos pareizā secībā veidojas katra maršruta atbilde.

Kopumā ar šo uzdevumu visiem veicās labi un atsevišķas komandas veica vairākus maršrutus.

Skolēni ar interesi darbojas Valsts aizsardzības nodarbībās apgūstot ar vien jaunas zināšanas un nostiprina tās praktiski darbojoties.

Lūk ko pār šīsdienas nodarbību domā apmācāmie.

• Viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Vienmēr interesanti un aizrautīgi. Gribētos vairāk tādu noderīgu dienu.
• Manuprāt nodarbībās vajadzētu vairāk teorijas un mazāk ārā. Bet nodarbība man likās ļoti interesanta un es daudz ko uzzināju.
• Bija interesanti uzzināt par kartēm, aprēķināt un saprast apzīmējumus. Nepatika orientēšanās ārā, tāpēc ka priekš manis tas ir garlaicīgi un pārāk viegli.
• Man patika pirmās līdz trešās stundas tematika – topogrāfija, kurā mūs mācīja lasīt kartes, atpazīt apzīmējumus un manuprāt interesantākais bija vērot vēsturiskās kartes, kuras tika zīmētas ar roku. Man patika arī rēķināt savus pārsoļus metros un analizēt vidējo attālumu.
• Bija noderīgi atcerēties kā attālumu mēra pēc kartes. Nodarbībās ārā bija interesantas, bet man bija grūti, jo es nemācēju orientēties pēc kartes. Uzzināju kādi ir attāluma mērīšanas paņēmieni.
• Skaidrojums bija saprotams un viegli saprotamos vārdos. Beigās bija jāstaigā ar parka karti un jāmeklē specifiskas lietas, varēja arī uzzināt kuri saprot un nesaprot kartes.
• Man patika topogrāfijas teorija un orientēšanās spēle.  Es iemācījos lasīt karti un kādi ir karšu izvietojumi. Man tik ļoti patika šī VAM nodarbība, es jau gaidu nākamo nodarbību. Un man patika, ka mums bija saliedēti jāstrādā komandās.