Valsts aizsardzības mācību rīts 19. decembrī aizsākās ar pasniedzēju stāstījumu par atturēšanas politiku un visaptverošu valsts aizsardzību, kas ir ikviena tās iedzīvotāja uzdevums.

Atturēšanas politika ir stratēģija, kas vērsta uz to, lai novērstu potenciālo pretinieku no agresijas, radot ticamu draudu atbildēt ar spēku. Tas ietver spēcīgas militārās spējas uzturēšanu, kā arī gatavību tās izmantot.

Savukārt visaptveroša valsts aizsardzība paredz, ka valsts aizsardzība ir visu iedzīvotāju uzdevums. Tas nozīmē, ka ikvienam ir jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti, gan militāri, gan civilajā vidē.

Atturēšanas politika un visaptveroša valsts aizsardzība ir svarīgas, lai nodrošinātu valsts drošību. Tās var palīdzēt novērst agresiju un aizsargāt valsti no draudiem.

Sākoties karam Ukrainā šīs tēmas kļuvušas aktuālas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā galvenos atturēšanas elementus, pasniedzēji nosauca spēcīgas militārās spējas jeb spēcīgu armiju, gatavību izmantot spēku, tas nozīmē, ka valstij ir jābūt gatavai ātri un efektīvi reaģēt uz jebkādiem draudiem, kā arī diplomātiju, kurai jāpalīdz mazināt spriedzi un atrisināt konfliktus mierīgā ceļā.

Minot visaptverošus valsts aizsardzības elementus tika minēti punkti, kuros liela nozīme ir iedzīvotāju zināšanām un gatavībai, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Tā ir civilā aizsardzība, kas ietver iedzīvotāju sagatavošanu ārkārtas situācijām un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tā ir izglītība un informācijas aprite, iedzīvotājiem ir jāzina kā rīkoties ārkārtas situācijās. Visbeidzot militārā aizsardzība, kas aptver armijas, zemessardzes un citu militāro spēku uzturēšanu.

Pēc pārdomu pilnās pirmās nodarbības turpinājām darbu ar kartēm un kompasu.

Vispirms apskatījām kompasu un kompasa izmantošanu. Noskaidrojām, ka tas ir magnētisks instruments, lai noteiktu virzienus.

Mēs esam pieraduši, ka virzienu nosaka pēc četrām debess pusēm ziemeļi (Z), austrumi (A), dienvidi (D), rietumi (R) vai atvasinātām debespusēm ziemeļaustrumi (ZA), Ziemeļrietumi (ZR), dienvidaustrumi (DA) un dienvidrietumi (DR), tomēr militārajā sfērā bieži lieto precīzāku  dalījumu, tādu kā ziemeļrietumziemeļi (ZRZ), ziemeļrietumrietumi (ZRR), ziemeļaustrumziemeļi (ZAZ), ziemeļaustrumaustrumi (ZAA), dienvidaustrumdienvidi (DAD), dienvidaustrumaustrumi (DAA), dienvidrietumdienvidi (DRD) un dienvidrietumrietumi (DRR).

Pasniedzējs minēja, ka nepieciešamības gadījumā dalījums var būt vēl precīzāks ievērojot līdzīgu debespuses nosaukšanas virzienu.

Izpētījām kompasa uzbūvi, tajā ir magnētiskā adata, kura vienmēr norāda uz ziemeļiem, ja vien blakus kompasam nav kāds magnētisks avots. Kompasa korpusā ir līnija jeb adata, kuru jānovieto tajā virzienā, kurš mūs interesē. Kompasu veido rotējošs gredzens ar grādu skalu, un ziemeļu atzīme uz kompasa korpusa.

Turpinājumā iepazināmies ar azimutu un direkcijas leņķi, kas tas ir, un kā tos noteikt. Praktisko darbu skolēni veica kartē, kā arī klases telpā, nosakot azimutu uz konkrētu objektu.

Apguvuši iemaņas darbā ar kompasu virziena noteikšanai, uzdevumi kļuva sarežģītāki, un tie  tika kombinēti ar iepriekš apgūto tēmu par attāluma noteikšanu kartē izmantojot mērogu.

Skolēnu uzdevums bija noteikt direkcijas leņķi un attālumu no mājām “A” līdz mājām “B” vai “C”, kā arī stāstot par to, nosaukt direkcijas leņķa kļūdu, ja tiks izmantots azimuts.

Kā vēlāk sarunā viens no skolēniem minēja, ka “Šodienas nodarbības bija viena liela matemātika” un viņam bija taisnība, jo lielākā daļa tāfeles bija saraibināta ar metriem, kilometriem un grādiem.

Dienas otrajā pusē devāmies parkā, kur apgūtais par kompasu un azimutu, kā arī attāluma noteikšana izmantojot pārsoļus, bija jāpielieto praktiski.

Uzdevumi bija dažādi. Vienā no tiem skolēniem tika pateikts azimuts, un viņiem ar kompasu vajadzēja noteikt virzienu, izvēlēties, kurš no siluetiem atbilst dotajam azimutam, un aprēķināt attālumu līdz tam izmantojot pārsoļus.

Nākošajā uzdevumā skolēni saņēma kartes ar kontrolpunktiem un, izmantojot kompasu un doto azimutu, meklēja tos un rēķināja attālumus starp tiem.

Katra jauna nodarbība dod papildus zināšanas, kas noder arī ikdienas gaitās. Veiksmīgi atraduši lielāko daļu kontrolpunktu, ne tik veiksmīgi tikuši galā attāluma noteikšanu līdz objektiem, skolēni pulcējās klasē uz dienas kopsavilkumu par šodienas nodarbībās paveikto.

Ielūkosimies, kādas ir skolēnu sajūtas pēc nodarbībām.

• Šodienas VAM nodarbība bija ļoti interesanta, ne tāda kā parasti, aktīva un draudzīga, Vienīgais es labprāt pildītu darbu ne pa vienam, bet grupiņās. Kopumā ļoti interesanta diena ar VAM.
• Man ļoti šī diena patika kaut bija auksti, bet man aukstums netraucēja. Tāpēc, kad man bija jādara uzdevums, bet man bija grūti veikt uzdevumu, bet es izdarīju ko varēju.
• Bija grūti orientēties pēc kompasa. Patika meklēt pareizo ceļu ar kompasu un lietot viņu karti. Bija interesanti meklēt punktus ar pārsoļu un kompasa palīdzību.
• Es domāju stunda bija interesanta. Protams, kompass mani ne uz turieni, kur vajadzēja aizveda, bet tā gadās. Es labāk izvēlētos karti nevis kompasu.
• Šodienas VAM nodarbība bija ļoti interesanta un izglītojoša. Bet mani ļoti apbēdināja tas, ka manas drēbes tika sasmērētas ar dubļiem, kamēr es meklēju kontrolpunktus. Mani viss apmierināja, izņemot nošmulētās drēbes. Es uzzināju, kā rēķināt direkcijas leņķi.
• Iemācījos lietot kompasu, uzzināju, kas ir direkcijas leņķis un azimuts. Man neizdevās noteikt precīzi azimutu, jo man vajag vairāk praksi. Bija interesanti aprēķināt attālumu līdz objektiem.
• Man nodarbība ļoti interesēja uzzināju daudz par to kā orientēties, izmantojot kompasu un kādi ir mani pienākumi un tiesības, bet manuprāt nodarbībās jābūt vairāk teorijas.
• Bija interesanti, uzzināju, kas ir direkcijas leņķis, azimuts. Uzzināju kā lietot kompasu. Instruktori ļoti labi un skaidri visu izstāstīja. Patika meklēt punktus ar kompasu ārā. Instruktore bija ļoti izpalīdzīga.