Februāra sākumā astoto klašu skolēniem bija iespēja papildināt un apgūt pamatprasmes pašaizsardzībā. Mūsu kolēģis Aleksandrs Drozdovs šim uzdevumam ir vispiemērotākais, jo pārstāv karatē federāciju un pašaizsardzības prasmes spēj ļoti iemācīt skolēniem. Pašaizsardzības pamati ir iekļauti skolu sporta programmas modulī visās vecuma grupās.
Apzinoties cik svarīgi ir būt gatavam pareizi reaģēt negaidītās situācijās skolēni meistarklases laikā guva ieskatu, kā pareizi rīkoties.
Iesildīšanās laikā skolēni veica daudz un dažādus uzdevumus kustībā. Spēlēja spēli “spogulis”, kuras laikā darbojās pāros un vienam no pāra bija jābūt otra spoguļattēlam, proti, jāizpilda tieši tas pats uzdevums, ko darīja pāra vadošais.
Nākošajā uzdevumā skolēni, attīstot veiklību un reakciju, kontrolēja sava pārinieka pārvietošanās virzienu. Turot priekšā izstieptu roku, ar plaukstas palīdzību norādīja virzienu, kurā otram pārvietoties, kā arī virzīja viņu uz priekšu vai lika atkāpties. Uzdevuma veicējam bija jāatrodas pret vadošā plaukstu, turot savas rokas tai abās pusēs.
Nodarbība pārsvarā bija veltīta veiklības attīstīšanai. Vēl viens veiklību attīstošs uzdevums, kurā skolēniem bija atļauts pieskarties tikai pārinieka četriem punktiem – abiem ceļiem un pleciem. Vispirms viens no viņiem bija uzbrucējs un centās ar roku pieskarties kādam no norādītājiem punktiem, drīkstēja izmantot māņkustības un nelielu pārvietošanos pa laukumu. Pēc tam pārī esošie mainījās lomām.


Turpinājumā skolēni izveidoja grupas pa četri vai pieci, kurās vidū stāvošie veidoja šķērsli, bet divi ķēra viens otru, pārvietojoties noteiktā attālumā ap šķērsli. Šī ir viena no iespējām, kā aizstāvēties, ja uzbrūk divi ļaundari. Tam, pret kuru vērsts uzbrukums jācenšas nostāties tā, lai abi uzbrucēji būtu viens aiz otra, lai atvairītu vienu no uzbrucējiem, jo otrs ir aiz pirmā ļaundara un viņam ir neērta pozīcija uzbrukumam.
Kā ar vienkāršiem paņēmieniem un tehnikām izvairīties no bīstamām situācijām? Lai veiksmīgi izvairītos no uzbrucēja, ir jāsekmē kustību koordinācijas un ātruma īpašību attīstība.
Ar vispārēju iesildīšanos un kustību koordinācijas un ātruma īpašību attīstīšanu sākās nodarbība. Skolēniem pēc signāla bija jāveic noteikts darbību kopums noteiktā secībā. Viens no uzdevumiem, kurš sagādāja lielas grūtības bija šāds: skolēns skrien uz vietas, pēc signāla izpilda sešas ātras skrējiena kustības uz vietas. tad turpina skrējienu pāri zālei.
Lielākā daļa pēc signāla nekādi negribēja veikt sešus ātros soļus, bet uzreiz metās pāri zālei vai arī izpildīja tikai pāris ātros soļus. Tas liecina, ka skolēni nekoncentrējās uzdevumam, bet pēc iespējas ātrāk pirmie gribēja sasniegt laukuma otru malu.
Nākošais uzdevums, kurā skolēni attēloja otra skolēna rādītās kustības jau izdevās krietni labāk, tomēr vērojot procesu redzēju, ka skolēni centās izdomāt ļoti sarežģītas kustības, kas nebija šī uzdevuma mērķis, bet gan partnera rādīto kustību maksimāli ātrs un precīzs izpildījums.
Vēl viens interesants veiklību attīstošs uzdevums, kurā viens no pāra virzīja plaukstu, bet otram dalībniekam vajadzēja pārvietoties tā, lai atrastos tai pretī.