Rudens noskaņas jūtamas dabā, esam gatavi doties vienas dienas ekskursijā uz Kurzemes pusi un Rīgas līča piekrasti.
Pirmā pietura šodienas piedzīvojumā bija Tukuma “Salmu muzejs”, kura apmeklējumam izmantojām iniciatīvas “Latvijas skolas soma” piedāvātās iespējas, tajā mūs pārsteidza iztēles bagātās un no salmiem rūpīgi veidotās salmu skulptūras – no dzīvniekiem līdz pasaku tēliem. Ekskursijas laikā muzeja īpašniece pastāstīja, kā viņa nejauši no sava hobija nonākusi līdz šādam biznesam.
Ārā izstādītie tēli ir ļoti lieli un iespaidīgi. Daļa no tiem īpaši apstrādāta ar krāsu. Iekštelpu ekspozīcijā redzami ne mazāk iespaidīgi darbi – gan pasaku varoņi kā trīsgalvu pūķis, gan daudz dažādi dzīvnieki, kā leopards, eži, dažādi putni un arī gliemeži. Daudzi dzīvnieki attēloti kustībā, kas ir īpaši sarežģīti, jo jāpārzina dzīvnieku anatomiskās īpatnības. Ēkas otrajā stāvā izvietojusies arī raganiņu ekspozīcija, kas bija īpaši mīļi veidota.
Šis muzejs ļāva izjust, cik radoši un daudzveidīgi var izmantot dabas materiālus.

Turpinot mūsu maršrutu, gleznainos Talsus šķērsojām pa ceļu, no kura vērojām Ķēniņkalnu, Talsu pilskalnu, gājēju taku apkārt Vilkmuižas ezeram, un uz mirkli piestājām vietā, kur sākas Talsu ezera promenāde.
Šodienas otrais pieturas punkts bija Valdemārpils. Vispirms uz neilgu brīdi pakavējāmies Valdemārpils skautu veidotajā sajūtu takā, kuru šķērsoja tikai daži, izbaudot visai bagātīgu emociju devu.
Galvenais apskates objekts Valdemārpilī bija Valdemārpils jeb Sasmakas Elku liepa. Literatūras avotos minēts, ka Elku liepa varētu būt ap 350 – 400 gadu veca un tās apkārtmērs ir ap 8 metri. Ilgajā laika posmā Elku liepa ir daudz cietusi, bet joprojām aug. Kopā ar 9.a klases skolēniem sadevāmies rokās un mums izdevās aptvert Elku liepas stumbru. Vecā un iespaidīgā liepa lika aizdomāties par senču godu un cieņu pret dabu, kā arī radīja mierpilnu noskaņu.

Netālu esošajā Lubezerē bijām ieplānojuši gūt ieskatu un zināšanas uzņēmējdarbībā, apmeklējot ģimenes uzņēmumu “Lubeco”, kur tiek ražotas dabīgās sulas un sukādes.
Uzņēmēji vispirms pastāstīja gan par biznesa pirmsākumiem, gan izaugsmi, gan grūtībām, ar kurām jārēķinās, ja ir vēlme veidot savu uzņēmumu. Turpinājumā uzzinājām pašu svarīgāko, kam pievērst uzmanību izvēloties jomu, kurā vēlamies veidot savu nākotnes biznesu. Uzzinājām atsevišķus mārketinga noslēpumus: to cik svarīga ir gan tirdzniecības forma, gan pašu prasme pielāgoties pircēju pieprasījumam. Dažreiz mazai niansei ir izšķiroša nozīme.
Viņu aizrautīgie stāsti par vietējiem augļiem un ogām, kas pārtop gardos produktos, bija iedvesmojoši. Lubeco audzētās zemenes var atpazīt pēc zīmola Latvijas zemenes, Lubeco produkcija tiek pārdota ar zīmolu Pikolo. Zīmola nosaukuma izvēle ir viens no laba marketinga nosacījumiem.
Noslēguma degustācija nelika vilties – viss bija dabīgs, aromātisks un garšīgs. Nobaudījām aptuveni desmit dažādus Lubeco ražotos produktus.

Tālāk ceļš veda uz Roju, kur baudījām brīnišķīgus skatus un atpūtu smilšainajā pludmalē, kas ir plaša, ar smalkām smiltīm un tīru ūdeni. Daži no mums izvēlējās pasēdēt uz soliņiem, daži bradāja pa septembrim neierasti silto mierīgo, dzidro ūdeni, ko ik pa laikam saviļņoja kāds ostā ienākošais zvejas kuteris. Savukārt, lielākā daļa devās pastaigā pa Rojas molu, kas ir viens no Rojas pilsētas vizītkartēm. Tas iestiepjas jūrā, piedāvājot brīnišķīgu skatu uz jūru un apkārtni. Staigājot pa molu, varēja redzēt zvejas laivas, kas ienāk ostā un vērot putnus, kas lidinājās virs ūdens. Mola galā uzturējāmies mazliet ilgāk, lai izbaudītu vēju un klusumu.
Pēc atpūtas lēzenajā Rojas pludmalē devāmies uz Ēvažu stāvkrastu. Tas atrodas šosejas Rīga – Kolka malā pie Slīteres nacionālā parka robežas. Uz stāvkrastu ved labiekārtota dabas taka, bet piekļuve skatu platformai ir arī cilvēkiem ratiņkrēslos. No Ēvažu stāvkrasta kraujas malas paveras skats uz jūru, bet lai nokļūtu pludmalē tika izmantota iespēja nokāpt lejā pa izbūvētajām kāpnēm.

Atgriežoties stāvvietā, iekūrām līdzpaņemto grilu. Pikniks ar desiņām, maršmeloviem, burkānu un gurķu šķēlītēm bija viens no savdabīgākajiem mūsu ekskursiju pieredzē, bet noteikti izdevies.

Dienas otrajā pusē nonācām Kolkasragā, kur Lieljūra satiekas ar Mazjūru – Baltijas jūras viļņi sastopas ar Rīgas līča viļņiem. Šī vieta vienmēr liek apzināties dabas spēku un daudzveidību. Kolkasrags ir viena no unikālākajām vietām Latvijā. Šeit viļņi rada redzamu ūdens plūsmu “satikšanos” – tie krustojas. Jūra bija ļoti mierīga, līdz ar to šī ūdens krustošanās bija pavisam niecīga. Skats uz šīm divām jūrām, kas katra šķiet ar savu raksturu un spēku, ir vienlaikus maģisks un iespaidīgs.
Pamazām Kolkasrags zaudē savu smaili, tas noapaļojas un Rīgas līča piekrastē redzami daudzi vētrās izgāzti koki.
Lai no stāvvietas nokļūtu pašā Kolkasragā, mēs devāmies pa koka laipu takām, kas ved cauri priežu mežam līdz pašai pludmalei.

No Kolkasraga sākās mūsu mājupceļš.
Lai pilnībā izbaudītu Rīgas līča krasta daudzveidību atpakaļceļā no Kolkasraga apstājāmies Kaltenes akmeņainajā pludmalē. Tā pārsteidza ar savu mežonīgo un neskarto skaistumu. Visapkārt vieni vienīgi akmeņi – gan lieli, gan mazi, gan ūdenī, gan krastā.Turpinot ceļu mājup, pēc aptuveni pusstundas brauciena apstājāmies vēlreiz, lai apskatītu vēl vienu īpašu pludmali. Bērzciema pludmalē nav smilšu liedaga, tur plešas piejūras pļavas un niedrāji. Šeit jūras krasts līdz pat ūdenim ir apaudzis dažādiem lielākiem un mazākiem augiem. Zāle aug ne tikai līdz pat ūdens līnijai, bet turpinās vēl labu gabalu tajā.
Kā noskaidrojām, vēsturiski šajās pļavās ganījās lopi, bet vietējie iedzīvotāji pļāva zāli sienam. Tagad lielās platībās aizaugušo pludmali neviens vairs neapsaimnieko, un piejūras pļavas aizaug ar necaurredzamiem niedrājiem un meldru audzēm. Niedre ir ļoti agresīvs augs – ja tiek pārtraukta teritorijas apsaimniekošana, tā ātri savairojas. Niedru audzes novērojām arī uz sēkļiem.
Izejot jūras krastā, uz zāliena bija dīvainas sajūtas, zāliens zem kājām viegli iegrima un, ilgāk stāvot, sāka parādīties spēcīgs mitrums. Bērzciema pludmale bija viena no neparastākajām un iespaidīgākajām vietām, ko apmeklējām ekskursijas laikā. Neparastās sajūtas jūras krastā pastiprināja zemu esošais un spoži spīdošais pilnmēness.

Šī ekskursija deva mums ne tikai jaunas zināšanas un vizuālo baudījumu, bet arī iespēju pavadīt kopā laiku, stiprinot klases draudzību. Katrs pieturas punkts bija savā veidā unikāls un neaizmirstams.
Skolēnu domas un sajūtas pēc šī piedzīvojuma apkopotas šeit:

• Bijām Kolkas ragā, Rojā, Bērzciema pļavās un uzzinājām, kā tiek gatavotas sukādes. Visvairāk man patika Kolkas rags. Kopumā brauciens likās interesants.
• Man patika Kolka, jo tur bija skaisti skati. Man patika zemeņu uzņēmēji ar viņu zināšanām. Viņi man iedeva dzirksti turpināt cīnīties. Man patika lielā skaistā liepa. Nezināju, ka liepa var būt tik liela. Man patika pludmales vakarā, desu cepšana, sajūtu taka.
• Wow, pirmā ekskursija šajā mācību gadā, un jau tik forša. No sākuma mēs bijām Salmu muzejā. Mani uzrunāja cūkas un lielā gulbja figūriņa. Tad mēs bijām Valdemārpils sajūtu takā, efektīvas sajūtas. Ar ekskursijas dalībniekiem apķērām lielo Elku liepu visā platumā. Man patika arī sukāžu darbnīca, sukādes bija dievīgas. Arī pasakaini skaists bija Rojas mola skats, bildēm vērts. Vēlāk, kad uztaisījām pikniku, bija forši. Šī bija draudzīgākā ekskursija manā skolā. Apskatījām arī neparasto Bērzciema pļavu, kas bija jūras krasts. Pluss vēl pilnmēness laikā, tas izskatījās burvīgi. Mana visforšākā ekskursijas daļa bija Kaltenes akmeņainā jūra. Paldies, par šo tiešām foršo ekskursiju! :))
• Man visvairāk patika Kolkasrags un Rojas mols, jo bija diez gan iespaidīgs skats ar jūru, kā arī bija iespēja pataustīt, cik ūdens bija silts. Stāvkrasts, pie kura tika rīkots pikniks, arī bija skaists un kluss, bija iespēja izbaudīt un aplūkot mežu. Valdemārpilī man patika apciemot “Lubeco” ražotnes īpašniekus, kuri pastāstīja kā no dabīgiem produktiem var izveidot garšīgus saldumus un drusku pastāstīja arī par to, kā darbojas biznesmeņi, ko arī bija interesanti uzzināt.
• Šī ekskursija man ļoti patika un atstāja daudzas emocijas pēc tās, bija ārkārtīgi interesanti un skaisti, visās vietās bija patīkami atrasties un visur varēja labi izbaudīt laiku, ļoti iepatikās Rojas mols, “Lubeco”, Kaltenes akmeņi un, protams, pats Kolkas rags! Labprāt izbrauktu šo ekskursiju vēlreiz!
• Salmu muzejā bija skaisti no salmiem taisīti dzīvnieki, stāstījums mazdrusku garlaicīgs, redzēju skaistu no salmiem un kaltētām lapām taisītu kuģi. Valdemārpils takā, bija forši izskrieties pa šo taciņu. Redzēju milzīgu Elku liepu, Sulas, sukādes Lubeco bija interesanti klausīties, kā vāc zemenes un pieredzi par zemeņu pārdošanu. Rojas mols ir ļoti skaista vieta pie jūras, un bija iespēja aiziet pa akmeņiem līdz bākai. Ēvažu stāvkrastā ļoti skaisti skati. Kolkas rags, Kaltenes akmeņi, Bērzciema pļava – skaisti skati uz debesīm un ūdeni.
• Mēs bijām ekskursijā uz Salmu muzeju, kur es kā atmiņu nopirku salmu lamiņu, tālāk mēs bijām uz sulu un sukāžu darbnīcu Lubeco, kur mums iedeva nogaršot viņu produktus – tie bija gardi un veselīgi. Rojas mols, kur man radās jaunas atmiņas.