Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2018. gada novembrī 3. a un 4. a klases skolēni pirmo reizi apmeklēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, lai apskatītu pamata ekspozīciju, iepzītos ar mākslas vēturiskajām vērtībām.

Ekskursijas laikā izglītības programmu kuratore Agrita Pore mums izstāstīja, ka latviešu rakstnieks Arno Jundze ir uzrakstījis fantastikas detektīvu bērniem “Kristofers un Ēnu ordenis”, kura darbība risinās Sv.Jura baznīcā. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs kopš 1989. gada atrodas Rīgas senākajā mūra ēkā – Sv. Jura baznīcā. Šodien baznīca ir tikai daļa no agrākā 13. gs. konventa tipa ēku kompleksa, kas tika uzbūvēts bīskapa Alberta 1202. gadā dibinātā Zobenbrāļu ordeņa vajadzībām.

Vēl mēs uzzinājām, ka izlasot grāmatu, iespējams izstaigāt tādas muzeja telpas, ko parasti apmeklētājiem nerāda.

Abas klases, gan 3.a, gan 4.a, apņēmās izlasīt grāmatu, lai rastu iespēju apmeklēt šo neparasto ekskursiju.

Ar lasīšanu negāja viegli. Grāmatu lasījām gan mājās, gan, atsevišķas nodaļas, kopā klasē. Bija daudz skolēniem nesaprotamu vārdu, vietu vai objektu nosaukumu. Tādēļ meklējām palīdzību kartēs, vārdnīcās un i-netā. Kartēs atradām romānā pieminētās valstis, Google attēlu meklētājā atradām romānā minēto pilsētu un objektu attēlus. Vārdnīcās meklējām nesaprotamo vārdu skaidrojumus.

Rezultātā grāmata kopīgiem spēkiem tika izlasīta! Kā teica paši bērni – biļete ekskursijas apmeklējumam ir nopelnīta!

Maija sākumā atkal sazinājāmies ar izglītības programmu kuratori Agritu Pori un vienojāmies par jaunās ekskursijas laiku – maija beigām.

Ekskursiju uzsākām ar ēkas apskati no ārpuses. Interesanti bija stāvēt pie ēkas pamatiem, kas atrodas ~2 m zemāk par tagadējās ielas līmeni. Bērni jokoja, ka vieni stāvot 14.gadsimtā, bet pārējie – 21.gadsimtā.

Ēku apstaigājām un aplūkojām no visām pieejamām pusēm. Meklējām, kur ir aizmūrēto logu vietas, kur atradās vēsturiskā ieeja, kur romānā aprakstītās slepenās pazemes ejas.

Tālāk izstaigājām pagraba telpas, kur atklājas vēsturiskie mūri. Bija iespēja redzēt gadsimtiem senus ķieģeļus, ko ražoja tepat uz vietas Latvijā. Tie bija daudz lielāki par tagadējiem. Vēl neparastas sajūtas raisīja akmeņi, kurus klāja plāna sāls kārtiņa. Drosmīgākie pat pagaršoja, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir sāls.

Pēc tam mūsu ceļš veda uz bēniņu telpām. Interesanti bija klātienē vērot grāmatā aprakstītos ciļņus, iedobumus, ejas, mūrus utt. Bēniņos bija jāievēro stingri drošības noteikumi – jāiet tikai un vienīgi pa atļautajām laipām, jo grīdas dēļi ir ļoti veci, dažās vietās pat varēja tiem redzēt cauri. Vēl bija jācenšas soļus likt pēc iespējas vieglāk un klusāk, jo zem mums atradās lielā izstāžu telpa.

Beigās mēs nonācām milzīgā telpā, kuras vienā daļā atradās bijusī Sv.Jura baznīca. Mūsu gide izstāstīja, ka telpā zinātnieki ir pētījuši enerģiju strāvojumus un atklājuši ļoti spēcīgas vibrācijas. Apmeklētāji esot stāstījuši, ka stāvot konkrētās vietās telpas labajā vai kreisajā pusē, sajūtas mainās no ļoti labām uz ļoti nepatīkamām. Mēs, protams, izmēģinājām pastāvēt abās pusēs. Vēl uzzinājām, ka muzeja darbinieki ievērojuši, ka vienā vietā cilvēki mēdz apstāties un stāvēt ilgāk nekā citur. Par to pat liecināja grīdas akmeņu nodilums. Un arī par to bija interesants stāstījums. Vajagot apstāties šajā vietā un domāt labas, sev svarīgas domas, izteikt domās kādu vēlēšanos un tā ar laiku piepildoties. Skolēni bija ļoti ieinteresēti ar gides stāstījumu, jo tas visu laiku bija saistīts ar izlasīto grāmatu.

Viena no mūsu vēlmēm, kas saistītas ar skolu, bija tikties ar grāmatas “Kristofers un Ēnu ordenis” autoru Arno Jundzi. Nākošajā mācību gadā ceram šo vēlēšanos piepildīt!

Vēl šajā milzīgjā izstāžu zālē mūs pārsteidza slavenās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstāde. Izstādē bija reprezentēti 15 Magdalēnas Abakanovičas objekti – lielformāta telpiskās tekstilijas un skulptūru grupas. Tekstilijas bija tiešām milzīgas un neparastas. Bērni tās raksturoja kā fantastiskas, baisas būtnes, kas ļoti labi sasaistījās ar grāmatas noskaņu. Arī skulptūru grupas nevienu neatstāja vienaldzīgu. Iespējams, ka nākošajā gadā, atceroties šo izstādi, taps arī mūsu skolēnu darbi.

Galvenā atziņa pēc muzeja apskates sakrita ar grāmatas moto: “Redzi, Kristofer! Pasaule ir krietni vien sarežģītāka, nekā tu domāji!”