Holokausts ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot ebreju masveida  iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija. 

Ir grūti noticēt, kas cilvēkiem bijis jāpiedzīvo, kā arī milzīgo drosmi un uzticēšanos, veicot glābšanas operācijas.

Kara laikā, lai izdzīvotu, cilvēki bieži slēpās pazemē, māju pagrabos un bunkuros. Žanis Lipke 2. pasaules kara laikā kopā ar izglābtajiem ebrejiem zem garāžas un malkas šķūņiem raka savus slēpņus, kuros cilvēki pavadīja garus dzīves un baiļu mēnešus, un pat gadus.

Pirms došanās uz memoriālu, klases stundā noskatījāmies mākslas filmu “Tēvs nakts”, kas vēsta par Žaņa Lipkes ģimenes centieniem glābt ebrejus, tādejādi gūstot pirmo priekštatu par notikumiem.

Lai realitātē apskatītu vietu, kur norisinājās Žaņa Lipkes varonīgā rīcība, un iepazītos ar paslēpto cilvēku dzīves apstākļiem, apmeklējām piemiņas memoriālu Ķīpsalā, kur uz izveidoto bunkuru skatījāmies no augšas.

Telpa bija neliela ar lāviņām pie sienas, un bija grūti iztēloties, ka tur dzīvojuši daudzi cilvēki vienlaikus.

Gide saistošā un interesantā veidā un ar milzīgu aizrautību stāstīja mums gan par Ž. Lipkes ģimeni, gan par dažādajiem un viltīgajiem veidiem, kā notika pārtikas pirkšana, pēdu slēpšana un nakts pastaigas svaigā gaisā. Kā arī par drosmi un izdomu, pārvedot ebrejus prom no Rīgas, lai atbrīvotu vietu jaunu ebreju uzņemšanai.

Muzejā bija apskatāmi ar Ž. Lipkes dzīvi saistīti nozīmīgi priekšmeti, pateicības raksti Ž. Lipkem par viņa varonīgo rīcību, kā arī kartes, kurās bija atzīmētas vietas, kur vēl Latvijā atradās līdzīgi cilvēku glābšanas bunkuri.

Noslēgumā visu stāstu noskatījāmies uz sienas. Anastasija uzvilka virtuālās realitātes brilles un izvadāja mūs pa galvenajām notikumu vietām, skatoties Ž. Lipkes muzeju no mazā dēliņa skatu punkta.

                    Pēc muzeja apmeklējuma skolēni dalījās iespaidos.

“Bijām Žaņa Lipkes muzejā, kopumā bija interesanti, daudz ko uzzināju par holokaustu Latvijā un par to, kā Žanis glāba ebrejus no vāciešiem.”

“Muzejā memoriālā Žanim Lipkem es uzzināju to, ko es nezināju pirms tam. Es nezināju, ka kādi cilvēki ebrejus vispār glāba. Bija interesanti redzēt, kādā bunkurā tas bija, un kādi izmēri tur bija.”

“Muzejā man patika atmosfēra un neparastā atrašanās vieta pašā muzeja, kurā bija interesants stāsts par Žani Lipki, kurš glāba ebrejus, bija interesanti apskatīties, kā izskatījās bunkurs, un izpētīt visu caur VR brillēm.”

“Gājiens uz memoriālu bija ļoti interesants, mani tiešām aizkustināja stāsts, kā tolaik notika tas viss, un kā Lipke palīdzēja ebrejiem. Ja būtu vēl līdzīga vieta, kas arī saistīta ar vēsturi Latvijā, es labprāt aizietu ar klasi, jo šis man ļoti patika un ieinteresēja.”

“Žaņa Lipkes muzejs ir vislabākais. Man ļoti patika šis muzejs, jo tas bija iekārtots modernā stilā, un mums stāstīja notikumus jauns cilvēks. Šis ir vismūsdienīgākais muzejs, kādā jebkad es esmu bijusi, un visinteresantākā mini ekskursija. Es arī labāk izpratu Žaņa Lipkes notikumu gaitu ar muzeja palīdzību. Vērtēju šo muzeja izgājienu ar ∞/10. :)”

“Šobrīd Ķīpsala ir vieta mierīgām pastaigām un ar patīkamu vidi, lai tā arī turpmāk paliku tāda pati, un nekad vairs nevienam, lai izdzīvotu, nebūtu jāslēpjas pagrabā vai kādā citā dzīvošanai nepiemērotā vietā!”